REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

14.1.2008

Noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Marie-Hélène Aubert, Margrete Auken un Frithjof Schmidt
Zaļo/ALE grupas vārdā
par Keniju

B6‑0026/2008

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Keniju

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Deklarāciju par starptautiskās vēlēšanu novērošanas principiem un Starptautisko vēlēšanu novērotāju rīcības kodeksu, ko 2005. gada 27. oktobrī pieņēma ANO,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijas (EUEOM) 2008. gada 1. janvāra provizorisko paziņojumu par vēlēšanām Kenijā,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā pieņemto Eiropas Savienības prezidentūras 2008. gada 8. janvāra deklarāciju par prezidenta vēlēšanām Kenijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā 2007. gada 27. decembrī Kenijā notika prezidenta un likumdevēja vēlēšanas, kurās deviņas partijas izvirzīja divus prezidenta kandidātus, tostarp pašreizējo prezidentu M. Kibaki, kas pārstāvēja Valsts vienotības partiju (VVP), un R. Odinga, kurš pārstāvēja Oranžo demokrātisko kustību (ODK);

B.  tā kā no 210 vietām valsts parlamentā R. Odinga pārstāvētā Oranžā demokrātiskā kustība ieguva 99 vietas un M. Kibaki pārstāvētā Valsts vienotības partija ieguva 43 vietas;

C.  paužot bažas par iespējamu vardarbību un slepkavībām pēc tam, kad Kenijas Vēlēšanu komisija (KVK) paziņos rezultātus, pasludinot M. Kibaki par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju;

D.  tā kā EUEOM paziņojums liecina, ka vēlēšanas Kenijā nenotika atbilstoši starptautiskajiem un reģionālajiem demokrātisku vēlēšanu pamatstandartiem un vēlēšanas negatīvi ietekmēja pārredzamības trūkums prezidenta vēlēšanu rezultātu apstrādē un skaitīšanā;

E.  atgādinot, ka 2002. gadā notikušo vēlēšanu norisē bija vērojama būtiska administrēšanas un konkurences uzlabošanās, kas tādējādi nodrošināja netraucētu virzību uz demokratizāciju;

F.  tā kā pēc vēlēšanām nemieri un satricinājums valstī izraisīja cilvēku bojāeju un īpašuma postījumus un vairāk nekā 100 000 cilvēku pameta savas mājas, jo īpaši Eldoret, Kericho un Kisumu iedzīvotāji;

G.  tā kā pašreizējo politisko krīzi izraisīja Nacionālā varavīksnes koalīcija (NARC), kas uzvarēja 2000. gada vēlēšanās, kad M. Kibaki un R. Odinga vienojās kopīgi īstenot varu (šī vienošanās netika vērtēta pozitīvi),

H.  tā kā neapmierinātība un vilšanās saistībā ar bijušo Nacionālo varavīksnes koalīciju (NARC) izraisīja M. Kibaki un R. Odinga pārstāvēto politisko partiju dalīšanos;

I.  atzīmējot, ka 2007. gada vēlēšanu atmosfēru raksturoja spēcīga etniskā un politiskā polarizācija starp M. Kibaki un R. Odinga piekritējiem, tādējādi izraisot spriedzi attiecīgajās etniskajās kopienās;

J.  paužot bažas par kandidātu piekopto plaši izplatīto naudas došanas un apdāvināšanas praksi, par kuru ziņoja Kenijas Valsts cilvēktiesību komisija (KNHCR) un kuru novēroja arī ES misija;

K.  tā kā Kenija ir desmitā pretrunīgākā valsts pasaulē labklājības līmeņa atšķirību ziņā un tā kā vairākums šīs valsts iedzīvotāju dzīvo nabadzībā,

1.  nosoda cilvēku dzīvību zaudējumu un īpašuma izpostīšanu un tāpēc steidzami aicina abus sāncenšus darīt visu iespējamo, lai valstī iestātos miers un lai nodrošinātu cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu;

2.  aicina visu politisko partiju vadītājus uzņemties atbildību par turpmākās vardarbības novēršanu valstī un pierādīt apņemšanos mierīgā ceļā atrisināt pēc vēlēšanām radušos konfliktu;

3.  atbalsta EUEOM provizoriskajā paziņojumā norādītos secinājumus;

4.  pauž nožēlu, ka neatkarīgi no kopumā sekmīgajām parlamenta vēlēšanām prezidenta vēlēšanu rezultātus nevar uzskatīt par ticamiem, jo plaši tika ziņots par trūkumiem vēlēšanu norisē;

5.  aicina abus līderus iesaistīties dialogā, lai, pamatojoties uz tiesiskumu un valsts pamatlikumu, mierīgā veidā un demokrātiski risinātu pašreizējo politisko krīzi;

6.  prasa balsu atkārtotu skaitīšanu, ko varētu veikt neatkarīga struktūra, piedaloties starptautiskajiem pārstāvjiem, un nepieciešamības gadījumā organizēt atkārtotas vēlēšanas;

7.  pauž nožēlu, ka 2007. gada vēlēšanas nebija tādas, kas konsolidētu, tālāk pilnveidotu un stiprinātu 2002. gada vēlēšanās aizsāktos demokrātiskos procesus;

8.  aicina visus politisko partiju vadītājus izbeigt kandidātu piekopto plaši izplatīto naudas došanas un apdāvināšanas praksi, jo tas neatbilst starptautiskajiem demokrātisku vēlēšanu īstenošanas standartiem; tādēļ prasa, lai tiktu pētīti veidi un iespējas, kā veidot politisko partiju un vēlēšanu kampaņu pārredzamu un demokrātisku finansēšanas sistēmu;

9.  pauž nožēlu, ka uzreiz pēc vēlēšanām M. Kibaki valdībai tika izmaksāti EAF finanšu līdzekļi, jo šo rīcību varētu kļūdaini uzskatīt par politiski tendenciozu, un prasa pārtraukt visas turpmākās finanšu līdzekļu izmaksas Kenijas valdībai līdz brīdim, kad tiks rasts risinājums pašreizējai krīzei;

10.  aicina Komisiju un ES dalībvalstis nodrošināt ātru un nebirokrātisku veidu, kā bez pajumtes palikušajiem un citiem nemieru upuriem nosūtīt humāno palīdzību;

11.  mudina Kenijas iestādes pievērsties jautājuma risināšanai attiecībā uz ekonomisko nevienlīdzību starp bagātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem, lai sekmētu vienmērīga labklājības līmeņa attīstību valstī; mudina arī novērst korupcijas cēloņus, kuri nelabvēlīgi ir ietekmējuši pārvaldību lielākajā valsts daļā, jo īpaši valsts un vietējā līmenī;

12.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Kenijas valdībai, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem, Āfrikas Savienības Komisijas un Izpildu padomes priekšsēdētājiem.