REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

7.11.2007

Pamatojoties uz Padomes un Komisijas ziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Jan Marinus Wiersma, Hannes Swoboda un Reino Paasilinna
PSE grupas vārdā
par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Mafrā 2007. gada 26. oktobrī

B6‑0436/2007

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Mafrā 2007. gada 26. oktobrī

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses[1] , kas stājās spēkā 1997. gadā un zaudē spēku 2007. gadā,

–  ņemot vērā ES un Krievijas mērķi, kas tika izvirzīts kopējā paziņojumā Sanktpēterburgas 2003. gada 31. maija augstākā līmeņa sanāksmē, izveidot kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kopīgu sadarbības telpu ārējās drošības jomā, kopēju pētniecības un izglītības telpu, iekļaujot arī kultūras aspektus;

–  ņemot vērā 2007. gada 26. oktobrī Mafrā, Portugālē notikušās ES un Krievijas divdesmitās augstākā līmeņa sanāksmes iznākumu;

–  ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes cilvēktiesību jomā,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par ES un Krievijas attiecībām, jo īpaši 2007. gada 10. maija rezolūciju par 2007. gada 18. maijā paredzēto Krievijas un ES augstākā līmeņa sanāksmi Samārā un 2007. gada 19. jūnija rezolūciju par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Krieviju,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES un Krievijas attiecības iepriekšējos gados ir nepārtraukti attīstījušās, veidojot dziļu un visaptverošu ekonomikas integrāciju un savstarpēju atkarību, kas tuvākajā nākotnē pastiprināsies;

B.  tā kā ciešāka sadarbība un labas kaimiņattiecības starp ES un Krieviju ir ļoti svarīgas visas Eiropas stabilitātei, drošībai un uzplaukumam;

C.  tā kā Krievijas Federācija ir pilntiesīga Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas locekle un tādējādi apņēmusies ievērot demokrātijas un demokrātisku vēlēšanu principus, kurus noteikušas šīs organizācijas;

D.  tā kā ir nopietnas bažas par tendencēm Krievijas Federācijā attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību, kā arī vispārpieņemtu demokrātisku principu, normu un prakses ievērošanu, jo īpaši ņemot vērā tuvojošās Krievijas Federācijas Valsts Domes un prezidenta vēlēšanas;

E.  tā kā Stratēģiskā partnerības nolīguma noslēgšana starp ES un Krievijas Federāciju ir ārkārtīgi nozīmīga, lai attīstītu un intensificētu šo divu partneru sadarbību;

F.  tā kā joprojām nav iespējams sākt sarunas par šādu Stratēģisku partnerattiecību nolīgumu nebeidzamo problēmu dēļ, kas saistītas ar Polijas gaļas eksportu uz Krievijas Federāciju; tā kā joprojām notiek centieni radīt tādus nosacījumus Krievijai, lai tā atceltu Polijas gaļas importa aizliegumu;

G.  tā kā nesen radās problēmas ar Lufthansa Cargo tiesībām lidot pāri Krievijas teritorijai maršrutos no Eiropas uz Dienvidaustrumu Āziju;

H.  tā kā Krievijas Federācijas strauja pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai būtiski veicinātu Krievijas un Eiropas Savienības ekonomisko attiecību uzlabošanos;

I.  tā kā par pamatu sarunām attiecībā uz jauna šāda stratēģisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu jābūt ātrai četru kopīgo telpu — kopīgās ekonomiskās telpas, brīvības, drošības un tiesiskuma telpas, ārējās drošības telpas un pētniecības, izglītības un kultūras telpas — īstenošanai;

J.  tā kā energoapgādes drošība ir viena no lielākajām Eiropas problēmām un viena no galvenajām jomām sadarbībā ar Krieviju; tā kā kopīgiem spēkiem jācenšas pilnībā un efektīvi izmantot enerģijas transporta sistēmas, gan esošās, gan tās, kas vēl tiks izveidotas;

K.  tā kā strīdi par piegāžu un enerģijas transporta nosacījumiem ir jāatrisina sarunu ceļā, nediskriminējošā un pārredzamā veidā un tos nekad nedrīkst izmantot kā instrumentu politiskam spiedienam uz ES dalībvalstīm vai kopīgām kaimiņvalstīm;

L.  tā kā nākamajā nolīgumā starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju jāparedz Enerģijas hartas nolīguma principi;

M.  tā kā Eiropas Savienība un Krievijas Federācija var uzņemties un tām ir jāuzņemas aktīva loma miera un stabilitātes veidošanā Eiropas kontinentā, jo īpaši attiecībā uz kopīgiem kaimiņiem, kā arī citviet pasaulē;

N.  tā kā abiem partneriem prioritāte jāpiešķir jautājuma par Kosovas nākotni atrisināšanai veidā, kas būtu pieņemams abām konfliktā iesaistītajām pusēm;

O.  tā kā Krievijai un ES ir kopīgi jāstrādā, lai atrastu risinājumu ieilgušajiem konfliktiem Moldovā un Dienvidkaukāzā;

P.  tā kā plāni izvietot amerikāņu pretraķešu aizsardzības sistēmas daļas Polijā un Čehijas Republikā un Krievijas paziņojumi par parasto ieroču un kodolieroču sistēmu attīstīšanu ir raisījuši nopietnas bažas par miera un stabilitātes saglabāšanu Eiropas kontinentā;

Q.  tā kā ir svarīgi, lai ES un Krievijas Federācija pastu vienotu viedokli, izrādītu solidaritāti un vienotību un šīs attiecības balstītu uz savstarpējām interesēm un kopējām vērtībām,

1.  vēlreiz pauž pārliecību, ka Krievija ir nozīmīgs partneris, ar kuru izveidot stratēģisku sadarbību un ar kuru Eiropas Savienībai ir ne tikai kopīgas ekonomiskās un tirdzniecības intereses, bet arī mērķis cieši sadarboties gan starptautiskajā arēnā, gan kopējās kaimiņvalstīs;

2.  uzsver, cik svarīga ir ES dalībvalstu vienotība un solidaritāte attiecībās ar Krieviju; aicina Krievijas valdību kopā ar Eiropas Savienību radīt apstākļus, kas nepieciešami tūlītējai sarunu sākšanai par jauno Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp ES un Krieviju;

3.  atzīmē 2007. gada 26. oktobrī Mafrā, Portugālē notikušās ES un Krievijas divdesmitās augstākā līmeņa sanāksmes iznākumu; uzsver, ka jāturpina pastiprināt sadarbību starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju, lai tuvā nākotnē sasniegtu konkrētākus rezultātus;

4.  pauž cerību, ka drīz būs iespējams panākt vienošanos par nosacījumiem, lai Krievijas Federācija ātri varētu pievienoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai;

5.  atzinīgi vērtē pastāvīgo uzskatu apmaiņu jautājumā par cilvēktiesībām Krievijā, kas ir daļa no ES un Krievijas apspriedēm cilvēktiesību jomā; tomēr uzsver, ka pašreizējā situācija Krievijā rada nopietnas bažas par cilvēktiesību, demokrātijas, vārda brīvības ievērošanu, kā arī par pilsoniskās sabiedrības un atsevišķu personu tiesībām apšaubīt varasiestāžu veikto darbību pareizību un likt tām uzņemties atbildību par savu rīcību;

6.  pauž bažas par demokrātisko brīvību ierobežošanu, tuvojoties Valsts domes vēlēšanām 2007. gada decembrī un prezidenta vēlēšanām 2008. gada martā; aicina Krievijas varasiestādes garantēt šo abu vēlēšanu brīvu un godīgu norisi, nodrošinot, ka opozīcijas partijām ir iespēja piedalīties šajās vēlēšanās un ir iespēja īstenot konkurētspējīgas priekšvēlēšanu kampaņas, tajā pašā laikā ievērojot vārda brīvības principu; uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu brīvībai ir izšķiroša nozīme, lai vēlēšanas varētu uzskatīt par brīvām un godīgām; uzsver no valdības neatkarīgu nevalstisko organizāciju nozīmi pilsoniskās sabiedrības attīstībā;

7.  aicina Krieviju radīt iespējas veiksmīgi un efektīvi veikt vēlēšanu novērošanu;

8.  turklāt atkārtoti pauž viedokli, ka ir svarīgi izveidot Kopējo ekonomisko telpu (KET) un turpināt īstenot KET Ceļa kartē izvirzītos mērķus, it īpaši attiecībā uz atvērta un integrēta ES un Krievijas tirgus izveidi;

9.  uzsver, ka ir svarīgi uzlabot Eiropas investīciju vidi Krievijā, ko var panākt tikai veicinot un sekmējot nediskriminējošus un pārredzamus biznesa noteikumus, samazinot birokrātiju un divvirzienu investīcijas; pauž bažas par to, ka veids, kādā iestādes piemēro likumus, nav iepriekš paredzams;

10.  atzinīgi vērtē ES un Krievijas intensīvo dialogu enerģētikas jautājumos; uzsver enerģijas importa nozīmi Eiropas ekonomikai, jo tas rada iespēju paplašināt ES un Krievijas sadarbību tirdzniecības un ekonomikas jomā; uzsver, ka šādas sadarbības pamatā jābūt savstarpējās atkarības un pārredzamības principiem, kā arī vienādām iespējām piekļūt tirgiem, infrastruktūrai un ieguldījumiem; aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, lai Enerģētikas hartas līguma un tai pievienotā Pārejas protokola un G8 secinājumu principi tiktu iekļauti jaunajā ES un Krievijas Partnerattiecību un sadarbības nolīgumā, tostarp saistībā ar turpmāko sadarbību energoefektivitātes, energotaupības un atjaunīgo energoresursu jomā; norāda, ka šie principi jāattiecina uz lielākajiem enerģētikas infrastruktūras projektiem, tādiem kā gāzes cauruļvads Baltijas jūrā; aicina Eiropas Savienību sarunās ar Krieviju problemātiskos jautājumos saistībā ar enerģētiku paust vienotu nostāju;

11.  aicina Krievijas un ASV valdības izvērst sarunas par aizsardzības un drošības jautājumiem, kuri tieši vai netieši skar Eiropas Savienības dalībvalstis; mudina abu valstu valdības šajās sarunās pilnībā iesaistīt Eiropas Savienību un tās dalībvalstis, kā arī atturēties no jebkādas rīcības vai lēmumiem, kurus varētu uzskatīt par draudu mieram un stabilitātei Eiropas kontinentā;

12.  aicina Krievijas valdību sniegt pozitīvu ieguldījumu Kosovas kontaktgrupas un Eiropas Savienības centienos panākt noturīgu, politisku risinājumu jautājumam par Kosovas statusu nākotnē, kas būtu pieņemams konfliktā iesaistītajām pusēm;

13.  aicina Komisiju un Padomi kopīgi ar Krievijas valdību turpināt pasākumus drošības un stabilitātes stiprināšanai kopējās kaimiņvalstīs, it īpaši izmantojot ciešāku dialogu par Ukrainu un Baltkrieviju, kā arī kopīgas pūles, lai beidzot atrisinātu strupceļā nonākušos konfliktus Kalnu Karabahā, Moldovā un Gruzijā, nodrošinot pilnīgu šo valstu teritoriālo integritāti;

14.  aicina ES un Krieviju kā ANO Drošības padomes locekli, turpināt centienus, lai rastu risinājumus Irānas kodolprogrammas jautājumam;

15.  atzinīgi vērtē iniciatīvas panākt bezvīzu režīmu starp Eiropas Savienību un Krieviju; aicina turpināt sadarbību attiecībā uz nelegālu imigrāciju, personu apliecinošu dokumentu kontroles uzlabošanu un labāku informācijas apmaiņu jautājumos par terorismu un organizēto noziedzību; uzsver, ka Padomei un Komisijai ir jānodrošina, lai Krievija ievērotu visus nosacījumus, kas paredzēti apspriestajos nolīgumos par abpusēju vīzu režīma atcelšanu, lai novērstu jebkādus drošības un demokrātijas pārkāpumus Eiropā;

16.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un Krievijas Federācijas valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.

• [1]  OV L 327, 28.11.1997., 1. lpp.