REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

23.10.2006

Lai noslēgtu debates par Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un politisko grupu priekšsēdētāju paziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Francis Wurtz
GUE/NGL grupas vārdā
par Ungārijas 1956. gada sacelšanās 50-to gadadienu un tās vēsturisko nozīmīgumu Eiropai

B6‑0549/2006

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Ungārijas 1956. gada sacelšanās 50-to gadadienu un tās vēsturisko nozīmīgumu Eiropai

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā Otrā pasaules kara rezultātā Eiropa tika sadalīta un 50 gadus dzīvoja „aukstā kara” apstākļos, ko raksturoja divu lielvaru — Krievijas un Savienoto Valstu — un šo lielvaru sabiedroto konfrontācija;

B.  tā kā kopš 1956. gada 23. oktobra simtiem tūkstošu cilvēku Budapeštā un citur Ungārijā ir rīkojuši manifestācijas, pieprasot brīvas vēlēšanas, visu politieslodzīto atbrīvošanu, cenzūras atcelšanu, Padomju Savienības karaspēka izvešanu, lielākas algas un pensijas, nodokļu uzlikšanas taisnīgu sistēmu un valsts mājokļu būvniecības programmas straujāku izpildi; paužot dziļu nožēlu par to, ka šīs politiskās un sociālās prasības netika izpildītas;

C.   tā kā komunistu-reformatoru ministru prezidenta Imres Nagija valdība pievienojās protestētājiem, nolēma, ka Ungārijai jāizstājas no Varšavas Pakta, un proklamēja Ungārijas neitralitāti;

D.  tā kā, līdzīgi kā 1953. gadā Vācijas Demokrātiskajā Republikā un 1968. gadā Čehoslovākijā, Ungārijas sacelšanos nežēlīgi apspieda Padomju Savienības militārā intervence,

1.  pauž dziļu nožēlu par to, ka Ungārijas tautas cīņa par neatkarību, demokrātiju un politiskām, ekonomiskām un sociālām reformām 1956. gadā tika varmācīgi apspiesta; nosoda Padomju Savienības militāro intervenci;

2.   piemin sacelšanās upurus — kaujās kritušos, laikposmā no 1956. līdz 1961. gadam nogalinātos un laikposmā no 1956. līdz 1958. gadam apcietinātos un ieslodzītos;

3.   uzsver Ungārijas komunistu-reformatoru ministru prezidenta Imres Nagija pilsonisko un politisko drosmi, kurš pareizi saprata tautas gribas vienkāršo izpausmi, kurš piekrita kļūt par tautas sacelšanās politisko līderi cīņā par brīvību un demokrātiju un kurš 1958. gadā tika apkaunojoši sodīts ar nāvi;

4.   atkārtoti apliecina uzticību vērtībām, ko nodrošina demokrātijas, sociālo tiesību un taisnīguma, tiesiskuma, cilvēktiesību ievērošana, diskriminācijas aizliegums, tolerance, solidaritāte un sieviešu un vīriešu vienlīdzība; uzsver, ka Eiropas Savienības un dalībvalstu pienākums ir stiprināt šos principus visā to daudzveidībā un paust nelokāmu nostāju, ja tiek pārkāpts kaut viens no šiem principiem;

5.  pieprasa izveidot Eiropas programmu, lai stiprinātu dalībvalstu pētniecības un dokumentēšanas centru sadarbību, veicot „aukstā kara” vēsturisko izpēti;

6.  turklāt aicina ikvienu Eiropas valsti darīt visu iespējamo, lai neatgriezeniski izskaustu jebkuru atriebes vai kara ieceri, šādi nodrošinot Eiropas pilnīgas atkalapvienošanās iespēju nākotnē;

7.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.