Rezolūcijas priekšlikums - B6-0028/2007Rezolūcijas priekšlikums
B6-0028/2007

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

    16.1.2007

    Pamatojoties uz Padomes un Komisijas ziņojumiem,
    ievērojot Reglamenta 103.  panta 2.  punktu,
    iesniedza Hélène Flautre, Raül Romeva i Rueda un Cem Özdemir
    Zaļo/ALE grupas vārdā
    par piecu bulgāru medicīnas māsu un palestīniešu ārsta ieslodzījumu un tiesāšanu saistībā ar apsūdzībām, kas attiecas uz HIV/AIDS inficēšanās gadījumu 1999. gadā Bengāzī bērnu slimnīcā

    Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B6-0024/2007

    Procedūra : 2006/2676(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B6-0028/2007
    Iesniegtie teksti :
    B6-0028/2007
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    B6‑0028/2007

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par piecu bulgāru medicīnas māsu un palestīniešu ārsta ieslodzījumu un tiesāšanu saistībā ar apsūdzībām, kas attiecas uz HIV/AIDS inficēšanās gadījumu 1999. gadā Bengāzī bērnu slimnīcā

    Eiropas Parlaments,

    –  ņemot vērā 1998. gadā pieņemtās ES politikas pamatnostādnes trešām valstīm par nāvessodu,

    –  ņemot vērā Eiropas Savienības gada ziņojumus par cilvēktiesībām, īpaši 2005.  un 2006. gada ziņojumus,

    –  ņemot vēra tā rezolūcijas par Bulgārijas uzņemšanu Eiropas Savienībā un īpaši tā 2006. gada 30. novembra rezolūcijas 25. punktu, 2005. gada 15. decembra rezolūcijas 32. punktu un 2005. gada 13. aprīļa rezolūcijas 39. punktu,

    –  ņemot vērā atbilstošos Padomes secinājumus,

    –  ņemot vēra Eiropas Savienības Padomes prezidentūras 2005. gada decembra un 2006. gada decembra ziņojumus Eiropadomei par ES stratēģiskās partnerības īstenošanu ar Vidusjūras valstīm,

    –  ņemot vērā visas savas iepriekšējās rezolūcijas šajā jautājumā,

    –  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

    tā kā 1999. gada 9. februārī Lībijas pārvaldes iestādes aizturēja vairākus Bulgārijas medicīnas darbiniekus, kas strādāja Al-Fatih slimnīcā Bengāzī, un tā kā 2000. gada 7. februārī Lībijas Tautas tiesā tika uzsākts process pret sešiem Bulgārijas, vienu Palestīnas un deviņiem Lībijas pilsoņiem par patvaļīgu 393 bērnu inficēšanu ar HIV vīrusu, vēlāk izbeidzot sazvērestības apsūdzību;

    B.  tā kā 2004. gada 6. maijā tiesa piecām bulgāru izcelsmes medicīnas māsām un vienam palestīniešu ārstam piesprieda nāvessodu nošaujot; tā kā 2005. gada 25. decembrī Lībijas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu par nāvessoda pārsūdzēšanu un pieprasīja jaunu tiesas prāvu; tā kā 2006. gada 11. maijā tika uzsākta jauna tiesas prāva, kas 2006. gada 19. decembrī apstiprināja nāvessodu;

    C.  tā kā pastāv spēcīgi pierādījumi par to, ka cietumā atbildētājiem tika piemērota spīdzināšana, lai viņus piespiestu nepatiesi atzīties; tā kā ir pieļauti arī citi drausmīgi atbildētāju tiesību pārkāpumi;

    D.  tā kā 2003. gadā, atsaucoties uz Lībijas pārvaldes iestāžu lūgumu, HIV/AIDS jomā atzīti starptautiski eksperti sagatavoja ziņojumu, kurā izteikts kategorisks apgalvojums, ka HIV izplatīšanās notikusi dēļ infekcijas slimnīcas iekšienē, kura sākusies pirms apsūdzētos ierašanās Lībijā; tā kā nesenā publikācijā sniegta pārliecinoši zinātniskie pierādījumi par Bengāzī infekcijas izcelsmi un laiku; tā kā visi šie pārliecinošie pierādījumi, kas pierāda apsūdzēto nevainību, ir ignorēti un nav ņemti vērā;

    E.  tā kā 2004. gada novembrī ES uzsāka „Bengāzī veltītu HIV rīcības plānu ”, kurā ietverta tehniskā un medicīniska palīdzība inficētajiem bērniem un viņu ģimenēm, kā arī atbalsts Lībijas pārvaldes iestādēm AIDS slimības apkarošanai; tā kā plāna finansēšanai no Kopienas budžeta piešķirti EUR 2 miljoni; tā kā šī rīcības plāna īstenošana pašreiz notiek ar Komisijas un ES dalībvalstu atbalstu; tā kā daudzi inficētie bērni ir saņēmuši medicīnisko palīdzību dalībvalstu slimnīcās;

    F.  tā kā 2006. gada janvārī kā nevalstiska bezpeļņas struktūra tika dibināts Bengāzī starptautiskais fonds, lai palīdzētu Bengāzī izveidot vietējo medicīnisko infrastruktūru, uzlabot pacientu ārstēšanu un sniegtu atbalstu attiecīgajām ģimenēm;

    1.   atgādina, ka ES uzskata, ka nāvessoda atcelšana veicina cilvēka cieņas principu ievērošanu un progresīvas pārmaiņas cilvēktiesību jomā; tajā pašā laikā uzsver, ka ES šobrīd dara vairāk nekā bija apņēmusies un atbalsta nāvessoda atcelšanu savā teritorijā, kā arī trešās valstīs;

    2.   nosoda Lībijas Krimināltiesas 2006. gada 19. decembra spriedumu, ar kuru atkārtotā tiesas prāvā tika notiesātas piecas bulgāru medicīnas māsas Kristiana Vulcheva, Nasya Nenova, Valentina Siropulo, Valya Chervenyashka, Snezhana Dimitrova un viens palestīniešu ārsts Ashraf al-Haiui, kuri jau astoņus gadus ir pavadījuši cietumā saistībā ar HIV/AIDS lietu 1999. gadā Bengāzī slimnīcā, un piespriež viņiem nāvessodu;

    3.   norāda, ka ES nevar pieņemt šādu spriedumu un pauž cerību, ka šo lietu nodos pārskatīšanai augstāka līmeņa iestādei, lai laicīgi rastu taisnīgu un godīgu risinājumu;

    4.   atkārtoti pauž nopietnas bažas par to, kāds bija pamatojums lietas ierosināšanai pret apsūdzētajām personām, kā pret viņām izturējās apcietinājuma laikā un ka process tika ilgstoši novilcināts;

    5.  uzsver, ka no 2007. janvāra Bengāzī prāva tiešā veidā attiecas arī uz pieciem Eiropas Savienības pilsoņiem;

    6.  pauž solidaritāti HIV/AIDS infekcijas upuriem Bengāzī un norāda uz pasākumiem, ko starptautiskā sabiedrība veikusi, lai sniegtu palīdzību bērniem;

    7.   aicina Lībijas attiecīgās pārvaldes iestādes veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārskatītu un anulētu nāvessodu, un pavērtu iespēju savlaicīgi pieņemt rezolūciju, balstoties uz humāniem apsvērumiem, tādējādi radot nepieciešamos priekšnoteikumus, lai turpinātu kopēju politiku sadarbībai ar Lībiju;

    8.   aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis turpināt palīdzības piešķiršanu HIV rīcības plāna īstenošanai un atbalstīt Bengāzī starptautisko fondu, lai mazinātu inficēto bērnu un viņu ģimeņu ciešanas un palīdzētu Lībijas pārvaldes iestādēm novērst un apturēt HIV infekcijas izplatīšanos valstī;

    9.  aicina Komisiju un Padomi turpmāku negatīvu pavērsienu gadījumā apsvērt kopējās politikas sadarbībai ar Lībiju pārskatīšanu visās pēc Eiropas Savienības ieskatiem svarīgākajās jomās;

    10.  aicina Komisiju un Padomi informēt Eiropas Parlamentu par izmaiņām šajā lietā;

    11.  uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Lībijas valdībai, Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai un ANO ģenerālsekretāram.