REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

21.5.2007

Lai izbeigtu debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Monica Frassoni un Daniel Cohn-Bendit
Zaļo/ALE grupas vārdā
par situāciju Igaunijā

B6‑0217/2007

Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Igaunijā

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā 2007. gada 26. aprīlī notika sadursmes starp demonstrantiem (galvenokārt krievvalodīgajiem), kuru protestēja pret pieminekļa pārvietošanu Tallinā;

B.  tā kā ir daudzas liecības par to, ka policijas ir pārmērīgi lietojusi spēku;

C.  tā kā Igaunijas sabiedrībā pastāv starpetnisko neatrisināti attiecību jautājumi, ko nevar sašaurināt tikai uz divpusējo attiecību problēmu (Igaunija un Krievija vai ES un Krievija),

1.  ir pārliecināts, ka šis gadījums apstiprina to, ka ir nepieciešama eiropeiska pieeja šī kontinenta vēsturei;

2.  apzinās to, ka Sarkanajai armijai bija ļoti liela nozīme PSRS atbrīvošanā no nacistiem; apzinās arī to, ka pēc kara un līdz pat neatkarības pasludināšanai Sarkano armiju izmantoja Baltijas valstu okupēšanai un apspiešanai;

3.  ir pārliecināts, ka nemieri un pretrunas, ko izraisīja statujas pārvietošana, ir saistīti arī ar to, ka vēl joprojām nav atrisināts jautājums par krievvalodīgās minoritātes tiesībām un lomu saistībā ar pilnīgu integrāciju un līdzdalību sabiedrībā;

4.  nosoda Krievijas valdības un prezidenta Putina attieksmi, kas uzkurina nemierus un veicina šķelšanos, it īpaši Igaunijā un Latvijā; šajā sakarā paziņo, ka pilnībā solidarizējas ar Igaunijas un Latvijas tautu;

5.  aicina Padomi un Komisiju, pamatojoties uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, nodrošināt, lai Igaunijas varasiestādes ievērotu krievvalodīgās minoritātes tiesības Igaunijā;

6.  atgādina, ka Igaunijai jāpilda saistības attiecībā uz nediskriminējošu un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu visiem;

7.  aicina Igaunijas valdību īstenot daudz iekļaujošāku integrācijas politiku un pārvarēt noozīmīgas tās sabiedrības daļas atsvešināšanos;

8.  mudina Igaunijas varasiestādes aktīvāk meklēt visaptverošus pragmatiskus un uz vajadzībām balstītus risinājumus nacionālajām minoritātēm veltītām darbībām, tostarp pārskatīt pašreiz spēka esošo nacionālās minoritātes definīciju, kura šobrīd lielāko daļu pie kādas minoritātes piederošu cilvēku atstāj bez jebkādām minoritātes tiesībām vai aizsardzības, pārskatīt valodas prasības nodarbinātībai privātajā sektorā un pārskatīt iespējas par pieņemamu cenu vai bez maksas sniegt igauņu valodas apmācību cilvēkiem, kas pieder pie krievvalodīgās lingvistiskās minoritātes;

9.  mudina Igaunijas valdību apsvērt visaptverošas iespējas bezdarba novēršanai minoritāšu kopienās, kā arī tiesiskus un praktiskus veidus minoritāšu iekļaušanai Igaunijas sabiedrības lielākajā daļā; jāpārskata arī patlaban īstenotās tiesiskās izmaiņas izglītības sistēmā, lai nodrošinātu, ka tām nav negatīvas ietekmes uz dažiem pie kādas minoritātes piederošiem cilvēkiem, un ka tās vēl vairāk neveicina jau tā mazāk aizsargāto grupu tālāku sociālo atstumtību;

10.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Padomei, kā arī Igaunijas parlamentam un valdībai.