REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
10.12.2007
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Monica Frassoni, Daniel Cohn-Bendit un Kathalijne Maria Buitenweg
Zaļo/ALE grupas vārdā
par ekstrēmisma pieauguma apkarošanu Eiropā
B6‑0516/2007
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ekstrēmisma pieauguma apkarošanu Eiropā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 6., 7. un 29. pantu un EK Līguma 13. pantu, ar ko uzliek par pienākumu ES un tās dalībvalstīm īstenot visaugstākos cilvēktiesību un nediskriminācijas standartus, kā arī ņemot vērā Eiropas Pamattiesību hartu,
– ņemot vērā Starptautisko konvenciju par rasu visu veidu diskriminācijas likvidāciju, ko ir parakstījušas visas dalībvalstis un vairākas citas valstis,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par rasismu, ksenofobiju un ekstrēmismu, īpaši rezolūciju par rasistiskās un homofobiskās vardarbības pastiprināšanos Eiropā[1],
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā rasisma, antisemītisma, ksenofobijas un homofobijas pamatā ir iracionāli iemesli un tas ir saistīts ar attiekšanos mūsu sabiedrību uzskatīt par multikulturālu sabiedrību un atšķirīgo uztvert kā vienu no bagātības veidiem, kā arī to izraisa sociāla atstumtību un izslēgšana, nabadzība, bezdarbs un izglītības trūkums;
B. tā kā pēdējā laikā vairākās dalībvalstīs ir pieredzēti vardarbības gadījumi un nogalināšana, pamatojoties uz rasistisku, ksenofobisku, homofobisku, antisemītisku un pret romiem vērsu naidu, līdztekus citām tiešām un netiešām rasisma, ksenofobijas, homofobijas, antisemītisma un pret čigāniem vērstām izpausmēm, kas pastāv ES un ārpus tās;
C. tā kā politiskā līmenī ir pastiprināti pausta ekstrēma nostāja saistībā rasismu un ksenofobiju, izraisot naida, baiļu un ksenofobijas uzplūdus vairākās dalībvalstīs;
D. tā kā neviena no dalībvalstīm nav pasargāta no būtiskajiem draudiem, ko ekstrēmisms rada demokrātijai un tā kā ksenofobiskas attieksmes izplatības apstādināšana tāpēc ir Eiropas uzdevums;
E. tā kā neonacistu un labējo ekstrēmistu vardarbība ir vērsta pret daudzām mazāk aizsargātām grupām, tostarp migrantiem, homoseksuāļiem, rasisma apkarotājiem un bezpajumtniekiem;
1. stingri nosoda jebkurus rasistiskus un uz naida pamata izdarītus uzbrukumus, mudina valsts iestādes darīt visu iespējamo, lai sodītu vainīgos, un pauž solidaritāti visiem šādu uzbrukumu upuriem un viņu ģimenēm;
2. uzsver, ka ekstrēmisma apkarošana nedrīkst negatīvi ietekmēt pienākumu pastāvīgi ievērot pamattiesības un pamata tiesību principus, tostarp vārda un biedrošanās brīvību, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā;
3. mudina Komisiju un Padomi meklēt pienācīgus politiskos un tiesiskos risinājumus, īpaši profilakses posmā, un neaizmirst nepieciešamos risinājumus jauniešu izglītībā un sabiedrības informēšanā, mācot par totalitārismu un nostiprinot cilvēktiesību un pamatbrīvību principus, lai dzīvā atmiņā turētu Eiropas vēsturi; aicina dalībvalstis attīstīt tādu izglītības politiku, kas, pamatojoties uz pilsoņu tiesībām un atbildību, veicina demokrātisku pilsoniskumu;
4. aicina Eiropas iestādes dot ES Pamattiesību aģentūrai skaidru uzdevumu pētīt labējo ekstrēmistu struktūras, lai noskaidrotu, vai šīs grupas koordinē darbību visā Eiropas Savienībā jeb reģionālā līmenī;
5. atgādina savu pārliecību, ka sabiedrībā pazīstamām personām būtu jāatturas sniegt paziņojumus, paužot atbalstu naidīgai attieksmei vai mudinot stigmatizēt cilvēku grupas, pamatojoties uz rasi, nacionālo izcelsmi, reliģiju, invaliditāti, seksuālo orientāciju vai valstspiederību; uzskata, ka saistībā ar naida runu sabiedrībā pazīstamu personu pamudinājumi uz naidu ir jāuzskata par vainu pastiprinošu apstākli;
6. uzsver nepieciešamību, lai plašāka pilsoniskās sabiedrības daļa sniegtu palīdzību rasisma upuriem tāpēc prasa, lai visas dalībvalstis nodrošina NVO pietiekamus finansiālos, personāla un materiālos resursus, lai tās spētu veikt savus uzdevumus;
7. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
- [1] Pieņemtie teksti P6_TA(2006)0273.