Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B6-0577/2006

Iesniegtie teksti :

B6-0577/2006

Debates :

PV 25/10/2006 - 12
CRE 25/10/2006 - 12

Balsojumi :

PV 26/10/2006 - 6.9

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 110kWORD 57k
24.10.2006
PE 379.746v01-00
 
B6‑0577/2006
Pamatojoties uz jautājumiem, uz kuriem sniedz mutisku atbildi B6‑0438/2006 Padome un B6‑0439/2006 Komisija,
ievērojot Reglamenta 108. panta 5. punktu, un 103. pantu,
iesniedza M.M. Patrick Louis un Jens-Peter Bonde
IND/DEM grupas vārdā
par Eiropas Kopienu Tiesas 2005. gada 13. septembra principiālā sprieduma sekām

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Kopienu Tiesas 2005. gada 13. septembra principiālā sprieduma sekām 
B6‑0577/2006

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā EK Līguma IV un ES Līguma VI sadaļu,

–  ņemot vērā 135. un 280. EK pantu,

–  ņemot vērā ES Līguma 29., 30. un 31. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas (Lielās palātas) spriedumu lietā C-176/03 Eiropas Kopienu Komisija pret Eiropas Savienības Padomi,

–  ņemot vērā ģenerāladvokāta Damaso Ruiz-Jarabo Colomer 2005. gada 26. maijā iesniegtos secinājumus par minēto lietu C-176/03,

–  ņemot vērā Līgumu par Konstitūciju Eiropai, kurš tika anulēts 2005. gada 29. maijā,

ņemot vērā Komisijas 2005. gada 23. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par lietas C-176/03 Tiesas sprieduma sekām,– ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.  tā kā krimināltiesību jomā nepastāv skaidri norādītas iespējas nodot pilnvaras, un, ņemot vērā krimināltiesību īpašo nozīmi no dalībvalstu suverenitātes viedokļa, ir aplami pieļaut varbūtību, ka šīs pilnvaras varētu tikt nodotas Kopienai imlicīti, vienlaikus ar dažu materiālu pilnvaru nodošanu;

B.  ņemot vērā sprieduma C-176/03 pamatojumu, īpaši 47. punktu, kurā ir norādīts: „parasti Kopienas kompetencē nav nedz krimināltiesības, nedz kriminālprocesa noteikumi”, kā arī pārsteidzošo 48. punktu, saskaņā ar kuru „pēdējais secinājums nav šķērslis tam, lai Kopienas likumdevējas iestādes [...] pieņemtu pasākumus saistībā ar dalībvalstu krimināltiesībām, [...] lai nodrošinātu pilnīgu efektivitāti noteikumiem, kurus tas noteicis vides aizsardzībai”;

C.  tā kā EK Līguma 135. un 280. pantā ir skaidri norādīts, ka krimināltiesību piemērošana un tieslietu administrācija ir dalībvalstu kompetencē;

D.  tā kā Līgumā par Eiropas Savienību atsevišķa sadaļa ir veltīta tiesu iestāžu un policijas sadarbībai (ES Līguma 29. pants un tam sekojošie panti) īpaši attiecībā uz pārkāpumu veidojošo pamatelementu un piemērojamo sodu noteikšanu;

E.  tā kā sekundārajos tiesību aktos vienmēr tiek atkārtots norādījums, ka ir jāparedz „efektīvi, samērīgi un preventīvi sodi” un netiek apstrīdētas dalībvalstu tiesības izvēlēties vai nu administratīvu risinājumu vai sodīšanu;

F.  tā kā teleoloģiskās interpretācijas mērķis, kuru atkal ir izmantojusi Eiropas Kopienu Tiesa, ir visu Kopienas likumdošanai pakļauto jomu krimināltiesību „kopieniskošana”, neņemot vērā iepriekšminētās Līgumu normas un dalībvalstu konstitūcijas, uz kuru pamata dalībvalstu parlamenti balso par krimināltiesību normām; atgādina, ka Nacionālās Asamblejas Eiropas Savienības delegācijas ziņojumā (2006. gada janvāra ziņojums Nr. 2829) Francijas valdība tiek aicināta izdarīt atbilstošus secinājumus un reformēt Francijas Konstitūciju;

G.  tā kā šāda Līgumu interpretācija ir klajā pretrunā tam viedoklim, ko, vēršoties pie Eiropas Kopienu Tiesas, pamatoti aizstāv Padome un dalībvalstis, kuras turklāt vienīgās var norādīt, kāds bija (un tas nav mainījies) viņu nolūks, veicot pārrunas, parakstot un ratificējot norādītos Kopienas Līgumus;

H.  tā kā pārnacionālās iestādes ir izveidotas pamatojoties uz valstu konstitucionālu vienošanos, kuru ir iespējams lauzt, tad acīmredzot dalībvalstis un daudzās Eiropas tautas, kuras ir pārstāvētas Eiropas Parlamentā, slēdzot šo vienošanos, ir pieļāvušas kļūdu, no kuras pašām tagad nākas ciest, jo saistošs tiesas lēmums tām liek interpretēt Līgumus citādi, nekā tās bija paredzējušas tos parakstot;

I.  tā kā šī Eiropas Līgumu interpretācija contra legem sapludina pīlārus, izveidojot vienotu organizatorisku sistēmu, kāda bija paredzēta masveidā noraidītajā Eiropas Konstitūcijā, un līdz ar to tiek izdarīts juridisks „apvērsums”, neņemot vērā varas dalīšanas principu;

J.  tā kā, piemērojot šo tiesu praksi visās tajās jomās, kuras ir „viens no Kopienas pamatmērķiem”, Kopienas likumdevējs uzspiež normas, kuras ir tieši piemērojamas un kuras ir primāras attiecībā pret valstu tiesību aktiem un arī pret konstitūcijām, un ir saskaņā ar pastāvīgi netaisno Tiesas praksi kopš 1964. gada;

K.  ņemot vērā to, ka 2005. gada 13. septembra spriedumā, kā arī visos oficiālajos komentāros, kas izskanēja pēc tā pieņemšanas, ir norādīts, ka šī krimināltiesību „kopieniskošana”, lai „garantētu normu pilnīgu efektivitāti” varētu turpināties bezgalīgi – tā, protams, attieksies uz vides politiku, bet skars arī imigrācijas, konkurences, nodarbinātības, sociālo, transporta u.c. politiku, un tā varētu kļūt par ieganstu turpmākai dalībvalstu kompetenču absorbcijai par labu Eiropai bez pamata un robežām;

L.  tā kā 2005. gada 23. novembra paziņojumā Komisija ir iekļāvusi sarakstu ar deviņām jaunām jomām, kurām tā paredz piemērot 2005. gada 13. septembra spriedumu, anulējot deviņu Padomes izstrādātu pamatlēmumu projektus, kuri attiecas uz sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā, ar mērķi „kopieniskot” krimināltiesības šādās jomās: palīdzības sniegšana nelikumīgajiem imigrantiem ieceļojot, veicot tranzītu un uzturoties, jūras piesārņojums, krāpšana norēķinos, naudas atmazgāšana, kibernoziegumi, intelektuālais īpašums un pārkāpumi saistībā ar eiro;

M.  tā kā šīs tiesību „kopieniskošanas” apmērs pārsniedz ne vien vides tiesību, bet pat krimināltiesību robežas – Luksemburgas tiesneši, neievērojot Līgumus, uzņemas īstu tiesību federālisma misiju un balstās uz to pašu hegemonisko dievišķās kārtības principu, kas Eiropas iestādēm ļauj ignorēt „nē”;

N.  tā kā līdztekus šai krimināltiesību „kopieniskošanai" ar tiesu prakses palīdzību, Komisija, lai gan viņai nav šādu pilnvaru un tam nav pamata arī saskaņā ar Līgumiem, jau bija uzsākusi īstenot „Eiropas civilkodeksa” projektu, kuru gatavo „Von Bar” grupa un kurai piešķirti līdzekļi EUR 4400000 apmērā programmas Cordis ietvaros; tā kā šajā nolūkā būtu lietderīgi izveidot indikatīvu pamatprincipu kopumu, lai vienkāršotu valstu tiesību aktu salīdzināšanu (līdzīgi kā „restatements” ASV), taču ar šo projektu tieši pretēji ir paredzēts likvidēt valstu civiltiesību aktus tik atšķirīgās jomās, kā līgumtiesības, atbildība, ģimene, vērtspapīri u.c;

O.  tā kā ar šo negodīgo metodi tiek mēģināts radīt supervalsti, ko mūsu līdzpilsoņi vairs nevēlas un ko Francijas un Nīderlandes iedzīvotāji ir masveidā noraidījuši, bet pārējās tautas, kurām referendums bija liegts, šim noraidījumam savu atbalstu pauda vien klusējot; līdz ar to ir pārvilkta svītra Līgumam par Konstitūciju Eiropai saskaņā ar 1969. gada 23. maija Vīnes konvenciju;

1.  konstatē, ka ar Eiropas Kopienu Tiesas 2005. gada 13. septembra spriedumu pret Padomi un dalībvalstīm lietā C-176/03 ir pārkāptas Līgumu normas, un tas ir smags pārbaudījums dalībvalstu atbalstam un tautu neatkarības apdraudējums;

2.  prasa, lai tiek sasaukta valstu un valdību vadītāju Eiropadomes ārkārtas sanāksme, kurā jānolemj, ka, pastāvot nesaskaņām par Līgumu interpretāciju, Padomes viedoklis ir noteicošs de jure un de facto;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes prezidentūrai.

Or. fr

Juridisks paziņojums - Privātuma politika