REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
11.12.2006
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Edward McMillan-Scott, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra un Gerardo Galeote
PPE-DE grupas vārdā
par Saharova balvu
B6‑0665/2006
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Sakharova balvu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā Saharova balvu par domas brīvību izveidoja 1988. gadā un tā ir viena no daudziem veidiem, kā EP atbalsta cilvēktiesības un demokrātijas intereses, kā arī veids, kā izteikt atzinību tiem, kas cīnās pret apspiešanu, neiecietību un netaisnību pasaulē;
B. tā kā starp šīs balvas laureātiem ir tādas personības un organizācijas kā Anatoli Marchenk (1989), Aung San Suukyi (1990), Adem Demaci (1991), Las Madres de la Plaza de Mayo (1992), Oslobodjenje (1993), Taslima Nasreen (1994), Leyla Zana (1995), Wei Jingsheng (1996), Salima Ghezali (1997), Ibrahim Rugova (1998), Xanana Gusmão (1999), Basta Ya (2000), Nurit Peled, Izzat Ghazzawi, Dom Zacarias Kamwenho (2001), Oswaldo Payá Sardiñas (2002), Kofi Annan un Apvienoto Nāciju Organizācija (2003), Baltkrievijas Žurnālistu asociācija (2004), “Sievietes baltā” (Kuba), “Reportieri bez robežām” un Huawa Ibrahim (vienlīdzīgi balvas laureāti) (2005), kā arī Alexandre Milinkievich (2006);
C. tā kā 1990. gada laureātei Birmas disidentei Aung San Suukyi, kas atrodas mājas arestā, un 2005. gada laureātēm Kubas sieviešu apvienībai “Sievietes baltā” netika dota atļauja ierasties, lai saņemtu balvu;
D. tā kā Priekšsēdētāju konference ir nolēmusi sūtīt divas delegācijas uz Kubu un Birmu, lai nodibinātu kontaktu ar laureātēm nolūkā pārbaudīt viņu personīgo stāvokli;
E. tā kā Saharova balvas laureātam Payá Sardiñas, tās saņēmējam 2002. gadā, joprojām pēc balvas piešķiršanas nav ļauts ierasties ES iestādēs, kā Parlaments to viņam ir lūdzis vairākas reizes;
1. pauž lielu nožēlu par to, ka šiem laureātiem ne vienmēr ir sniegta atļauja personīgi saņemt piešķirto balvu, un tas pats par sevi pārkāpj vienas no cilvēka pamattiesībām, proti, tiesības brīvi iebraukt savā valstī un izbraukt no tās — tiesības, kuras īpaši atzīst Vispārējā cilvēktiesību deklarācija;
2. uzskata par nepieņemamu faktu, ka sakarā ar Priekšsēdētāju konferences lēmumu nosūtīt divas delegācijas — vienu uz Birmu un otru uz Kubu — attiecīgo valstu iestādes var liegt šīm delegācijām iebraukšanas atļauju;
3. atzinīgi vērtē Priekšsēdētāju konferences šā gada 16. novembra lēmumu izveidot mehānismu Saharova balvas saņēmēju pārraudzībai un sistemātiski sūtīt Eiropas Parlamenta delegāciju tikties ar laureātiem, kuriem viņu valsts iestādes nav atļāvušas piedalīties balvas pasniegšanas ceremonijā;
4. atkārtoti prasa, lai Saharova balvas 2002. gada laureātam Oswaldo Payá Sardiñas būtu iespēja ierasties Eiropas Savienības iestādēs;
5. aicina priekšsēdētāju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai šos lēmumus varētu īstenot dzīvē;
6. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Birmas un Kubas valdībai, Birmas parlamentam, Kubas Republikas Tautas asamblejai un Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību padomei.