Rezolūcijas priekšlikums - B6-0273/2007Rezolūcijas priekšlikums
B6-0273/2007

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

4.7.2007

Lai noslēgtu debates par Padomes un Komisijas paziņojumu,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Pasqualina Napoletano, Véronique De Keyser un Hannes Swoboda
PSE grupas vārdā
par situāciju Tuvajos Austrumos

Procedūra : 2007/2560(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B6-0273/2007
Iesniegtie teksti :
B6-0273/2007
Pieņemtie teksti :

B6-0273/2007

Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Tuvajos Austrumos

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Tuvajiem Austrumiem, jo īpaši 2006. gada 7. septembra rezolūciju par situāciju Tuvajos Austrumos un 2006. gada 16. novembra rezolūciju par situāciju Gazas sektorā, 2007. gada 21. jūnija rezolūciju par MEDA un finansiālu atbalstu Palestīnai — novērtējums, īstenošana un pārbaude,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 1967. gada rezolūciju Nr. 242, 1973. gada rezolūciju Nr. 338, 2004. gada rezolūciju Nr. 1559, 2006. gada rezolūciju Nr. 1701 un 2007. gada rezolūciju Nr. 1757,

–  ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2007. gada 18. jūnija sanāksmes secinājumus,

–  ņemot vērā 2007. gada 16. un 27. jūnija Kvarteta paziņojumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā uz 40. gadadienu kopš kara, kura beigās Izraēla okupēja Gazas sektoru, Rietumkrastu un Golānas augstieni, Tuvajos Austrumos ir izcēlušies vairāki konflikti, un centieni nostiprināt ilgstošu mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem un starp Izraēlu un arābu valstīm nav vainagojušies ar panākumiem;

B.  tā kā ekonomiskā un sociālā situācija okupētajās palestīniešu teritorijās ir ievērojami pasliktinājusies, kā rezultātā ir padziļinājusies humanitārā krīze Gazā, kam ir nopietnas politiskas sekas;

C.  tā kā prezidents Mahmoud Abbas pēc Hamas bruņotā apvērsuma Gazā atlaida nacionālās vienotības valdību, kas bija izveidota, pamatojoties uz Mekas 2007. gada 8. februāra nolīgumu; tā kā prezidents M. Abbas pasludināja ārkārtas stāvokli un izveidoja ārkārtas valdību, ko vada ministru prezidents S. Fayyad;

D.  tā kā preču aprites un personu pārvietošanās ierobežojumi, nodalošās sienas celtniecība, nodokļu un muitas nodevu ieturēšana un Kvarteta lēmums pārtraukt tiešu atbalstu Palestīniešu pašpārvaldei ir padziļinājis krīzi, lai gan ir izveidots pagaidu starptautiskais mehānisms (TIM), kā arī palielināts ES atbalsts projektiem;

E.  tā kā Padome ir paziņojusi, ka Eiropas Savienība nekavējoties atjaunos normālas attiecības ar Palestīniešu pašpārvaldi un nodrošinās nosacījumus steidzamai praktiskai un finansiālai palīdzībai, tostarp tiešam finansiālam atbalstam valdībai, atbalstam palestīniešu civilajai policijai, atsākot EUPOL COPPS un ES robežsardzes palīdzības misiju Rafā;

F.  tā kā Rijādā notikušajā augstākā līmeņa sanāksmē 2007. gada 29. martā atkārtoti tika uzsākta Arābu valstu līgas izstrādātā miera iniciatīva, ar ko ir dota jauna un ticama iespēja visaptveroša miera nodrošināšanai reģionā pēc vairāku gadu desmitu ilga kara un konfliktiem starp izraēliešiem un palestīniešiem un Izraēlu un arābu valstīm;

G.  tā kā Libānā situācija var vēl vairāk pasliktināties pēc nesenā vardarbības pieauguma, kad bojā gāja daudzi civiliedzīvotāji, uzbrukuma ANO Pagaidu spēkiem Libānā (UNIFIL), kā rezultātā bojā gāja seši kareivji, un Walid Eido slepkavības;

H.  tā kā šī ārkārtas situācija no jauna parāda palestīniešu bēgļu nožēlojamo stāvokli Libānā;

I.  tā kā 2007. gada 30. maijā ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju Nr. 1757, ar ko atbilstīgi tās VII nodaļai izveido starptautisku tribunālu, lai notiesātu personas, kuras vainīgas 2005. gadā notikušajā Libānas premjerministra Rafiq al-Hariri slepkavībā un vairākās citās politiskās slepkavībās Libānā,

1.  pauž dziļas bažas par iespējamām smagām sekām, ko pašreizējā krīze varētu radīt Tuvajos Austrumos, tostarp turpmākus militārus un teroristu uzbrukumus, kā arī par pieaugošo radikālismu, kas apdraud nestabilo politisko situāciju reģionā;

2.  aicina palestīniešus atsākt iekšēju politisko dialogu, lai miermīlīgi un kopīgi izveidotu jaunu valdību un novērstu ģeogrāfisko un politisko šķelšanos Rietumkrastā un Gazā;

3.  uzsver, ka prezidenta M. Abbas atbalstam no starptautiskās kopienas jābūt kopā ar konkrētu un reālu politisko plānu, kas novestu pie vienošanās par pastāvīgu kārtību ar iespējamību panākt visaptverošu un ilgstošu mieru, pamatojoties uz divu demokrātisku, suverēnu un dzīvotspējīgu valstu miermīlīgu līdzāspastāvēšanu ar drošām un saskaņā ar attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijās atzītām robežām;

4.  uzsver, ka Eiropas Savienībai un starptautiskajai kopienai jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu neatliekamo un humāno palīdzību Gazas sektora iedzīvotājiem, kurus nedrīkst aizmirst;

5.  aicina Padomi un Komisiju iesaistīt vietējās varas iestādes humānās palīdzības sniegšanā, lai tā būtu efektīvāka un sniegtu labumu iedzīvotājiem;

6.  atzinīgi vērtē Kvarteta starptautiskā pagaidu mehānisma darbības pagarināšanu līdz 2007. gada septembra beigām un ES tiešās finansiālās palīdzības Palestīniešu pašpārvaldei atjaunošanu; aicina palielināt starptautisko un reģionālo atbalstu;

7.  atzīmē, ka Izraēlas valdība ir nolēmusi daļēji atsākt ieturēto nodokļu un muitas ieņēmumu pārvedumus; aicina šos ieņēmumu pārvedumus pabeigt līdz galam un nepārtraukt;

8.  uzsver, ka izraēliešiem un palestīniešiem ar starptautiskās kopienas atbalstu jāveic uzticību veicinoši pasākumi, tostarp nekavējoties jāatbrīvo visi ieslodzītie palestīniešu ministri, likumdevēji un mēri, kā arī Izraēlas armijas kaprālis Gilad Shalit; atzinīgi vērtē BBC žurnālista Alan Johnston atbrīvošanu un to novērtē kā soli pareizajā virzienā;

9.  uzskata reģionālo dimensiju un pieeju par pamatu visiem centieniem rast ilgstošu mieru Tuvajos Austrumos, atgādinot, ka ne priekšnoteikumu noteikšana, ne vienpusēja pieeja šiem centieniem nepalīdz; šajā sakarā uzskata, ka Sīrijas loma un dialogs ar Sīriju ir starp nozīmīgākajiem faktoriem; atkārtoti pauž cerību, ka dažādie centieni atjaunot dialogu ar Sīriju, tās kaimiņvalstīm un starptautisko sabiedrību vainagosies panākumiem;

10.  aicina Padomi un Komisiju sniegt visu nepieciešamo atbalstu, lai starptautiskais tribunāls to personu tiesāšanai, kuras vainīgas 2005. gadā notikušajā Libānas premjerministra Rafiq al-Hariri slepkavībā un vairākās citās politiskās slepkavībās Libānā, varētu efektīvi strādāt un īstenot savas pilnvaras; mudina Libānas visas iesaistītās puses atbalstīt šo tribunālu un aicina Sīriju pilnībā sadarboties ar to;

11.  atzinīgi vērtē to, ka, lai gan teroristu ārēji grupējumi nesen provocēja vardarbības uzliesmojumus, Libānas valdība un politiskās partijas ir spējušas izvairīties no valsts iekšējās politiskās krīzes turpmākas padziļināšanās; atkārtoti uzsver ANO pagaidu spēku Libānā (UNIFIL) nozīmi;

12.  uzsver, ka politisko stabilitāti Libānā nevar nodrošināt ar vardarbību vai ārēju ietekmi, bet tas jādara, izmantojot iekšēju politisko dialogu, kas stiprina valdību; atkārtoti aicina atsākt dialogu par nacionālo vienotību, lai novērstu nesaskaņas un varas vakuuma rašanos pirms šā gada rudenī paredzētajām prezidenta vēlēšanām; atzinīgi vērtē visas iniciatīvas, kuru mērķis ir šā dialoga veicināšana;

13.  mudina Libānas valdību darīt visu iespējamo, lai pārtrauktu jebkādu diskrimināciju pret palestīniešu bēgļiem; šajā sakarā prasa Padomei un Komisijai sniegt visu nepieciešamo palīdzību saistībā ar rīcības plānu;

14.  aicina nekavējoties atbrīvot aizturētos Izraēlas kareivjus Eldad Regev un Ehud Goldwasser;

15.  uzsver Arābu valstu līgas plāna nozīmīgumu un tā sniegto iespēju aktivizēt sadarbību starp Kvartetu, Arābu valstu līgu un reģiona valstīm;

16.  mudina Padomi nodrošināt, ka Eiropas Savienībai ir ietekmīga loma, tostarp Kvarteta darbā, cenšoties atsākt patiesas sarunas par Tuvo Austrumu miera procesa dažādiem risinājumiem; uzsver, ka šiem risinājumiem nav obligāti jānotiek vienlaicīgi, bet tie ir cieši saistīti; uzsver, ka šajā politiskajā situācijā reāli iespējamai vajadzētu kļūt virzībai uz starptautisku miera konferenci par Tuvajiem Austrumiem;

17.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, KĀDP Augstajam pārstāvim, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam, Palestīniešu likumdošanas padomei, Knesetam un Izraēlas valdībai, Libānas parlamentam un valdībai, Sīrijas parlamentam un valdībai un Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram.