REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
7.2.2007
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Rebecca Harms un Pierre Jonckheer
Zaļo/ALE grupas vārdā
par ieguldījumu Eiropadomes 2007. gada pavasara sanāksmes darbā saistībā ar Lisabonas stratēģiju
B6‑0043/2007
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ieguldījumu Eiropadomes 2007. gada pavasara sanāksmes darbā saistībā ar Lisabonas stratēģiju
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
1. aicina Eiropadomes 2007. gada pavasara sanāksmes dalībniekus apņēmīgi reaģēt saistībā ar ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 2. februāra ziņojumā izklāstītajiem secinājumiem, un mudina tos noteikt skaidras pamatnostādnes, lai cīņu pret klimata pārmaiņām padarītu par ES politikas jomu stratēģisko uzmanības centru, tostarp, paredzot tai pietiekamu un pareizi plānotu finansējumu;
2. aicina Komisiju un Padomi apņēmīgi rīkoties, lai uzlabotu starptautisko vides pārvaldību, izveidojot pilntiesīgu starptautisku organizāciju ANO pakļautībā, kura atbalstītu un pārraudzītu vides jomā pieņemto lēmumu īstenošanu visā pasaulē;
Klimata pārmaiņas. Enerģija. Transports
3. mudina Eiropadomes 2007. gada pavasara sanāksmes dalībniekus steidzami vienoties par šādiem jautājumiem:
a) ātri īstenot pasākumus nolūkā ierobežot planētas vidējās temperatūras palielināšanos līdz 2°C salīdzinājumā ar pirmsrūpnieciskā perioda attiecīgo rādītāju, un ievērojami paātrināt starptautiskās sarunas par laikposmu pēc 2012. gada, lai līdz 2008. gada beigām varētu panākt vienošanos, kas būtu saskaņā ar 2°C mērķi; it īpaši vienoties par siltumnīcefekta gāžu emisijas samazināšanu par 30% rūpnieciski attīstītajās valstīs salīdzinājumā ar Kioto vadlīnijām,
b) attiecībā uz ES noteikt mērķi samazināt siltumnīcefekta gāžu emisiju vismaz par 30% līdz 2020. gadam un par 80% līdz 2050. gadam salīdzinājumā ar attiecīgo 1990. gada rādītāju, kas atbilst 2°C ierobežojumam,
c) absolūtu prioritāti piešķirt enerģijas taupīšanai, jo šādi pasākumi var sniegt izšķirošu ieguldījumu ilgtspējības nodrošināšanā; līdz 2020. gadam panākt primārās enerģijas ietaupījumu vismaz par 20%, lai līdz tam laikam ES padarītu par visenergoefektīvāko ekonomiku pasaulē; līdz 2007. gada jūnijam iesniegt tālejošus energoefektivitātes rīcības plānus un tos nekavējoties īstenot; prasīt Komisijai papildināt šos plānus ar konkrētiem un saistošiem pasākumiem, lai ES varētu sasniegt minēto enerģijas 20% ietaupījuma mērķi,
d) enerģijas un klimata stratēģijā veltīt uzmanību transporta nozarei, kuras atkarība no naftas ir 96% un kura ir atbildīga par 30% no ES gāzu emisijas kopapjoma; noteikt ES transporta nozarei siltumnīcefekta gāzu emisijas 30% mērķi līdz 2020. gadam saskaņā ar ES Kioto mērķiem, noteikt ikgadēju 1% maiņu transporta veidu sadalījumā, pakāpeniski pārejot no transportlīdzekļiem ar augstu siltumnīcefekta gāzu emisijas līmeni, t.i., vieglajām automašīnām, kravas automašīnām un gaisa kuģiem, uz videi nekaitīgākiem transporta veidiem, tādiem kā dzelzceļš un ilgtspējīgi ūdenstransporta veidi; īstenot pasākumus, lai izvairītos no transportlīdzekļu izmantošanas un palielinātu to energoefektivitāti, it īpaši, ES autoparka jaunajām automašīnām nosakot saistošu gāzu emisijas ierobežojumu — 120g CO2/km — līdz 2012. gadam, kas ir tieši tas, ko automobiļu rūpnieki brīvprātīgi apsolīja 1998. gadā, tomēr neizpildīja, un ko varētu īstenot vienlaicīgi ar emisijas kvotu tirdzniecību ražotāju starpā; lai panāktu turpmāku efektivitātes pieaugumu vismaz par 10g CO2/km ik pēc diviem gadiem, internalizēt sociālās un vides izmaksas degvielas cenās, atcelt negodīgās subsīdijas un nodokļu atbrīvojumus, it īpaši aviācijas nozarē, un noteikt petrolejas nodokli nolūkā panākt visiem transporta veidiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus,
e) noteikt saistošus nozaru mērķus attiecībā uz atjaunīgo enerģiju (elektroenerģijas, apkures un dzesēšanas un transporta jomā), lai līdz 2020. gadam sasniegtu atjaunīgās enerģijas 25% kvotu primārās enerģijas kopapjomā, un Padomes un Komisijas līmenī sastādīt ceļakarti atjaunīgās enerģijas 50% mērķa sasniegšanai līdz 2040. gadam; piekrist tam, ka, lai gan biodegvielai var būt nozīme mūsu atkarības no fosilā kurināmā samazināšanā, to nedrīkst izgatavot uz pārtikas produktu ražošanas rēķina, un tā nedrīkst veicināt klimata pārmaiņas, vispārēju atmežošanu, bioloģiskās daudzveidības zaudēšanu un cilvēktiesību pārkāpumus,
f) radīt patiesi līdzvērtīgus konkurences apstākļus enerģijas nozarē, kas ļautu tirgū ienākt jauniem dalībniekiem un atvieglotu jaunu tehnoloģiju un enerģijas decentralizētas ražošanas ieviešanu; visās dalībvalstīs nodrošināt īpašumtiesību pilnīgu nesaistīšanu ar enerģijas ražošanu un sadali, palielināt valstu regulatoru pilnvaras un izveidot ES regulatoru, kas nodarbotos tikai ar pārrobežu problēmu risināšanu,
g) atzīt, ka kodolenerģijas izmantošana nevar atrisināt klimata pārmaiņu globālo problēmu, ka tai ir nopietni trūkumi (piemēram, avārijas ar smagām sekām, atkritumu apsaimniekošana, izplatīšanās un terorisma risks, ietekme uz veselību un vidi) un ka tai ir neliels atbalsts ES pilsoņu vidū; īstenot likumdošanas pasākumus, lai šī nozare internalizētu visas savas ārējās izmaksas, it īpaši ņemot vērā visu ar enerģijas ražošanu saistīto atbildību;
Ekonomikas attīstība, nodarbinātība, sociālā integrācija un jauninājumi
4. atgādina, ka ekonomikas izaugsme nav pašmērķis un ka datus par IKP/NKI nevar uzskatīt par piemērotu labklājības etalonu; atgādina, ka izaugsmei jābūt instrumentam, ar kura palīdzību uzlabot mūsu paaudzes un nākamo paaudžu dzīves kvalitāti; tāpēc mudina pieņemt piemērotus etalonus un aicina Padomi, dalībvalstis un Komisiju novērtēt savus politikas pasākumus un valstu plānus arī, ņemot vērā tādus rādītājus kā CO2 emisija, ekonomikas energoietilpība, nabadzības riska līmenis un bioloģiskās daudzveidības zudums;
5. uzskata, ka pasaulē ar ierobežotiem resursiem un trauslu ekoloģisko sistēmu Eiropas Savienībai jācenšas kļūt par resursu un enerģijas izmantošanas ziņā visefektīvāko ekonomikas zonu; atgādina Stern ziņojuma secinājumus, kuros izklāstītas izmaksas, kas saistītas ar bezdarbību vai novēlotu rīcību šajā jomā, un uzsver energoefektīvu tehnoloģiju un atjaunīgo enerģijas avotu milzīgo ekonomikas potenciālu pasaules tirgū, kuru izmantošanā Eiropai ir visizdevīgākā pozīcija;
6. šajā kontekstā atgādina Komisijas (DG ENVI) uzdevumā nesen veiktā pētījuma rezultātus, kuros izklāstīta ekoloģiskās rūpniecības nozīme Eiropas ekonomikā, tostarp arī no nodarbinātības un eksporta viedokļa, šīs rūpniecības nozaru novērtētajam kopējam apgrozījumam ES-25 sasniedzot EUR 227 miljardus gadā (2,2% no IKP) un kopējam tiešās un netiešās nodarbinātības rādītājam, kas izteikts pilna darbalaika ekvivalentās vienībās, sasniedzot 3,4 miljonus;
7. uzskata, ka vienotajam tirgum ar tā četrām brīvībām ir vajadzīga stipra sociālā dimensija; norāda uz trūkumiem sociālajos un nodarbinātības mērķos, kas Lisabonas stratēģijā noteikti saistībā ar cīņu pret nabadzību un bezdarbu; aicina rīkoties, reaģējot uz apgalvojumu, ka cīņa pret sociālo atstumtību un nabadzību ir Lisabonas stratēģijas pamatā; aicina Komisiju apsvērt veidus, kā visiem nodrošināt pienācīgus ienākumus, lai cīnītos pret nabadzību un pieaugošo sociālo atstumtību;
8. uzsver, ka vispārējas nozīmes pakalpojumi ir ilgtspējīgas attīstības modeļa pamats; uzsver, ka attiecībā uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem ir nepieciešams transversāls juridisks instruments, lai saglabātu iespēju valsts varas iestādēm plānot, finansēt un organizēt šo pakalpojumu sniegšanu, neskarot subsidiaritātes principu; uzsver, ka padziļināti jāizvērtē pašreizējo, konkrētu nozari reglamentējošo, tiesību aktu ietekme uz vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanas kvalitāti;
9. kritiski vērtē to, ka ierobežojumi, ko dalībvalstis turpina piemērot attiecībā uz strādājošo brīvu pārvietošanos, ir pretrunā ar Lisabonas stratēģijas strādājošo mobilitātes mērķi un Eiropas Savienībā rada situāciju, ka vienlīdzīgas tiesības netiek piešķirtas visiem Eiropas pilsoņiem; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu direktīvai par papildu pensijas tiesību pārvedamību kā patiesu soli uz priekšu darbaspēka mobilitātes atbalstīšanā; stingri kritizē Padomes nodomu no šīs direktīvas darbības jomas svītrot tās pamatelementu — pārvedamību, un aicina Eiropadomes pavasara sanāksmē sniegt skaidras pamatnostādnes, lai izvairītos no šī strupceļa;
10. uzsver Pakalpojumu direktīvas īstenošanas uzraudzības nozīmi un nepieciešamību pilnībā un ātri izvērtēt šīs direktīvas ietekmi uz darba, vides un patērētāju aizsardzības standartiem visās dalībvalstīs un vajadzības gadījumā ierosināt papildu saskaņošanas pasākumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu iekšējā tirgū;
11. aicina Lisabonas stratēģijā, ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes un nodarbinātības pamatnostādnes vairāk ņemt vērā dzimumu līdztiesības skatījumu; aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis veikt stingrākus pasākumus to ES tiesību aktu īstenošanā, kuru mērķis ir samazināt darba samaksas atšķirību un izskaust dzimumu segregāciju darba tirgū;
12. uzskata, ka imigrācija ir jāatbalsta, tomēr uzsver, ka legālās imigrācijas politika jāpilnveido tā, lai nodrošinātu migrantu sekmīgu ekonomisko, sociālo un juridisko integrāciju; aicina rīkoties, lai Eiropā novērstu speciālistu aizplūšanu; norāda, ka jebkura imigrācijas politika, kuras mērķis ir piesaistīt kvalificētus darbiniekus, rada speciālistu aizplūšanas risku viņu izcelsmes valstīs, kurš jānovērš ar atbilstīgiem pasākumiem;
13. uzskata, ka ekonomikas un nodarbinātības problēmas — kā arī demogrāfiskās un vides problēmas —nevar atrisināt, ja dalībvalstu un Eiropas līmenī neizveido atbilstīgu makroekonomikas pamatsistēmu; uzsver nodokļu sistēmas izšķirošo lomu ekonomikas un sociālās infrastruktūras, tostarp sabiedrisko pakalpojumu, finansēšanā; tāpēc aicina Eiropadomes pavasara sanāksmes dalībniekus ierosināt:
a) īstenojot kopīgus centienus, nodokļu slogu pārcelt no darbaspēka uz vides degradāciju un resursu izmantošanu, lai pareizi pielietotu stimulus un padarītu pievilcīgāku regulāru nodarbinātību,
b) vidēji ilgā termiņā noteikt uzņēmuma peļņas nodokļa minimālo likmi, lai novērstu nodokļu konkurenci dalībvalstu starpā un to lielo uzņēmumu izvairīšanos no nodokļiem, kuri bieži vien nesamaksā savu pienācīgo daļu un cenšas sakūdīt valstis citu pret citu (vidēji ilgā termiņā vides nodokļu sistēma tādās nozarēs kā transports jāsaskaņo ES līmenī),
c) īstenot stratēģisku jauninājumu politiku, kas visās politikas jomās par galvenajiem mērķiem nosaka energoefektivitāti, energotaupīgumu un atjaunīgo enerģijas veidu un materiālu izmantošanu, cita starpā palielinot budžeta līdzekļus pētījumiem atjaunīgās enerģijas jomā, it īpaši Septītās pamatprogrammas vidusposma pārskatīšanas laikā, un koncentrējot valsts subsīdijas tiem pasākumiem un tehnoloģijām, kuras ir atzītas par videi īpaši draudzīgām; aicina izmantot valsts iepirkumu kā ietekmīgu instrumentu energoefektīvu ēku, produktu un pakalpojumu atbalstīšanai;
Starptautiskā tirdzniecība un PTO politika
14. uzskata, ka ikvienai ES tirgus piekļuves un ārējās konkurētspējas stratēģijas uzmanības centrā jābūt godīgiem daudzpusējas tirdzniecības un konkurences noteikumiem, kas pamatojas uz SDO darba pamatstandartiem, starptautisko vides nolīgumu ievērošanu visā pasaulē un atbilstību ANO attīstības politikas mērķiem; aicina Komisiju īstenot atbilstīgus tirgus pasākumus, tostarp robežšķērsošanas nodokļa korekcijas, pret tām rūpnieciski attīstītajām un jaunās ekonomikas valstīm, kuras nedomā sniegt savu pienācīgo ieguldījumu globālo klimata pārmaiņu apkarošanā;
15. ir nobažījies par pašreizējo krīzi daudzpusējās tirdzniecības sistēmā; aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumus PTO reformai, lai palielinātu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas leģitimitāti un demokrātisko atbildību; aicina Komisiju un Padomi negraut daudzpusības principu, noslēdzot divpusējus un reģionālus brīvas tirdzniecības nolīgumus;
16. ir nobažījies par Lisabonas stratēģijas, kuras viens no mērķiem ir ES iekšējās konkurētspējas veicināšana, de facto pakļautību Komisijas paziņojumā „Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē" izklāstītajiem ES ārējiem konkurētspējas mērķiem; brīdina no tādas ES konkurētspējas politikas, kas pielāgota ES dibināto starptautisko uzņēmējsabiedrību globālo darījumu vajadzībām, neievērojot ES strādājošo un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) intereses, kuriem nepieciešama piesardzīga pieeja saistībā ar pasaules konkurenci; brīdina no starptautiskās regulējošās sadarbības plāniem, kas starptautiskām uzņēmējsabiedrībām un trešām valstīm piešķirs sava veida tiesības iesaistīties ES likumdošanā attiecībā uz ārpustarifu tirdzniecības barjerām, kuras saskaņā ar PTO definīciju ietver arī ievērojamu daļu no vides un patērētāju tiesībām, kā arī nākotnes likumdošanas procesa;
Lisabonas stratēģijas pārvaldība un labāka likumdošana
17. aicina pārredzamības palielināšanas un Lisabonas stratēģijas labākas izpratnes nolūkā izstrādāt valstu reformu programmu kopēju sistēmu un noteikt kopēju rādītāju sistēmu, kas ļautu uzraudzīt politikas jomu ietekmi uz vidi (piemēram, klimatu) un to sociālo ietekmi (piemēram, uz pilsoņu veselību un sociālo kohēziju); uzskata, ka dalībvalstu parlamentiem pilnībā jāiesaistās valstu reformu programmu novērtēšanā un Eiropas Parlamentam — Komisijas īstenotajā novērtēšanas metodoloģijas izstrādē un novērtēšanas procesā;
18. šajā kontekstā atgādina, ka „labāka likumdošana” nedrīkst negatīvi ietekmēt patērētāju aizsardzību un ka to nedrīkst kļūdaini interpretēt kā „mazāk intensīvu likumdošanu”, ka tā nozīmē nākotnē izstrādājamo tiesību aktu lielākas efektivitātes nodrošināšanu un pagātnē īstenotās politikas ietekmes atbilstīgu novērtēšanu;
19. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.