REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
2.5.2007
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Inese Vaidere, Ģirts Valdis Kristovskis, Konrad Szymański, Hanna Foltyn-Kubicka, Ryszard Czarnecki, Gintaras Didžiokas, Adam Bielan un Michał Tomasz Kamiński
UEN grupas vārdā
par 2007. gada 18. maijā Samārā paredzēto ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi
B6‑0196/2007
Eiropas Parlamenta rezolūcija par 2007. gada 18. maijā Samārā paredzēto ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, kas stājās spēkā 1997. gadā un zaudē spēku 2007. gadā,
– ņemot vērā ES un Krievijas mērķi, kas tika izvirzīts kopējā paziņojumā Sanktpēterburgas 2003. gada 31. maija augstākā līmeņa sanāksmē, izveidot kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kopēju sadarbības telpu ārējās drošības jomā, kopēju pētniecības un izglītības telpu, iekļaujot arī kultūras aspektus;
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvenciju un tās piecus protokolus,
– ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes par cilvēktiesībām,
– ņemot vērā daudzos ticamos Krievijas un starptautisko nevalstisko organizāciju ziņojumus par aizvien vēl notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā;
– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. janvāra paziņojumu Eiropadomei un Eiropas Parlamentam "Enerģētikas politika Eiropai" (COM(2007)0001);
– ņemot vērā 2006. gada 23. marta rezolūciju par energoapgādes drošību Eiropas Savienībā[1],
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, īpaši,
- -2007. gada 26. aprīļa rezolūciju par neseno demonstrāciju apspiešanu Krievijā[2],
- -2006. gada 13.decembra rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Helsinkos[3],
- -2006. gada 25. oktobra rezolūciju par ES un Krievijas attiecībām pēc krievu žurnālistes Annas Poļitkovskas noslepkavošanas[4],
- -2006. gada 15. jūnija rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Sočos[5],
- 2006.gada 19. janvāra rezolūciju par situāciju Čečenijā[6],
- -2005. gada 15. decembra rezolūciju par cilvēktiesībām Krievijā un NVO piemērojamo jauno likumdošanu[7],
- -2005. gada 26. maija rezolūciju par ES un Krievijas attiecībām[8],
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā 2007. gada 18. maijā Samārā notiks 19. ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme;
B. tā kā ES un Krievijas attiecības iepriekšējos gados ir nepārtraukti paplašinājušās, veidojot ekonomikas integrāciju un savstarpēju atkarību, kas tuvākajā nākotnē vēl vairāk pastiprināsies;
C. tā kā ES un Krievijas attiecībām ir milzīgs ekonomiskais potenciāls un tā kā abas puses būs ieguvējas no ciešākas ekonomikas integrācijas un labām kaimiņattiecībām; tā kā ES un Krievijas sadarbība ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu stabilitāti visās abām pusēm kopīgajās un interesējošajās jomās;
D. tā kā kopējais ES un Krievijas tirdzniecības apjoms 2005. gadā bija vairāk nekā 166 miljardi eiro; tā kā Krievija ir trešais nozīmīgākais ES tirdzniecības partneris, kas veido 7,3% no ES tirdzniecības apjoma, un ES ir Krievijas nozīmīgākais tirdzniecības partneris, kas veido 52,9% no Krievijas tirdzniecības apjoma;
E. tā kā ES un Krievijas Federācijas ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ir jābalstās uz tādiem principiem kā savstarpīgums, pārredzamība, paredzamība, uzticamība, nediskriminācija un laba pārvalde;
F. tā kā energoapgādes drošība ir viens no Eiropas sarežģītākajiem uzdevumiem un viena no galvenajām sadarbības jomām ar Krieviju un tā kā ES ieved apmēram vienu ceturto daļu no tai nepieciešamās gāzes un naftas no Krievijas un ir visuzticamākais Krievijas eksporta patērētājs;
G. tā kā par pamatu sarunām par jaunā partnerības un sadarbības nolīguma noslēgšanu jābūt četru kopējo telpu izveidei, kuru mērķis ir nostiprināt kopīgās vērtības, demokrātisku valsts pārvaldi, tiesiskumu un īstenot labu kaimiņattiecību politiku, kā arī līdzvērtīgām iespējām piekļūt tirgum un tirgus noteikumu ievērošanai;
H. tā kā jauna ES un Krievijas Federācijas Partnerības un sadarbības nolīguma noslēgšana ir ļoti svarīga turpmākajai sadarbībai, īpaši tālākajai ekonomisko attiecību attīstībai, drošības un stabilitātes nostiprināšanai Eiropā, kā arī turpmākai cilvēktiesību ievērošanas un demokrātijas nostiprināšanu;
I. tā kā Krievijas Federācija ir Eiropas Padomes locekle un līdz ar to ir apņēmusies ievērot kopīgās, Padomes statūtos un konvencijās nostiprinātās vērtības, mērķus un saistības, īpaši veicināt demokrātiju un nostiprināt demokrātisku stabilitāti Eiropā, atbalstot politisku, tiesisku un konstitucionālu reformu gan valstu, gan reģionu, gan pašvaldību līmenī;
J. tā kā demokrātija Krievijā ir novājināta, jo īpaši, pakļaujot valdības kontrolei visus galvenos TV kanālus un lielāko daļu radiostaciju, izplatoties pašcenzūrai drukātajos plašsaziņas līdzekļos, ieviešot jaunus ierobežojumus attiecībā uz tiesībām organizēt publiskas demonstrācijas un pasliktinoties NVO darbības videi, turpinot cilvēktiesību aktīvistu vajāšanu, ievērojamu Krievijas valdības oponentu slepkavošanu, kā arī pastiprinot tiesu sistēmas politisko kontroli, savukārt Čečenijā joprojām nopietni tiek pārkāptas cilvēktiesības – notiek slepkavības, piespiedu pazušana, spīdzināšana, ķīlnieku sagrābšana un patvaļīga aizturēšana;
K. tā kā līdz šim ar ES un Krievijas apspriedēm cilvēktiesību jomā nav panākti vērā ņemami rezultāti, bet cilvēktiesībām ir jābūt prioritātei ES un Krievijas attiecībās;
L. tā kā pēdējā ES un Krievijas augstāka līmeņa sanāksme, kas notika 2006. gada 24. novembrī Helsinkos, bija paredzēta kā sākums jaunam posmam ES un Krievijas attiecībās, it īpaši lai uzsāktu sarunas par jaunu pamatnolīgumu starp ES un Krieviju, kas aizstātu pašreizējo partnerības un sadarbības nolīgumu, kurš zaudē spēku 2007. gadā;
M. tā kā Krievijas valdība neievēro brīvas tirdzniecības principus un bez pamata uzspiež kaimiņvalstīm, tostarp ES dalībvalstīm, ilgtermiņa importa aizliegumus un vēl aizvien ir spēkā aizliegums ievest lauksaimniecības produktus (vīnu, augļus un dārzeņus) no Moldovas un Gruzijas, kas ļoti nelabvēlīgi ietekmē abu valstu ekonomisko attīstību;
N. tā kā Polija ir bloķējusi sarunu par jauna pamatlīguma noslēgšanu uzsākšanu, padarot sarunu sākšanu atkarīgu no tā, vai Maskava atcels 2005. gadā ieviesto un 2006. gadā paplašināto aizliegumu ievest gaļu no Polijas;
O. tā kā ES veselības komisāra Markos Kyprianou un Krievijas lauksaimniecības ministra Alekseja Gordejeva 21.aprīļa sarunas par Krievijas un ES attiecību uzlabošanu, atceļot aizliegumu, ir nonākušas strupceļā, kas aptumšo ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi, kurai jānotiek 18.maijā Samārā;
P. tā kā saskaņā ar tirdzniecības komisāra Peter Mandelson teikto ES un Krievijas attiecības pašlaik ir sasniegušas "tādu pārpratumu vai pat neuzticēšanās līmeni, kāds nav piedzīvots kopš aukstā kara beigām", kas kavē centienus veidot ciešākas saites abu pušu starpā;
Q. tā kā Igaunijas parlaments pagājušajā gadā pieņēma tiesību aktus, kas ļauj novākt padomju laika pieminekļus un ekshumēt padomju karavīrus, un tā kā Igaunija un tās Baltijas kaimiņvalstis Otrā pasaules kara beigās tika ar varu pievienotas Padomju Savienībai un atguva neatkarību tikai 1991. gadā;
R. tā kā nesen notikusī padomju armijas karavīru pieminekļa novākšana, kas igauņu tautības cilvēkiem simbolizē padomju represijas un okupāciju, ir izraisījusi masu protestus un nemierus, pastiprinot spriedzi, kas pēc Padomju Savienības sabrukuma valdījusi starp igauņu un krievu tautības cilvēkiem;
tā kā Krievijas parlamenta augšpalāta pieminekļa novākšanas dēļ ir aicinājusi pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Igauniju, bet apakšpalāta mudinājusi piemērot šai Baltijas valstij ekonomiskas sankcijas;
T. tā kā ir ļoti svarīgi, lai attiecībās ar Krieviju ES runā vienā balsī, izrāda solidaritāti un vienotību,
1. no jauna apstiprina savu pārliecību, ka Krievija ir nozīmīgs pragmatiskas sadarbības partneris, ar kuru Eiropas Savienībai ir ne tikai kopīgas ekonomiskas un tirdzniecības intereses, bet arī mērķis cieši sadarboties gan starptautiskajā arēnā, gan kopīgajās kaimiņvalstīs;
2. uzsver, cik svarīgi ir stiprināt ES dalībvalstu vienotību un solidaritāti attiecībās ar Krieviju un ka ES kopējā politika un dalībvalstu divpusējās attiecības ar Krieviju ir jāīsteno, ievērojot vienotus principus; atzinīgi vērtē kopējo ES nostāju sarunās ar Maskavu par Krievijas aizlieguma atcelšanu attiecībā uz Polijas gaļas eksportu; uzsver, ka šī sankcija ir balstīta uz viltotiem un sagrozītiem veterinārās kontroles dokumentiem, jo saskaņā ar ES struktūrvienību veiktajām pārbaudēm, Polijas gaļa atbilst ES standartiem;
3. pauž nožēlu par to, ka šīs sarunas tika pārtrauktas un turpmāk nav izdevies uzsākt sarunas par jauna ES un Krievijas pamatnolīguma noslēgšanu un mudina Vācijas prezidentūru turpināt darbu, lai pieņemtu pilnvaras sarunām, lai pēc iespējas drīzāk pieņemtu jaunu nolīgumu un nekavējoties uzsākt jaunas sarunas;
4. aicina Eiropas Savienību demonstrēt pilnīgu atbalstu Igaunijai sakarā ar nesenajiem notikumiem, kas sekoja padomju armijas karavīru pieminekļa aizvākšanai no Tallinas centra un pārvietošanai uz Brāļu kapiem, un uzsver, ka pieminekļa pārvietošana notika saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām un procedūrām, izrādot pienācīgu cieņu apbedītajiem;
5. norāda, ka padomju armijas karavīru pieminekļa problēma ir Igaunijas iekšpolitikas jautājums un Krievijas reakcija, piemēram, Krievijas parlamenta delegācijas aicinājums atkāpties Igaunijas valdībai ir iejaukšanās Igaunijas iekšpolitikā; uzsver, ka ES ir skaidri un nepārprotami jānorāda, ka tai nav pieņemami Maskavas paustie draudi Igaunijai piemērot ekonomiskas un diplomātiskas sankcijas un ka tie ievērojami pasliktinās ES un Krievijas attiecības;
6. aicina Krieviju nekavējoties pārtraukt demonstrācijas pie Igaunijas vēstniecības Maskavā un nodrošināt, ka vēstniecība var atsākt darbību atbilstīgi Vīnes Konvencijai;
7. uzsver, ka padomju okupācijas laikā, kas sākās pēc Otrā pasaules kara, desmitiem tūkstoši igauņu zaudēja dzīvību deportācijās un cita veida represijās un atkārtoti aicina Krieviju, kas ir pieprasījusi un saņēmusi PSRS juridiskās mantinieces statusu, atzīt deportāciju un Baltijas valstu okupācijas faktu un uzņemties pilnu atbildību par PSRS nodarīto kaitējumu un zaudējumiem;
8. uzskata, ka totalitārisma režīma laikā pastrādāto noziegumu neatzīšana ir viens no galvenajiem iemesliem cilvēktiesību pārkāpšanai šobrīd Krievijā un tādēļ aicina Krievijas valdību skaidri un atklāti nosodīt totalitārā komunisma režīma, īpaši Staļina laikā pastrādātos noziegumus
9. atkārtoti uzsver, ka pašreizējā situācija Krievijā rada nopietnas bažas par cilvēktiesību, demokrātijas, vārda brīvības ievērošanu un etnisko minoritāšu situāciju; tādēļ pauž nožēlu, ka ES un Krievijas dialogs par cilvēktiesībām šajā jomā nav bijis sekmīgs, un aicina Krievijas valdību veicināt šo apspriežu pastiprināšanu, kas ir ES un Krievijas partnerības būtiska sastāvdaļa;
10. atkārtoti pauž uzskatu, ka spēcīgai cilvēktiesību un demokrātisko vērtību aizsardzībai ir jābūt noteicošajam ES un Krievijas sadarbības principam; mudina Komisiju nodrošināt, ka šīm vērtībām ES un Krievijas sarunās nebūs pakārtota loma un iekļaut jaunajā ES un Krievijas Partnerības un sadarbības nolīgumā precīzāk formulētas saistības un efektīvākus to izpildes uzraudzības mehānismus, kā arī cilvēktiesību klauzulu; mudina arī Komisiju un Padomi nodrošināt, ka jebkāda Krievijai piešķirta finansiāla palīdzība ir saistīta ar demokrātijas normu attīstību šajā valstī; atzīmē, ka Krievijai ir vēl daudz darāmā, lai kļūtu par demokrātisku valsti, kas pilnībā ievēro cilvēktiesības;
11. pauž bažas par to, ka turpinās ziņojumi no Krievijas un starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām par spīdzināšanu, kā arī necilvēciskām un pazemojošām darbībām cietumos, milicijas iecirkņos un slepenos aizturēšanas centros Čečenijā; asi nosoda šādu praksi un aicina Krievijas iestādes nodrošināt, lai Čečenijas Republikā tiktu pilnībā ievērotas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, ko Krievija parakstījusi, paredzētās tiesības, un visi tie, kas pārkāpj šīs tiesības, stātos tiesas priekšā;
12. aicina Krieviju atturēties no nepamatotām imperiālām ambīcijām; aicina Krieviju pārtraukt atbalstīt separātistu spēkus Gruzijā un iesaistīties konstruktīvā un mierīgā konflikta risināšanā, izveidojot normālas attiecības ar Gruziju un pilnībā atzīstot Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti;
13. uzsver, ka ir jāsadarbojas ar Krieviju kā nepieciešamu un svarīgu partneri, lai nodrošinātu mieru, stabilitāti un drošību, cīnītos pret starptautisko terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, kā arī risinātu citus drošības jautājumus, piemēram, vides un kodolkatastrofas draudus, cīņu pret narkotiku un ieroču kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un pārrobežu organizēto noziedzību Eiropas kaimiņvalstīs;
14. aicina ES un Krieviju uzņemties pienākumus Irānas kodolieroču jautājuma un Tuvo un kā četrinieka locekļiem iesaistīties Vidējo Austrumu konflikta risināšanā, kā arī veicināt centienus sarīkot starptautisku miera konferenci par mieru Tuvo un Vidējo Austrumu reģionā;
15. uzsver, ka ļoti svarīga ir Krievijas pievienošanās PTO, ir pārliecināts, ka līdzdalība PTO būs nozīmīgs signāls ārzemju investoriem, veicinās ekonomikas izaugsmi Krievijā un uzlabos tirdzniecību ar ES; tomēr uzsver, ka attiecībā uz ES un tās dalībvalstīm īstenotā diskriminējošā ekonomiskā politika, piemēram, Krievijas dzelzceļa iestāžu piemērotie divkāršie tarifi kravu pārvadājumiem uz ES jūras ostām ir PTO principu pārkāpums;
16. uzskata, ka Krievijas Federācijas nesen pieņemtais likums, saskaņā ar kuru valdība var noraidīt ārvalstu investoru piedāvājumus iegādāties Krievijas uzņēmumu kontrolpaketes, tādējādi liedzot ārzemju uzņēmējiem iespēju iegūt īpašumā 49% uzņēmumu 39 stratēģiski svarīgās nozarēs, neuzlabo investīciju klimatu un rada jautājumu par valsts lomu tirgus ekonomikā un konkurenci svarīgākajās tautsaimniecības nozarēs;
17. tāpēc atkārtoti pauž viedokli, ka ir svarīgi izveidot Kopējo ekonomisko telpu (KET) un turpināt izstrādāt tos mērķus, kas nosprausti Kopējās ekonomiskās telpas Ceļa kartē, īpaši attiecībā uz atvērta un integrēta ES un Krievijas tirgus izveidi;
18. uzsver, ka ir svarīgi uzlabot investīciju vidi Krievijā, ko var panākt tikai veicinot un sekmējot nediskriminējošus un pārredzamus uzņēmējdarbības noteikumus, samazinot birokrātiju un divvirzienu investīcijas; pauž bažas par to, ka veids, kādā iestādes piemēro likumus, nav iepriekš paredzams;
19. uzsver, ka ir svarīgi veicināt dialogu ar Krieviju par enerģētikas jautājumiem, lai nodrošinātu piegāžu drošību un pieprasījuma drošību pieaugošās savstarpējās energoatkarības kontekstā; uzsver, ka šīs sadarbības pamatā jābūt principiem, kas iekļauti Enerģētikas hartā, kā arī savstarpīgumam attiecībā uz investīcijām, piekļuvi tirgum un infrastruktūrām; aicina Eiropas Savienību problemātiskos jautājumos sarunās ar Krieviju paust vienotu nostāju;
20. atbalsta informācijas apmaiņu par modernām enerģētikas tehnoloģijām un mudina veicināt ES un Krievijas enerģētikas nozarē iesaistīto pušu kontaktus, kā arī centienus, kas nepieciešami, lai uzlabotu energoefektivitāti un attīstītu tehnoloģijas bez CO2 izmešiem, kas sniedz vērā ņemamas sadarbības iespējas īpaši rūpniecībā, ES un Krievijas apmaiņā ar labāko praksi un tehnoloģijām;
21. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un Krievijas Federācijas valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Padomei.