PRIEKŠLIKUMS IZTEIKT NEUZTICĪBU EIROPAS KOMISIJAI 

3.7.2025 - (2025/2140(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 131. pantu

Gheorghe Piperea, Adrian‑George Axinia, Claudiu‑Richard Târziu, Georgiana Teodorescu, Şerban Dimitrie Sturdza, Fidias Panayiotou, Daniel Obajtek, Ivan David, Patryk Jaki, Zsuzsanna Borvendég, Fernand Kartheiser, Nikolaos Anadiotis, Volker Schnurrbusch, Katarína Roth Neveďalová, Irmhild Boßdorf, Virginie Joron, Ondřej Dostál, Cristian Terheş, Christine Anderson, António Tânger Corrêa, Emmanouil Fragkos, Milan Mazurek, Alexander Jungbluth, Siegbert Frank Droese, Petar Volgin, Rada Laykova, Stanislav Stoyanov, Arno Bausemer, Arkadiusz Mularczyk, Bogdan Rzońca, Milan Uhrík, Mary Khan, Tomasz Froelich, Hans Neuhoff, Alexander Sell, René Aust, Petr Bystron, Jacek Ozdoba, Galato Alexandraki, Kosma Złotowski, Waldemar Buda, Tobiasz Bocheński, Małgorzata Gosiewska, Marlena Maląg, Mariusz Kamiński, Dominik Tarczyński, Anna Zalewska, Jadwiga Wiśniewska, Maciej Wąsik, Michał Dworczyk, Alvise Pérez, Luis‑Vicențiu Lazarus, Erik Kaliňák, Judita Laššáková, Waldemar Tomaszewski, Ewa Zajączkowska‑Hernik, Jaak Madison, Anja Arndt, Marcin Sypniewski, Markus Buchheit, Filip Turek, Friedrich Pürner, Kateřina Konečná, Ľuboš Blaha, Thierry Mariani, Jan‑Peter Warnke, Thomas Geisel, Branislav Ondruš, Diana Iovanovici Şoşoacă, Monika Beňová, Marc Jongen, Nikola Bartůšek, Grzegorz Braun, Sarah Knafo, Petras Gražulis, Piotr Müller, Gerald Hauser

B10‑0319/2025

Eiropas Parlamenta priekšlikums izteikt neuzticību Eiropas Komisijai

(2025/2140(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 17. panta 8. punktu, Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 234. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

– ņemot vērā pieprasījumu, ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[1] iesniedza laikraksta The New York Times žurnāliste Matina Stevi, lai saņemtu piekļuvi visām īsziņām, ar kurām Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen un Pfizer izpilddirektors Albert Bourla apmainījušies laikā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 11. maijam,

– ņemot vērā to, ka Komisija šo pieprasījumu noraidīja, pamatojoties uz to, ka tās rīcībā nav pieprasīto dokumentu,

– ņemot vērā Vispārējās tiesas 2025. gada 14. maija spriedumu lietā T-36/23 Stevi — The New York Times / Komisija[2], kurā konstatēts, ka Komisija nav sniegusi ticamu paskaidrojumu, kas pamatotu to, ka tās rīcībā nav pieprasīto dokumentu par tās darījumiem ar Pfizer/BioNTech Covid-19 vakcīnu iepirkumā, un kurā precizēts, ka Komisijas pārredzamības pienākums ir fundamentāls un atteikums izsniegt dokumentus ir stingri jāpamato ar pārliecinošiem iemesliem,

– ņemot vērā LES 10. panta 3. punktu, kas garantē pilsoņu tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē un prasa lēmumus pieņemt atklāti un pēc iespējas tuvināti pilsoņiem,

– ņemot vērā Reglamenta 131. pantu,

A. tā kā Eiropas Prokuratūra (EPPO) 2022. gadā sāka izmeklēšanu par Eiropas Komisijas rīcību sarunās par Covid-19 vakcīnu iepirkuma līgumiem un to noslēgšanu ar Pfizer un šī izmeklēšana 2025. gadā joprojām turpinās un rada pamatotas bažas par iespējamiem juridiskiem un ētiskiem pārkāpumiem, kā arī iespējamiem pārkāpumiem Savienības finanšu resursu pārvaldībā;

B. tā kā Eiropas Savienības Vispārējā tiesa 2023. gada 5. oktobra rīkojumā lietā T-36/23 Stevi — The New York Times / Komisija nolēma, ka Komisija nav sniegusi juridiski pietiekamu pamatojumu tās atteikumam izsniegt pieprasītos dokumentus, kas saistīti ar sarunām par Pfizer vakcīnu;

C. tā kā Komisija nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi dokumentiem, un ir pārkāpusi Līgumos noteiktos pārredzamības, labas pārvaldības un institucionālās pārskatatbildības principus;

D. tā kā Komisija Covid-19 vakcīnām piešķīra publiskos līdzekļus 35 miljardu EUR apmērā, taču nenodrošināja pārredzamību un pārskatatbildību, jo īpaši tāpēc, ka devas 4 miljardu EUR vērtībā palika neizmantotas un tas radīja nopietnas bažas par finanšu kontroli un administratīvo kļūmi;

E. tā kā Vispārējā tiesa ar 2025. gada 14. maija spriedumu atcēla Eiropas Komisijas lēmumu liegt piekļuvi īsziņām par Covid-19 vakcīnu iepirkumu, ar kurām Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen un Pfizer izpilddirektors apmainījās laikā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 11. maijam;

F. tā kā Revīzijas palāta 2024. gada 26. septembrī pieņemtajā Īpašajā ziņojumā Nr. 22/2024 norādīja uz nopietniem trūkumiem Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) īstenošanā, tostarp uz nepietiekamu saikni starp izmaksātajiem līdzekļiem un faktiskajām izmaksām, vājiem pārbaudes mehānismiem, dubultas finansēšanas riskiem un kavēšanos investīciju mērķrādītāju sasniegšanā, kas rada nopietnas bažas par to, kā Komisija pārrauga vienu no lielākajiem finanšu instrumentiem, kurš ieviests pēc Covid-19 krīzes;

G. tā kā Revīzijas palāta ir norādījusi, ka stingras kontroles trūkums un paļaušanās uz dalībvalstu pašu ziņojumiem palielina dubultas finansēšanas risku — situāciju, kad vienas un tās pašas darbības varētu būt finansētas vairākas reizes, izraisot neefektivitāti un līdzekļu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu;

H. tā kā saskaņā ar LES 10. panta 3. punktu pārredzamība un pārskatatbildība ir Savienības demokrātiskās leģitimitātes pamatprincipi, kas nodrošina sabiedrības uzticēšanos Eiropas Savienības iestādēm, jo īpaši lielu sabiedrības veselības problēmu un būtisku finansiālu saistību kontekstā;

I. tā kā Juridiskā komiteja 2025. gada 23. aprīlī vienbalsīgi pieņēma nesaistošu atzinumu, kurā iebilst pret to, ka Eiropas Komisija izmanto LESD 122. pantu par juridisko pamatu priekšlikumam regulai, ar ko izveido instrumentu “Rīcība Eiropas drošības labā” (SAFE), kas ir aizsardzības finansēšanas iniciatīva, kuras budžets ir 150 miljardi EUR;

J. tā kā Juridiskās komitejas atzinumā ir apgalvots, ka Komisijas atsauce uz LESD 122. pantu nav pienācīgi pamatota ar ārkārtas situācijas esamību, ņemot vērā, ka minētais noteikums attiecas uz īstermiņa pasākumiem, ar kuriem reaģē uz pēkšņām krīzēm, un nevis uz ilgtermiņa ieguldījumiem aizsardzībā;

K. tā kā ir paustas nopietnas bažas par to, ka Komisija ir nelikumīgi iejauksies dalībvalstīs (piemēram, Rumānijā un Vācijā) notikušajās vēlēšanās, nepareizi piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Regulu (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts)[3], kuras mērķis ir aizsargāt patērētājus, taču kura ir ļaunprātīgi izmantota, lai pamatotu balsošanas ierobežojumus un vēlēšanu anulēšanu,

1. secina, ka Komisijas priekšsēdētājas Ursula von der Leyen vadītā Komisija vairs nevieš Parlamentam pārliecību par to, ka tā ievēro pārredzamības, pārskatatbildības un labas pārvaldības principus, kas ir būtiski demokrātiskai Savienībai;

2. secina, ka Komisija ar nelikumīgu iejaukšanos dalībvalstu vēlēšanās, nepareizi piemērojot Digitālo pakalpojumu tiesību aktu, ir nopietni pārkāpusi savas pilnvaras attiecībā uz demokrātijas principu un valstu suverenitātes ievērošanu;

3. norāda — tas, ka Komisija LESD 122. pantu ļaunprātīgi izmantojusi par juridisko pamatu regulai par SAFE, kas ir 150 miljardus EUR vērta aizsardzības finansēšanas iniciatīva, ir nopietns kompetences pārkāpums un kropļo šā panta, kurš ir paredzēts tikai ekonomikas ārkārtas situācijām, iecerēto nolūku;

4. uzskata, ka šīs procedūras ļaunprātīgā izmantošana mazina uzticēšanos Savienības iestādēm un apdraud Savienības tiesiskā regulējuma integritāti;

5. aicina Komisiju demisionēt, jo tā vairākkārt nav nodrošinājusi pārredzamību un pastāvīgi neievēro demokrātisko pārraudzību un tiesiskumu Savienībā;

6. uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo priekšlikumu izteikt neuzticību, kā arī darīt zināmu plenārsēdes balsojumu par šo priekšlikumu Padomes priekšsēdētājam un Komisijas priekšsēdētājai.

 

• [1]  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2001/1049/oj.
• [2]  Vispārējās tiesas spriedums, 2025. gada 14. maijs, Matina Stevi un the New York Times Company / Eiropas Komisija, T-36/23, ECLI:EU:T:2025:483.
   
• [3]  OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2065/oj.