REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

21.5.2007

Pamatojoties uz Padomes un Komisijas ziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Toomas Savi, Siiri Oviir, Margarita Starkevičiūtė un Georgs Andrejevs
ALDE grupas vārdā
par Igauniju

B6‑0220/2007

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Igauniju

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ES prezidentūras 2007. gada 2. maija paziņojumu par situāciju pie Igaunijas vēstniecības Maskavā,

–  ņemot vērā daudzos paziņojumus, kuros ES dalībvalstu valdības pauž atbalstu Igaunijai,

–  ņemot vērā tā priekšsēdētāja Hans-Gert Pöttering paziņojumu un debates 2007. gada 9. maija plenārsēdē,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā demonstranti, kas 2007. gada 26. un 28. aprīlī Igaunijas galvaspilsētā un atsevišķās vietās ziemeļaustrumu Igaunijā protestēja pret Igaunijas valdības plānu pārvietot padomju „pieminekli Tallinas atbrīvotājiem” no Igaunijas galvaspilsētas centra uz militāro kapsētu dažus kilometrus tālāk, ir atbildīgi par divās naktīs notikušo vardarbību, kas sākās ar demonstrantu uzbrukumu policijai un izraisīja plašu vandālismu Tallinas centrā;

B.  tā kā vandālismam nav nekāda sakara ar plaši atzīto nepieciešamību godāt 2. pasaules kara upuru piemiņu un tā kā vandāļus apvienoja nevis tautība, bet vēlme vardarbīgi uzvesties un laupīt,

C.  tā kā tika novērots, ka policija izmantoja spēku tikai ārkārtējos gadījumos, un Igaunijas tieslietu kanclers nekonstatēja pārkāpumus policijas darbā;

D.  tā kā Igaunijas valdība bija iepriekš Krievijas Federācijas valdībai izskaidrojusi šā lēmuma iemeslus, piedāvājot ar to sadarboties pieminekļa pārvietošanā un aicinot Krievijas pārstāvjus piedalīties ekshumācijā, ko Krievijas atbildīgās iestādes atteicās darīt;

E.   tā kā ekshumācija notika, stingri ievērojot cienīgas rīcības starptautiskos standartus un noteikumus, un tā kā pieminekli kapsētā no jauna atklās oficiālā ceremonijā, ko apmeklēs antihitleriskās koalīcijas pārstāvji;

F.  tā kā vardarbīgās demonstrācijas un uzbrukumi likumībai un kārtībai tika aktīvi organizētas, sadarbojoties spēkiem ārpus Igaunijas;

G.  tā kā Krievijā ir izdotas vairākas augsta līmeņa deklarācijas, tostarp oficiāls Valsts Domes delegācijas paziņojums par tās vizīti Tallinā, aicinot atkāpties Igaunijas valdību;

H.  tā kā tūlīt pēc nemieriem Tallinā Igaunijas vēstniecību Maskavā septiņas dienas bloķēja naidīgi noskaņoti demonstranti, kas pārstāvēja Krievijas valdību atbalstošo jauniešu organizāciju „Nashi”, un kā rezultātā pret Igaunijas un Zviedrijas vēstniekiem tika vērsti fiziski uzbrukumi, draudēts sagraut vēstniecības ēku, norauts vēstniecības teritorijā esošais Igaunijas karogs, tika veikti uzbrukumi Igaunijas konsulātam Pleskavā un Igaunija nosaukta par „fašistu” valsti;

I.  tā kā sistemātiski kiberuzbrukumi tika organizēti galvenokārt ārpus Igaunijas nolūkā mēģināt bloķēt oficiālās saziņas līnijas un Igaunijas administrācijas tīmekļa vietnes, tā kā šie uzbrukumi tika veikti no Krievijas administrācijas IP adresēm un tā kā internetā turpinājās intensīvi propagandas uzbrukumi un īsziņās tik sūtīti aicinājumi uz bruņotu pretošanos un turpmāku vardarbību;

J.  tā kā tikai dažas dienas pēc Tallinas notikumiem tika ieviesti plaša mēroga ierobežojumi Igaunijas eksportam uz Krieviju, uzņēmējsabiedrībām Krievijā apturot līgumus ar Igaunijas firmām, tika apdraudēta Igaunijas enerģijas apgāde un no jūnija beigām pārtraukta vilcienu satiksme starp Igauniju un Sanktpēterburgu;

K.  tā kā diemžēl Krievijas varasiestādes, tostarp Krievijas Valsts domes delegācija, noraidīja dialoga uzsākšanu ar Igaunijas iestādēm un pat atteicās piedalīties kopīgā preses konferencē ārlietu ministrijā;

L.  tā kā situāciju vēl vairāk sarežģīja Krievijas plašsaziņas līdzekļu izplatītā dezinformācija, kas izraisīja turpmākus protestus,

1.  pauž atbalstu un solidaritāti demokrātiski ievēlētajai Igaunijas valdībai un tās centieniem nodrošināt mieru un stabilitāti, kā arī tiesiskumu visiem Igaunijas iedzīvotājiem;

2.  uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jābūt vienprātīgai un jāpauž kopēja nostāja attiecībās ar Krieviju, šajā sakarā pauž atzinību par to, ka nesenajā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē 2007. gada 18. maijā ES pieņēma stingru nostāju, neļaujot tīri ekonomiskai sadarbībai novirzīt otrā plānā demokrātiskās vērtības un principus;

3.  uzskata par nepieļaujamiem Krievijas iestāžu dažādos mēģinājumus iejaukties Igaunijas iekšējās lietās (piemēram, aicinājumus atkāpties Igaunijas valdībai);

4.  pauž bažas par skandalozo gadījumu, kad Krievijas iestādes nepietiekami apsargāja Igaunijas vēstniecību Maskavā, un par fiziskajiem uzbrukumiem Igaunijas vēstniekam no „Nashi” demonstrantu puses; aicina Krievijas valdību bez izņēmumiem ievērot Vīnes konvenciju par diplomātu aizsardzību;

5.  nosoda Krievijas centienus izmantot ekonomisku spiedienu uz Igauniju kā ārpolitikas līdzekli, un aicina Krievijas valdību atjaunot normālas ekonomiskās attiecības starp abām valstīm;

6.  atgādina Krievijas iestādēm, ka nekontrolētā un atklāti naidīgā retorika, ko tās izmanto pret Igauniju, ir klajā pretrunā ar starptautiski atbildīgas rīcības principiem un ietekmēs ES un Krievijas attiecības kopumā;

7.  aicina Eiropas Komisiju un visas dalībvalstis palīdzēt, lai analizētu kiberuzbrukumus Igaunijas tīmekļa vietnēm, un izstrādāt pētījumu par to, kā šāda veida uzbrukumus un draudus varētu novērst ES līmenī, aicina Krieviju sniegt pilnīgu atbalstu šo pētījumu izstrādē;

8.  aicina Krievijas valdību uzsākt atklāt dialogu bez aizspriedumiem ar Austrumeiropas un Centrāleiropas demokrātiskajām valstīm par 20. gs. vēsturi un noziegumiem pret cilvēci, tostarp totalitārā komunistiskā režīma pastrādātajiem noziegumiem;

9.  atzinīgi vērtē Igaunijas prezidenta Toomas Hendrik Ilves aicinājumu, kurā viņš uzsvēra, ka visi cilvēki, kuri padomju laikā ieradās Igaunijā un pašlaik dzīvo Igaunijas Republikā, ir piederīgi Igaunijai; jebkuras izcelsmes Igaunijas iedzīvotājiem ir ļoti sāpīga dzīves pieredze trīs secīgu okupācijas režīmu apstākļos pagājušajā gadsimtā; ir jāspēj redzēt un saprast citu cilvēku traģēdijas;

10.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam.