REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
4.7.2007
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Caroline Lucas, Margrete Auken, Jill Evans, David Hammerstein, Angelika Beer, Pierre Jonckheer, Hélène Flautre un Daniel Cohn-Bendit
Zaļo/ALE grupas vārdā
par situāciju Tuvajos Austrumos
B6‑0274/2007
Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Tuvajos Austrumos
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Tuvajiem Austrumiem, jo īpaši 2006. gada 7. septembra rezolūciju par situāciju Tuvajos Austrumos un 2006. gada 16. novembra rezolūciju par situāciju Gazas sektorā,
– ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2007. gada 23 aprīļa un 2007. gada 24. maija sanāksmes secinājumus,
– ņemot vērā Eiropadomes 2007. gada 18. jūnija secinājumus par Tuvo Austrumu miera procesu,
– ņemot vērā Kvarteta 2007. gada 30. maija un 27. jūnija paziņojumus,
– ņemot vērā 2007. gada 25. jūnija augstākā līmeņa sanāksmi Šarmelšeihā,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā tiek atzīmēta četrdesmitā gadadiena karam, kura noslēgumā Izraēla okupēja Rietumkrastu un Gazas sektoru;
B. tā kā pēc tam, kad Hamas bruņotais grupējums vardarbīgi pārņēma kontroli Gazas sektorā, Palestīniešu pašpārvaldes prezidents M. Abbas atlaida nacionālās vienotības valdību, kas tika izveidota pēc 8. februārī parakstītā Mekas nolīguma; tā kā vienlaikus Palestīniešu pašpārvaldes prezidents pasludināja ārkārtas stāvokli un izveidoja palestīniešu ārkārtas valdību premjerministra S. Fayad vadībā;
C. tā kā nacionālās vienotības valdības darbības pamatā bija prasība izveidot Palestīnas valsti ar tās 1967. gada robežām, pamiera nostiprināšanas un pagarināšanas un to nolīgumu ievērošanas, ko iepriekš parakstījusi Palestīnas Atbrīvošanas organizācija (PLO);
D. tā kā ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanās okupētajās palestīniešu teritorijās ir notikusi preču un personu kustības ierobežojumu dēļ, kas ir novedis pie dziļas humanitārās krīzes Gazas sektorā un tā faktiskas izolācijas, kā arī finanšu krīzes dēļ, kas radīta Palestīniešu pašpārvaldei, Izraēlai nelikumīgi atsakoties pārskaitīt Palestīniešu pašpārvaldei nodokļu un muitas ieņēmumus, ko tā aiztur;
E. tā kā Kvarteta lēmums pārtraukt tiešu atbalstu Palestīniešu pašpārvaldei ir padziļinājis krīzi, kaut gan tika izveidots pagaidu starptautisks mehānisms (TIM), lai nodrošinātu pastāvīgu svarīgu sociālo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu palestīniešu iedzīvotājiem, un palielināts Eiropas finansējums;
F. tā kā Izraēlas valdība ir nolēmusi pilnībā atjaunot finansiālās attiecības ar palestīniešu jauno valdību un atsākt ikmēneša nodokļu pārskaitījumus, kā arī atsaldēt līdzekļus, kas ieturēti kopš 2006. gada sākuma;
G. tā kā palestīniešu teritorijas okupācija un sadrumstalotība kavē Palestīnas valsts izveidi un ierobežo iespēju panākt mieru šajā reģionā; tā kā vēl steidzamāk ir jāīsteno faktisks miera process, kas palestīniešiem varētu sniegt iespēju izveidot neatkarīgu, demokrātisku un dzīvotspējīgu valsti, kas spētu pastāvēt blakus Izraēlai un panāktu mieru un stabilitāti Tuvajos Austrumos;
H. tā kā no 2007. gada 30. aprīļa līdz 3. maijam Gazas sektorā un Rietumkrastā viesojās Eiropas Parlamenta Delegācija attiecībām ar Palestīniešu Likumdošanas padomi;
I. tā kā 2007. gada 20. maijā Libānas ziemeļu daļā Nahr al Bared bēgļu nometnē un vēlāk arī Ain al-Hilweh bēgļu nometnē izcēlās sadursmes starp nometnē iekļuvušām Al Qaeda radikāļu grupām un Libānas armiju, nogalinot vairāk nekā 100 cilvēku;
J. tā kā šī ārkārtas situācija no jauna parāda palestīniešu bēgļu nožēlojamo stāvokli Libānā;
K. tā kā pēdējo nedēļu un mēnešu Libānā ir notikuši vairāki spridzināšanas gadījumi; tā kā šajos uzbrukumos dzīvību zaudēja Libānas parlamenta deputāts Walid Eido un seši ANO miera uzturēšanas spēku (UNIFIL) karavīri; tā kā šie uzbrukumi bija paredzēti, lai destabilizētu situāciju valstī, kurā vēl joprojām ir dziļa institucionālā krīze un kura atrodas politiskā strupceļā;
L. tā kā 30. maijā ANO Drošības padome pieņēma 1757. rezolūciju, saskaņā ar kuras VII nodaļu izveido apvienotu Libānas un starptautisku tribunālu, lai sāktu tiesas procesu pret aizdomās turētajiem saistībā ar 2005. gadā notikušo Libānas premjerministra Rafik al-Hariri slepkavību un turpmāko politisko slepkavību virkni;
M. tā kā lēmums izveidot tribunālu ir saskaņā ar Libānas valdības lūgumu un ANO Drošības padomes 2005. gada lēmumu izveidot neatkarīgu izmeklēšanas komisiju saistībā ar R. Hariri slepkavību — pēc tam, kad atklājās nopietni trūkumi Libānas veiktajā izmeklēšanā,
1. aicina ES veikt steidzamus pasākumus, lai sniegtu neatliekamo un humanitāro palīdzību Gazas sektora iedzīvotājiem, kuru daļēji varētu nodrošināt ar pagaidu starptautisko mehānismu (TIM), kura darbība pagarināta līdz 2007. gada septembrim, un nodrošināt netraucētu piekļuvi šai palīdzībai Gazas sektorā; šajā sakarā aicina Padomi nekavējoties atsākt ES robežsardzes palīdzības misiju (EUBAM) Rafas robežpunktā; tāpat aicina Padomi veikt visu iespējamo, lai izvairītos no Gazas sektora izolācijas, un mudina Gazas sektora Palestīniešu pašpārvaldi uzlabotu iedzīvotāju drošību un ekonomisko un sociālo situāciju;
2. aicina Izraēlas valdību ievērot un pildīt pienākumus pret palestīniešu civiliedzīvotājiem un atcelt kustības ierobežojumus, kas ierobežo personu un preču kustības brīvību, ievērojot Nolīgumu par pārvietošanos un piekļuvi;
3. aicina Hamas nekavējoties pārtraukt tūlītēju nāves sodu izpildi un visa veida fizisko un psiholoģisko vardarbību, kā arī nodrošināt Gazas sektora iedzīvotāju pamattiesības un drošību; mudina Hamas nodrošināt brīvu piekļuvi Gazas sektora robežām tām personām, kas vēlas to pamest;
4. aicina visas iesaistītās puses pārtraukt vardarbību palestīniešu teritorijā un palīdzēt atjaunot kārtību un drošību, ko vajadzētu darīt, ievērojot cieņu pret politiskajiem oponentiem;
5. atzīst, ka ir ļoti svarīgi atbalstīt Arābu līgas aicinājumu atjaunot palestīniešu nacionālo un teritoriālo vienotību, šajā sakarā atbalsta visus pasākumus samierināšanās procesa īstenošanai;
6. uzsver, ka ES lēmums neatsākt tiešo palīdzību un neatzīt palestīniešu likumīgi ievēlēto nacionālās vienotības valdību ir veicinājis šīs valdības sabrukumu un pašreizējo traģisko situāciju; tāpēc aicina Padomi mācīties no pieļautajām kļūdām un atsākt sarunas, lai izkļūtu no pašreizējā politiskā un institucionālā strupceļa;
7. ir pārliecināts, ka vēl steidzamāk ir jāīsteno faktisks miera process, kas palestīniešiem varētu sniegt iespēju izveidot neatkarīgu, demokrātisku un dzīvotspējīgu valsti, kas spētu pastāvēt blakus Izraēlai un panāktu mieru un stabilitāti Tuvajos Austrumos; tāpēc aicina Padomi uzņemties sine die iniciatīvu un sasaukt starptautisku miera konferenci Tuvo Austrumu jautājumā, lai noslēgtu reģiona miera līgumu, pamatojoties uz attiecīgām ANO rezolūcijām un jo īpaši ierosināto Arābu valstu miera iniciatīvu, kuru Izraēlai vajadzētu nopietni apsvērt;
8. mudina Izraēlas valdību pārtraukt apmetņu paplašināšanu un pamest apmetnes Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē, pilnībā ievērojot ANO rezolūcijas, un uzsākt „pakāpenisku atbrīvošanas plānu” palestīniešu ieslodzītajiem, kas atrodas Izraēlas aizturēšanas centros; uzskata, ka šā plāna īstenošanas sākumā vajadzētu atbrīvot apcietinājumā esošās nepilngadīgās personas; vēlreiz aicina nekavējoties atbrīvot Palestīniešu Likumdošanas padomes locekļus un ministrus; mudina Izraēlas valdību nekavējoties atbrīvot Marwan Barghouti, tādējādi paužot nopietnu apņemšanos attiecībā uz līdzāspastāvēšanu un dialogu ar palestīniešu pašpārvaldes vadītājiem;
9. pauž atzinību par BBC žurnālista Alan Johnston atbrīvošanu un prasa palestīniešu radikālajiem grupējumiem nekavējoties atbrīvot Izraēlas armijas kaprāli G. Shalit;
10. atbalsta prezidenta M. Abbas aicinājumu izmantot ANO miera uzturēšanas spēkus Rietumkrastā, Gazas sektorā un Izraēlas un Gazas sektora pierobežā, lai aizsargātu civiliedzīvotājus, ņemot vērā vispārējo politisko stratēģiju ar mērķi nekavējoties atsākt miera procesu un sarunas par galīgo statusu;
11. pauž nopietnas bažas par bijušā AK premjerministra Tony Blair iecelšanu Kvarteta pārstāvja amatā un uzsver, ka reģionam ir vajadzīgs visām pusēm pieņemams starpnieks;
12. aicina Padomi un Komisiju sniegt nepieciešamo atbalstu, lai Starptautiskais Tribunāls Libānai varētu darboties efektīvi un īstenot tā pilnvaras;
13. mudina visas Libānas puses atbalstīt Tribunālu un mudina Sīriju pilnībā ar to sadarboties;
14. aicina visas Libānas puses un grupējumus atturēties no darbības, kas varētu vēl vairāk apdraudēt valsts stabilitāti un kas joprojām kavē nestabilo Libānas iestāžu darbu; prasa šajā sakarā atsākt dialogu par nacionālo vienotību, lai nogludinātu atšķirības un novērstu varas vakuumu laikā pirms šā gada rudenī paredzētajām prezidenta vēlēšanām;
15. mudina Libānas valdību veikt visu iespējamo, lai izbeigtu jebkādu diskrimināciju pret palestīniešu bēgļiem un sekmētu viņu integrāciju Libānas sabiedrībā, ja viņi to vēlētos; šajā sakarā mudina Padomi un Komisiju sniegt visu nepieciešamo palīdzību saistībā ar rīcības plānu; uzsver, ka ārkārtas stāvoklis vēl vairāk uzsver vajadzību rast taisnīgu un visaptverošu risinājumu palestīniešu bēgļu problēmai;
16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, KĀDP Augstajam pārstāvim, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam, visiem Palestīniešu Likumdošanas padomes locekļiem, Knesetam un Izraēlas valdībai un Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram.