REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Balto grāmatu par Eiropas aizsardzības nākotni
5.3.2025 - (2025/2565(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu
Reinis Pozņaks, Adam Bielan, Rihards Kols, Cristian Terheş, Alberico Gambino, Alexandr Vondra, Aurelijus Veryga, Jadwiga Wiśniewska, Joachim Stanisław Brudziński, Michał Dworczyk, Roberts Zīle, Sebastian Tynkkynen, Bogdan Rzońca, Carlo Fidanza, Ondřej Krutílek, Veronika Vrecionová, Geadis Geadi
ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B10-0146/2025
B10‑0149/2025
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Balto grāmatu par Eiropas aizsardzības nākotni
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā “Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai — Eiropas Savienībai, kas aizsargā savus pilsoņus, vērtības un intereses un veicina starptautisko mieru un drošību”, ko Padome apstiprināja 2022. gada 21. martā un ko Eiropadome apstiprināja 2022. gada 25. martā,
– ņemot vērā dalībvalstu valsts drošības stratēģijas,
– ņemot vērā Padomes 2017. gada 11. decembra Lēmumu (KĀDP) 2017/2315, ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu[1],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2021/697, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu un atceļ Regulu (ES) 2018/1092[2],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 20. jūlija Regulu (ES) 2023/1525 par munīcijas ražošanas atbalstīšanu (ASAP)[3],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Regulu (ES) 2023/2418, ar ko izveido instrumentu Eiropas aizsardzības industrijas pastiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA)[4],
– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas (ERP) 2025. gada 6. februāra Īpašo ziņojumu 04/2025 “ES militārā mobilitāte: Pilns ātrums nav sasniegts projektēšanas nepilnību un šķēršļu dēļ maršrutā”[5],
– ņemot vērā Enrico Letta ziņojumu “Much more than a market” [“Daudz vairāk nekā tirgus”] un jo īpaši šī ziņojuma iedaļu “Promoting peace and enhancing security: towards a Common Market for the defence industry” [par aizsardzības rūpniecības kopējā tirgus veidošanu stabilākam mieram un lielākai drošībai],
– ņemot vērā Mario Draghi 2024. gada 9. septembra ziņojumu “The future of European competitiveness” [par Eiropas konkurētspējas nākotni] un šī ziņojuma ceturto nodaļu “Increasing security and reducing dependencies” [par pasākumiem, kas veicina drošību un mazina atkarību],
– ņemot vērā Sauli Niinistö 2024. gada 30. oktobra ziņojumu “Safer Together — Strengthening Europe’s Civilian and Military Preparedness and Readiness” [par lielāku kopīgo drošību un par spēcīgāku Eiropas civilo un militāro mobilizēšanos un gatavību],
– ņemot vērā Ziemeļatlantijas līgumu,
– ņemot vērā Madrides samita deklarāciju, ko pieņēma NATO valstu un valdību vadītāji, kuri piedalījās Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē Madridē 2022. gada 29. jūnijā,
– ņemot vērā 2022. gada 29. jūnijā pieņemto NATO 2022. gada stratēģisko koncepciju un Viļņas samita komunikē, ko pieņēma NATO valstu un valdību vadītāji, kuri piedalījās Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē Viļņā 2023. gada 11. jūlijā,
– ņemot vērā trīs kopīgās deklarācijas par ES un NATO sadarbību, kas parakstītas 2016. gada 8. jūlijā, 2018. gada 10. jūlijā un 2023. gada 10. janvārī,
– ņemot vērā Vašingtonas samita deklarāciju, ko pieņēma NATO valstu un valdību vadītāji, kuri piedalījās Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē Vašingtonā 2024. gada 10. jūlijā,
– ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. punktu,
A. tā kā aizvadītajos gados ir pasliktinājies ģeopolitiskais konteksts un drošības telpa, tāpēc pasākumi, kuri stiprina Eiropas aizsardzību, vairo Eiropas operatīvās spējas un būtiski palielina aizsardzības ražojumu apjomu, ir galvenās ierosmes, kas obligāti īstenojamas, lai nodrošinātu mieru, veicinātu pilsoņu un dalībvalstu vienotību un šo vienotību stiprinātu, un tām būs izšķiroša nozīme, lai mūsu kontinentā valdītu miers un lai izdotos panākt ilgtermiņā noturīgu Ukrainas drošību;
B. tā kā ir ārkārtīgi svarīgi atzīt, ka pārskatāmā nākotnē Krievija ir nopietnākais drauds Eiropas drošībai, tāpēc visām dalībvalstīm ir jāpanāk vērienīgs aizsardzības ražojumu apjoma un operatīvo spēju pieaugums, tā nodrošinot reāla atturēšanas mehānisma atjaunošanu Eiropas kontinentā, un vienlaikus jāapzinās, ka ir pilnībā jārēķinās ar stabilitātes trūkumu dienvidu kaimiņreģionā;
C. tā kā ārējie apstākļi ir pasliktinājušies un Savienība un dalībvalstis joprojām nav pasargātas dažnedažādu iespējamo krīzes scenāriju gadījumā, lai arī aizvadītajos gados ES ar jauniem tiesību aktiem, mehānismiem un instrumentiem dažādās politikas jomās ir centusies vairot savu gatavību krīzēm;
D. tā kā par aizsardzības un kosmosa jomu atbildīgajam komisāram Andrjum Kubiļum un Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Kajai Kallasai ir uzdots jaunās Komisijas pilnvaru laika pirmajās 100 dienās kopīgi sagatavot balto grāmatu par Eiropas aizsardzības nākotni; tā kā šajā dokumentā no vispusīgi formulētiem politiskajiem mērķiem ir iecerēts pāriet pie skaitliskā izteiksmē konkrētiem mērķiem, un tas ir uzskatāms par aizsardzības plānošanas elementu;
E. tā kā darbs pie baltās grāmatas varētu sakrist ar laiku, kad tiek izvērtēta Stratēģiskajā kompasā iestrādātā apdraudējuma analīze un tiek sagatavoti iespējamie priekšlikumi par Stratēģiskā kompasa pārskatīšanu, jo lielākā daļa saistību ir jāizpilda līdz 2025. gadam;
F. tā kā baltās grāmatas galvenais uzdevums ir skaidri ieskicēt plānu attiecībā uz to, kā dalībvalstis varētu risināt un pārvarēt problēmas, kuras saistītas ar augošo vajadzību nodrošināt savus bruņotos spēkus un izlūkošanas dienestus ar lielākiem finanšu, operatīvajiem un loģistikas resursiem;
G. tā kā ar balto grāmatu ir jānodrošina iespējas īstenot iedarbīgu un finansējamu stratēģiju, kura vērsta pret hibrīdkaru un jo īpaši ļauj aizstāvēties no nemitīgajiem uzbrukumiem zemūdens infrastruktūrai, kas ir būtiska globālajiem energopārvades un digitālo sakaru tīkliem, jo zemūdens optiskās šķiedras kabeļi uztur aptuveni 99 % no globālās datu plūsmas;
H. tā kā dalībvalstu zemūdens tīklus veido 39 šādi kabeļi, kas nodrošina savienojumus Vidusjūrā, Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā; tā kā nesenie zemūdens kabeļu bojājumi bieži vien tiek uzskatīti vienkārši par jūras transporta satiksmes negadījumiem; tā kā jaunākās tehnoloģijas, kā arī autonomu zemūdens dronu un dziļūdens spiegošanas spēju strauja progresēšana ir galvenie elementi, pret kuriem trūkst aizsardzības, tāpēc tos izmanto naidīgi valsts un nevalstiskā sektora dalībnieki;
I. tā kā baltajai grāmatai noteikti jāpapildina NATO stratēģiskā koncepcija, jo NATO ir galvenais drošības garants eiroatlantiskajā zonā, un tādam tam ir jābūt arī turpmāk,
1. atkārtoti pauž nelokāmu atbalstu ierosmēm stiprināt Eiropas aizsardzības un atturēšanas spējas, risināt hibrīddraudu un kiberdraudu radītās problēmas, veicināt rūpniecības uzņēmumu sadarbību aizsardzības nozarē, kā arī īsā laikā un vajadzīgajā skaitā nodrošināt dalībvalstis un to sabiedrotos ar ļoti kvalitatīviem aizsardzības ražojumiem; uzsver, ka šo mērķu sasniegšanai ir vajadzīgs skaidrs nākotnes redzējums, konkrētība un kopīgas saistības gan tīri militārā jomā, gan rūpniecības, tehnoloģiju un izlūkošanas nozarēs;
2. vērš uzmanību uz to, ka civilā un militārā mobilizēšanās un gatavība ES ir jāpanāk ar visaptverošu, vispusīgu pieeju, iesaistot gan valdības, gan sabiedrību kopumā, jo Eiropas aizsardzības kontekstā nākas risināt aizvien komplicētākas problēmas, tāpēc pieeja ir jāmaina, jo īpaši attiecībā uz mākslīgo intelektu, kiberdrošību un vairākveidu operatīvo stratēģiju; uzskata, ka spēcīgāka sadarbība ar NATO un līdzīgi domājošām valstīm, kā arī sadarbošanās ar Amerikas Savienotajām Valstīm veicinās noturīgākas transatlantiskās attiecības;
3. sagaida, ka baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzības nākotni būs nošķirti īstermiņa un ilgtermiņa plāni un mērķi, ka galvenā uzmanība būs pievērsta tādiem jautājumiem kā aizsardzības nozares spēju potenciāls, rūpniecības konkurētspēja un nepieciešamība pēc investīcijām un ka būs izklāstīta vispārējā pieeja integrētai ES aizsardzībai, tā cenšoties stiprināt dalībvalstu spējas reaģēt uz apdraudējumu — jo īpaši sakarā ar to, ka turpinās Krievijas izvērstais agresijas karš pret Ukrainu, turklāt rēķinoties ar jaunām ģeopolitiskām problēmām Eiropas dienvidu flangā, kā arī naidīgu valsts un nevalstiskā sektora dalībnieku militāro spēju pieaugumu —, stiprināt ES un NATO sadarbību, nodrošināt efektīvākus dalībvalstu tēriņus aizsardzības vajadzībām, uzlabot dalībvalstu savstarpējo koordināciju un stiprināt stratēģiskās partnerattiecības, priekšroku dodot transatlantiskajām attiecībām;
4. uzsver, ka Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība, un atzinīgi vērtē to, ka lielāks dalībvalstu ieguldījums aizsardzībā jau veicina Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes (EDTIB) raitāku konsolidāciju, kurā iesaistīti vairāki lieli starptautiskie uzņēmumi, vidēji liela kapitāla uzņēmumi un vairāk nekā 2000 mazo un vidējo uzņēmumu (MVU); liek uzsvaru uz dažādo ES iniciatīvu un regulējuma saskaņotu īstenošanu, lai šo procesu stimulētu, nevis apgrūtinātu; uzsver to, cik nozīmīgi ir panākt lielāku konsekvenci un koordināciju attiecībā uz ES instrumentiem un programmām, kas ir visas Eiropas aizsardzības interesēs;
5. šajā sakarībā atkārtoti norāda, ka svarīgi būs arī bez vilcināšanās pieņemt Eiropas aizsardzības rūpniecības programmu (EDIP), lai atbalstītu 2024. gada martā pieņemto Eiropas aizsardzības industriālo stratēģiju (EDIS), ar ko iecerēts vairot ES gatavību aizsardzībai un tieši aizsardzības rūpniecības spēju potenciālu;
6. mudina sniegt plašāku finansiālo atbalstu, to attiecinot arī uz nākotnes ierosmēm, kas saistītas ar izdevumiem Eiropas aizsardzībai un kas sekmē operatīvo spēju un stratēģisko veicināšanas instrumentu masveida pieaugumu un vienlaikus palīdz stabili izvērst civilās aizsardzības infrastruktūru, lai panāktu dalībvalstu noturību valsts mērogā;
7. atzinīgi vērtē izziņoto priekšlikumu aizsardzības izdevumiem nepiemērot ierobežojumus, kurus ES ir noteikusi publiskā sektora izdevumiem — tas ir pirmais fundamentāli svarīgais solis pareizajā virzienā;
8. atgādina, ka 2025. gada 31. janvārī 19 dalībvalstis nosūtīja vēstuli Eiropas Investīciju bankai (EIB), mudinot to ieņemt ietekmīgāku pozīciju attiecībā uz drošības un aizsardzības finansēšanu un vēlreiz pārskatīt tieši savu izslēgto darbību sarakstu, un līdz ar to palielināt finansējumu ar aizsardzību saistītām investīcijām un apsvērt iespēju emitēt “aizsardzības obligācijas”;
9. aicina EIB pamatīgāk pārskatīt savu politiku attiecībā uz investīcijām aizsardzībā; atzinīgi vērtē EIB lēmumu aktualizēt jēdziena “atbilstoši divējāda lietojuma projekti” definīciju, taču atzīmē, ka bankas aizdevumu politika joprojām liedz finansēt munīciju un ieročus, kā arī tikai militāriem nolūkiem paredzētu ekipējumu un infrastruktūru; uzsver, ka būtu jādara vairāk, lai finansējums kļūtu pieejamāks un lai visās finanšu iestādēs vieglāk varētu mazināties risks saistībā ar aizsardzības projektiem;
10. mudina dalībvalstis atbalstīt aizsardzības, drošības un noturības bankas dibināšanu, kas pildītu daudzpusējas aizdevumu iestādes funkciju un kas uzdevums būtu izsniegt zemas procentu likmes ilgtermiņa aizdevumus, kuri palīdzētu īstenot galvenās prioritātes valsts drošības jomā, tādas kā apbruņošanās, aizsardzības modernizēšana, atjaunošanas pasākumi Ukrainā un tādas kritiski svarīgas infrastruktūras atpirkšana, kas patlaban pieder naidīgām ārpuskopienas valstīm;
11. mudina Savienību aizsardzības jomā rīkoties tā, lai atbalstītu, rosinātu un stimulētu dalībvalstu veiksmīgāku koordināciju, jo dalībvalstis ir galvenie aizsardzības ekipējuma patērētāji, un uzsver, ka ar katru ES aizsardzības ierosmi ir jācenšas panākt kritisko masu spēju veidošanas ziņā, atbalstīt vērā ņemamu ieguldījuma īpatsvaru Eiropas kopējo aizsardzības investīciju apjomā un atbalstīt ES aizsardzības rūpniecības instrumentus ar finanšu līdzekļiem, kas iedarbojas strukturāli, nevis ir nodrošināti uz aizsardzībai paredzēto valsts izdevumu rēķina;
12. mudina dalībvalstis sekmēt sadarbību starp dažādiem Eiropas aizsardzības uzņēmumiem un tādējādi rosināt resursu un kompetences apvienošanu, lai straujāk veicinātu inovāciju un mūsdienīga militārā ekipējuma izstrādi;
13. uzskata, ka radikāli pasliktinās stratēģiskā telpa, kurā darbojas daudzas ES kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijas — turpinās Krievijas izvērstais agresijas karš pret Ukrainu, kura ietekme jūtama arī Moldovā un Dienvidkaukāzā, ir notikuši valsts apvērsumi vairākās Sāhelas reģiona valstīs un atkal ir aktivizējusies teroristu darbība Somālijā un Mozambikā —, un tas viss liecina, ka ar balto grāmatu ir jānodrošina pa visiem 360 grādiem elastīga pieeja Eiropas drošības garantēšanai, cenšoties veidot dalībvalstīm iedarbīgas atturēšanas potenciālu, uz kuru var paļauties, un nodrošinot, ka dalībvalstu civilais un militārais personāls spēj novērst aizvien lielākus draudus un uz tiem ātri reaģēt;
14. atzīst, ka pašreizējā ģeopolitiskā paradigma ir likumsakarīga, ņemot vērā to, ka gadu desmitiem par maz ir ieguldīts Eiropas drošībā un pārāk liela ir bijusi paļaušanās uz sabiedrotajiem un partneriem; par vienu no galvenajām baltās grāmatas prioritātēm uzskata uzdevumu izklāstīt reāli īstenojamu plānu attiecībā uz to, kā atdzīvināt un palielināt atturēšanas spējas Eiropas perifērijā līdz ar kopīgām civilās un militārās apmācības misijām, kas paredzētas konkrētiem mērķiem — tādiem kā kombinēto spēku apmācība, iemaņas cīņā pret bezpilota lidaparātiem un pašdarinātiem spridzekļiem — un kas palielina sadarbības un savstarpējas aizstāšanas iespēju potenciālu starp dalībvalstīm un ārpuskopienas valstīm;
15. prasa ar balto grāmatu nodrošināt, lai plānošana, resursi un loģistika KDAP vajadzībām būtu likta lietā tā, ka KDAP var kļūt par primāro veicinošo faktoru krīžu civilai pārvarēšanai ārkārtas situācijās un ka šī politika var pildīt centrālā elementa funkciju praktiskiem pasākumiem, kas vērsti uz sabiedrības noturības veidošanu un sabiedrības atgūšanos gan cilvēka izraisītu, gan dabas katastrofu gadījumos;
16. uzsver, ka baltajai grāmatai būtu jāveicina cieša ES un NATO sadarbība, kas palīdzētu mums kopīgi strādāt pie aizsardzības un atturēšanas pasākumiem un arī palīdzētu aliansei veicināt kolektīvo drošību, veidojot aizsardzības spēju potenciālu un īstenojot atvērto durvju politiku;
17. prasa baltajā grāmatā izklāstīt to, kā ES un NATO vajadzētu sadarboties, lai ar integrētu pieeju pievērstos Melnās jūras reģionam un tādējādi stiprinātu partnerattiecības drošības, enerģētikas un savienotības ziņā; prasa Savienībai panākt, lai ES un NATO atkal ar divkāršu spēku kopīgi stiprinātu Austrumu partnerības valstu atturēšanas un noturības spējas un tādēļ attīstītu aizsardzības spējas jūrā, izvērstu sadarbspēju jūrlietās, nodrošinātu spējas atturēt no kiberielaušanās un kiberuzbrukumiem un pret tiem aizsargāties, paplašinātu apmaiņu ar izlūkošanas datiem un uzturētu valstu bruņoto spēku nodrošinājumu ar modernu aprīkojumu;
18. vērš uzmanību uz to, ka Krievijas agresija pret Ukrainu un Irānas agresija pret Izraēlu uzskatāmi apliecina — mūsdienās karadarbībai vēl nebijušā apmērā tiek izmantoti droni, tāpēc mudina dalībvalstis ar Eiropas Miera mehānisma, pastāvīgās strukturētās sadarbības, Eiropas Aizsardzības aģentūras palīdzību un ar citiem instrumentiem, kas jau ir un vēl būs pieejami, kā prioritāru nodrošināt ieguldījumu bezpilota gaisa kuģu sistēmu apkarošanas kompleksos (C-UAS) un gaisa spēku elektroniskā uzbrukuma (AEA) ekipējumā, kā arī šādu kompleksu un ekipējuma izstrādi un kopīgu iepirkumu un iestrādāt abus minētos elementus KDAP militārās apmācības misiju stratēģiskajā doktrīnā;
19. atbalsta ieceri stiprināt Eiropas pīlāru NATO struktūrā, lai vairotu savstarpēji papildinošas stratēģiskās darbības spēju, lielākā skaitā un plašākā diapazonā rīkojot NATO augstākā līmeņa apmācību kursus Eiropas sabiedroto un partneru auditorijā un tādējādi dodot iespēju dalībvalstīm pārvarēt plaisu, kas tās šķir no Amerikas Savienotajām Valstīm operatīvo spēju un efektivitātes ziņā; uzsver, ka ES operatīvās spējas ir iespējams veidot, vienlaikus padziļinot ES un NATO sadarbību;
20. vērš uzmanību uz to, ka asimetriska transnacionāla apdraudējuma pieaugums ir iemesls, kādēļ aizvien grūtāk ir nošķirt ārējo drošību no iekšējās drošības un militāro drošību no nemilitārās drošības, un ka tādēļ ir vajadzīga vispusīga un elastīga pieeja drošībai ES līmenī, lai rēķinātos ar šo mainīgo kontekstu; uzsver, ka dalībvalstu centieniem palielināt izdevumus aizsardzībai būtu jāpapildina ES kopējā drošības stratēģija, kura jāpielāgo, reaģējot uz pārmaiņām stratēģiskajā telpā;
21. atzīst, ka NATO un vadošo sabiedroto — piemēram, Amerikas Savienoto Valstu un Apvienotās Karalistes — darbībai ir izšķiroša nozīme, nodrošinot koordināciju un vadību saistībā ar militāru atbalstu Ukrainai, to sniedzot ne vien ar ieročiem, munīciju un ekipējumu, bet arī ar izlūkošanu un datiem; uzskata, ka Krievijas izvērstais agresijas karš ir vēl viens apliecinājums tam, ka svarīgākās valstis Eiropas drošībai nemainīgi ir Amerikas Savienotās Valstis un Apvienotā Karaliste, jo kara kontekstā joprojām atklājas nopietni strukturāli trūkumi ES drošības un aizsardzības struktūrā, kā arī nepieņemams spēju deficīts;
22. uzsver, ka ir jāpanāk drošība Melnās jūras reģionā, palīdzot atmīnēt Ukrainas jūras ūdeņus, un ka ir jāmudina dalībvalstis šajā sakarā piedāvāt kopīgas mācības, īpašu uzmanību pievēršot jūras atmīnēšanas spēju attīstīšanai un jūras gultnes kritiskās infrastruktūras aizsardzībai;
23. uzsver, cik liela nozīme ir zemūdens kabeļiem, un šajā ziņā ir noraizējies par vairākiem nesenajiem notikumiem, kuru rezultātā tika bojāti kabeļi Baltijas jūrā un kuri raisa bažas par hibrīdkara taktiku, jo īpaši tāpēc, ka ticami var noliegt valsts atbalstītu sabotāžu; atgādina, ka lielāka Krievijas klātbūtne Eiropas jūras ūdeņos, arī ēnu flotes veidā, īpaši aktualizē jautājumu par to, cik mazaizsargāta ir jūras gultnes infrastruktūra; uzsver, ka ir nepieciešama plašāka NATO un ES koordinācija jūras ūdeņos saistībā ar patrulēšanu Baltijas jūrā, lielākas novērošanas un aizstāvēšanās spējas, vairāk ieguldījumu zemūdens novērošanas tehnoloģijās un spēcīgākas partnerattiecības ar privātiem telekomunikāciju un energouzņēmumiem, lai reāllaikā varētu sekot līdzi zemūdens apdraudējuma faktoriem;
24. mudina dalībvalstis piedāvāt īpašas iespējas MVU, kuri darbojas Eiropas aizsardzības nozarē, lai tie varētu piedalīties konkursu procedūrās, un to dalībvalstis varētu panākt ar dažādiem pasākumiem, piemēram, veidojot iepriekš apstiprinātus uzņēmumu sarakstus, kas atvieglotu ātrāku iesaistes procesu, iepirkuma procesam piesaistot privātkapitāla sabiedrības, kuras iegulda MVU iepirkuma procesa kontekstā, veicinot MVU izaugsmi ar inkubatoriem un kapitāla investīcijām, mazinot līgumslēgšanas konkursa procedūru komplicētību un izstrādājot iekšējus pasākumus, lai mazāk laika būtu vajadzīgs līguma elementu izskatīšanai;
25. mudina dalībvalstis savos aizsardzības budžetos atbalstīt saistošus pienākumus, kas nodrošina obligāta izdevumu minimuma atvēlēšanu pētniecībai un izstrādei, lai tādējādi garantētu iespējas reāli atbalstīt MVU iesaisti un plašāku ietekmi civilajā tirgū;
26. uzsver, ka dalībvalstu iecerētā gatavība aizsardzībai būtu raitāk jāpanāk arī ar partnerattiecībām un ka priekšroka šajā kontekstā, kad vien tas iespējams, būtu jādod Ukrainas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes iekļaušanai plašākā Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes (EDTIB) un transatlantiskās aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās sadarbības struktūrā, īpašu uzsvaru liekot uz dronu un munīcijas kopīgu izstrādi;
27. mudina tādas iniciatīvas kā ES Munīcijas ražošanas atbalsta aktu (ASAP) izmantot kā standartu, lai panāktu, ka raitāk palielinās mūsu bruņotajiem spēkiem tik ļoti vajadzīgais nodrošinājums ar munīciju un spēju pieaugums, un tādēļ uz ASAP pamata konsolidēt ticamu un iedarbīgu vairākveidu konvenciālo spēku potenciālu, pretraķešu aizsardzību, atbalstu kosmosā, dronu izstrādi un dažādu citu spēju potenciālu, kā izklāstīts Eiropas Aizsardzības aģentūras Spēju attīstības plānā;
28. uzsver, ka baltajā grāmatā cita starpā ir jāizklāsta iestāžu reformas, kuras stiprinātu izmaiņas iepirkuma regulējumā un intelektuālā īpašuma tiesību regulējumā, kā arī līdzsvarojoši fiskālie stimuli, kas sekmētu ar aizsardzību saistītu inovāciju; vērš uzmanību uz to, ka ar šādām pārmaiņām ir jāpanāk raita un efektīva iepirkuma procesa norise un dalībvalstu ieroču sistēmu aprites cikla pārvaldība;
29. mudina ātri piešķirt finansējumu militārās mobilitātes veicināšanai un darīt to tā, lai garantētu, ka tiek modernizēta infrastruktūra divējāda lietojuma militāriem un civiliem mērķiem, ka palielinās ES aizsardzības spējas un ka faktiski veidojas pilnībā operatīva militārā Šengenas zona; uzsver, ka šādi ieguldījumi sniedz būtiskus ieguvumus ekonomikas un drošības jomā; aicina Komisiju rīkoties saskaņā ar ieteikumiem, kas sniegti Revīzijas palātas 2025. gada īpašajā ziņojuma par militāro mobilitāti, un divējāda lietojuma projektu atlases procesā lielāku nozīmi piešķirt militārajam novērtējumam;
30. uzsver — lai panāktu militāro mobilitāti, ir jānovērš problemātiskie normatīvā regulējuma elementi, kas bremzē spēju veidošanu un ierobežo aizsardzības spēju modernizēšanai un militārās mobilitātes uzlabošanai nepieciešamo ieguldījuma apjomu; tāpēc vērš uzmanību uz to, ka ir ārkārtīgi svarīgi likvidēt šķēršļus un ieviest aprites uzraudzības un optimizēšanas sistēmas, vēršoties pret pārrobežu apdraudējumu, un ka tas ir jāatspoguļo baltajā grāmatā;
31. mudina Komisiju apsvērt iespējas atvēlēt finansējumu, kas garantētu, ka infrastruktūras attīstības mērķos, jo īpaši austrumu flangā, par prioritāru ir noteikta piekļuves ierobežošanas un teritorijas bloķēšanas spēju veidošana, kā arī civilmilitārā sintēze;
32. atbalsta ierosmes attiecībā uz rūpniecības stiprināšanas darbībām, kas būtu izdevīgas MVU vai vidēji liela kapitāla uzņēmumiem un kas nepārprotami veicinātu jaunus pārrobežu sadarbības veidus vai būtu saistītas ar jaunas infrastruktūras, objektu vai ražošanas līniju veidošanu vai ar jaunas ražošanas jaudas veidošanu krīzes sakarā būtiskiem produktiem, vai ar šādu produktu esošās ražošanas jaudas palielināšanu;
33. mudina dalībvalstis par prioritāru noteikt iepriekšēju personāla un spēju izvēršanu austrumu flanga atbalstam, vienlaikus nodrošinot arī papildspēkus un ātrās reaģēšanas spēju, jo tas efektīvi garantētu robežu drošību un iedarbīgas atturēšanas potenciālu gan pret hibrīdkaru, gan Krievijas militārajiem manevriem;
34. uzsver, cik stratēģiski nozīmīgs ES aizsardzības kontekstā ir Arktikas reģions, un akcentē nepieciešamību stiprināt atturēšanas un aizsardzības spējas, to cieši koordinējot ar NATO; uzsver, ka šī sadarbība ir būtiska, lai risinātu jautājumu par aizvien aktīvāku militarizāciju un konkurenci resursu jomā, kam par iemeslu ir Krievijas un Ķīnas darbības reģionā, turklāt uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi līdzsvarot minēto valstu ietekmes un militārās klātbūtnes paplašināšanos;
35. mudina dalībvalstis panākt ciešāku sinerģiju ar valstu kopīgajiem mācību un vērtēšanas centriem Austrumu partnerības valstīs un vienlaikus nodrošināt dalībvalstu plašu pārstāvību KDAP misijās visā Austrumu partnerības reģionā, turklāt uz lielāku līdzdalību šajās misijās rosināt ārpuskopienas valstis, sevišķi tās, kurās jau iepriekš ir veiksmīgi noslēgušās citas KDAP misijas;
36. uzskata, ka aizvien sīvāka kļūst sāncensība kosmosa telpā un kosmosu biežāk sāk izmantot kā ieroci, tāpēc līdz šim vēl nebijušu nozīmi iegūst kosmosa drošības jautājums, kas raisa domstarpības, un kosmosa infrastruktūras aizvien enerģiskāka militarizācija; uzsver, ka kosmosa aizsardzība un drošība ir jānosaka par prioritāri svarīgu Eiropas aizsardzības elementu, un vērš uzmanību uz to, cik kosmosa jomā ir svarīgi veidot Eiropas spējas un infrastruktūru — gan uz Zemes, gan orbītā —, lai pastāvīgi būtu nodrošināta droša piekļuve datiem un sakaru kanāliem;
37. atzīst, ka jaunām un revolucionārām tehnoloģijām — tādām kā kvantiskā datošana un mākslīgais intelekts — būs svarīga nozīme nākotnē attiecībās ar Krieviju un Ķīnu, un prasa panākt lielāku Eiropas noturību pret jaunām un revolucionārām tehnoloģijām visu KDAP misiju un operāciju struktūrās;
38. uzskata, ka turpmāk iespējamie hibrīddraudi sistemātiski apvienos tādus elementus kā informācijas karš, elastīgi kaujas manevri, masveida kiberkarš un arī jaunas un revolucionāras tehnoloģijas diapazonā no jūras gultnes līdz kosmosam un ka šajā nolūkā tiks izvērstas progresīvas gaisa caurplūdes un kosmosā balstītas novērošanas un uzbrukuma sistēmas, kuras darbinās progresīvs mākslīgais intelekts, kvantu datošana, aizvien viedākas dronu spieta tehnoloģijas, ofensīvas kiberspējas, hiperskaņas raķešu sistēmas, nanotehnoloģijas un bioloģiskais karš;
39. vērš uzmanību uz to, cik vidējā termiņā un ilgtermiņā svarīga ir civilā aizsardzība un gatavība, un akcentē arī nepieciešamību iedibināt atbilstošu civilās aizsardzības infrastruktūru un plānošanu ārkārtas situācijām; prasa Savienībai, dalībvalstīm un vietējām pašvaldībām nodrošināt šo mērķu īstenošanai nepieciešamos ieguldījumus un pieprasa tieši šim nolūkam sagatavotu EIB investīciju garantiju programmu, kas ļautu sagatavoties krīzes situācijām un veidot civilās aizsardzības infrastruktūru;
40. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai un jo īpaši Komisijas priekšsēdētājai, aizsardzības un kosmosa komisāram un citiem atbildīgajiem komisāriem, Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ANO ģenerālsekretāram, NATO ģenerālsekretāram, NATO Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam, ES drošības un aizsardzības aģentūrām, kā arī dalībvalstu un partnervalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] OV L 331, 14.12.2017., 57. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2017/2315/oj.
- [2] OV L 170, 12.5.2021., 149. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/697/oj.
- [3] OV L 185, 24.7.2023., 7. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1525/oj.
- [4] OV L, 2023/2418, 26.10.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2418/oj.
- [5] OV C, C/2025/815, 6.2.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/815/oj.