Rezolūcijas priekšlikums - B6-0356/2007Rezolūcijas priekšlikums
B6-0356/2007
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

19.9.2007

lai beigtu debates par Komisijas paziņojumu,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Hiltrud Breyer, Heide Rühle un Carl Schlyter
Zaļo/ALE grupas vārdā
par bīstamām rotaļlietām un steidzamo nepieciešamību pārskatīt Rotaļlietu drošības direktīvu

Procedūra : 2007/2624(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B6-0356/2007
Iesniegtie teksti :
B6-0356/2007
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B6‑0356/2007

Eiropas Parlamenta rezolūcija par bīstamām rotaļlietām un steidzamo nepieciešamību pārskatīt Rotaļlietu drošības direktīvu

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā RAPEX, ES brīdinājuma sistēmu saistībā ar visām bīstamām patēriņa precēm, izņemot pārtiku un farmācijas un medicīnas ierīces, informācijas ātrai apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju par pasākumiem, kas tiek veikti, lai novērstu un ierobežotu tādu preču tirdzniecību un izmantošanu, kuras nopietni apdraud patērētāju veselību un drošību,

–  ņemot vērā Komisijas zinātnisko komiteju atzinumus un pēc Uzņēmuma ģenerāldirektorāta pieprasījuma izstrādātos vairākus pētījumus par rotaļlietu drošību,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā tas, ka 2007. gada augustā un septembrī vairākas kompānijas masveidā atsauca rotaļlietas, uzņēmumam „Mattel” atsaucot vairāk nekā 20 miljonus rotaļlietu, plašā sabiedrībā izraisīja bažas par rotaļlietu nedrošumu;

B.  tā kā saskaņā ar RAPEX informāciju 2007. gada pirmajās 35 nedēļās tika izdoti 913 paziņojumi par produktu atsaukšanu, daudzi no kuriem attiecās uz visus produktu klāstu, kas, salīdzinot ar 2006. gadā izdotajiem 924 paziņojumiem par nopietnu risku, nozīmē pieaugumu par 50 %; tā kā neapšaubāmi vislielākā paziņojumu kategorija ir rotaļlietu kategorija, t.i., 32 % no visiem paziņojumiem 2007. gada 35 nedēļās, kas ir būtisks turpmākais pieaugums salīdzinājumā ar 2006. gada rādītāju 24 % apmērā;

C.  tā kā 2006. gadā 48 % no visiem atklātajiem nedrošajiem produktiem vai produktu klāstiem bija izgatavoti Ķīnā un 17 % šāda veidu produktu izcelsme bija nezināma;

D.  tā kā nedrošu rotaļlietu atsaukšana ir pilnībā pamatota, tomēr tas ir galējs risinājums, kas nenodrošina patērētajiem efektīvu aizsardzību, jo papildus tam, ka šāds risinājums parasti ir novēlots, rotaļlietu atsaukšanas gadījumā atgriezto rotaļlietu radītājs ir ļoti zems, kas nozīmē, ka vairumā gadījumu nedrošās rotaļlietas parasti paliek patērētāju mājās;

E.  tā kā atbilstoši RAPEX informācijai pagaidām ne pret vienu uzņēmumu, kurš izlaida tirgū nedrošas rotaļlietas, nav piemērotas sankcijas;

F.  tā kā priekšnoteikums patērētāju efektīvai aizsardzībai ir skaidras likumā paredzētas normas, kuras nodrošina rotaļlietu drošību, sākot ar ražošanas posmu un turpmāk, un tā kā šādas likumā paredzētas normas ir pilnībā jāīsteno un jāievieš;

G.  tā kā Padomes Direktīva 88/378/EEC par rotaļlietu drošību — še turpmāk „direktīva” — ir tā saucamās „jaunās pieejams” direktīva, kā to pirmo reizi noteica Padomes 1985. gada 7. maija rezolūcijā; tā kā atbilstoši „jaunajai pieejai” likumdevēja iestāde var pieņemt tikai pamatprasības, bet īpašu saskaņotu standartu pieņemšana, lai īstenotu šīs pamatprasības, tiek deleģēta Eiropas standartizācijas organizācijām; tā kā iesaistītās rūpniecības nozares stipri ietekmē šīs standartizācijas organizācijas;

H.  tā kā „CE” atbilstības atzīme attiecas tikai uz pamatprasībām un standartiem, ja tādi pastāv, tomēr tie var būt saistīti ar visa produkta vai tikai tā sastāvdaļu ļoti dažādiem aspektiem (mehāniskā drošība, energoefektivitāte, ar ķīmiju saistīti aspekti), to nenorādot uz produkta;

I.  tā kā atbilstību Eiropas standartiem neatkarīgas iestādes pārbauda tikai izņēmuma gadījumos;

J.  tā kā „CE” atzīme nesniedz informāciju par rotaļlietu vai jebkāda cita produkta drošību, turklāt tai nekad nav bijis tāds mērķis;

K.  tā kā tā 2006. gada 16. maija rezolūcijā par normatīvās vides vienkāršošanas stratēģiju Parlaments norādīja, ka „standartizācijas izmantošana var samazināt pārskatāmību un atbildību, jo vēlētie pārstāvji nav iesaistīti lēmumu pieņemšanā, un nav nodrošinātas nevalstisko organizāciju, kā arī citu iesaistīto pušu vienlīdzīgas tiesības piedalīties; uzskata, ka standartizāciju vajadzētu izmantot tikai tad, kad jāveic vienīgi tehniskas dabas saskaņošana”;

L.  tā kā atšķirībā no komitoloģijas procedūras, jo īpaši jaunās regulatīvās kontroles procedūras, Parlamentam šobrīd nav nekādu kontroles tiesību saistībā ar lēmumiem, kas pieņemti standartizācijas nolūkos;

M.  tā kā direktīvas nepiemērotība saistībā ar rotaļlietu ķīmisko drošību skaidri atklājās vēlākais 1997. gadā, kad bija jāatsauc pirmās mīkstās polivinilhlorīda rotaļlietas — kuras ražotāji apstiprināja kā direktīvai atbilstošas! —, jo tās saturēja bīstamus mīkstinātājus (tā saucamos ftalātus); tā kā 2005. gadā Komisija aizliedza trīs toksisku reprodukcijai ftalātu izmantošanu visās rotaļlietās, kā arī trīs citu bīstamu ftalātu izmantošanu visās rotaļlietās, kuras var ielikt mutē[1]; tā kā ir grūti saprast, kāpēc rotaļlietās ir aizliegts izmantot tikai trīs vielas, kuras ietilpst kancerogēnu, mutagēnu vai toksisku reprodukcijai vielu kategorijā, un nevis visas šādas vielas;

N.  tā kā gadījums ar mīkstajām polivinilhlorīda rotaļlietām, liels skaits nesen atsaukto rotaļlietu, kā arī direktīvas nepilnības saistībā ar tās nepiemērotajām pamatprasībām un saskaņotajiem standartiem, par ko liecina vairāki Komisijas zinātnisko komiteju atzinumi un Komisijas pētījumi, skaidri parāda, ka uz jauno pieeju balstītā direktīva nav spējusi nodrošināt rotaļlietu piemērotu drošību, it īpaši to ķīmisko drošību (skatīt pielikumu);

O.  tā kā Komisija direktīvas pārskata ietvaros apņēmās risināt jautājumu par smaržvielām rotaļlietās[2],

P.  tā kā, neskatoties uz to, ka pastāv skaidri pierādījumi tam, ka pamatnoteikumi un pienācīgas drošības nodrošināšanai standartizācijas procesā pieņemtie standarti, jo īpaši saistībā ar noteiktu bīstamu vielu migrāciju, ir nepilnīgi, tie joprojām nav mainīti;

Q.  tā kā Komisija, pilnībā apzinoties direktīvas nepilnības, kopš 2001. gada nodarbojas ar tās pārskatu, tomēr līdz šim nav pieņēmusi nevienu likumdošanas priekšlikumu,

1.  aicina Komisiju līdz šī gada beigām izstrādāt likumdošanas priekšlikumu direktīvas pilnīgam pārskatam;

2.  aicina Komisiju direktīvas pārskatā izmantot vai nu „veco pieeju” vai pieeju, kuru pieņēma ar Direktīvu 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem[3], saskaņā ar kuru īpaši pasākumi galveno prasību īstenošanai ir jāpieņem komitoloģijā, izmantojot regulatīvo kontroles procedūru, tādējādi ļaujot Parlamentam noteiktā mērā kontrolēt to, kā tiek īstenoti noteikumi saistībā ar rotaļlietu drošību, turklāt šis ir jāpapildina ar noteiktu bīstamu ķīmisku vielu aizliegumu;

3.  piekrīt Komisijas Veselības un vides apdraudējuma zinātniskās komitejas 2007. gada 29. maija atzinumam, ka rotaļlietās nevajadzētu izmantot vielas, kas ir kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reprodukcijai, kā arī ļoti toksiskus savienojumus; aicina Komisiju ierosināt beznosacījumu aizliegumu šīs vielas izmantot rotaļlietās;

4.  aicina Komisiju priekšlikumā par pārskatīto direktīvu iekļaut aizliegumu izmantot visas smaržvielas, sensibilizatorus un endokrīnās sistēmas darbības traucējumu izraisītājus;

5.  aicina Komisiju, pārskatot direktīvu, ierosināt īpašus noteikumus saistībā ar neēdamām rotaļlietām ēdienā;

6.  uzsver, ka „CE” atzīme, ņemot vērā tās izmantošanas sistēmas pašregulējošo būtību, nekad nebija paredzēta kā visas ES atzīme par drošību un tā patiesībā nevar tāda būt, un uzskata, ka jebkādi mēģinājumi padarīt šo atzīmi par simbolu ar mērķi vairot patērētāju uzticēšanos ir ļoti nepiemēroti un maldinoši;

7.  aicina Komisiju nekavējoties veikt pasākumus, lai risinātu problēmu saistībā ar nezināmas izcelsmes bīstamiem produktiem; uzsver, ka importētājiem vajadzētu būt atbildīgiem tik pat lielā mērā kā ES ražotājiem, un tāpēc aicina Komisiju nodrošināt, ka, pirmkārt, katram ražotājam, kurš importē produktus Kopienā, Eiropas Savienībā ir likumīgs pārstāvis, un ka, otrkārt, katram tirgū laistajam produktam ir skaidri un nepārprotami norādīts ražotājs vai importētāja likumīgais pārstāvis;

8.  aicina Komisija pārskatītās direktīvas priekšlikumā iekļaut dalībvalstu pienākumu noteikt sankcijas par pārkāpumiem;

9.  aicina Komisiju RAPEX sistēmā paredzēt uzraudzību un ziņošanu, tādējādi ļaujot noteikt produktu atsaukšanas efektivitāti visos gadījumos; uzskata, ka „noklusēta atsaukšana”, par to nebrīdinot sabiedrību, ir nepiemērota visos tajos gadījumos, kad produkti ir jau pārdoti;

10.  aicina dalībvalstis nodrošināt pietiekamus līdzekļus, kas ļautu veikt visaptverošas un efektīvas pārbaudes ar mērķi nodrošināt jaunās un vecās direktīvas noteikumu pilnīgu ievērošanu, pārkāpumu gadījumos paredzot efektīvas un no turpmākiem pārkāpumiem atturošas sankcijas;

11.  aicina Ķīnas iestādes un jebkuras citas valsts, kura vēlas eksportēt uz ES rotaļlietas, veikt piemērotus pasākumus ražošanas standartu, tirgus uzraudzības un izpildes mehānismu uzlabošanai, lai tādējādi nodrošinātu produktu pilnīgu drošību visā ražošanas ķēdē, paredzot arī eksporta licenču atņemšu tiem, kas noteikumus pārkāpj atkārtoti;

12.  uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

Pielikums

  • -2003. gada 12. novembrī Komisijas Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātniskā komiteja (CSTEE) nopietni kritizēja Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) ziņojumu par „Riska novērtējumu saistībā ar organiskām ķīmiskām vielām rotaļlietās”, paziņojot, ka „ziņojuma par riska novērtējumu vispārējā zinātniskā kvalitāte ir zema” un ka „ziņojumā ir vairākas neatbilstības un kļūdas”, visbeidzot izsakot viedokli, ka ziņojumu „nevar izmantot tā sākotnējam mērķim; tas nenodrošina piemērotu pamatu standartu noteikšanai”[4].
  • -2004. gada 22. jūnijā CSTEE atklāja, ka direktīvas pielikumā iekļautās organisko ķīmisko vielu pašreizējās robežvērtības, liekas, ir balstītas uz 1985. gada zinātnisko atzinumu, ka šajā atzinumā ir iekļauti kļūdaini pieņēmumi un ka ierosinātās robežvērtības „ir jāatjaunina, lai tās ņemtu vērā kopš 1985. gada veikto pārskatu saistībā ar pieļaujamo diennakts devu (Tolerable Daily Intakes) un pieņemamo diennakts devu (Acceptable Daily Intakes)”[5].
  • -2004. gada 22. jūnijā CSTEE vairākkārt arī kritizēja pārbaudes metodes normu saistībā ar noteiktu bīstamu vielu biopieejamības robežvērtībām, cita starpā to, ka „normā netiek ņemts vērā iespējamais kontakts ar muti”, un secināja, ka „norma ir jāatjaunina, ņemot vērā zinātnes attīstību kopš 1994. gada”[6].
  • -Pēc Uzņēmumu ģenerāldirektorāta pieprasījuma sagatavotajā 2004. oktobra pētījumā par „Padomes Direktīvas 88/378/EEK par rotaļlietu drošību pārskata ietekmi” tika noteiktas jomas, „kurās direktīva, iespējams, nav panākusi tās mērķus: rotaļlietu definīcija; ar to saistītā rotaļlietu marķēšana; saskaņoto standartu piemērotība un nepilnības saistībā ar pamatnoteikumiem; izpilde”[7].
  • -Pēc Uzņēmumu ģenerāldirektorāta pieprasījuma sagatavotajā 2006. augusta pētījumā „Ķīmiskas vielas rotaļlietās” tika uzvērta ar ķīmiskām vielām rotaļlietās saistīto standartu nepietiekama pārredzamība, norādot, ka „atšķirībā no EN 71-3 standarta šajā ziņojumā migrācijas robežu izveide ir padarīta pārredzama”[8].

-  2007. gada 29. maijā Veselības un vides apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCHER) atzinumā par CEN atbildi uz CSTEE atzinumu par novērtējumu saistībā ar CEN ziņojumu par riska novērtējumu saistībā ar organiskām ķīmiskām vielām rotaļlietās noteica, „ka SCHER nepiekrīt procedūrai iedarbības robežu noteikšanai saistībā ar kancerogēnām, mutagēnām vai toksiskām reprodukcijai vielām, kā arī ļoti toksiskiem savienojumiem. Šādiem savienojumiem rotaļlietās nevajadzētu būt...”[9].

Juridisks paziņojums - Privātuma politika