REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
10.12.2007
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Alexander Alvaro, Viktória Mohácsi un Ignasi Guardans Cambó
ALDE grupas vārdā
par ekstrēmisma pieauguma apkarošanu Eiropā
B6‑0517/2007
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ekstrēmisma pieauguma apkarošanu Eiropā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par rasismu, ksenofobiju un ekstrēmismu, jo īpaši rezolūciju 1997. gada 20. februāra rezolūciju rasismu, ksenofobiju un labējo radikālismu, kā arī 2006. gada 15. jūnija rezolūciju par rasistiskās un homofobiskās vardarbības pastiprināšanos Eiropā[1],
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 6. un 7. pantu un EK līguma 13. pantu, kas ES un tās dalībvalstīm uzliek saistības atbalstīt cilvēktiesības un pamatbrīvības un kas Eiropas Savienībai nodrošina līdzekļus rasisma, ksenofobijas un diskriminācijas apkarošanai,
– ņemot vērā Pamattiesību hartu,
– ņemot vērā starptautiskos cilvēktiesību aktus, kuri aizliedz diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes dēļ, īpaši Starptautisko konvenciju par visa veida rasu diskriminācijas izskaušanu, kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, ko parakstījušas visas dalībvalstis un liels skaits valstu ārpus ES,
– ņemot vērā Eiropas Savienības pasākumus, lai novērstu rasismu, ksenofobiju, antisemītismu un homofobiju, īpaši direktīvas, kas vērstas pret diskrimināciju, proti, Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, un Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, kā arī ņemot vērā pamatlēmumu par rasisma un ksenofobijas izskaušanu,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūciju Nr. 1344 (2000. gada 29. septembris) „Ekstrēmistu partiju un kustību radītie draudi demokrātijai Eiropā”,
– ņemot vērā Pamattiesību aģentūras publicēto ziņojumu par rasismu un ksenofobiju ES dalībvalstīs 2007. gadā,
– ņemot vērā EDSO dokumentu „Naidā balstītu incidentu radītās problēmas un risinājumi EDSO reģionā” (2006. gada oktobris),
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. nopietni nobažījies par to, ka Eiropā no jauna parādās ekstrēmistu kustības un partijas, kuru ideoloģija un politiskā darbība un uzvedība ir balstīta uz neiecietību un diskrimināciju, tostarp rasismu, reliģiskā naida celšanu, atstumšanu, ksenofobiju, antisemītismu, naidīgu attieksmi pret čigāniem, homofobiju, sieviešu nīšanu un galēju nacionālismu;
B. tā kā šāda veida ideoloģija ir nesavienojama ar brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas un tiesiskuma principiem, kas iekļauti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā, kurā ir noteikti Eiropas Savienības pamatā esošie dažādības un vienlīdzības principi;
C. tā kā neviena dalībvalsts nav pasargāta no draudiem, kurus ekstrēmistu kustības rada demokrātijai, un tā kā šī iemesla dēļ visas Eiropas uzdevums ir apkarot vardarbīgas politiskās un reliģiskās attieksmes izplatību, un lai to paveiktu ir nepieciešama kopēja un saskaņota pieeja;
D. tā kā sabiedrībā pazīstamām personām nevajadzētu atturēties no paziņojumiem, kurus var interpretēt kā tādus, kas mudina naidīgi izturēties pret noteiktām cilvēku grupām;
E. tā kā publiskas un viegli pieejamas tīmekļa vietnes, kuras kurina naidu, rada bažas, jo nav skaidrs, kā risināt šo problēmu, nepārkāpjot tiesības uz vārda brīvību,
1. stingri nosoda jebkurus rasistiskus un uz naida pamata izdarītus uzbrukumus, aicina valsts iestādes darīt visu iespējamo, lai sodītu vainīgos, un pauž solidaritāti ar visiem šādu uzbrukumu upuriem un viņu ģimenēm;
2. uzsver, ka ekstrēmisma apkarošana nedrīkst negatīvi ietekmēt pienākumu pastāvīgi ievērot pamattiesības un pamata tiesību principus, tostarp vārda un biedrošanās brīvību, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā;
3. atzīmē, ka labēji radikālo organizāciju, kurām bieži raksturīgi neofašistiski elementi, un kreisi radikālo organizāciju pieaugošais skaits saasina baiļu sajūtu sabiedrībā, kas var izraisīt rasisma izpausmes dažādās jomās, tostarp nodarbinātībā, mājokļu nodrošināšanas jomā, izglītībā, veselības aprūpē, policijas iestādēs, preču un pakalpoju nodrošināšanas jomā, kā arī plašsaziņas līdzekļos;
4. mudina Komisiju un Padomi meklēt pienācīgus politiskos un tiesiskos risinājumus, it sevišķi profilakses posmā, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu izglītošanai un sabiedrības informēšanai, mācot nosodīt totalitārismu un nostiprinot cilvēktiesību un pamatbrīvību principus, lai dzīvā atmiņā turētu Eiropas vēsturi; aicina dalībvalstis izstrādāt tādu demokrātiskas pilsonības veicinošu izglītības politiku, kas balstās pilsoņu tiesībās un pienākumos;
5. aicina Eiropas iestādes piešķirt ES Pamattiesību aģentūrai skaidras pilnvaras pētīt labēji radikālo un kreisi radikālo grupu struktūras, lai noskaidrotu, vai dažas no šīm grupām koordinē darbību visā Eiropas Savienībā vai reģionālā līmenī;
6. mudina visus demokrātiskos politiskos spēkus neatkarīgi no to ideoloģijas atteikties no atklāta vai netieša atbalsta sniegšanas rasistiskas vai ksenofobiskas ievirzes ekstrēmistu partijām, kā arī no jebkādas biedrošanās ar to ievēlētiem pārstāvjiem; atgādina savu pārliecību, ka sabiedrībā pazīstamām personām būtu jāatturas sniegt paziņojumus, kuros tie mudina naidīgi izturēties pret noteiktām cilvēku grupām, pamatojoties uz rasi, nacionālo izcelsmi, reliģiju, invaliditāti, seksuālo orientāciju vai valstspiederību; uzskata, ka cīņā pret naida runām sabiedrībā pazīstamu personu pamudinājumi uz naidu ir jāuzskata par vainu pastiprinošu apstākli;
7. mudina visas dalībvalstis vismaz paredzēt iespēju liegt valsts finansējumu tām politiskajām partijām, kuras neievēro Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un ES Pamattiesību hartā noteiktās cilvēktiesības un pamatbrīvības, demokrātiju un tiesiskumu, un aicina tās valstis, kurās minētā iespēja jau pastāv, to nekavējoties izmantot;
8. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un Eiropas Padomei.
- [1] Pieņemtie teksti: P6_TA(2006)0273.