REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

7.3.2007

Pamatojoties uz Padomes un Komisijas paziņojumu,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Philippe Morillon, Thierry Cornillet un Marco Cappato
ALDE grupas vārdā
par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecībām

B6‑0080/2007

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecībām

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas Paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par gatavošanos Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ārlietu ministru konferencei Tamperē (COM(2006)0620),

–  ņemot vērā 2006. gada 27. un 28. novembrī Tamperē notikušās Astotās ārlietu ministru konferences secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas Paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšanu (COM(2006)726),

–  ņemot vērā 2006. gada 24. martā Marakešā notikušo Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ministru konferenci par tirdzniecības jautājumiem,

–  ņemot vērā 2006. gada 4.–7. novembrī Marakešā notikušā Pilsoņu foruma noslēguma deklarāciju,

–  ņemot vērā notikušās konferences par imigrācijas jautājumiem, Eiropas un Āfrikas valstu konferenci 2006. gada 10.un 11. jūlijā Rabātā un Tripoles konferenci 2006. gada 22. un 23. novembrī,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā Vidusjūras reģions un Vidējie Austrumi Eiropas Savienībai ir stratēģiski nozīmīgi un tā kā ir nepieciešama solidāra Vidusjūras reģiona politika, lai risinātu daudzos kopējos uzdevumus, kā arī īstenotu mērķus saistībā ar kopīgas miera, stabilitātes un labklājības zonas izveidi;

B.  tā kā ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez miera, stabilitātes, solidaritātes un pareizas pārvaldības īstenošanas un tā kā ilgtspējīgai attīstībai jābūt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības pamatam;

C.  tā kā pēdējos gados ir saasinājies Izraēlas un Palestīnas konflikts, kā rezultātā ievērojami pasliktinājās humanitārā situācija Gazas sektorā un Jordānas Rietumkrastā un kas ļoti negatīvi ietekmēja drošību visā reģionā;

D.  tā kā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ārlietu ministri Tamperē nolēma 2007. gadā organizēt konferenci par cilvēktiesību ievērošanu saistībā ar cīņu pret terorismu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām kā pasākumu 2005. gada novembra Barselonas augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtā Euromed rīcības kodeksa piemērošanai;

E.  tā kā Eiropas Savienībai joprojām nav kopējas imigrācijas politikas un katra dalībvalsts attiecīgajā jomā piemēro atšķirīgus noteikumus;

F.  tā kā nelegālā imigrācija var izraisīt cilvēku ekspluatāciju, piespiedu nodarbināšanu un cilvēku tirdzniecību;

G.  uzsverot, ka sieviešu iesaistīšana ekonomikas un sociālajā dzīvē ir būtisks faktors jebkuras sabiedrības attīstībai;

H.  atzīmējot to negatīvo ietekmi uz vairākuma Vidusjūras reģiona dienvidu valstu attīstību, kāda ir parādam un tirdzniecības deficītam attiecībās ar Eiropas Savienību;

I.  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) nostiprināšanu, kurš ietver virkni priekšlikumu ar mērķi būtiski uzlabot partnerības politikas ietekmi, rast jaunas attiecību padziļināšanas iespējas, pastiprināt politisko dialogu un aizvien vairāk integrēt partnervalstis Savienības politikas jomās;

J.  tā kā budžeta līdzekļi, ko ES piešķīrusi Vidusjūras reģiona dienvidu un austrumu valstīm laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, ir jāsaglabā atbilstīgi šī reģiona tirdzniecības, ekonomikas un stratēģiskajai nozīmei tā attiecībās ar Eiropas Savienību;

K.  uzsverot būtiskās priekšrocības, ko visiem iesaistītajiem partneriem sniegs pilnībā savstarpēji savienota un integrēta Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu enerģijas tirgus izveide, paplašinot un integrējot enerģijas tirgus Eiropas un Vidusjūras reģionā un valstīs, kuras atrodas uz dienvidiem no Sahāras, kā arī nepieciešamās enerģijas infrastruktūras projektu īstenošana;

L.  tā kā varētu izrādīties lietderīgi izveidot saikni starp Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu politikas mērķiem, it īpaši finanšu un ekonomikas jomā, un mērķiem, kas saistīti ar ES attiecībām ar Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm;

M.  tā kā ES un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārā asambleja ir institūcija, kas ļauj pastiprināt vispārējo dialogu starp abiem reģioniem,

1.  uzskata, ka ir jāpastiprina kaimiņattiecību politikas dienvidu dimensija, ņemot vērā pieaugošo sarežģītību, kas raksturīga attiecībām ar Vidusjūras reģionu, kurās Barselonas procesam bija būtiska nozīme; atzīmē, ka vēl ir daudz darāmā, lai sasniegtu „Draugu loka” izveides mērķi, ar ko tika sākta šīs politikas īstenošana nolūkā izveidot stabilas, uz kopējām vērtībām balstītas attiecības, kurās tiktu iesaistītas paplašinātās Eiropas jaunās kaimiņvalstis;

2.  uzskata, ka šīs politikas attīstība nedrīkst aprobežoties ar asociācijas un sadarbības nolīgumu, kas noslēgti ar katru attiecīgo valsti, īstenošanu, uzsverot tikai divpusējo dimensiju, un aicina visus iesaistītos partnerus aktualizēt Barselonas procesa stratēģiskos un politiskos mērķus, tai skaitā sadarbības tīklu izveidi un reģionālās integrācijas veicināšanu, un atsākt to īstenošanu;

3.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu piešķirt EKP tematisku dimensiju, turpināt brīvas tirdzniecības nolīgumu padziļināšanu un pastiprināt atbalstu reformām, kas uzlabo regulatīvo vidi un ieguldījumu apstākļus;

4.  prasa Komisijai konkretizēt saikni starp EKP un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerību, pievienojot jaunus daudzpusējus nolīgumus un programmas enerģijas un transporta jomā un pastiprinot jau esošos;

5.  atkārtoti apstiprina nepieciešamību atsākt miera procesu Tuvējos Austrumos, ņemot vērā situācijas nopietnību no politiskā un humanitārā viedokļa; uzskata, ka uz ceļakarti balstīto sarunu atsākšana nebūs pietiekama, ja netiks ņemti vērā citi ierosinājumi, piemēram, 2002. gada Arābu plāns, un ja sarunās neiesaistīsies visi attiecīgie reģiona dalībnieki;

6.  atkārtoti pauž bažas par pašreizējo dažādo konfliktu izraisītās dabas resursu un cilvēkpotenciāla sistemātiskās iznīcināšanas nopietnību; prasa pastiprināti mobilizēt politiskos un ekonomikas pasākumus šo konfliktu risināšanai attiecīgās partnerības un piecgadu rīcības programmas ietvaros;

7.  prasa Komisijai darīt visu iespējamo, lai kopīgi ar visām EKP rīcības plāna parakstītājvalstīm izveidotu demokrātijas un cilvēktiesību komitejas, un prasa attiecīgajām partnervalstīm ievērot savas saistības šajā jomā, it īpaši attiecībā uz individuāliem gadījumiem; prasa Padomei un Komisijai kopā ar attiecīgajiem partneriem noteikt pasākumus, kas ļauj piemērot cilvēktiesību klauzulu, pamatojoties vienlaikus gan uz ierobežojošiem, gan efektīvākiem kritērijiem;

8.  prasa Komisijai un dalībvalstīm raudzīties, lai atbalsta politikas jomās un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sadarbības programmās attiecīgajās partnervalstīs vairāk tiktu ņemta vērā sieviešu tiesību veicināšana;

9.  atkārtoti apstiprina tādas sociālās politikas nozīmīgumu, kura veicina darbavietu izveidi, it īpaši jauniešiem un it īpaši radot labvēlīgus apstākļus ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un mudinot jauniešus dibināt jaunus uzņēmumus vietējā līmenī, nodrošinot viņiem tam piemērotus instrumentus, piemēram, mikrokredītus;

10.  prasa ES un Vidusjūras reģiona partnervalstu iestādēm nodrošināt, ka to stratēģisko, politisko un ekonomikas principu noteikšanā tiek ņemti vērā Lisabonas un Gēteborgas stratēģiju mērķi attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un Vidusjūras reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijas mērķi, kā arī vienlaicīgi tiek ņemta vērā nepieciešamība samazināt nevienlīdzību un atšķirības starp abiem Vidusjūras krastiem;

11.  prasa Padomei un Komisijai, kā arī attiecīgo partnervalstu valdībām piešķirt būtisku nozīmi vides problēmām un it īpaši cīnīties pret pilsētbūvniecības koncentrācijas un rūpnieciskās un komercdarbības sekām abos Vidusjūras krastos;

12.  prasa Komisijai un dalībvalstīm, īstenojot savus partnervalstīm paredzētā finansiālā un tehniskā atbalsta pasākumus, veicināt sociālo un arodbiedrību tiesību ievērošanu; prasa Komisijai īstenot reģionālu programmu Eiropas un Vidusjūras reģiona sociālas telpas izveidei, kura pamatotos uz sociālu dialogu starp visiem attiecīgajiem partneriem, kuriem nodarbinātība ir prioritārs mērķis;

13.  pieprasa, lai Eiropas stratēģija šajā reģionā veicinātu būtiskus ieguldījumus no politikas un finanšu līdzekļu viedokļa partnerības reģionālajā un iekšreģionālajā dimensijā, kas ir šīs stratēģijas pievienotā vērtība; aicina Komisiju saskaņā ar 2007. gadam pieņemto ES budžetu raudzīties, lai attiecīgās jomas stratēģijas dokumentu un ar tiem saistīto programmu izstrādē reģionālajiem un daudzpusējiem pasākumiem paredzēto līdzekļu kopapjoms tiktu saglabāts 2000.–2006. gada līmenī, ņemot vērā to, ka atbilstīgi Komisijas sniegtajai informācijai šis līmenis sasniedza 20% no kopējās summas;

14.  uzsver, ka imigrācija ir svarīga Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecību daļa, un atgādina nepieciešamību pēc pastiprinātas sadarbības un konstruktīva dialoga starp dalībvalstīm, no vienas puses, un starp ES dalībvalstīm un izcelsmes un tranzīta valstīm Vidusjūras reģionā, no otras puses, attiecībā uz pienākumu sadali; neatlaidīgi prasa nodibināt operatīvu sadarbību starp dalībvalstu robežkontroles dienestiem un sniegt savstarpēju tehnisku palīdzību, kā arī palielināt finansējumu aģentūrai FRONTEX un projektiem, kas saistīti ar imigrācijas politiku Vidusjūras reģionā;

15.  uzstāj, ka ir nepieciešama kopēja Eiropas imigrācijas un patvēruma politika un ka visaptverošā un līdzsvarotā veidā jāpastiprina migrācijas plūsmu pārvaldība, lai tā būtu labvēlīga Vidusjūras reģiona iedzīvotājiem; uzstāj uz to, cik svarīgi ir partnerības gaisotnē un pamatojoties uz Barselonas piecgadu darba programmu, efektīvi atvērt legālas imigrācijas ceļus, vienlaicīgi cīnoties pret nelegālo imigrāciju, un aizsargāt imigrantu un patvēruma meklētāju pamattiesības; aicina cīnīties pret cilvēku ekspluatāciju un tirdzniecību;

16.  stingri uzstāj uz efektīvas integrācijas politikas ieviešanu, ievērojot migrantu pilsoņtiesības; atbalsta rīcības kodeksa izstrādi attiecībā uz ētiskas darbā pieņemšanas politiku, pienācīgu darbu un Eiropas uzņēmumu atbildību;

17.  prasa noslēgt taisnīgus atpakaļuzņemšanas nolīgumus un ieviest efektīvu atpakaļnosūtīšanas politiku, it īpaši, īstenojot Kotonū nolīguma 13. panta noteikumus un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumu attiecīgos noteikumus, kā arī kaimiņattiecību plānus; uzskata par svarīgu analizēt un atbilstīgi cīnīties pret veicinošajiem faktoriem, kas liek cilvēkiem atstāt savu valsti, un ierosina izstrādāt precīzus plānus, lai veicinātu sadarbību attīstības jomā un ieguldījumus izcelsmes un tranzīta valstīs Vidusjūras reģionā, un atbalsta tādu informatīvu kampaņu organizēšanu, kuras skar imigrāciju un patvēruma tiesības; prasa izstrādāt uzkrājumu instrumentu attīstībai un izveidot garantijas fondu;

18.  prasa Kopienas budžetā paredzētās ārējās palīdzības ģeogrāfiskajā sadalē starp dažādiem reģionālajiem blokiem it īpaši ņemt vērā ES intereses gan ekonomikas un tirdzniecības, gan drošības jomā, lai Eiropas stratēģija attiecībā uz citiem partneriem nekādā ziņā nekavētu pildīt tās saistības nodibināt ciešākus sakarus ar partneriem Vidusjūras reģionā;

19.  atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju bankas Eiropas un Vidusjūras reģiona ieguldījumu un partnerības instrumenta (FEMIP) pozitīvos rezultātus;

20.  uzsver, cik svarīgi ir pastiprināt FEMIP atbalstu privātajam sektoram, it īpaši MVU, un uzskata, ka vidēji ilgā un ilgtermiņā Vidusjūras reģiona valstis apvienojošu institūciju, it īpaši tādu kā Vidusjūras Reģiona attīstības banka, izveide būs vislabākā garantija ilgstošam mieram un humanitārai attīstībai; aicina ES dalībvalstis drīzāk darīt visu iespējamo, lai izveidotu šādas institūcijas, nevis meklēt iespējas slēgt divpusējus nolīgumus;

21.  aicina Komisiju un Padomi nākt klajā ar ierosinājumu, kura mērķis ir pārbaudīt sadarbības iespēju, it īpaši finanšu un ekonomikas jomā, starp visām partnervalstīm un Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm;

22.  prasa Komisijai un Padomei koncentrēt savus centienus uz to iniciatīvu īstenošanu, kuras apstiprināja Marakešā notikušajā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu konferencē, proti, uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju un tiesībām veikt uzņēmējdarbību, sarunām par liberalizācijas padziļināšanu lauksaimniecībā, konfliktu noregulēšanas mehānisma izveidi un noteikumu konverģenci;

23.  aicina Padomi, Komisiju un attiecīgās partnervalstis turpināt darbu pie Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu enerģijas tirgu pakāpeniskas integrācijas, vispārējas nozīmes enerģijas programmu īstenošanas un ilgtspējīgu enerģijas avotu attīstības saskaņā ar attiecīgajiem valstu plāniem un programmām;

24.  uzsver nepieciešamību pastiprināt sadarbību enerģijas piegādes drošības jomā Vidusjūras reģionā ar tādu pasākumu palīdzību, kuri saistīti ar enerģijas resursu diversifikāciju, enerģijas efektīvas izmantošanas veicināšanu, saglabāšanas metodēm, jaunu tehnoloģiju attīstību, darbībām pētniecības un attīstības jomā un vispārējas nozīmes enerģijas projektu finansēšanas iespēju palielināšanu;

25.  prasa Padomei paredzēt ES un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārajai asamblejai aktīvas dalības vietu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības ministru konferencēs un sanāksmēs;

26.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Arābu Līgas ģenerālsekretāram un Barselonas procesa dalībvalstu valdībām un parlamentiem.