REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
7.11.2007
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Joseph Daul, Daniel Caspary, Marianne Thyssen, Malcolm Harbour, Giles Chichester, Cristobal Montoro Romero un Csaba Őry
PPE-DE grupas vārdā
par dokumentu „Eiropas intereses — panākumi globalizācijas laikmetā”
B6‑0441/2007
Eiropas Parlamenta rezolūcija par dokumentu „Eiropas intereses — panākumi globalizācijas laikmetā”
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par dokumentu „Eiropas intereses — panākumi globalizācijas laikmetā” (COM(2007)581),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par dokumentu „Globālā Eiropa: spēcīgāka partnerība, lai Eiropas eksportētājiem sniegtu piekļuvi tirgum” (COM(2007)183),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropadomei par dokumentu „Jauninājumus veicinoša, moderna Eiropa” (COM(2006)589),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par dokumentu „Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (COM(2006)567),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par dokumentu „Ekonomikas reformas un konkurētspēja. Galvenās atziņas 2006. gada Ziņojumā par Eiropas konkurētspēju” (COM(2006) 697),
– ņemot vērā pavasara Eiropadomes secinājumus, kas pieņemti 2007. gada 9. marta sanāksmē,
– ņemot vērā 2006. gada 15. marta rezolūciju par ieguldījumu Eiropadomes 2006. gada pavasara sanāksmes darbā saistībā ar Lisabonas stratēģiju,
– ņemot vērā 2007. gada 22. maija ziņojumu par globalizētu Eiropu — konkurētspējas ārējie aspekti (2006/2292(INI)),
– ņemot vērā 2006. gada 14. februāra ziņojumu par globalizācijas ietekmi uz iekšējo tirgu (2004/2225(INI)),
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienība ir galvenā pasaules starptautiskās tirdzniecības dalībniece un tai arī turpmāk ir jāieņem vadošā loma pasaules ekonomikas sistēmā;
B. tā kā ES ir jārēķinās ar konkurenci, lai nodrošinātu izaugsmi un radītu jaunas darbavietas, notiekot nepārtrauktai pasaules ekonomikas modernizācijai un pieaugot lielāko jauno ekonomiku konkurencei;
C. tā kā saskaņa starp atjaunotās Lisabonas attīstības un nodarbinātības programmas iekšējiem un ārējiem aspektiem ir nepieciešama šīs iniciatīvas veiksmes nodrošināšanai;
D. tā kā ES eksporta sniegumu gan virzienā uz attīstītām, gan uz jaunām ekonomikām pārāk bieži negatīvi ietekmē nevienlīdzīgi tirgus piekļuves nosacījumi, beztarifu barjeras un negodīga tirdzniecības prakse;
E. tā kā jaunās tirgus ekonomikas valstis būtiski palielina ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, kā arī dažādās zinātnes un tehnoloģiju jomās, liekot jautāt par ES politikas ilgtspējību mūsdienu konkurētspējīgajā zināšanu un jauninājumu pasaulē;
F. tā kā strādāt pie klimata pārmaiņu novēršanas ir iespējams tikai starptautiskā līmenī;
G. tā kā uz diversifikācijas, ilgtspējības un solidaritātes principiem balstītās ES kopējās enerģētikas ārpolitikas mērķis ir uzlabot piegādes drošumu visā ES un stiprināt ES kā pasaules mēroga partneres uzticamību;
1. uzskata, ka ES ārējā konkurētspēja ir būtiski svarīga, lai sasniegtu Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas mērķus;
2. atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi stiprināt ES rīcību saistībā ar Lisabonas stratēģijas ārējo dimensiju un uzskata, ka uz ES gulst liela atbildība izvēlēties ārējās ekonomikas politikas instrumentus, lai atbilstīgi pārvaldītu ES vienotā tirgus ārējo ietekmi;
3. atgādina, ka vairumā nozaru ES jau ir viena no atvērtākajām pasaules ekonomikām un tā ir būtiski veicinājusi globālās tirdzniecības paplašināšanos un daudz no tās ieguvusi;
4. pauž nožēlu, ka ES pilsoņi bieži globalizāciju saista ar sarūkošo Eiropas ražošanas apjomu un zaudētām darbavietām; aicina Komisiju un dalībvalstis labāk informēt Eiropas iedzīvotājus par visiem globalizācijas aspektiem un nepieciešamību politikā ES līmenī risināt globalizētās ekonomikas izraisītās problēmas;
5. atkārtoti atgādina, ka ir nepieciešama ES stratēģija to reformu īstenošanai, kas ļautu ES būt saskaņā ar globalizāciju un saglabāt savu pozīciju ātri mainīgajā pasaules ekonomikā, atbalstot ražošanu un nodarbinātību;
6. uzsver, ka ļoti svarīgi ir nodrošināt vienotā tirgus pilnvērtīgu darbību, lai uzturētu ES globālo konkurētspēju;
7. vērš uzmanību uz milzīgo potenciālu, ko sniedz valsts iepirkums, kā jaunu produktu un pakalpojumu izstrādes līdzeklis; mudina Komisiju pēc iespējas ātrāk sniegt pamatnostādnes novatoriskām iepirkuma metodēm;
8. uzskata, ka transatlantiskais iekšējais tirgus varētu būt atbilstīgs instruments, lai nodrošinātu ES tirdzniecības aizsardzības efektivitāti, ilgtspējīgu konkurētspēju un jauninājumus; atkārto aicinājumu slēgt jaunu ES un ASV Partnerattiecību nolīgumu, kura mērķis būtu novērst vai būtiski samazināt visus atlikušos tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļus;
9. aicina Komisiju, izstrādājot iekšējo politiku, sistemātiski vērtēt un ņemt vērā līdzīgu politiku, ko īsteno lielākie ES partneri, piemēram, ASV, Krievija, Ķīna, Indija, Brazīlija un Japāna, lai uzlabotu Eiropas konkurētspēju un novērstu pasaules tirdzniecības šķēršļus;
10. uzsver, ka iniciatīvas, kuru mērķis ir palielināt konkurētspēju, nedrīkst pazemināt Eiropas standartus; atgādina, ka ir svarīgi izveidot konstruktīvu un līdzsvarotu dialogu ar ārējiem partneriem, lai varētu ietekmēt starptautisko standartu attīstību;
11. atbalsta Lisabonas stratēģijas mērķus optimizēt ES jauninājumu un radošuma potenciālu, palielinot pētniecības un attīstības izdevumus; atgādina, ka ES ir jāstiprina darba koordinācija pētījumu, jauninājumu un izglītības jomās, jāatbalsta publiskā un privātā sektora partnerība pētniecībā un attīstībā un jāvienkāršo MVU piekļuve jaunām zināšanām;
12. piekrīt Eiropas zināšanu sabiedrības pamatā esošajiem Eiropas Pētniecības telpas (EPT) mērķiem, kuri sniedz iespēju izpildīt ES un tās pilsoņu uzdevumus ekonomikas, sociālajā un vides jomā, bet aicina EPT padziļināt un paplašināt, lai tā sniegtu pilnīgāku atbalstu Lisabonas stratēģijai;
13. atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu apspriesties ar MVU, kā arī šīs apspriešanās rezultātā izstrādājamo likumu par mazajiem uzņēmumiem; atbalsta ideju atsākt atbalstu MVU ieguldījumam, jo tie ir galvenie darbavietu radītāji; atzīmē, ka īpaši pasākumi atbalsta sniegšanai MVU ar lielu izaugsmes potenciālu kā katalizators ietekmēs uz zināšanām balstītu konkurētspējīgu ekonomiku;
14. uzsver koordinētas ES nodarbinātības politikas nozīmi, īpaši saistībā ar imigrāciju (zilā karte); uzsver, ka elastīgs darba tirgus un mūžizglītība ir pamats ES konkurētspējas palielināšanai;
15. aicina īstenot ticamu ES enerģētikas ārpolitiku, jo tas ir efektīvs līdzeklis, lai novērstu ES atkarību, panāktu piegādes drošumu par pieņemamām un prognozējamām cenām, dažādotu enerģijas avotus un piegādātājus, sasniegtu ilgtspējības mērķus un aizsargātu visu ES dalībvalstu intereses ilgtermiņā; atgādina, ka Lisabonas stratēģijas mērķus pilnībā varēs sasniegt, tikai aktīvāk strādājot pie kopējas enerģētikas politikas ieviešanas;
16. atzīst, ka tikai ar pasaules līmenī ilgtspējīgu un videi draudzīgu stratēģiju var efektīvi novērst klimata pārmaiņu radītās problēmas; aicina Komisiju meklēt stabilu starptautisko konsensu, kura rezultātā ANO varētu noteikt obligātu un saistošu mērķu kopumu jaunattīstības valstīm;
17. uzsver, ka ES ilgtspējīgas attīstības un klimata pārmaiņu novēršanas stratēģijas ir jāīsteno, izmantojot atbilstīgu atbalstu, kā arī tehnoloģijas pētniecību un attīstību;
18. pauž atbalstu ECB neatkarībai monetārās politikas noteikšanas un pasaules finanšu tirgus nepastāvības pārvaldības jomā; uzsver, ka eiro maiņas kursa noteikšana ir saistīta ar trešās valstīs konstatēto pieaugošo nestabilitāti un vājo pieprasījumu ES, kas paaugstina konkurences spiedienu uz ES uzņēmumiem, un konstatē, ka ir nepieciešama ES atbilde saprātīgas ekonomikas politikas, starptautisku nolīgumu un sadarbības formā;
19. uzskata, ka finanšu tirgus pārskatāmība, efektīvas konkurences normas un piemērots regulējums, kā arī pārraudzība joprojām ir izšķiroši faktori, ņemot vērā finanšu tirgus globalizāciju un nepieciešamību garantēt patērētāju tiesības; tāpēc aicina Komisiju izstrādāt ar finanšu tirgus jautājumiem saistītas Eiropas iniciatīvas saskaņā ar Kopienas Lisabonas programmu;
20. ir pārliecināts, ka tirgus darbības, izplatīšanas un finanšu pakalpojumu uzlabošanos var sasniegt, paplašinot sadarbību saimniecisko reformu jomā dažādās dalībvalstīs, īpaši eirozonā un modernizējot ekonomiku, cenšoties vairāk ieguldīt tehnoloģijā; atbalsta integrētu ekonomikas pārvaldības metodi, kuras pamatā ir integrācijas pievienotā vērtība;
21. uzskata, ka pasaules noteikumu un normu izstrāde ir pamats regulējuma konverģences nodrošināšanai; aicina Komisiju aktīvi iesaistīties visu svarīgāko starptautisko aģentūru un standartu izstrādes iestāžu darbā, lai panāktu labāku ES un tās galveno tirdzniecības partneru regulējuma un prakses atbilstību;
22. uzsver daudzpusējās tirdzniecības noteikumu nozīmi PTO, tostarp arī attiecībā uz jaunattīstības valstīm un aicina Komisiju šos noteikumus stiprināt ar papildu divpusējiem un reģionāliem tirdzniecības nolīgumiem, jo īpaši ar jaunajām ekonomikām, kā arī sarunas risināt pēc iespējas ātrāk; uzsver šajā saistībā plašas pakalpojumu un ieguldījumu liberalizācijas nozīmi;
23. atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu pārskatīt tirgus piekļuves stratēģiju; aicina Komisiju nodrošināt tirgus piekļuves nosacījumu savstarpīgumu, kā arī pieņemto tirdzniecības noteikumu ievērošanu;
24. uzstāj, lai piekāpjoties sarunu partneriem, izņemot, ja to attaisno attīstības apsvērumi, tiktu saņemta piekāpšanās arī no attiecīgās valsts;
25. uzsver, ka ES ir jāpārliecina jaunās ekonomikas, tostarp arī Ķīna, ievērot cilvēktiesības un sociālos un saimnieciskos standartus, kā arī jānodrošina to īstenošana; uzsver, ka cilvēktiesību ievērošanai ir jābūt ilgtspējīgas ekonomikas attīstības pamatam globalizētā pasaulē;
26. uzskata, ka līdz ar tirdzniecības turpmāko liberalizēšanos Eiropas Savienībai jo īpaši ir jāsaglabā spēja pasargāt savu tirgu no negodīgiem tirgus darījumiem; tādēļ uzskata, ka tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošana (TAI) ir ES ārējās konkurētspējas stratēģijas obligāta sastāvdaļa;
27. uzsver, ka patentu ievērošana un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir būtiska ES ārējās konkurētspējas nodrošināšanai un uzskata, ka ES šajā saistībā ir jāpieņem noteiktāka nostāja attiecībā pret trešām valstīm;
28. uzskata, ka ES un tās tirdzniecības partneri pamazām arī pievērsīs lielāku uzmanību starptautisko vides standartu ievērošanai un tādējādi tiks nodrošināti vienlīdzīgi nosacījumi visiem partneriem;
29. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.