REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
7.3.2007
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Pasqualina Napoletano un Carlos Carnero González
PSE grupas vārdā
par Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona valstu attiecībām
B6‑0096/2007
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona valstu attiecībām
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas Paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par gatavošanos Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ārlietu ministru konferencei Tamperē (COM 620(2006)),
– ņemot vērā 2006. gada 27. un 28. novembra ārlietu ministru 8. konferences, kas notika Tamperē, secinājumus,
– ņemot vērā Komisijas Paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšanu (COM 726(2006)),
– ņemot vērā 2006. gada 24. martā Marakešā notikušo Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ministru konferenci par tirdzniecību,
– ņemot vērā 2006. gada 4.–7. novembra Pilsoņu foruma, kas notika Marakešā, nobeiguma deklarāciju,
– ņemot vērā konferences par imigrācijas jautājumiem, 2006. gada 10. un 11. jūlija Eiropas un Āfrikas valstu konferenci Rabatā un 2006. gada 22. un 23. novembra konferenci Tripolē,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā Vidusjūras reģions un Vidējie Austrumi Eiropas Savienībai ir stratēģiski nozīmīgi, tā kā ir nepieciešama solidāra Vidusjūras reģiona politika, lai risinātu daudzas kopīgās problēmas, kā arī lai īstenotu mērķus saistībā ar kopīgas miera, stabilitātes un labklājības telpas izveidi;
B. tā kā ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez miera, stabilitātes, solidaritātes un labas pārvaldības īstenošanas; tā kā ilgtspējīgai attīstībai jābūt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības pamatam;
C. tā kā pēdējos gados ir saasinājies Izraēlas un Palestīnas konflikts, kā rezultātā pasliktinājās humanitārā situācija Gazas sektorā un Jordānas Rietumkrastā, kam bija ļoti negatīva ietekme uz drošību visā reģionā;
D. tā kā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ārlietu ministri Tamperē nolēma 2007. gadā organizēt konferenci par cilvēktiesību ievērošanu saistībā ar cīņu pret terorismu atbilstīgi starptautiskajām tiesībām, kas ir pasākums 2005. gada novembra Barselonas augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtā Euromed rīcības kodeksa piemērošanai;
E. tā kā līdz šim Eiropas Savienībai nav kopējas imigrācijas politikas un dalībvalstu noteikumi šajā jomā ir atšķirīgi;
F. tā kā nelegālā imigrācija paver ceļu cilvēku ekspluatācijai, piespiedu darbam un cilvētirdzniecībai;
G. uzsverot, ka sieviešu integrācija tautsaimniecībā un sabiedrībā ir nozīmīgs sabiedrības attīstības faktors;
H. tā kā ir konstatēts, ka parāds un tirdzniecības deficīts attiecībā uz Eiropas Savienību negatīvi ietekmē lielākās daļas Vidusjūras reģiona dienvidu valstu attīstību;
I. ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) nostiprināšanu, kurā ietverta virkne priekšlikumu ar mērķi būtiski uzlabot partnerības politikas ietekmi, rast jaunas attiecību padziļināšanas iespējas, pastiprināt politisko dialogu un aizvien vairāk integrēt partnervalstis Savienības politikas jomās;
J. tā kā budžeta līdzekļi, ko ES piešķīrusi Vidusjūras reģiona dienvidu un austrumu valstīm laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, ir jāsaglabā atbilstīgi šī reģiona tirdzniecības, ekonomikas un stratēģiskajai nozīmei tā attiecībās ar Eiropas Savienību;
K. uzsverot visu partneru lielās priekšrocības, ko sniedz pilnībā savstarpēji savienota un integrēta Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu enerģijas tirgus izveide, paplašinot un integrējot enerģijas tirgu Eiropas un Vidusjūras valstu reģionā un dienvidos no Sahāras, kā arī pabeidzot nepieciešamos enerģētikas infrastruktūras projektus;
L. tā kā varētu izrādīties lietderīgi izveidot saikni starp Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu politikas mērķiem, it īpaši finanšu un ekonomikas jomā, un mērķiem, kas saistīti ar ES attiecībām ar Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm;
M. tā kā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārā asambleja ir institūcija, kas ļauj veicināt vispārēju dialogu starp abiem reģioniem,
1. uzskata, ka, ņemot vērā attiecību sarežģījumus ar Vidusjūras reģiona valstīm, ir īstais brīdis stiprināt kaimiņattiecību politikas dimensiju dienvidu virzienā, kuras svarīgs posms bija Barselonas process; konstatē, ka vēl esam tālu no tādu mērķu izvirzīšanas, kādi bija šo politiku uzsākot, lai veidotu stabilas, uz tādām vērtībām balstītas attiecības, kas kopējas un kurām pievienojas paplašinātās Eiropas Savienības jaunie kaimiņi;
2. uzskata, ka EKP nevar aprobežoties ar asociatīvo un sadarbības nolīgumu atjaunināšanu ar katru attiecīgo valsti, uzsverot tikai divpusējo dimensiju, aicina visus partnerus no jauna izvirzīt un atjaunināt Barselonas procesa stratēģiskos un politiskos mērķus, kā arī veicināt ziemeļu - dienvidu un dienvidu - dienvidu reģionālo integrāciju;
3. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu piešķirt EKP tematisku dimensiju, turpināt brīvās tirdzniecības nolīgumu padziļināšanu un stiprināt atbalstu reformām, kas uzlabo reglamentējošo un uzņēmējdarbības vidi;
4. prasa Komisijai vairāk konkretizēt saikni starp EKP un Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecībām, pievienojot jaunus daudzpusējus nolīgumus un programmas enerģētikas un transporta jomā, kā arī stiprinot esošās;
5. no jauna apliecina nepieciešamību uzsākt miera procesu Tuvajos Austrumos, ņemot vērā situācijas nopietnību politiskajā un humanitārajā aspektā; uzskata, ka uz ceļvedi balstītu sarunu atsākšana nebūs pietiekama, ja netiks ņemti vērā citi priekšlikumi, piemēram, 2002. gada Arābu valstu programma un dalība visu reģiona dalībnieku sarunās;
6. no jauna izsaka bažas par dabas resursu un cilvēku potenciāla sistemātiskas iznīcināšanas smagajām sekām, ko izraisa pašreizējie konflikti; prasa šo seku pārvarēšanai pastiprināti iesaistīt politiskus un tautsaimnieciskus pasākumus, atbilstīgi partnerībai un piecu gadu rīcības programmai;
7. uzsver, ka ļoti svarīgs ir kultūru un reliģiju dialogs, no jauna apstiprinot nepieciešamību ņemt vērā kopējās vērtības un tiesiskas, demokrātiskas valsts veidošanu, kā arī ievērot cilvēktiesības;
8. aicina Komisiju darīt visu, lai izveidotu demokrātijas un cilvēktiesību komitejas ar visām tām valstīm, kas parakstījušas EKP rīcības programmas un prasa, lai partnervalstis ievērotu savas saistības šajā jomā, īpaši attiecībā uz individuāliem gadījumiem; prasa Padomei un Komisijai kopā ar mūsu partneriem noteikt pasākumus, kas ļautu piemērot cilvēktiesību klauzulu, pamatojoties gan uz stingrākiem, gan efektīvākiem kritērijiem;
9. prasa Komisijai un dalībvalstīm nodrošināt, ka atbalsta politikā un Eiropas un Vidusjūras reģiona sadarbības programmās partnervalstīs vairāk tiktu veicinātas sieviešu tiesības;
10. no jauna apliecina sociālās politikas - darbavietu radītājas - nozīmi, īpaši attiecībā uz jauniem cilvēkiem, iedibinot labvēlīgu klimatu tiešu ārzemju investīciju pieaugumam un jaunu cilvēku mudināšanai veidot jaunus uzņēmumus vietējā līmenī, nododot viņu rīcībā jaunus piemērotus instrumentus, piemēram, mikrokredītus; uzskata, ka apmācības un izglītības politika joprojām ir ļoti svarīga pilnīgai jaunu cilvēku integrācijai sociālajā un tautsaimnieciskajā dzīvē;
11. prasa ES iestādēm un Vidusjūras reģiona partnervalstu iestādēm nodrošināt, lai tajos stratēģiskajos, politiskajos un tautsaimnieciskajos principos, kuros tiek ņemtas vērā Lisabonas stratēģijas, Gēteborgas, kā arī Vidusjūras reģiona valstu stratēģiju saistībā ar ilgtspējīgu attīstību, tiktu ņemta vērā arī nepieciešamība samazināt abu Vidusjūras krastu nevienlīdzību un atšķirības;
12. prasa Padomei un Komisijai, kā arī partnervalstu valdībām piešķirt būtisku nozīmi vides problēmām, īpaši pārvarēt sekas, ko rada iedzīvotāju un rūpniecisko un tirdzniecības aktivitāšu koncentrēšana pilsētās abos Vidusjūras krastos;
13. aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt sociālo un profesionālo apvienību tiesību ievērošanu, īstenojot finansiālo un tehnisko atbalstu partnervalstīm; prasa Komisijai ieviest reģionālu programmu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sociālās telpas izveidē, pamatojoties uz visu to partneru sociālo dialogu, kuru galvenais mērķis ir nodarbinātība;
14. prasa, lai Eiropas Savienības stratēģija reģionā attīsta ievērojamus ieguldījumus politiskajā jomā, kā arī finanšu resursu jomā partnerattiecībām reģionu līmenī un viena reģiona ietvaros, kas viedo šīs stratēģijas pievienoto vērtību; aicina Komisiju, kā nolemts pieņemot ES budžetu 2007. gadam, nodrošināt, lai izstrādājot stratēģiskus dokumentus un ar tiem saistītās programmas, kopējo resursu daudzumu reģionālai un daudzpusējai attīstībai saglabāt tajā līmenī, kāds sasniegts 2000. - 2006. gadā, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Komisiju, šis līmenis ir 20 % no kopējiem finanšu resursiem;
15. uzsver, ka imigrācija ir svarīga Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecību daļa un atgādina nepieciešamību stiprināt sadarbību un konstruktīvu dialogu ar dalībvalstīm no vienas puses un ES dalībvalstīm un izcelsmes un tranzīta valstīm Vidusjūras reģionā no otras puses, attiecībā uz kopējo atbildību; neatlaidīgi prasa dalībvalstu robežkontroles dienestiem sadarboties operatīvi, kā arī tehniskās palīdzības jomā, palielināt FRONTEX finansējumu, kā arī to projektu finansējumu, kas saistīti ar imigrācijas politiku Vidusjūras reģionā;
16. uzsver kopējas Eiropas Savienības imigrācijas un patvēruma politikas nepieciešamību, kā arī nepieciešamību vispusīgi un līdzsvaroti pārvaldīt migrantu plūsmu, Vidusjūras reģiona valstu tautu labā; uzsver, ka ir svarīgi, atbilstīgi partnerības garam un pamatojoties uz Barselonas piecu gadu rīcības programmu, atvērt efektīvus legālās imigrācijas kanālus, vienlaicīgi apkarojot nelegālo imigrāciju un aizstāvot imigrantu un patvēruma meklētāju pamattiesības; aicina apkarot cilvēku izmantošanu un cilvēktirdzniecību;
17. stingri uzstāj, ka jāveido šī vārda cienīga imigrācijas politika un jāievieš imigrantu pilsoņtiesības; uzskata, ka jāizstrādā rīcības kodeksi par ētiskas ievērošanu pieņemot darbā, par pienācīgu darba veicināšanu un Eiropas Savienības uzņēmumu atbildību;
18. aicina noslēgt taisnīgus personu atpakaļuzņemšanas nolīgumus, kā arī izstrādāt efektīvu atgriešanās politiku, īpaši ieviešot Kotonū nolīguma 13. panta noteikumus, kā arī atbilstīgos Eiropas un Vidusjūras valstu asociatīvo nolīgumu un kaimiņattiecību programmu punktus; uzskata, ka ir svarīgi pētīt un runāt par tiem faktoriem, kuri liek cilvēkiem pamest savu valsti un iesaka izstrādāt skaidrus attīstības sadarbības un investīciju plānus izcelsmes un tranzīta valstīs Vidusjūras reģionā, kā arī iesaka organizēt informācijas kampaņas par imigrāciju un patvērumu; aicina izveidot uzkrājumu mehānismu attīstībai un garantiju fondu;
19. prasa, lai Kopienas budžetā paredzētā ārējā atbalsta ģeogrāfiskajā sadalījumā starp dažādām reģionālajām grupām, īpaši tiktu ņemtas vērā ES intereses, gan tautsaimniecības, gan tirdzniecības, gan drošības jomā, lai Eiropas Savienības stratēģija attiecībā uz citiem partneriem nekādā veidā nebūtu šķērslis tās saistībām veidot ciešākas saites ar tās Vidusjūras reģiona partneriem;
20. atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju bankas Eiropas un Vidusjūras reģiona ieguldījumu un partnerības instrumenta (FEMIP) pozitīvos rezultātus;
21. uzsver, ka ir ļoti svarīgi veicināt FEMIP atbalstu privātajam sektoram, it īpaši attiecībā uz MVU, un prasa, lai ES dalībvalstis un Vidusjūras reģiona partnervalstis uzsāktu jaunu iniciatīvu ar mērķi pārveidot FEMIP par Eiropas un Vidusjūras reģiona investīciju un attīstības banku;
22. aicina Komisiju un Padomi nākt klajā ar priekšlikumu, lai pārbaudītu sadarbības iespēju, it īpaši finanšu un ekonomikas jomā starp visām partnervalstīm un Līča Sadarbības padomes dalībvalstīm;
23. prasa Komisijai un Padomei koncentrēt savus pūliņus to iniciatīvu ieviešanā, kas jau ir apstiprinātas Eiropas un Vidusjūras valstu Marakešas konferencē, proti, sarunas par pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju, par dibinājumtiesībām, sarunas par liberalizācijas padziļināšanu lauksaimniecības nozarē, par konfliktu noregulējuma mehānisma izveidi un regulējuma konverģenci;
24. aicina Padomi un Komisiju, kā arī partnervalstis turpināt darbu, lai pakāpeniski integrētu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu enerģijas tirgus, lai īstenotu vispārējas nozīmes enerģētikas programmas, lai attīstītu atjaunīgas enerģijas avotus, saskaņā ar valstu plāniem un programmām;
25. uzsver nepieciešamību stiprināt sadarbību enerģijas piegādes drošības jomā Vidusjūras reģionā, izmantojot pasākumus, kas attiecas uz enerģijas resursu dažādošanu, enerģijas efektivitātes, uzglabāšanas metožu, jaunu tehnoloģiju attīstību, uz pētnieciskās darbības un attīstības veicināšanu, kā arī izmantojot finansiālo iespēju palielināšanu attiecībā uz vispārējas nozīmes projektiem enerģētikas jomā;
26. prasa Padomei Euromed sanāksmju un ministru konferenču viesu vidū aktīvu lomu paredzēt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārajai asamblejai;
27. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas birojam, visu dalībvalstu parlamentiem un valdībām, kā arī Euromed partnervalstīm.