REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

12.1.2006

ievērojot Reglamenta 54. pantu,
iesniedza Budžeta komiteja
par Eiropadomes kopējo nostāju attiecībā uz finanšu plānu un Iestāžu nolīguma atjaunošanu 2007.–2013. gadam

B6‑0049/2006

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropadomes kopējo nostāju attiecībā uz finanšu plānu un Iestāžu nolīguma atjaunošanu 2007.–2013. gadam

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā EK līgumu un jo īpaši tā 272. pantu,

   ņemot vērā 1999. gada 6. maijā starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju noslēgto Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu[1] un jo īpaši tā 26. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 26. februāra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Mūsu kopīgās nākotnes veidošana — paplašinātās Eiropas Savienības politiski risināmie jautājumi un budžeta līdzekļi 2007.–2013. gadā” (KOM(2004)0101), 2004. gada 14. jūlija paziņojumu „Finanšu plāns laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam” (KOM(2004)0487), kā arī 2005. gada 12. aprīļa Komisijas darba dokumentu „Tehniski pielāgojumi Komisijas priekšlikumā daudzgadu finanšu shēmai 2007. līdz 2013. gadam” SEK(2005)0494,

   ņemot vērā tā 2005. gada 8. jūnija rezolūciju par paplašinātās Eiropas Savienības politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem 2007.–2013. gadam[2] ,

–  ņemot vērā 2005. gada 1. decembra rezolūciju par Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (2005/2237/INI)[3],

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

A.  tā kā 2005. gada 15. un 16. decembra Eiropadome pieņēma kopējo nostāju par finanšu plānu 2007. līdz 2013. gadam;

B.  tā kā pašreizējais Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu 2006. gadā faktiski zaudēs spēku un tā kā jauns nolīgums vai šī nolīguma pagarināšana ir iespējama tikai tad, ja par to vienosies Eiropas Parlaments, Padome un Komisija;

C.  tā kā gadījumā, ja nav apstiprināts finanšu plāns, gada budžetu reglamentē EK līguma 272. pants;

D.  tā kā pašreiz spēkā esošā finanšu plāna pēdējā gada — 2006. gada — budžets saistību apropriācijās 25 dalībvalstīm ir 1,093% no ES NKI;

E.  tā kā kopējā nostājā, par ko vienojās 15. un 16. decembra Eiropadome, paredzēts 27 dalībvalstīm saistību apropriācijās no ES budžeta atvēlēt aptuveni 1,045% no ES NKI, saistību apropriāciju kopsummai sasniedzot EUR 862,363 miljardus;

F.  tā kā 2005. gada 8. jūnijā pieņemtajā Eiropas Parlamenta sarunu nostājā paredzēts nodrošināt lielāku politisko prioritāšu un finanšu vajadzību līdzsvaru, modernizēt budžetu, palielinot tā elastīgumu, un uzlabot tā izpildes kvalitāti, finansējuma kopapjomam sasniedzot EUR 974,837 miljardus, kas nozīmē vidēji 1,18% no ES NKI saistību apropriācijās,

1.  atzīmē, ka Eiropadomē beidzot ir izdevies panākt vienotu dalībvalstu nostāju, kas ļauj sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu par nākamo finanšu plānu;

2.  atzīmē, ka Eiropadomes secinājumos galvenā uzmanība pievērsta tradicionālajām politikas jomām, kuras ir dalībvalstu pārziņā, nevis tādai politikai, kas ļautu Eiropas Savienībai risināt jaunās problēmas un radīt tās pilsoņiem Eiropas pievienoto vērtību; turklāt nosoda to, ka tā vietā, lai sekmētu Eiropas dimensiju, dalībvalstis cīnās par savu interešu aizsardzību un nespēja risināt galveno jautājumu — pašu resursu sistēmas reformu;

3.  atgādina, ka Eiropadomes secinājumiem, kuros dažkārt atsaucas uz ļoti specifiskiem noteikumiem izdevumu programmās, nevar būt lielāks spēks kā pilnvarām, kas piešķirtas Eiropas Parlamentam kā vienai no likumdošanas un budžeta lēmējiestādēm, un uzstāj uz tiesībām pilnībā izmantot savu stāvokli, definējot politikas, to reformas un to budžetu;

4.  noraida Eiropadomes kopējo nostāju tās pašreizējā formā, jo tā nenodrošina tādu ES budžetu, kas turpmāk veicinātu labklājību, konkurētspēju, solidaritātes principa ievērošanu, kohēziju un drošību atbilstoši tām politikām, par kurām jau lēmusi Padome; tajā nav nodrošināta saistību izpilde attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm, un tā neparedz pietiekamu un detalizētu elastīguma mehānismu, stingru apņemšanos veikt pārskatīšanu, kurā būtu atbilstīgi iesaistīts Eiropas Parlaments, vai pietiekamus papildu pasākumus, kas nodrošinātu, piemēram, labāku līdzekļu izlietojumu un to izlietojuma kontroli dalībvalstīs;

5.  uzsver, cik lielu nozīmi tas piešķir lielākam elastīgumam;

6.  atkārtoti apstiprina savu nostāju, par kuru tika balsots 2005. gada 8. jūnijā, un uzdod Budžeta komitejai saskaņā ar to vest sarunas par iestāžu nolīgumu;

7.  vēlas iesaistīties konstruktīvās sarunās ar Padomi, kas balstītos uz minētajām nostājām, ar noteikumu, ka Austrijas prezidentūrai tiek uzticēts reāls sarunu veikšanas mandāts; ir apņēmības pilns aizstāvēt savas sarunu pozīcijas kvantitatīvos, strukturālos un kvalitatīvos elementus un veicināt lauksaimniecības, iekšpolitikas un ārpolitikas Eiropas dimensiju;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

• [1] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp. Nolīgums, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2005/708/EK (OV L 269, 14.10.2005., 24. lpp.).
• [2]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0224.
• [3]  Pieņemtie teksti, P6_TA-PROV(2005)0453.