REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
16.3.2006
Ievērojot Reglamenta 108. panta 5. punktu,
Iesniedza Klaus-Heiner Lehne un Giuseppe Gargani PPE-DE grupas vārdā,
Maria Berger PSE grupas vārdā,
Diana Wallis ALDE grupas vārdā,
Monica Frassoni Zaļo/ALE grupas vārdā,
Brian Crowley UEN grupas vārdā.
par juridiskajām profesijām un vispārējām interesēm tiesu sistēmu darbībā
B6‑0203/2006
Eiropas Parlamenta rezolūcija par juridiskajām profesijām un vispārējām interesēm tiesu sistēmu darbībā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO 1990. gada 7. septembrī pieņemtos pamatprincipus par advokātu lomu,
– ņemot vērā Eiropas Padomes 2000. gada 25. oktobra Ieteikumus Rec(2000)21 par tiesībām brīvi strādāt advokāta profesijā,
– ņemot vērā Parlamenta 1994. gada 18. janvāra rezolūciju par notāra profesiju Kopienā,
– ņemot vērā Parlamenta 2001. gada 5. aprīļa rezolūciju par atsevišķu brīvo profesiju pārstāvju, sevišķi advokātu cenrādī norādītajiem honorāriem un obligātajiem maksājumiem un par brīvo profesiju īpašo lomu un vietu modernā sabiedrībā,
– ņemot vērā Parlamenta 2003. gada 16. decembra rezolūciju par tirgus regulāciju un konkurences noteikumiem, kas attiecas uz brīvajām profesijām,
– ņemot vērā direktīvas 1977/249/EEK, 98/5/EK un 2005/36/EK,
– ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 16. februāra normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū,
– ņemot vērā Komisijas 2005. gada 5. septembra Paziņojumu „Profesionālie pakalpojumi – iespējas turpmākām reformām”,
– ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,
A. tā kā Eiropas Kopienu Tiesa ir atzinusi, ka:
- -tādas juridiskās profesijas pamatvērtības kā neatkarība, izvairīšanās no interešu konfliktiem, profesionālā noslēpuma glabāšana un konfidencialitāte ir uzskatāmās par sabiedrības interesēm,
- -lai juridisko profesiju pārstāvji darbotos pareizi, ir nepieciešami noteikumi šo pamatvērtību aizsardzībai, neraugoties uz to, ka šādi noteikumi var ierobežot konkurenci;
B. tā kā jebkurai reformai juridisko profesiju jomā ir tālejošas sekas, kas skar ne tikai konkurences tiesības, bet arī brīvību, drošību, tiesiskumu un pat tiesiskuma aizsardzību Eiropas Savienībā;
C. tā kā ANO 1990. gada 7. septembrī pieņemtie pamatprincipi par advokātu lomu paredz, ka:
- -advokātiem ir jābūt tiesībām veidot pašu pārvaldītas profesionālas asociācijas, kas pārstāv to intereses, sekmē tālākizglītību un mācības un aizsargā profesionālo godīgumu, un iesaistīties šādās asociācijās. Profesionālās asociācijas izpildinstitūciju ievēl asociācijas locekļi, un izpildinstitūcijas darbībā nedrīkst iejaukties tajā neietilpstošas personas;
- -advokātu profesionālajām asociācijām ir ļoti svarīga loma profesionālo standartu un ētikas saglabāšanā, asociāciju locekļu aizsardzībā pret vajāšanu, nepamatotiem ierobežojumiem un tiesību aizskārumu, palīdzībā nodrošināt juridiskos pakalpojumus visiem, kam tie nepieciešami, un sadarbībā ar valsts un citām iestādēm tiesiskuma tuvināšanā sabiedrības interesēm;
- -pret advokātiem izvirzītas disciplinārlietas ir jāizskata neatkarīgai disciplīnas komitejai, ko juridiskās profesijas pārstāvji izveido pie neatkarīgas ar likumu izveidotas iestādes vai tiesas un kas ir pakļauta neatkarīgai tiesu sistēmas vērtēšanai;
D. tā kā, lai būtu iespējams aizsargāt cilvēktiesības un pamatbrīvības ekonomikas, sociālajā, kultūras, civilajā un politiskajā jomā, uz ko ir tiesīga ikviena persona, visiem cilvēkiem ir jābūt iespējai saņemt kvalificētus juridiskos pakalpojumus, ko sniedz neatkarīgi juristi;
E. tā kā ētiskas darbības, konfidencialitātes ievērošanas attiecībā uz klientu sniegto informāciju un augsta līmeņa specifisku zināšanu svarīguma dēļ ir nepieciešams izveidot tādas pašregulācijas sistēmas, kas līdzīgas juridisko profesiju pārstāvju iestāžu un biedrību izveidotajām sistēmām;
F. tā kā civiltiesību notārus ieceļ dalībvalstis un tie ir valsts amatpersonas, kuru pienākumos ietilpst tādu oficiālu dokumentu sagatavošana, kuriem ir pierādījuma spēks un kuri ir piemērojami nekavējoties;
G. tā kā civiltiesību notāri valsts uzdevumā veic pamatīgu izmeklēšanas un pārbaužu darbu jautājumos, kas ir saistīti ar ārpustiesas tiesisko aizsardzību, sevišķi saistībā ar uzņēmējdarbības tiesībām un atsevišķos gadījumos – Kopienas tiesībām, un šo darbības aspektu dēļ uz viņiem attiecas konkrētās dalībvalsts veikta disciplinārā uzraudzība, kas pielīdzināma disciplinārajai uzraudzībai, kurai ir pakļauti tiesneši un valsts ierēdņi;
H. tā kā daļējs valsts pilnvaru deleģējums ir neatņemama civiltiesību notāru profesionālās darbības sastāvdaļa un tā kā šis deleģējums tiek regulāri īstenots un ir galvenā civiltiesību notāra darbības sastāvdaļa,
1. pilnībā atzīst juridisko profesiju būtisko lomu demokrātiskā sabiedrībā, nodrošinot cilvēktiesību ievērošanu, tiesiskumu un drošu likumu piemērošanu, gan tad, kad advokāti pārstāv un aizstāv savus klientus tiesā, gan tad, kad viņi sniedz saviem klientiem juridiskas konsultācijas;
2. apstiprina tā 1994. gada 18. janvāra, 2001. gada 5. aprīļa un 2003. gada 16. decembra rezolūcijās paustās nostājas;
3. atzīmē augsto kvalifikācijas līmeni, kas nepieciešams juridiskajās profesijās, nepieciešamību Eiropas pilsoņu interesēs aizsargāt kvalifikācijas, kas raksturo juridiskās profesijas, kā arī nepieciešamību izveidot īpašas, uz uzticību balstītas attiecības starp juridisko profesiju pārstāvjiem un to klientiem;
4. atkārtoti apstiprina to noteikumu nozīmību, kas ir nepieciešami juridisko profesiju pārstāvju neatkarības, kompetences, godprātības un atbildības nodrošināšanai, lai garantētu viņu sniegto pakalpojumu kvalitāti klientu un visas sabiedrības labā, kā arī lai aizsargātu sabiedrības intereses;
5. atzinīgi vērtē Komisijas atzinumu par to, ka reformas vislabāk tiek īstenotas dalībvalstu līmenī un ka dalībvalstu iestādes, it īpaši likumdevēja iestādes, vislabāk spēj definēt noteikumus attiecībā uz juridiskajām profesijām;
6. uzsver, ka Eiropas Kopienu Tiesa atzina dalībvalstu likumdevēja iestāžu, kā arī profesionālo apvienību un orgānu izvēles tiesību ierobežojumus, lemjot par to, kādi pasākumi ir piemēroti un nepieciešami, lai aizsargātu juridisko profesiju pareizu īstenošanu dalībvalstīs;
7. atzīmē, ka jebkurš profesionālas struktūras darbības veids jāizskata atsevišķi, lai konkurences noteikumi tiktu piemēroti attiecībā uz apvienību tad, ja tā darbojas tikai tās locekļu interesēs, un netiktu piemēroti, ja tā darbojas vispārējās interesēs;
8. atgādina Komisijai, ka regulas par juridiskajiem pakalpojumiem mērķis ir plašas sabiedrības aizsardzība, aizstāvības tiesību un tiesas pieejamības nodrošināšana, kā arī likuma darbības garantēšana, tāpēc šo iemeslu dēļ to nevar pielāgot klienta vēlmēm;
9. mudina profesionālās struktūras, juridisko profesiju organizācijas un apvienības izveidot Eiropas līmeņa rīcības kodeksus, tostarp noteikumus attiecībā uz organizāciju, kvalifikāciju sastāvu, profesionālo ētiku, pārraudzību, atbildību un komerciālajām saistībām, lai sniegtu juridisko pakalpojumu galapatērētājiem nepieciešamās garantijas attiecībā uz godprātību un pieredzi un nodrošinātu tiesu rūpīgu pārvaldību;
10. aicina Komisiju konkurences noteikumus piemērot, ja vien tas iespējams, saskaņā ar Eiropas Kopienas Tiesas precedentu tiesībām;
11. uzskata, ka situācija, kad sabiedrības intereses ir svarīgākas par ES konkurences principiem, ir novērojama to dalībvalstu tiesību sistēmās, kur regula ir pieņemta un tās darbībai ir rezultāti, tomēr ES sabiedrības interešu kritēriji nav noteikti;
12. aicina Komisiju nepiemērot konkurenci reglamentējošus ES tiesību aktus jomās, kas saskaņā ar ES konstitucionālo sistēmu ietilpst dalībvalstu jurisdikcijā, piemēram, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar maksu par pakalpojumiem, ko ievieš tiesas, lai segtu advokātu honorārus;
13. uzsver, ka direktīvas Nr. 1977/249/EKK, 98/5/EK un 2005/36/EK veiksmīgi likvidēja šķēršļus, kas iepriekš pastāvēja attiecībā uz dibinājumbrīvību un brīvību sniegt juridisko speciālistu pakalpojumus;
14. uzskata, ka EK līguma 49. pants, Direktīva 2005/36/EK un Direktīva 77/249/EK ļauj piemērot galamērķa valsts principu attiecībā uz cenrādī norādītajiem honorāriem un obligātajām advokātu un citu juridisko profesiju pārstāvju pakalpojumu cenām;
15. uzskata, ka EK līguma 45. pants pilnībā jāpiemēro attiecībā uz civiltiesību notāra profesiju kā tādu;
16. aicina Komisiju, analizējot noteikumus, kas nosaka juridisko profesiju īstenošanu dalībvalstīs, izskatīt principus un bažas, kas izklāstītas šajā rezolūcijā;
17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai.