REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

22.10.2007

Pamatojoties uz jautājumu, uz ko sniedz mutisku atbildi B6‑0377/2007,
ievērojot Reglamenta 108. panta 5. punktu,
iesniedza Luis Manuel Capoulas Santos, Bernadette Bourzai, María Isabel Salinas García, Katerina Batzeli un Rosa Miguélez Ramos
PSE grupas vārdā
par pārtikas produktu cenu paaugstināšanos un patērētāju aizsardzību

B6‑0401/2007

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pārtikas produktu cenu paaugstināšanos un patērētāju aizsardzību

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pēdējo Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas ceturkšņa ziņojumu par ražas perspektīvām un situāciju pārtikas jomā, kā arī tās deklarāciju Pasaules pārtikas dienā – 2007. gada 16.oktobrī;

–  ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas secinājumus par biodegvielu, kas tika iesniegti sakarā ar Apaļā galda konferenci par ilgtspējīgu attīstību, kas notika Parīzē, 2007. gada 11. un 12.septembrī;

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.  tā kā pēdējais patēriņa cenu pieauguma vilnis, kas citstarp, saistīts ar izejvielu cenu un patēriņa pieaugumu pasaulē (īpaši Ķīnā un Indijā), ar zemo ražu, ko izraisīja sliktie klimatiskie apstākļi, vai ar uzkrājumu samazināšanos un spekulācijām;

B.   tā kā lielākajā daļā ES dalībvalstu nekas vēl neļauj pierādīt tiešu ilgtermiņa sakarību starp dažu produktu cenu pieaugumu un pieprasījumu attiecībā uz biodegvielu, tā kā nevajag izlaist no redzesloka, piemēram, ASV gadījumu, kur vērienīgi veicinātajā kukurūzas ražošana biodegvielai pašlaik tieši ietekmē pārtikas produktu cenu pieaugumu, ko atzīst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija;

C.  tā kā, ņemot vērā pašreizējo KLP nozīmi, kas ir pārtikas ķēdes līdzsvara elements, un kuras viena no galvenajām funkcijām ir garantēt pārtikas drošību, ienākumus no lauksaimniecības, kvalitatīvus ražojumus un vides aizsardzību;

D.   tā kā nesenās izmaiņas KLP ievērojami samazināja intervences mehānismus šādās situācijās;

E.   tā kā, ņemot vērā lielo piegādes ķēžu un nelielo skaitu lielveikalu ķēžu ES nozīmi patēriņa cenu noteikšanā, ņemot vērā to, kāda veidā šis pieprasījums tiek koncentrēts tik lielā mērā, ka tas ļauj domāt par dominējošu situāciju sarunās ar ražotājiem;

F.   tā kā, konkrētāk, informācijas fragmenti, ko visā Eiropas Savienībā savākušas dažādas organizācijas un apvienības, šķiet, norāda, ka lielveikali ļaunprātīgi izmanto savu ekonomisko varu, lai ražotāji un piegādātāji (kas darbojas Eiropas Savienībā vai ārvalstīs) būtu spiesti samazināt cenas līdz tās kļūst neizturamas, kā arī lai uzspiestu viņiem negodīgus noteikumus;

G.   tā kā tomēr mēs nevaram aprobežoties ar iekšējām pārdomām par cenu krīzes Eiropas Savienībā sekām, tā kā, gluži otrādi, jāņem vērā arī lauksaimniecības izejvielu cenu pieauguma pasaulē ietekme uz visnabadzīgākajām valstīm, jo īpaši uz importētājvalstīm pasaules līmenī;

1.  atzinīgi vērtē gan Parlamentu, gan Komisiju par neseno lēmumu atcelt obligātās atmatas, kas ir paliatīvs un steidzams pasākums lielā labības cenu pieauguma apstākļos;

2.  steidzami prasa Komisijai ieviest vairāk pasākumu attiecībā uz citām skartajām jomām, piemērām, piena ražošanu, lai pārvarētu aprakstīto cenu pieauguma situāciju;

3.  aicina Komisiju un dalībvalstis novērot nesenās cenu krīzes ietekmi uz ģimeņu ietaupījumiem Eiropas Savienībā, lai izvērtētu tās patieso iespaidu uz pilsoņu pirktspēju, kā arī lai ņemtu to vērā nepieciešamības gadījumā ieviešot konkrētus pasākumus;

4.  prasa Komisijai apņemties sekmēt padziļinātu analīzi par KLP lomu nākotnē vispār, kā arī par mācību, kas gūta no pieredzes par pašreizējām izejvielu cenu un pārtikas produktu cenu pieauguma krīzēm;

5.  šajā nozīmē apstiprina, ka "veselības stāvokļa bilance" ir piemērots gadījums, lai rezumētu KLP ieguldījumu attiecībā uz pārtikas ķēdes līdzsvaru, jo, ja neskaita neseno cenu paaugstināšanos, pašlaik varam konstatēt, ka aizvien pieaug starpība starp ražotāja un patēriņa cenām; tāpēc prasa Komisijai iekļaut šos apsvērumus nākamajās debatēs par veselības stāvokļa bilanci;

6.  atzīst, ka Eiropas Komisijai jāiejaucas, lai tirdzniecības prakse būtu pārskatāmāka; tāpēc prasa, lai tiktu uzsākta izmeklēšana (un procedūras Eiropas Pirmās instances tiesā saistībā ar pārkāpumiem, ja tas izrādās nepieciešams) par Eiropas Savienības lielo pārtikas piegādātāju koncentrācijas sekām, no kā īpaši cieš sīkražotāji, mazie uzņēmumi, darbinieki un patērētāji, kā arī īpaši novērtēt jebkādu ļaunprātību attiecībā uz pirktspēju, kas varētu rasties šādas koncentrācijas rezultātā;

7.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai.