REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

6.12.2007

Pamatojoties uz jautājumiem, uz ko sniedz mutisku atbildi B6‑0139/2007, B6‑0313/2007 un B6-0313/2007
ievērojot Reglamenta 108. panta 5. punktu,
iesniedza Jean-Marie Cavada
Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā
par cīņu pret terorismu

B6‑0514/2007

Eiropas Parlamenta rezolūcija par cīņu pret terorismu

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2004. gada 25. un 26. marta Briseles Eiropadomes secinājumus, it īpaši Eiropadomes 2004. gada 25. marta deklarāciju par terorisma apkarošanu, kurā bija iekļauta solidaritātes klauzula,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāram 2006. gada 13. novembrī iesniegto ziņojumu „Civilizāciju alianse”,

–  ņemot vērā tā 2007. gada 14. februāra rezolūciju par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus[1],

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.  tā kā

• –terorisms ir kopīgs drauds ES pilsoņu drošībai un tāpēc pret to ir vajadzīga stingra rīcība, tomēr vienlaikus ir ļoti rūpīgi jāievēro pamattiesības;
• –pamatojoties uz ES līguma 2. un 6. pantu, ES jābūt brīvības, drošības un tiesiskuma telpai saskaņā ar ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību aizsardzības pamatprincipiem, un pamatojoties uz ES līguma 29. pantu „Savienības mērķis ir nodrošināt pilsoņiem augstu aizsardzības līmeni”, jo īpaši novēršot un apkarojot terorismu,
• –ES pēc 2001. gada 11. septembra, 2004. gada 11. marta un 2005. gada 7. jūlija uzbrukumiem ir jo īpaši vēlas novērtēt Eiropas Savienības pretterorisma politikas sasniegumus, ierobežojumus un turpmākās iespējas laikā, kad terorisma draudi ir ieguvuši globālus apmērus, līdz ar to radot vajadzību reaģēt tādā pašā līmenī,
• –Eiropas Savienība ir iesaistījusies cīņā pret terorismu visās tā izpausmēs, neatkarīgi no tā, vai terorisma izcelsme vai darbība notiek tās teritorijā vai ārpus tās, vienlaikus rīkojoties tiesiski un ievērojot pamattiesības, un tā kā it īpaši cīņā pret terorismu nedrīkst būt jomas, kur netiek ievērotas pamattiesības,
• –jebkādi pamattiesību un pamatbrīvību ierobežojumi, kas saistīti ar cīņu pret terorismu, ir jāierobežo laikā un apjomā, jāparedz tiesību aktos, jāpakļauj pilnīgai demokrātiskajai un tiesu iestāžu pārbaudei un jāievieš tikai nepieciešamības gadījumā, un tiem jābūt proporcionāliem demokrātiskā sabiedrībā,
• –terorismu nevar izskaust, tomēr mēs varam mazināt terorisma draudus, novēršot tā cēloņus;

B.  paužot nožēlu par to, ka, atbildot uz teroristu uzbrukumu izraisīto ārkārtējo spiedienu, Eiropas iestādes pieņēma tiesību aktus, kas Eiropas un dalībvalstu parlamentos nebija pienācīgi apspriesti un ko Eiropas Kopienu Tiesa pamatoti atcēla, jo tie pārkāpa tiesības uz taisnīgu tiesu, datu aizsardzību un piekļuvi Eiropas iestāžu dokumentiem, kas saistīti ar cīņu pret terorismu;

C.  īpašu uzmanību pievēršot terorisma upuriem, viņu drausmīgajai pieredzei un vajadzībai piešķirt prioritāti viņu tiesību aizstāvībai un pasākumiem viņu aizsardzībai un atzīšanai, kā arī pastāvīgi paturot prātā, ka teroristu darbībai sāk zust pamats, ja upuri runā un sabiedrība viņus uzklausa,

D.  paužot bažas par tālejošajām sekām, ko izraisa plašo imigrācijas un patvēruma meklētāju ES līmeņa datubāzu izmantošana cīņā pret terorismu, un it īpaši par Eurodac datubāzes piekļuves sniegšanu dalībvalstu policijas un tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī Eiropolam saistībā ar pienākumiem teroristu noziegumu un citu nopietnu kriminālnoziegumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā, uz ko aicināts Tieslietu un iekšlietu padomes 2007. gada jūnija secinājumos,

E.  šajā sakarā apzinoties, ka cīņa pret terorismu ir ļoti sarežģīts jautājums un ka pašlaik vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīga starpdisciplināra vairāku līmeņu stratēģija, ko starptautiskā līmenī paredz:

• –ANO 2006. gada 8. septembrī pieņemtā pretterorisma stratēģija[2] un Eiropas Padomes 2005. gada maijā pieņemtā Eiropas Konvencija par terorisma novēršanu[3],
• –Eiropadomes 2005. gada decembrī pieņemtā pretterorisma stratēģija[4], kurā Eiropas un dalībvalstu parlamenti diemžēl būtiski neiesaistījās;
• –Komisijas pretterorisma pasākumu kopums par kuru tā uzstājās 2007. gada 6. novembrī,

F.  ņemot vērā, ka visos šīs Eiropas Savienības stratēģijas aspektos — novēršanā, aizsardzībā, vajāšanā, reaģēšanā — pilnībā jāiesaista Eiropas un dalībvalstu parlamenti, kam ar Komisijas veiktu novērtējumu starpniecību reizi katros divos gados jāsaņem pilnvērtīga un regulāra informācija un jābūt iespējai pārliecināties par veikto pasākumu reālo ietekmi, tostarp ietekmi uz pamattiesībām, par sākotnējo mērķu sasniegšanu un par iniciatīvu patiesajām izmaksām;

G.  paužot nožēlu, ka pastāv būtisks pārredzamības, demokrātiskas kontroles, atbildības un tiesu iestāžu uzraudzības trūkums, un norādot, ka Eiropas iestādes un aģentūras, piemēram, Eiropols un Eurojust, tikai tagad sāk savai darbībai nepieciešamo informāciju vākt strukturētākā veidā;

H.  nosodot dažu Eiropas valstu valdību un Padomes atteikšanos sniegt atbildes uz pieņēmumiem par varas ļaunprātīgu izmantošanu, kā atrunu izmantojot pretterorisma pasākumus, it īpaši gadījumā ar CIP īstenoto gūstekņu ārkārtas pārsūtīšanu un slepenām ieslodzījuma vietām,

I.  uzskatot, ka izlūkdienestu un drošības dienestu pārrobežu sadarbība jāpārbauda pamatīgāk un sistemātiskāk,

J.  paužot dziļas bažas par to, ka daudzi terorisma apkarošanai ieviesti pasākumi praksē tiek izmantoti ļoti dažādiem mērķiem,

K.  uzsverot vajadzību ES pretterorisma stratēģijā ievērojami vairāk uzmanības pievērst terorisma cēloņiem un ES lomai šajā jautājumā,

L.  atgādinot, ka Līgumu reformai jārada iespēja pārredzamākā, vienkāršākā un pārbaudāmākā veidā formulēt arī Eiropas Savienības lomu cīņā pret terorismu, stiprināt dalībvalstu solidaritāti un iesaistīt Eiropas un dalībvalstu parlamentus ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu saistītā politikā, vienlaikus paužot nožēlu, ka šajās politikas jomās Eiropas līmenī tiesību aktiem, kas pieņemti pirms Reformu līguma stāšanās spēkā, piecus gadus netiks pilnvērtīgi īstenota kontrole, ko veic tiesu iestādes,

1.  ļoti atzinīgi vērtē jaunā Reformu līguma pieņemšanu un aicina dalībvalstis to ratificēt, padarot saistošu Pamattiesību hartu, kas ir nepieciešams papildinājums Eiropas Savienības pretterorisma stratēģijai,

Attiecībā uz novēršanu

2.  uzskata, ka Eiropas Savienībai jāatbalsta Eiropas, valstu un vietēja līmeņa pasākumi, kuru mērķis ir novērst vardarbīgu radikalizāciju, veicinot iedzīvotāju integrāciju, izmantojot starpkultūru dialogu, un popularizējot demokrātiju un cilvēktiesības kā universālas vērtības, kas ir mūsu sabiedrības pamatā, kā arī novēršot politisku atstumtību; uzskata arī, ka pret vardarbīgu radikalizāciju ir jācīnās, tostarp pret kūdīšanu uz vardarbīgu rīcību;

3.  turklāt uzskata, ka svarīgs terorisma novēršanas elements ir Eiropas Savienības un dalībvalstu attīstības palīdzības politika, kas darbojas arī kā drošības politika; uzskata, ka pilsoniskas sabiedrības veicināšana un atbalsts sociālā miera un labklājības nodrošināšanai ir piemēroti līdzekļi, lai cilvēkiem parādītu viņu iespējas un ierobežotu fundamentālistu ideoloģiju izplatīšanos; tāpēc ir pārliecināts, ka attīstības palīdzības politikā izglītības, veselības un sociālās drošības sistēmu attīstība valstīs, kuras bieži uzskata par teroristu darbības izcelsmes valstīm, jāizvirza par daudz lielāku prioritāti nekā līdz šim;

4.  uzskata šajā sakarā, ka Eiropas Savienībai jāatbalsta labākās prakses un to izplatīšana Eiropas Savienībā, un norāda, ka Eiropas Parlaments šajā jomā drīzumā pieņems ieteikumus, ņemot vērā Padomes un Komisijas priekšlikumus;

5.  uzskata, ka tādi gadījumi kā nesenā ASV Augstākās tiesas atteikšanās izskatīt Khalid Al-Masri prasību pastiprina iespaidu, kāds radies, it īpaši musulmaņu minoritātēm Eiropā, ka pretterorisma pasākumi veicina dubultstandartu izplatīšanos; tāpēc aicina Eiropas Savienību spēcīgāk iesaistīties cīņā par tiesiskuma nodrošināšanu gan ES iekšienē, gan starptautiski, it īpaši aizsargājot savus pilsoņus kriminālprocesos trešās valstīs, kas musulmaņu izcelsmes pilsoņus skar neproporcionāli bieži;

6.  uzskata, ka terorisma novēršanai ir vajadzīga tāda ES ārpolitika, kas veicina demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu gan kaimiņvalstīs, gan citur;

7.  vēlreiz apliecina, cik nozīmīga ir policijas un tiesu iestāžu sadarbība ES līmenī, it īpaši attiecībā uz apmaiņu ar informāciju un analīzi, un aicina dalībvalstis pastiprināt savstarpējo sadarbību, izmantojot Eiropola koordināciju un atbalstu;

8.  uzskata — lai uzlabotu mūsu efektivitāti cīņā pret terorismu, Komisijai un dalībvalstīm jāizveido pastāvīgs Eiropas pretterorisma centru informācijas apmaiņas tīkls;

9.  atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir dalīties ar izlūkošanas informāciju gan ES līmenī, gan starp dalībvalstu dienestiem, un atkārtoti apstiprina, ka ES līmenī vajadzīgi vienoti noteikumi, lai nodrošinātu nepieciešamo demokrātisko un parlamentāro kontroli un pārbaudes;

Attiecībā uz aizsardzību

10.  atkārtoti apliecina, cik svarīgi ir sadarboties ar trešām valstīm terorisma novēršanā un apkarošanā, un uzsver, ka ASV ir būtisks partneris šajā jomā; uzskata, ka kopējs tiesiskais regulējums policijas un tiesu iestāžu sadarbībai un pamattiesību aizsardzībai, it īpaši attiecībā uz personas datiem, jānosaka starp ES un ASV starptautiskā nolīgumā, nodrošinot pienācīgas demokrātiskās un parlamentārās pārbaudes valstu un ES līmenī;

11  uzskata — lai „aizsargātu pilsoņus, pamattiesības, cilvēktiesības, demokrātiju un infrastruktūru un mazinātu iespēju veikt terora aktus Eiropas Savienībā, tostarp uzlabojot robežu, transporta un kritiskās infrastruktūras drošību”, Eiropas Savienībai ir svarīgi:

• a)sadarbojoties ar dalībvalstīm, izveidot Eiropas mēroga:
  • –dabas un cilvēku izraisītu krīžu brīdinājuma un konstatēšanas sistēmu, kas pamatotos uz valsts aizsardzības shēmām un kas darbotos 7 dienas nedēļā visu diennakti,
  • –kritiskās un stratēģiskās infrastruktūras un tīklu karti, ņemot vērā paredzēto ES direktīvu par Eiropas kritiskās infrastruktūras apzināšanu un noteikšanu un aizsardzības uzlabošanas vajadzību novērtēšanu,
  • –dalībvalstu efektīvu solidaritātes mehānismu, kas dotu tūlītēju piekļuvi valstu līmenī pieejamiem retiem resursiem (piemēram, vakcīnām un sarežģītām tehnoloģijām),
• b)nodrošināt, lai SIS II un VIS datubāzes darbojas pilnā apjomā, tostarp attiecībā uz tiesībaizsardzības iestādēm sniegto piekļuvi; norāda, ka šīs datubāzes no primārās tiesībaizsardzības viedokļa nav izšķirošas un tāpēc piekļuve tiesībaizsardzības nolūkā aprobežojas ar specifiskiem gadījumiem, kad tā demokrātiskā sabiedrībā ir nepieciešama un samērīga; uzskata, ka apjomīga personas datu vākšana un datu apstrāde profilu izveidošanai, izmantojot datizraces paņēmienus, kā paredzēts nesenajā direktīvas priekšlikumā par ES pasažieru datu reģistru, nav atļauta Eiropas līmenī;
• c)ar dalībvalstu starpniecību labāk koordinēt tās izlūkdienesta darbu, lai nodrošinātu, ka pašreizējie šķēršļi informācijas apmaiņai, piemēram, uzticēšanās trūkums, tiek ātri novērsti, jo atsevišķas „informācijas salas” un valstu izlūkdienestu informācijas neizpaušana ir pretrunā Kopienas pieejai terorisma apkarošanā;
• d)racionalizēt un uzlabot pretterorisma tiesību aktu skaidrību, pārredzamību un piemērojamību;

12.  uzsver, ka jebkāda Interneta uzraudzība, lai novērstu teroristu uzbrukumus, nekādā gadījumā nedrīkst ietvert ierobežojumus vārda brīvībai, ja vien attiecīgā informācija nav paredzēta kā aicinājums uz terora aktiem un nav pamatota iemesla uzskatīt, ka tā pati par sevi var izraisīt šādu darbību;

13.  atgādina Padomei tās solījumus Eiropas Parlamentam un aicina pirms turpmāku pasākumu ieviešanas cīņā pret terorismu beidzot pieņemt pamatlēmumu par to personas datu aizsardzību, kurus apstrādā saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, nodrošinot pienācīgu datu aizsardzības līmeni, un pamatlēmumu par noteiktām procesuālām tiesībām kriminālprocesos visā Eiropas Savienībā;

14.  atgādina, ka Eurodac ir pirmā pīlāra datubāze un tās primārais mērķis ir veicināt Dublinas II regulas īstenošanu (noteikt dalībvalsti, kas atbildīga par patvēruma pieprasījuma izskatīšanu) un ka jebkādi priekšlikumi pārveidot to par drošības pasākumu un kriminālizmeklēšanas līdzekli nevarētu būt likumīgi saskaņā ar ES un starptautiskajām tiesībām;

15.  ar bažām norāda, ka tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola piekļuve Eurodac datubāzei varētu izraisīt patvēruma meklētāju stigmatizāciju, diskrimināciju un iespējamu apdraudējumu,

16.  uzskata, ka jebkāda veida „profilēšana” pretterorisma pasākumos ir nepieņemama; uzskata par nepieņemamu īstenot ES pasažieru datu reģistra (PNR) sistēmu, pirms nav veikts ES un ASV, kā arī ES un Kanādas PNR nolīgumu pilnīgs novērtējums, it īpaši par ietekmi uz draudu mazināšanu un drošības palielināšanu, kā arī ietekmi uz privātumu un pilsoniskajām brīvībām;

17.  pauž bažas, ka tiesībaizsardzības iestāžu un Eiropola piekļuve Eurodac datubāzei varētu mazināt Eurodac datubāzes efektivitāti attiecībā uz tās galveno mērķi;

Attiecībā uz vajāšanu

18.  mudina dalībvalstis nevilcināties un uzlabot tiesu iestāžu un policijas sadarbību ES līmenī terorisma apkarošanā; vēlas nekavējoties saņemt informāciju par pašreizējās sadarbības efektivitāti un par to, kādi ir dalībvalstu un Eiropas iestāžu savstarpējās novērtēšanas mehānisma rezultāti;

19.  uzsver vajadzību koordinācijas un operatīvajā jomā stiprināt Eurojust un Eiropolu, kas ir būtiski instrumenti reālai un efektīvai sadarbībai saukšanā pie atbildības un vajāšanā ES līmenī; vienlaikus vēlreiz apliecina vajadzību ES līmenī nodrošināt pilnīgu demokrātisko kontroli;

20.  atkārtoti un stingri atgādina, ka steidzami jāpieņem pamatlēmums par datu aizsardzību trešajā pīlārā, nodrošinot ES pilsoņiem augsta līmeņa garantijas, kādas pašlaik ES līmenī neeksistē;

21.  tāpēc aicina

• a)Komisiju līdz gada beigām ziņot Eiropas Parlamentam par atbildēm, kas iegūtas no anketām par pretterorisma tiesību aktu, jo īpaši pamatlēmuma par terorismu, Eiropas apcietinājuma ordera un direktīvas par datu saglabāšanu, īstenošanu valstu līmenī un to ietekmi uz pamattiesībām, un par jebkādām atšķirībām to īstenošanā dalībvalstīs, kā arī iesniegt novērtējumu un priekšlikumus attiecībā uz to, kā uzlabot spēkā esošo tiesību aktu transponēšanu un izmantošanu terorisma apkarošanā;
• b)Komisiju informēt Parlamentu, vai dalībvalstis ir īstenojušas visus pieņemtos pretterorisma tiesību aktus, un, ja tas tā nav, informēt, kuras valstis un kāda iemesla dēļ kavējas;
• c)Komisiju veikt pretterorisma tiesību aktu vispārēju novērtējumu, nosakot tiesību aktu efektivitāti un izpētot pozitīvo un negatīvo ietekmi gan attiecībā uz drošību, gan pilsoņtiesībām;
• d)Komisiju informēt Parlamentu par to, vai visi tiesību akti, kas ierobežo pilsoņtiesības, paredz pilsoņiem iespēju labot savus datus, apstrīdēt faktus un iesniegt sūdzību par pasākumu samērīgumu;
• e)terorisma apkarošanas koordinatoru līdz 2008. gada jūnijam ziņot Parlamentam par dalībvalstu, Eiropola un Eurojust veikto pasākumu efektivitāti; uzskata par būtisku arī izpētīt, kādi pasākumi būtu vispiemērotākie dažu dalībvalstu sadarbībai un kādi pasākumi jāizmanto visām dalībvalstīm saskaņā ar solidaritātes principu;
• f)Padomi rīkoties saskaņā ar Parlamenta ieteikumiem attiecībā uz CIP gūstekņu pārsūtīšanas programmu;
• g)Komisiju un Padomi veikt Parlamenta atkārtoti pieprasīto pārskatu par uzņēmumiem, kuriem trešās valstis (it īpaši ASV) ir likušas iesniegt varasiestādēm datus par patērētājiem;

22.  aicina Padomi un Komisiju sadarboties patiesa atgriezeniskās saites mehānisma izveidē attiecībā uz Eiropas un dalībvalstu pasākumu efektivitāti šajā jomā, pakāpeniski definējot neitrālus rādītājus par terorisma draudiem ES (piemēram, izmeklēšanu un tiesvedību skaita statistiku, iespējamo reģionālo krīžu analīzi, sekmīgas/nesekmīgas sadarbības gadījumus utt.), lai Eiropas un dalībvalstu parlamentiem sniegtu skaidrāku priekšstatu vismaz par politikas efektivitāti un nepilnībām vai pozitīvām iezīmēm šajās jomās;

23.  ierosina dalībvalstīm koncentrēt resursus policijas sadarbības jomā un uzsvērt individuālu un kolektīvu sadarbību, nevis līdz šim izvēlēto tehnisko pieeju; uzskata, ka šajā sakarā vairāk jāveicina valstu ārkārtas dienestu sadarbība un jānovērš šķēršļi, piemēram, prioritārā kārtā ar valodu kursu palīdzību jānovērš lingvistiskie šķēršļi; turklāt uzskata, ka policijas apmācības pasākumi jāpielāgo Eiropas sabiedrības realitātei, piemēram, turpmāk apmācībā iekļaujot tēmas par islāmu un musulmaņu tradīcijām;

24.  ņem vērā, ka Komisija ir pieņēmusi jaunus pasākumus, it īpaši saistībā ar grozījumu pamatlēmumā par terorismu un priekšlikumu par ES PNR sistēmu; pauž vēlmi rūpīgi izvērtēt šos pasākumus un atkārtoti pauž bažas saistībā ar priekšlikumu par ES PNR sistēmu, it īpaši attiecībā uz nepieciešamību un samērību attiecībā uz ierosināto profilēšanas shēmu, kura, šķiet, ir šīs sistēmas pamatā;

25.  aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, lai efektīvāk tiktu izmantoti pašreizējie dalībvalstu pārrobežu sadarbības mehānismi, piemēram, Eiropas apcietinājuma orderis;

26.  atgādina Komisijai, ka lēmumus par politiku ir svarīgi pieņemt, pamatojoties uz faktiem; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt, lai kopā ar jebkādiem turpmākiem pretterorisma priekšlikumiem tiktu iesniegti nopietni ietekmes novērtējumi vai izvērtējumi, kas parāda ierosināto pasākumu nepieciešamību un lietderību;

27.  atkārtoti apliecina, cik svarīgi ir sadarboties ar trešām valstīm terorisma novēršanā un apkarošanā, un norāda, ka ASV ir būtisks partneris šajā jomā; uzskata, ka policijas un tiesu iestāžu sadarbības kopīgais tiesiskais pamats, īpaši uzsverot pamattiesību aizsardzību, jo sevišķi attiecībā uz personas datiem, ar starptautiska nolīguma palīdzību jādefinē ES un ASV sarunās, nodrošinot pienācīgu demokrātisko un parlamentāro kontroli valstu un ES līmenī;

28.  pauž bažas par dalībvalstu paviršo attieksmi saistībā ar pretterorisma likumdošanu, kad vēlme dot politisku signālu bieži kļūst par prioritāti salīdzinājumā ar nopietniem un rūpīgiem apsvērumiem par iespējamā un lietderīgā robežām un kad vērojama arvien neadekvātāku attieksme pret tiesiskuma principiem, piemēram, samērīguma principu un nevainīguma prezumpciju;

Attiecībā uz reaģēšanu

29.  uzskata par ārkārtīgi svarīgu, lai teroristu uzbrukuma gadījumā dalībvalstis efektīvi sadarbotos, novēršot un mazinot teroristu uzbrukuma sekas, it īpaši tajās ES dalībvalstīs, kurām nav pietiekamu cilvēkresursu un finanšu un tehnoloģisko resursu, lai novērstu sekas, koordinētu atbildes reakciju un palīdzētu upuriem;

30.  atgādina, cik svarīga ir visu demokrātisko spēku vienotība cīņā pret terorismu;

31.  uzskata, ka, atbildot uz teroristu uzbrukumiem, ļoti svarīgi ir ieviest nepieciešamus, efektīvus un proporcionālus instrumentus, lai atbalstītu terorisma apkarošanu kopumā, un par tikpat svarīgu uzskata tiesiskuma, pilsonisko brīvību un aizdomās turēto tiesiskās un juridiskās drošības pasākumu aizsardzību visos aspektos un visu gan Eiropas līmenī, gan attiecībās ar trešām valstīm pieņemto tiesību aktu demokrātisku kontroli un pārbaudi;

32.  mudina Komisiju sagatavot priekšlikumu, lai nodrošinātu parlamentāru kontroli pār kopīgām un koordinētām izlūkdienestu darbībām ES līmenī;

Attiecībā uz terorisma cēloņiem

33.  aicina Padomi un Komisiju izstrādāt rīcības plānu demokrātijas izplatīšanai pasaulē un ekonomiskās un politiskās sadarbības stiprināšanai ar islāma valstīm —

• a)atbalstot demokrātiskās kustības ar studentu apmaiņas un citu izglītības veidu starpniecību,
• b)veicinot studentu apmaiņu un citus izglītības veidus,
• c)finansējot plašsaziņas līdzekļus, kas izplata demokrātiskas idejas un atmasko teroristu darbību un tos, kas viņus atbalsta,

34.  aicina Komisiju noteikt pasākumus, lai nodrošinātu terorisma upuru aizsardzību un atbalstu, tostarp veicinot labākās prakses apmaiņu un viendabīgu garantiju kopumu ES līmenī;

Stiprākas un efektīvākas parlamentu sadarbības nepieciešamība jaunajai pretterorisma stratēģijai

35.  uzskata, ka jau pēc grozījumu līguma parakstīšanas Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem jāsāk kopīgs novērtējums par Eiropas pretterorisma stratēģiju, lai sagatavotu augsta līmeņa sarunu jaunu veidu šajā jomā, piesaistot pilsoņu pārstāvjus ES un dalībvalstu līmenī;

Sadarbība ar Komisiju un Padomi

36.  uzskata, paturot prātā, ka Lisabonas līguma stāšanās spēkā gaidāma 2009. gadā un ka ES iestādēm jau 2008. gadā jāizveido apstākļi, lai tas varētu stāties spēkā, ka jebkādi priekšlikumi, uz kuriem turpmāk attieksies koplēmuma procedūra un kuru procedūras nebūs pabeigtas pirms jaunā līguma stāšanās spēkā, 2008. gadā jāizskata līdzīgi kā koplēmuma procedūrā;

37.  ņem vērā jauno pretterorisma tiesību aktu priekšlikumu kopumu — Padomes pamatlēmumu par pasažieru datu reģistra (PNR) izmantošanu tiesībaizsardzības mērķiem, direktīvu par sprāgstvielām un novērtējuma ziņojumu par terorisma apkarošanas pamatlēmuma īstenošanu; apņemas izvērtēt priekšlikumus, pamatojoties uz faktiem;

38.  uzskata, ka ES pretterorisma koordinatoram jābūt nozīmīgai lomai Kopienas pieejā un ka viņa pašreizējie pienākumi šim nolūkam ir pārāk ierobežoti;

39.  sagaida, ES pretterorisma politika tiks izstrādāta sadarbībā ar Parlamentu, un tajā parādīsies ne tikai integrāla pieeja un centrālā tēma, bet pirmām kārtām būs noteikti konkrēti īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumu kopumi;

***

40.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

• [1]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0032.
• [2]  Skat. http://www.un.org/terrorism/strategy-counter-terrorism.html
• [3]  Skat. http://conventions.coe.int/Treaty/Commun/QueVoulezVous.asp?NT=196&CM=2&DF=&CL=ENG
• [4]  Skat. http://register.consilium.eu.int/pdf/en/05/st14/st14469-re04.en05.pdf