REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
10.12.2007
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Giusto Catania
GUE/NGL grupas vārdā
par cīņu pret ekstrēmisma pieaugumu Eiropā
B6‑0515/2007
Eiropas Parlamenta rezolūcija par cīņu pret ekstrēmisma pieaugumu Eiropā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 6., 7. un 29. pantu un EK līguma 13. pantu, kas ES un tās dalībvalstīm uzliek saistības atbalstīt cilvēktiesības un pamatbrīvības un kas nodrošina Eiropas līdzekļus rasisma, ksenofobijas un diskriminācijas apkarošanai,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par rasismu, ksenofobiju, antisemītismu, homofobiju, minoritāšu aizsardzību un diskriminācijas novēršanas politiku, it īpaši 1997. gada 20. februāra rezolūciju par rasismu, ksenofobiju un labējo radikālismu, kā arī 2006. gada 15. jūnija rezolūciju par rasistiskās un homofobiskās vardarbības pastiprināšanos Eiropā,[1]
– ņemot vērā Eiropas Savienības pasākumus un juridiskos instrumentus cīņai pret rasismu un ksenofobiju, it īpaši Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, un Padomes pamatlēmuma projektu par cīņu pret rasismu un ksenofobiju,
– ņemot vērā starptautiskos cilvēktiesību aktus, kuros aizliegta diskriminācija rases un etniskās izcelsmes dēļ, it īpaši Starptautisko konvenciju par rasu visu veidu diskriminācijas likvidāciju izskaušanu, kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kuras abas ir parakstījušas visas ES dalībvalstis un daudzas trešās valstis,
– ņemot vērā Eiropas Pamattiesību aģentūras Ziņojumu par rasismu un ksenofobiju ES dalībvalstīs, kurš Eiropas Parlamentam iesniegts 2007. gada 27. augustā,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. nopietni nobažījies par to, ka Eiropā atdzimst un lielāku atbalstu gūst radikāļu kustības un partijas, kuru ideoloģijas, politiskās darbības un rīcības pamatā ir atstumšana, rasisms, ksenofobija, antisemītisms un ultranacionālisms;
B. tā kā dažas politiskās partijas, tostarp valdošās partijas vairākās valstīs vai tās, kuras ir pārstāvētas valsts vai vietējā līmenī, savās programmās kā galvenos apzināti ir izvirzījušas rasu, etniskos, nacionālos, reliģiskos un seksuālās orientācijas jautājumus, kas rada iespēju vadošajiem politiķiem lietot izteikumus, ar kuriem sabiedrībā veicina rasu un cita veida naida un ekstrēmisma izplatīšanos;
C. tā kā radikālie politiskie viedokļi, ko bieži demonstrē ar rasistisku, ksenofobisku, antisemītisku, islāmofobisku vai homofobisku rīcību vai sludina publiski, reizēm ir radušies dažādu iemeslu dēļ un ir saistīti ar sociālo marginalizāciju un atstumtību, nabadzību un bezdarbu;
D. tā kā neviena dalībvalsts nav pasargāta no ekstrēmismam raksturīgajiem draudiem, ko tas rada demokrātijai, un tā kā tāpēc Eiropas uzdevums ir apkarot ksenofobiskas attieksmes un galēji labēju politisko kustību izplatību;
E. tā kā rasistiskos un ksenofobiskos uzbrukumus bieži ierosina un īsteno neonacistiskās un citas labējās kareivīgās ksenofobiskās grupas un to locekļi, kas savus vardarbīgos uzbrukumus vērš pret ļoti dažādām mazāk aizsargātām grupām, tostarp migrantiem, lesbietēm un gejiem, antirasisma kustības aktīvistiem, bezpajumtniekiem un jauniešiem, kuri pieder pie tādām subkultūras grupām, kas nav labējo radikāļu grupējumi;
F. tā kā dalībvalstis ir noteikušas dažādus pret tādām politiskajām partijām, kuras veicina rasismu un ksenofobiju, vērstus pasākumus, tostarp valsts finansējuma atņemšanu,
1. stingri nosoda jebkādus rasistiskus un naidīgus uzbrukumus, mudina jebkuru valsts iestādi darīt visu, kas ir tās spēkos, lai sodītu atbildīgās personas un cīnītos pret nesodāmības gaisotni attiecībā uz šiem uzbrukumiem, kā arī pauž solidaritāti ar visiem šādu uzbrukumu upuriem un viņu ģimenēm;
2. aicina Eiropas Savienības iestādes, dalībvalstis un Eiropas visas politiskās partijas paust nosodījumu un cīnīties pret ikvienu radikālo politisko partiju vai grupu, kuras mērķis ir neiecietība, musināšana, iebaidīšana vai vardarbība, kā arī bez izņēmuma nosodīt jebkuru rasisma, antisemītisma, islāmofobijas un ksenofobijas izpausmi;
3. aicina visas politiskās partijas un politiķus, kā arī sabiedriskās domas veidotājus un lēmumu pieņēmējus atmaskot un norobežoties no jebkādiem paziņojumiem vai darbībām, kas sludina rasismu, antisemītismu, islāmofobiju un ksenofobiju;
4. atzīmē, ka aizvien lielāks atbalsts labējām radikālām organizācijām (bieži ar antisemītiskiem un neofašistiskiem elementiem) ir saistīts ar sociālā stāvokļa pasliktināšanos, bezdarbu, globalizāciju, sociālo marginalizāciju un skolu krīzi;
5. aicina dalībvalstis plašāk īstenot praktiskos pasākumus radikālo politisko viedokļu, arī rasisma un ksenofobijas, apkarošanai, tostarp konsekventi īstenot un pastāvīgi pilnveidot pretrasisma likumus, informatīvās un izpratnes veidošanas kampaņas plašsaziņas līdzekļos un izglītības iestādēs, kā arī veikt tiesiskas darbības pret partijām vai grupām, kas atbalsta rasismu;
6. mudina dalībvalstis un visas politiskās partijas uzraudzīt radikāli labējo politisko partiju jaunizveidoto paramilitāro organizāciju pastāvēšanu un cīnīties pret to;
7. aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis sniegt lielāku atbalstu tām NVO, kuras uzrauga labējo radikāļu grupas un cīnās pret tām;
8. aicina Eiropas, valstu un reģionālos politiķus, kam piemīt atbildības izjūta, rādīt pareizu piemēru, veicinot iecietību, izpratni, cieņu un mierīgu līdzāspastāvēšanu;
9. aicina dalībvalstis izveidot jaunus labējo radikāļu vardarbības upuriem paredzētus vietējos kontaktpunktus, kas upuriem piedāvātu konsultāciju un atbalsta pakalpojumus (piemēram, informāciju par finansiālu kompensāciju un par to, kā iesniegt policijā ziņojumu par incidentu), kā arī palīdzētu atrast advokātu;
10. prasa, lai visas dalībvalstis apsver iespēju liegt valsts finansējumu rasistiskām vai ksenofobiskām politiskajām partijām;
11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0273.