Procedūra : 2006/2676(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B6-0025/2007

Iesniegtie teksti :

B6-0025/2007

Debates :

Balsojumi :

PV 18/01/2007 - 9.7
CRE 18/01/2007 - 9.7

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0007

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 108kWORD 49k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B6-0024/2007
16.1.2007
PE 382.972v01-00
 
B6‑0025/2007
lai noslēgtu debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Kristian Vigenin, Georgi Bliznashki, Evgeni Kirilov, Marusya Lyubcheva, Mladen Chervenyakov, Atanas Paparizov, Jan Marinus Wiersma, Pasqualina Napoletano, Catherine Guy-Quint, Alexandra Dobolyi, Hannes Swoboda, Elena Valenciano un Pierre Schapira
PSE grupas vārdā
par nāvessoda piespriešanu medicīniskajam personālam Lībijā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par nāvessoda piespriešanu medicīniskajam personālam Lībijā 
B6‑0025/2007

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Eiropas Savienības gada ziņojumus par cilvēktiesībām, īpaši 2005.  un 2006. gada ziņojumus,

–  ņemot vēra tā rezolūcijas par Bulgārijas uzņemšanu Eiropas Savienībā un īpaši tā 2006. gada 30. novembra rezolūcijas 25. punktu, 2005. gada 15. decembra rezolūcijas 32. punktu un 2005. gada 13. aprīļa rezolūcijas 39. punktu,

–  ņemot vērā atbilstošos Padomes secinājumus,

–  ņemot vēra Eiropas Savienības Padomes prezidentūras 2005. gada decembra un 2006. gada decembra ziņojumus Eiropadomei par ES stratēģiskās partnerības īstenošanu ar Vidusjūras valstīm,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

tā kā 1999. gada 9. februārī Lībijas pārvaldes iestādes aizturēja vairākus Bulgārijas medicīnas darbiniekus, kas strādāja Al-Fatih slimnīcā Bengāzī, un tā kā 2000. gada 7. februārī Lībijas Tautas tiesā tika uzsākts process pret sešiem Bulgārijas, vienu Palestīnas un deviņiem Lībijas pilsoņiem par patvaļīgu 393 bērnu inficēšanu ar HIV vīrusu, vēlāk izbeidzot sazvērestības apsūdzību;

B.  tā kā 2004. gada 6. maijā tiesa piecām bulgāru izcelsmes medicīnas māsām un vienam palestīniešu dakterim piesprieda nāvessodu nošaujot; tā kā 2005. gada 25. decembrī Lībijas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu par nāvessoda pārsūdzēšanu un pieprasīja jaunu tiesas prāvu; tā kā 2006. gada 11. maijā tika uzsākta jauna tiesas prāva, kas 2006. gada 19. decembrī apstiprināja nāvessodu;

C.  tā kā pastāv spēcīgi pierādījumi par to, ka cietumā atbildētājiem tika piemērota spīdzināšana, lai viņus piespiestu nepatiesi atzīties; tā kā ir pieļauti arī citi drausmīgi atbildētāju tiesību pārkāpumi;

D.  tā kā 2003. gadā, atsaucoties uz Lībijas pārvaldes iestāžu lūgumu, HIV/AIDS jomā atzīti starptautiski eksperti sagatavoja ziņojumu, kurā izteikts kategorisks apgalvojums, ka HIV izplatīšanās notikusi dēļ infekcijas slimnīcas iekšienē, kura sākusies pirms apsūdzētos ierašanās Lībijā; tā kā nesenā publikācijā sniegta pārliecinoši zinātniskie pierādījumi par Bengāzī infekcijas izcelsmi un laiku; tā kā visi šie pārliecinošie pierādījumi, kas pierāda apsūdzēto nevainību, ir ignorēti un nav ņemti vērā;

E.  tā kā 2004. gada novembrī ES uzsāka „Bengāzī veltītu HIV rīcības plānu ”, kurā ietverta tehniskā un medicīniska palīdzība inficētajiem bērniem un viņu ģimenēm, kā arī atbalsts Lībijas pārvaldes iestādēm AIDS slimības apkarošanai; tā kā plāna finansēšanai no Kopienas budžeta piešķirti EUR 2 miljoni; tā kā šī rīcības plāna īstenošana pašreiz notiek ar Komisijas un ES dalībvalstu atbalstu; tā kā daudzi inficētie bērni ir saņēmuši medicīnisko palīdzību dalībvalstu slimnīcās;

F.  tā kā 2006. gada janvārī kā nevalstiska bezpeļņas struktūra tika dibināts Bengāzī starptautiskais fonds, lai palīdzētu Bengāzī izveidot vietējo medicīnisko infrastruktūru, uzlabot pacientu ārstēšanu un sniegtu atbalstu attiecīgajām ģimenēm;

1.   nosoda Lībijas Krimināltiesas 2006. gada 19. decembra spriedumu, ar kuru atkārtotā tiesas prāvā tika notiesātas piecas bulgāru medicīnas māsas Kristiana Vulcheva, Nasya Nenova, Valentina Siropulo, Valya Chervenyashka, Snezhana Dimitrova un vienuspalestīniešu dakteri Ashraf al-Haiui, kuri jau astoņus gadus ir pavadījuši cietumā saistībā ar HIV/AIDS lietu 1999. gadā Bengāzī slimnīcā, un piespriež viņiem nāvessodu;

2.   norāda, ka ES nevar pieņemt šādu spriedumu un pauž cerību, ka šo lietu nodos pārskatīšanai augstāka līmeņa iestādei, lai laicīgi rastu taisnīgu un godīgu risinājumu;

3.   atkārtoti pauž nopietnas bažas par to, kāds bija pamatojums lietas ierosināšanai pret apsūdzētajām personām, kā pret viņām izturējās apcietinājuma laikā un ka process tika ilgstoši novilcināts;

4.  uzsver, ka no 2007. janvāra Bengāzī prāva tiešā veidā attiecas arī uz pieciem Eiropas Savienības pilsoņiem;

5.   aicina Lībijas attiecīgās pārvaldes iestādes veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārskatītu un anulētu nāvessodu, un pavērtu iespēju savlaicīgi pieņemt rezolūciju, balstoties uz humāniem apsvērumiem, tādējādi radot nepieciešamos priekšnoteikumus, lai turpinātu kopēju politiku sadarbībai ar Lībiju;

6.   uzsver tā apņēmību cieši sekot šīs lietas gaitai un nodomu iecelt īpašu referentu šajā sakarā;

7.   aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis turpināt palīdzības piešķiršanu HIV rīcības plāna īstenošanai un atbalstīt Bengāzī starptautisko fondu, lai mazinātu inficēto bērnu un viņu ģimeņu ciešanas un palīdzētu Lībijas pārvaldes iestādēm novērst un apturēt HIV infekcijas izplatīšanos valstī;

8.  aicina Komisiju un Padomi turpmāku negatīvu pavērsienu gadījumā apsvērt kopējās politikas sadarbībai ar Lībiju pārskatīšanu visās pēc Eiropas Savienības ieskatiem svarīgākajās jomās;

9.  uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Lībijas valdībai, Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai un ANO ģenerālsekretāram.

PE  382.908

Juridisks paziņojums - Privātuma politika