REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
11.12.2007
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Hélène Flautre, Raül Romeva i Rueda, Helga Trüpel, Eva Lichtenberger un Milan Horáček
Zaļo/ALE grupas vārdā
par ES un Ķīnas dialogu cilvēktiesību jomā (ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksme)
B6‑0547/2007
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Ķīnas dialogu cilvēktiesību jomā (par ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmi)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamatnostādnes attiecībā uz dialogu cilvēktiesību jomā, ko pieņēma 2001. gada 13. decembrī, un 2004. gada 9. decembrī pieņemto novērtējumu par šo pamatnostādņu īstenošanu,
– ņemot vērā Parlamenta rezolūcijas par Tibetu, jo īpaši 2007. gada 15. februāra rezolūciju par Ķīnas valdības un Dalailamas sūtņu dialogu,
– ņemot vērā Parlamenta ikgadējās rezolūcijas par cilvēktiesību ievērošanu pasaulē,
– ņemot vērā 2007. gada 6. septembra rezolūciju par divpusējo sarunu un apspriežu ar trešām valstīm par cilvēktiesību jautājumiem norisi,
– ņemot vērā 2006. gada 7. septembra rezolūciju par ES un Ķīnas attiecībām, kā arī iepriekšējās rezolūcijas par Ķīnu,
– ņemot vērā ANO pasludināto olimpisko pamieru, ko 2007. gada 31. oktobrī pieņēma ANO Ģenerālajā asamblejā (GA/10650), aicinot ANO dalībvalstis ievērot un veicināt mieru Olimpisko spēļu laikā,
– ņemot vērā ES un Ķīnas cilvēktiesību dialogu 2007. gada 17. oktobrī Pekinā un 2007. gada 15. un 16. maijā Berlīnē,
– ņemot vērā Cilvēktiesību apakškomitejas 2007. gada 26. novembrī rīkoto atklāto uzklausīšanu par cilvēktiesību ievērošanu Ķīnā saistībā ar gatavošanos olimpiskajām spēlēm,
– ņemot vērā Desmitajā ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē Pekinā 2007. gada 28. novembrī pieņemto kopīgo paziņojumu,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā ES pašos pamatos balstās uz brīvības un demokrātijas principiem, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un tiesiskumu; tā kā tajā pašā laikā ES uzskata, ka šo principu ievērošana ir ikvienas sabiedrības miera un stabilitātes priekšnoteikums;
B. tā kā ikvienu lēmumu sākt dialogu cilvēktiesību jomā pieņem, pamatojoties uz kritērijiem, ko pieņēmusi Padome, kas jo īpaši ņem vērā galvenās ES bažas par cilvēktiesību ievērošanu attiecīgajā valstī, attiecīgās valsts varasiestāžu patieso apņēmību saistībā ar šādu dialogu uzlabot cilvēktiesību stāvokli valstī, kā arī cilvēktiesību dialoga iespējamo pozitīvo ietekmi uz situāciju cilvēktiesību jomā;
C. tā kā 2008. gada Olimpiskās spēles Pekinā ir nozīmīga vēsturiska iespēja uzlabot stāvokli cilvēktiesību jomā Ķīnā;
D. paužot nožēlu, ka Ķīnas valdība, neraugoties uz atkārtoti paustu apņemšanos ratificēt Starptautisko paktu par pilsoņtiesībām un politiskajām tiesībām (ICCPR), vēl joprojām nav to ratificējusi;
E. tā kā ES cenšas izveidot vispusīgas stratēģiskās partnerattiecības ar Ķīnu, kuras balstītos uz savstarpēji atzītām kopīgām vērtībām; tā kā ES apspriežas ar Ķīnu, lai noslēgtu vērienīgāku jaunu pamatnolīgumu, kas aizstātu Eiropas Ekonomikas kopienas un Ķīnas 1985. gadā noslēgto Tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības nolīgumu,
1. atkārtoti pauž uzskatu, ka attiecības ar Ķīnu var būt tikai pragmatiskas; tomēr uzskata, ka ir jādara viss iespējamais, lai Ķīnu konstruktīvi un atklāti iesaistītu dialogā, jo īpaši pašlaik notiekošās sarunās par jaunu un plašu nolīgumu, kura pamatā būtu abu pušu patiesi atzītas kopīgas vērtības un intereses;
2. pauž uzskatu, ka demokrātijas un cilvēktiesību jautājumiem jābūt jebkura turpmāka nolīguma pamatā, jo īpaši attiecībā uz efektīvas un operacionālas cilvēktiesību klauzulas formulēšanu un iekļaušanu, un turpmāko attiecību kvalitāti un dziļumu noteiks šo vērtību ievērošana un atbalsts tām;
3. pauž nožēlu, ka nepietiekami saskaņota un koordinēta dalībvalstu politika attiecībā uz Ķīnu grauj Eiropas Savienības uzticamību un bieži vien vājina ES vispārējo politiku attiecībā uz šo valsti;
ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksme
4. pauž nožēlu, ka Padome un Komisija atkal nespēja stingri un pienācīgi pārrunāt cilvēktiesību jautājumus ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē, lai bažām par cilvēktiesību ievērošanu piešķirtu lielāku politisko nozīmi, kā arī par to, ka, tuvojoties Olimpiskajām spēlēm, ES neizmantoja radušos iespēju runāt par nopietnām cilvēktiesību problēmām Ķīnā;
5. aicina panākt lielāku saskanību un konsekvenci cilvēktiesību, tirdzniecības un drošības jomā; šajā sakarā mudina ES nodrošināt, lai tirdzniecības attiecības ar Ķīnu būtu atkarīgas no reformām cilvēktiesību jomā, un aicina Padomi vispusīgi izvērtēt cilvēktiesību stāvokli, pirms tā beidz darbu pie jauna partnerības un sadarbības pamatnolīguma;
6. uzstāj, ka nedrīkst atcelt ES ieroču embargo, kamēr Ķīnā nav panākts lielāks progress cilvēktiesību jomā, jo īpaši saistībā ar notikumiem Tiananmen laukumā; atgādina ES dalībvalstīm, ka viens no kritērijiem ES Rīcības kodeksā par ieroču eksportu ir cilvēktiesību ievērošana valstī, kura ir ieroču eksporta galamērķis;
Cilvēktiesību stāvoklis Ķīnā, gatavojoties 2008. gada Olimpiskajām spēlēm Pekinā
7. pauž uzskatu, ka, gatavojoties Pekinas Olimpiskajām spēlēm, ir jāpievērš lielāka uzmanība cilvēktiesību problēmām; šajā sakarā atkārtoti uzsver, ka vispārpieņemto ētikas pamatprincipu ievērošana un miermīlīgas sabiedrības veidošana, kurai rūpētu cilvēka cieņa, ir atrunāta Olimpiskās hartas 1. un 2. pantā;
8. uzsver, ka Eiropas Savienībai ir pienākums rīkoties vienprātīgi un sadarboties ar dalībvalstu olimpiskajām komitejām un Olimpisko spēļu sponsoriem no ES, lai veidotu pamatu atbildīgai rīcībai, gatavojoties Olimpiskajām spēlēm, to norises laikā un pēc spēļu noslēgšanas;
9. pauž nopietnas bažas par to, ka pēdējā laikā ir pieaudzis ar Olimpiskajām spēlēm saistītas politiskās vajāšanas gadījumu skaits — nometnēs vai psihiatriskajās slimnīcās ir ieslodzīti vai mājas arestam pakļauti cilvēktiesību aizstāvji, žurnālisti, juristi, lūgumrakstu iesniedzēji, pilsoniskās sabiedrības aktīvisti, Falun Gong kustības locekļi —, un aicina Ķīnas varasiestādes pārtraukt šos cilvēktiesību pārkāpumus;
10. aicina Ķīnu veikt reālus pasākumus, lai nodrošinātu vārda brīvību un preses brīvību gan Ķīnas, gan ārvalstu žurnālistiem; pauž īpašas bažas par jauno noteikumu nepildīšanu, kuri attiecas uz ārvalstu žurnālistiem, kas strādā Ķīnā;
11. šajā sakarā pauž nožēlu par notiekošo vārda brīvības un brīvas interneta piekļuves tiesību apspiešanu un mudina Ķīnas varasiestādes nekavējoties pārtraukt cenzēt un bloķēt tūkstošiem ārvalstu ziņu un informatīvo tīmekļa vietņu; atkārtoti prasa Pekinai atturēties no vārda brīvības aizstāvju iebiedēšanas, aizskaršanas vai apcietināšanas; tādēļ nosoda Ķīnas Nacionālā tautas kongresa pieņemto interneta cenzūras likumu un interneta cenzūras sistēmu esamību, kas plašākai sabiedrībai pazīstamas ar nosaukumu „Lielais Ķīnas ugunsmūris”; aicina atbrīvot visus žurnālistus, interneta lietotājus un kiberdisidentus, kas Ķīnā atrodas ieslodzījumā par to, ka viņi izmantojuši savas tiesības uz informāciju; aicina lielākos interneta uzņēmumus Yahoo un Google nedz tieši, nedz netieši nepakļauties Ķīnas valdības cenzūras prasībām;
12. aicina Starptautisko Olimpisko komiteju raudzīties, lai Ķīna pilda solījumus par preses brīvības nodrošināšanu, un pēc iespējas ātrāk sniegt politisku paziņojumu par situāciju Ķīnā;
13. uzstāj, ka Ķīnai ir jāpilda saistības un pienākumi, ko tā ir uzņēmusies kā Olimpisko spēļu uzņēmēja valsts, tostarp padarot publiski pieejamu līgumu par Olimpisko spēļu rīkošanu;
14. aicina Ķīnas varas iestādes izbeigt to migrējošo darba ņēmēju (~ viens miljons cilvēku) likumīgo darba tiesību pārkāpumus, kas iesaistīti būvdarbos Pekinā un kas tieši vai netieši ir saistīti ar gatavošanos 2008. gada Olimpiskajām spēlēm;
15. pieprasa, lai Ķīnas varas iestādes izbeidz pārkāpumus, kas saistīti ar pamattiesībām uz mājokli, nojaucot Pekinas dzīvojamo māju rajonus un piespiedu kārtā pārvietojot to iedzīvotājus, lai tur varētu uzbūvēt ar 2008. gada Olimpiskajām spēlēm saistītas celtnes un infrastruktūru;
16. nosoda melnā saraksta izveidi, tajā iekļaujot 42 aizliegto kategoriju cilvēkus, piemēram, Dalailamu un viņa domubiedrus, žurnālistus un cilvēktiesību aktīvistus, un paredzot, ka šie cilvēki nevarēs apmeklēt Ķīnu Olimpisko spēļu laikā;
17. aicina Ķīnas iestādes garantēt to, ka tās drošības iekārtas neizmantos pret aktīvistiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem; izsaka bažas par to, ka Pekinas Drošības dienesta vadītājs ir iecelts par atbildīgo personu par Olimpiskajām spēlēm;
18. aicina Komisiju, Padomi un starptautisko sabiedrību pievērst īpašu uzmanību cilvēktiesību situācijai un to uzraudzīt Olimpisko spēļu sagatavošanas un norises laikā un pēc tam; tāpēc atzinīgi vērtē lēmumu nosūtīt uz Ķīnu Cilvēktiesību apakškomitejas delegāciju;
ES un Ķīnas dialogs par cilvēktiesībām
19. uzsver, ka informācija par cilvēktiesībām Ķīnā joprojām rada nopietnas bažas; tādēļ uzskata, ka ir ievērojami jāstiprina un jāuzlabo ES un Ķīnas dialogs par cilvēktiesībām; aicina Padomi sniegt detalizētāku informāciju Parlamenta plenārsēdē pēc debatēm;
20. aicina ES trijotni turpināt intensīvi apspriest tādus dialoga jautājumus kā, piemēram, ANO Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām ratifikāciju, krimināltiesību sistēmas reformu, tostarp nāvesssodu un pāraudzināšanas darba nometņu sistēmu, vārda brīvību, jo īpaši internetā, preses brīvību, apziņas, domas un reliģiskās pārliecības brīvību, minoritāšu situāciju Tibetā un Sindzjanā, ar Tjananmeņas notikumiem saistīto ieslodzīto atbrīvošanu, kā arī strādnieku un citas sociālās un ekonomiskās tiesības; turklāt aicina Padomi un Komisiju īpašu uzmanību pievērst tam, lai tiktu ievērotas SDO normas, jo īpaši attiecībā uz neatkarīgām arodbiedrībām un bērnu darba izmantošanu;
21. pauž nožēlu, ka nav sasniegti būtiski panākumi attiecībā uz to politisko ieslodzīto atbrīvošanu, kuri nonākuši ieslodzījumā par dalību demonstrācijās Tjananmeņas laukumā, un ka Ķīnas varas iestādes turpina ignorēt aicinājumus veikt pilnīgu un objektīvu izmeklēšanu par 1989. gada notikumiem; prasa, lai Ķīnas varas iestādes oficiāli pārvērtē Tjananmeņas laukuma notikumus, publisko politieslodzīto sarakstu un atbrīvo viņus bez jebkādiem nosacījumiem;
22. mudina Komisiju, Padomi un dalībvalstis jo īpaši izvirzīt apspriešanai gadījumus saistībā ar šādiem cilvēktiesību aizstāvjiem: Hu Jia un Zeng Jinyan, kas 2007. gadā nominēti Eiropas Parlamenta A. Saharova prēmijai par domas brīvību; Niu Jinping, Zhang Lianying, Cao Dong, Chen Guangcheng, Li Heping, Guo Feixiong, Lu Gengsong Yang Chunlin, Gao Zhisheng un Gong Haoming;
23. aicina Ķīnas varas iestādes reformēt nepārredzamo valsts noslēpuma sistēmu, kas ļauj pārkāpt tiesības uz vārda brīvību un informācijas pieejamību un apdraud labas pārvaldības un tiesiskuma principus;
24. uzsver, ka ir jāturpina rīkot ES un Ķīnas juridiskos seminārus par cilvēktiesībām, kuri parasti notika pirms dialoga un kuros piedalās akadēmiskās jomas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji; šajā sakarībā atzīmē ES un Ķīnas akadēmiskās sadarbības tīkla izveidi cilvēktiesību jomā saskaņā ar Eiropas Iniciatīvas demokrātijai un cilvēktiesībām trešo mērķi un aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas Parlamentu nodrošināt, ka šis tīkls efektīvi darbojas, aicinot Parlamenta pārstāvjus piedalīties minētajos semināros;
25. atgādina Komisijai un Padomei, ka visās sarunās ar Ķīnas varas iestādēm par to delegāciju sastāvu, kas piedalās dialoga sarunās, ir jāizvirza jautājums par Visķīnas tautas pārstāvju sapulces un Eiropas Parlamenta delegātu dalību, un šis jautājums attiecas arī uz ES un Irānas dialogu;
26. aicina Ķīnu kā ANO Cilvēktiesību padomes locekli ievērot īpašās procedūras, īstenojot ANO īpašā referenta ieteikumus un izdodot ANO ekspertiem pastāvīgu ielūgumu uz Ķīnu; šajā sakarībā vērš uzmanību uz to, ka Ķīnas varas iestādēm ir jāievēro īpašā ziņotāja ieteikumi attiecībā uz spīdzināšanu;
27. uzskata, ka ES un Ķīnas dialogā par cilvēktiesībām jāapspriež arī cilvēktiesību pārkāpumi un slaktiņi Dārfūrā, un aicina Ķīnu izmantot tās būtisko ietekmi, lai nodrošinātu ilgstošu mieru Dārfūrā, cita starpā rīkojot Sudānas valdības un nemiernieku kustības tikšanos, lai noslēgtu visaptverošu miera līgumu;
Tibeta
28. atkārtoti pauž bažas par to, ka joprojām pienāk informācija par pastāvīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem Tibetā un citās provincēs, ko apdzīvo tibetieši, tostarp par spīdzināšanu, patvaļīgiem arestiem un aizturēšanu, reliģiskās pārliecības brīvības ierobežošanu, patvaļīgiem brīvas pārvietošanās un reabilitācijas ierobežojumiem darba nometnēs; pauž nožēlu par to, ka kopš 2005. gada oktobra Tibetas klosteros ir pastiprināta t. s. „patriotiskās audzināšanas” kampaņa, piespiežot tibetiešus parakstīt apliecinājumu, kurā Dalailamu apsūdz kā bīstamu separātistu un pasludina Tibetu par Ķīnas daļu; aicina Ķīnu ļaut neatkarīgai iestādei piekļūt Gedhun Choekyi Nyima, kas ir Dalailamas ieceltais Tibetas Panchen Lama, un viņa ģimenei, kā to lūgusi ANO Bērnu tiesību komiteja;
29. pauž nožēlu, ka sestajā Ķīnas–Tibetas sarunu kārtā nav panākti nekādi rezultāti; aicina puses veikt visu iespējamo, lai turpinātu dialogu, un aicina Ķīnas valdību sākt visaptverošas sarunas, pienācīgi ņemot vērā Dalailamas izteiktās prasības attiecībā uz Tibetas autonomiju; šajā sakarībā atkārtoti aicina iecelt ES īpašo sūtni Tibetā; aicina Ķīnu atturēties no spēka pielietošanas attiecībā uz valstīm, kam ir draudzīgas attiecības ar Dalalaimu;
Honkonga
30. pauž bažas par pieaugošo spiedienu, ko Ķīna izdara uz Honkongas iestādēm un kas neļauj šajā īpašajā administratīvajā reģionā izveidot pilntiesīgu demokrātiju, kuras pamatā ir vispārējas vēlēšanu tiesības;
31. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Ķīnas Tautas Republikas prezidentam, valdībai un Visķīnas tautas pārstāvju sapulcei.