REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
7.11.2007
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Cristiana Muscardini
UEN grupas vārdā
par Eiropas interesēm — panākumi globalizācijas laikmetā
B6‑0435/2007
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas interesēm — panākumi globalizācijas laikmetā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā ES ir jāpieņem atbilstīga stratēģija, lai risinātu ar globalizāciju saistītās problēmas un novērstu ar to saistītos draudus, kā arī lai izturētu pieaugošo konkurenci, ko rada lielās valstis ar strauji augošu ekonomiku;
B. tā kā šīs iniciatīvas veiksmīgai īstenošanai ir nepieciešama saskaņa starp atjaunotās Lisabonas stratēģijas iekšējiem un ārējiem aspektiem;
C. tā kā sabiedrība bieži vien protestē pret brīvās tirdzniecības negatīvo ietekmi uz noteiktiem reģioniem un ekonomikas nozarēm, kamēr tās pozitīvo ietekmi uz jauninājumiem, konkurētspēju un nodarbinātību lielākoties nepamana;
D. tā kā piekļuvi tirgum pastiprināti kavē dažāda veida beztarifu barjeras;
E. tā kā augsti tarifi joprojām rada nopietnu šķērsli tirdzniecībai, jo īpaši attiecībās ar lielajām valstīm ar strauji augošu ekonomiku;
F. tā kā PTO noteiktā daudzpusējā tirdzniecības sistēma joprojām ir visefektīvākā sistēma godīgas un vienlīdzīgas tirdzniecības nodrošināšanai pasaulē, izstrādājot atbilstīgus noteikumus un nodrošinot šo noteikumu ievērošanu;
G. tā kā divpusēji nolīgumi papildus daudzpusējām sarunām var būt papildu instruments Eiropas Savienībai, lai uzlabotu tās konkurētspēju;
H. tā kā ES ir jābūt gatavai vajadzības gadījumā pasargāt savu tirgu no pieņemto noteikumu pārkāpumiem un negodīgiem tirgus darījumiem,
1. uzskata, ka tirdzniecības politika ir būtisks komponents jebkurā stratēģijā, kuras mērķis ir veicināt izaugsmi un, uzlabojot Eiropas konkurētspēju, radīt darbavietas;
2. uzskata, ka Eiropas Savienībai, īstenojot ārējos pasākumus, ir jāveicina reformas un starptautiskā sadarbība ekonomikā, lai radītu labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai un visā pasaulē veicinātu ilgtspējīgu attīstību;
3. uzskata, ka brīvās tirdzniecības sistēmas priekšrocības pārspēj tās iespējamo negatīvo ietekmi; tādēļ uzskata, ka ES arī turpmāk ir jācenšas pabeigt vienota iekšējā tirgus īstenošanu, jāveicina brīva un godīga tirdzniecību un jānovērš protekcionisms; tomēr uzskata, ka nekādā ziņā nedrīkst aizmirst par tās negatīvo ietekmi uz noteiktām nozarēm, reģioniem un valstīm, piemēram, saistībā ar ražošanas pārvietošanu;
4. uzskata, ka Komisijai ir jāpieņem stratēģija, lai pozitīvi ietekmētu globalizācijas procesu un mazinātu ar to saistītos draudus;
5. atgādina, ka Eiropa Savienība tās lielākajā daļā nozaru jau ir viena no visatvērtākajām ekonomikām pasaulē un ES panākumus attiecībās ar rūpnieciski attīstītām valstīm un valstīm ar strauji augošu ekonomiku negatīvi ietekmē savstarpīguma trūkums tirgus piekļuves nosacījumos, tirgus noteikumu nepietiekama ievērošana un negodīgu tirgus darījumu izplatība;
6. atzīmē, ka daudzas pasaules valstis, tostarp dažas lielās valstis ar strauji augošu ekonomiku, joprojām piemēro augstus muitas tarifus un rada beztarifu tirdzniecības barjeras ES eksportam; uzskata, ka šādu šķēršļu novēršanai vai ievērojamai samazināšanai, atbilstīgi ņemot vērā attīstības politikas apsvērumus, ir jābūt vienai no ES tirdzniecības politikas galvenajām prioritātēm;
7. uzskata, ka PTO noteiktā daudzpusējā tirdzniecības sistēma līdz šim ir visefektīvākā sistēma brīvas tirdzniecības nodrošināšanai pasaulē; tomēr uzskata, ka PTO sistēmā līdz zināmai pakāpei ir jāveic izmaiņas, lai uzlabotu tās pārredzamību un efektivitāti;
8. uzskata, ka visiem jaunajiem brīvās tirdzniecības līgumiem (FTA), kurus ES slēdz, ir jābūt saskaņotiem ar PTO noteikumiem, visaptverošiem un ambicioziem, tiem jānodrošina patiesa uz savstarpīgumu balstīta piekļuve tirgum un turklāt plaša pakalpojumu un investīciju liberalizācija, kas pārsniedz pašreizējās daudzpusējās saistības;
9. uzsver, ka normatīvi jautājumi starptautiskajā tirdzniecībā kļūst arvien svarīgāki; prasa labāk saskaņot ES noteikumus un darbības metodes ar galveno tirdzniecības partneru darbībām; uzsver, ka šāda saskaņošana nedrīkst mazināt normu un noteikumu spēku, tādējādi negatīvi ietekmējot pilsoņu uzticību saistībā ar veselības, drošības un vides jautājumiem; uzsver, ka drīzāk ir jāpastiprina centieni, lai nodrošinātu, ka ES galvenie tirdzniecības partneri atzīst un īsteno šos noteikumus un darbības metodes;
10. aicina Komisiju turpināt darbu pētniecības, attīstības un inovāciju jomā un atzīmē, ka ES ārējās konkurētspējas pamatu veido patentu ievērošana un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, kā arī uzskata, ka šajā sakarā ES ir jāpauž stingrāka nostāja attiecībā uz trešām valstīm;
11. uzskata, ka intelektuālā īpašuma tiesību pienācīga aizsardzība, ko īsteno ES galvenie tirdzniecības partneri, ir obligāts priekšnoteikums ES ārējās konkurētspējas saglabāšanai un uzlabošanai;
12. uzstāj, ka īpaša uzmanība jāpievērš beztarifu tirdzniecības barjerām, kas rada arvien lielākus šķēršļus starptautiskai tirdzniecībai, jo pakāpeniski tiek samazinātas vai atceltas muitas nodevas; vērš uzmanību uz beztarifu tirdzniecības barjeru (NTB) lielo daudzveidību, tehnisko un politisko sarežģītību, kas rada grūtības šo barjeru novēršanā, un aicina Komisiju paredzēt pietiekamus resursus šī sarežģītā jautājuma risināšanai;
13. uzskata, ka līdz ar tirdzniecības turpmāko liberalizēšanos Eiropas Savienībai jo īpaši ir jāsaglabā spēja pasargāt savu tirgu no negodīgiem tirgus darījumiem; tādēļ uzskata, ka tirdzniecības aizsardzības instrumenti ir ES ārējās konkurētspējas stratēģijas obligāta sastāvdaļa;
14. atzīmē, ka ekonomikas globalizācija rada jaunas iespējas ES ekonomikai, kurai būs vēl svarīgāka nozīme turpmākajās desmitgadēs un kura var gūt papildu labumu, izmantojot apjomradītus ietaupījumus, jaudu, urbanizāciju, tīklus un pozitīvu reputāciju;
15. uzsver, ka ES ilgtspējīgas attīstības mērķi savā teritorijā var sasniegt tikai aktīvi un vienoti darbojoties globālā mērogā; tāpēc atzinīgi vērtē nodomu izstrādāt saskaņotu Lisabonas stratēģijas ārējos aspektus; uzskata, ka visaptverošai ārpolitikai, kurā galvenā vērība pievērsta sadarbībai normatīvajā jomā, standartu konverģencei un noteikumu vienādošanai, ir jāveicina gan godīga konkurence, gan tirdzniecība; šajā sakarībā tomēr brīdina, ka nedrīkst par zemu novērtēt turpmākos uzlabojumus, īstenojot iekšējo sadarbību un reformas;
16. uzsver, ka ES ir pieaugoša nozīme kā globālai dalībniecei un tā ir viena no galvenajām atvērtās pasaules ekonomikas ieguvējām, jo ir viena no lielākajām preču eksportētājām un importētājām pasaulē, tā ir pasaules lielākā pakalpojumu eksportētāja, kā arī otrs lielākais ārvalstu tiešo ieguldījumu mērķis un avots; uzskata, ka tāpēc ES ir uzticēta liela atbildība, risinot pasaules mēroga jautājumus un izstrādājot kopējās ārējās ekonomikas politikas instrumentus, lai pienācīgi pārvaldītu ES vienotā tirgus ārējo ietekmi;
17. uzskata, ka rūpniecības nozaru vispārējā konsolidācija un tas, ka ES uzņēmumi pāriet trešo valstu investoru rokās un otrādi, pazemina reālo kapitāla vērtību; aicina veikt pasākumus cīņā pret protekcionismu gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās; tomēr norāda, ka bez pienācīgas koordinācijas, izstrādājot ES uzraudzības sistēmu, un bez stingras ES konkurences noteikumu ievērošanas var mazināties vienotā tirgus priekšrocības un apjomradīti ieguvumi, kas gūti, ES piedaloties pasaules tirgū kā vienotam subjektam;
18. pauž atbalstu ECB neatkarībai monetārās politikas noteikšanā un pasaules finanšu tirgu nestabilitātes pārvaldības jomā; uzsver, ka euro vērtības palielināšana ir saistīta ar trešās valstīs konstatēto pieaugošo nestabilitāti un vājo pieprasījumu ES, kas paaugstina konkurences spiedienu uz ES uzņēmumiem, un konstatē, ka ir nepieciešama ES atbilde saprātīgas ekonomikas politikas, starptautisku nolīgumu un sadarbības veidā;
19. uzskata, ka arvien lielāks pieprasījums pēc dabas resursiem, pamatproduktiem un pamatpakalpojumiem, ko veicina jaunattīstības valstu ekonomikas izaugsme, var izraisīt inflācijas spiedienu uz ES dalībvalstu ekonomiku, kura līdz šim saņēma kompensācijas atbilstoši to ieguldījumam globālā piedāvājuma pieaugumā; uzskata — lai risinātu šo problēmu, ES dalībvalstīm jāizstrādā ekonomikas politikas pretinflācijas līdzekļi līdztekus tehnoloģiskās izaugsmes stratēģijām un iespējamai makroekonomikas pielāgošanas sistēmai, kā arī jāuzlabo koordinācija;
20. uzskata, ka finanšu tirgus pārskatāmība, efektīvas konkurences noteikumi un piemērots regulējums, kā arī pārraudzība joprojām ir izšķiroši faktori, ņemot vērā finanšu tirgus globalizāciju un nepieciešamību garantēt patērētāju tiesības; tāpēc aicina Komisiju izstrādāt ar finanšu tirgus jautājumiem saistītas Eiropas iniciatīvas saskaņā ar Kopienas izstrādāto Lisabonas stratēģiju;
21. uzsver, ka ražošanas pieauguma palēnināšanās rada bažas ekonomikas politikā un šīs palēnināšanās izpausmes katrā dalībvalstī ir atšķirīgas, kaut arī trūkumiem tirgus darījumos, izplatīšanas un finanšu pakalpojumu jomā ir visām dalībvalstīm kopīgas aprises;
22. norāda, ka mazattīstītās ražošanas nozarēs strukturāla neelastība kavē jaunu tehnoloģiju efektīvu izmantošanu un pieejamību sadarbības tīkliem; uzskata, ka ekonomikas politikas pamatnostādnēs ir jāiekļauj piedāvājuma līmeņa pasākumi, kas rada labvēlīgu vidi pārrobežu uzņēmējdarbībai un paātrina vienota iekšējā finanšu tirgus izveidi;
23. ir pārliecināts, ka tirgus darījumu, izplatīšanas un finanšu pakalpojumu uzlabošanos var sasniegt, paplašinot sadarbību ekonomikas reformu jomā dažādās dalībvalstīs, jo īpaši eirozonā, un modernizējot ekonomiku, palielinot investīcijas tehnoloģijā; atbalsta integrētu tautsaimniecības pārvaldības metodi, kuras pamatā ir integrācijas pievienotā vērtība;
24. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.