REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
23.1.2008
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Annemie Neyts-Uyttebroeck un Marco Cappato
ALDE grupas vārdā
par Irānu
B6‑0046/2008
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Irānu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Irānu, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību jautājumu un it īpaši 2007. gada 25. oktobra rezolūciju,
– ņemot vērā ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un ANO Konvenciju par bērna tiesībām, kam Irāna ir pievienojusies,
– ņemot vērā ES un Irānas dialogu cilvēktiesību jomā, kas pārtraukts 2004. gadā,
– ņemot vērā rezolūciju A/RES/62/168 par situāciju cilvēktiesību jomā Irānā, ko 2007. gada 18. decembrī pieņēma ANO Ģenerālā Asambleja,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1696, 1737 un 1747,
– ņemot vērā ziņojumu par Irānas aktivitātēm kodolenerģijas jomā, ko 2007. gada 15. novembrī izklāstīja Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors,
– ņemot vērā 2004. gada 14. decembra Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus,
– ņemot vērā 2007. gada 8. un 9. decembra 2. EP un Irānas parlamentārās sanāksmes Teherānā kopējo paziņojumu,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā situācija Irānas Islāma Republikā attiecībā uz civiltiesību un politisko brīvību ievērošanu pēdējo 2 gadu laikā ir pasliktinājusies, jo īpaši pēc prezidenta vēlēšanām 2005. gada jūnijā, neskatoties uz to, ka Irāna saskaņā ar dažādiem starptautiskiem instrumentiem šajā jomā ir apņēmusies veicināt un aizsargāt cilvēktiesības un pamatbrīvības;
B. tā kā saskaņā ar cilvēktiesību aizsardzības organizācijas "Amnesty International" datiem nāves sodu izpilde Irānā ir būtiski pieaugusi, un ar nāvi ir sodīti arī nepilngadīgie un homoseksuāli orientēti cilvēki, tam bieži vien notiekot publiski — pakarot vai nomētājot ar akmeņiem, un reģistrētu nāvessodu skaits kopš 2007. gada sākuma jau sasniedz vismaz 244 gadījumus, pārsniedzot 2006. gadā reģistrētās 177 nāvessodu izpildes;
C. tā kā ANO Ģenerālā Asamblejas 62. sesijā 2007. gadā pieņēma rezolūciju, kurā aicināja noteikt vispasaules moratoriju nāvessoda izpildei, lai panāktu nāvessoda pilnīgu atcelšanu, un atzinīgi vērtēja Nobela prēmijas laureāta Shirin Ebadi aicinājumu Irānas valdībai īstenot šo rezolūciju;
D. tā kā vēl joprojām plaši izplatīta ir ieslodzīto spīdzināšana un slikta izturēšanās pret viņiem, ieslodzījums vieninieku kamerā, slepena aizturēšana, nežēlīgi, nehumāni un pazemojoši soda veidi un valsts pārstāvju nesodāmība;
E. tā kā aizvien vairāk tiek apcietināta inteliģence un nesen represijas tika vērstas arī pret divvalstu piederīgajiem, kam izvirzītas smagas apsūdzības par sadarbošanos ar ārvalstu varām un spiegošanu;
F. tā kā tiek vajātas vai jau tikušas vajātas vairākas sieviešu tiesību kustības aktīvistes, par to, ka viņas iesaistījās "miljons parakstu" kampaņā, cenšoties panākt sievietes diskriminējošu likumu atcelšanu, viņu plāns bija iesniegt šos parakstus valsts parlamentā;
G. tā kā Irāna joprojām nav parakstījusi ANO Konvenciju par visa veida diskriminācijas novēršanu pret sievietēm,
H. tā kā pēc Kultūras un Islamiskās vadības ministrijas procesuālo vadlīniju ieviešanas publikācijām tika pastiprināta cenzūra un tāpēc aizvien vairāk žurnālistu tiek apdraudēti un ieslodzīti, tajā pašā laikā varas iestādes regulāri slēdz dažādus plašsaziņas līdzekļu kanālus;
I. tā kā plašumā vēršas diskriminācija pret mazākumtautībām un to pārstāvju aizskaršana, to reliģiskās piederības vai etniskās izcelsmes dēļ, jo īpaši pierobežas reģionos (Kurdistānā, Huzestānā, Sistan-Balukistānā, Azerbaidžānas pierobežā), un tā kā daži šo mazākumtautību pārstāvji tiek ilgstoši turēti ieslodzījumā un viņiem piespriež nāves sodu;
J. tā kā bahajiešu reliģijas kopienas locekļi nevar praktizēt savu reliģiju, tos nežēlīgi vajā un tiem ir liegtas burtiski jebkādas civilās tiesības (piemēram, īpašuma tiesības, piekļuve augstākajai izglītībai) un tā kā viņu kulta vietas ir pakļautas vandālismam;
K. nosodot, ka Irāna joprojām neievēro starptautiskās saistības, kas paredz pārtraukt ar urāna bagātināšanu un degvielas pārstrādi saistītās darbības, lai atjaunotu pārliecību par kodolprogrammas pilnīgi miermīlīgo būtību;
L. paužot nožēlu, ka ne ES Augstais pārstāvis pēc sarunām ar Irānas kodolprogrammas pārstāvi, ne Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors nevarēja ziņot par pozitīvu rezultātu — to, ka Irāna izpildījusi ANO Drošības padomes prasības,
M. tā kā ES dalībvalstīm būtu jāatturas no Irānas patvēruma meklētāju izraidīšanas, tostarp to, kas vajāti savas seksuālās orientācijas vai reliģiskās pārliecības, piemēram, kristīgās ticības dēļ, un Grieķijai nevajadzētu atpakaļ uz Irānu nosūtīt Mohammad Hassan Talebi, Mohammad Hossein Jaafari un Vahid Shokorrhi Nia,
Cilvēktiesības
1. pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Irānā; aicina Irānas varas iestādes pildīt savas saistības saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un instrumentiem, kurus Irāna ratificējusi, veicinot vispārcilvēciskas vērtības un sniedzot visiem cilvēkiem iespējas izmantot savas pilsoņtiesības un politiskās brīvības;
2. pauž visdziļākās bažas par to, ka pēdējā gada laikā ir dramatiski pieaugušas represijas pret pilsoniskās sabiedrības kustībām Irānā; aicina Irānas varas iestādes izbeigt smagās represijas pret sieviešu tiesību aizstāvēm, „miljons parakstu” kampaņas aktīvistēm, studentu kustību, mazākumtautību tiesību aizstāvjiem, inteliģenci, skolotājiem, žurnālistiem, emuāru lietotājiem un arodbiedrību darbiniekiem;
3. atgādina Irānas valdībai par tās saistībām kā valstij, kura ir parakstījusi starptautiskos paktus par civiltiesībām un politiskajām tiesībām, kā arī ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, aizsargāt pamattiesības un cilvēktiesības, it īpaši uzskatu brīvību, un aicina atbrīvot visus, kas ieslodzīti savas pārliecības dēļ;
4. pauž sašutumu par reģistrēto izpildīto nāves sodu neiedomājamo pieaugumu, kad daudzi no nogalinātajiem tika notiesāti netaisnīgās prāvās;
5. aicina Irānu ievērot tās Kriminālprocesa kodeksu un nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu visiem cilvēkiem, jo īpaši nodrošināt, lai visiem, jau no tiesas procesa sākuma, būtu pieejams advokāts; mudina beznosacījumu kārtībā sniegt atbilstošu medicīnisko palīdzību apcietinātajiem, kuriem ir veselības problēmas;
6. pauž nosodījumu par nāvessoda piemērošanu un izpildi Irānā, īpaši nosoda nāvessoda piespriešanu mazgadīgajiem un nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem un viņu sodīšanu ar nāvi, un mudina Irānas varas iestādes ievērot starptautiski atzītos tiesiskos aktus attiecībā uz nepilngadīgajiem, piemēram, ANO Konvenciju pa bērna tiesībām;
7. aicina Irānas varas iestādes pildīt spīdzināšanas aizliegumu, kuru tiesu iestāžu vadītājs izsludināja 2004. gada aprīlī;
8. aicina Irānas parlamentu grozīt likumu par plašsaziņas līdzekļu brīvību Irānā un Sodu kodeksu saskaņā ar starptautisko paktu par civiltiesībām un politiskajām tiesībām, un atcelt visus kriminālnoteikumus, kas attiecas uz miermīlīgu uzskatu paušanu, arī plašsaziņas līdzekļos;
9. aicina ļaut daudzajām preses organizācijām, kas tikušas slēgtas vai pakļautas cenzūrai, strādāt saskaņā ar pieņemtiem noteikumiem par preses brīvību;
10. aicina Irānas varas iestādes paātrināt izmeklēšanas procesu par inteliģences pārstāvju un politisko aktīvistu aizdomīgajām nāvēm un slepkavībām, un saukt vainīgos pie atbildības;
11. aicina parlamenta deputātus steidzami izdarīt grozījumus Sodu kodeksā, moratorija vietā aizliedzot nomētāšanu ar akmeņiem vispār un pieņemt tiesību aktus, kas aizliegtu mazgadīgo sodīšanu ar nāvi, kā arī nāves soda piemērošanu par homoseksuālu rīcību un laulības pārkāpšanu;
12. aicina Irānas varas iestādes, kā pirmos soļus ceļā uz pilnīgu nāves soda atcelšanu, īstenot visus pieprasītos piesardzības pasākumus lietās, kas saistītas ar augstāko soda mēru un samazināt to noziegumu skaitu, kas sodāmi ar nāvi; aicina Irānas iedzīvotājus atbalstīt kampaņu „Atcelsim nāves sodu — Pasaule izlemj”, kuru uzsāka Pasaules Koalīcija pret nāves sodu un citas nevalstiskas organizācijas;
13. aicina varas iestādes ievērot starptautiski atzītos tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz personām, kas pieder pie oficiāli vai citādi atzītām reliģiskajām minoritātēm; nosoda minoritāšu tiesību neievērošanu un pieprasa, lai minoritātēm būtu iespējams izmantot visas Irānas Konstitūcijā un starptautiskajos tiesību aktos garantētās tiesības; aicina Irānas varas iestādes, novērst visa veida diskrimināciju reliģiskās pārliecības vai etniskās piederības dēļ vai personu diskrimināciju, kuras pieder pie mazākumtautībām, piemēram, kurdiem, azerbaidžāņiem, arābiem, beludžiem un bahajiešiem; it īpaši aicina atcelt aizliegumu, kas attiecas uz bahajiešu ticību;
14. mudina ANO Ģenerālo Asambleju balsot par rezolūciju, skaidri un izlēmīgi nosodot cilvēka pamattiesību pārkāpumus Irānā un aicina Irānas valdību pieņemt steidzamus pasākumus, lai apturētu neseno nāvessodu izpildes uzplūdus Irānā;
15. aicina Padomi un Komisiju cieši uzraudzīt notikumu gaitu Irānā, kā arī risināt jautājumus par konkrētiem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem; aicina Padomi un Komisiju ziņot par situācijas uzraudzību Irānā;
16. aicina atsākt ES un Irānas dialogu cilvēktiesību jomā, kas pārtraukts 2004. gada jūnijā,
17. atkārtoti apstiprina savu atbalstu visām neatkarīgām nevalstiskām organizācijām Irānā, kas ar dialoga palīdzību cīnās par demokrātiskām tiesībām;
18. aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības, akadēmisko, sociālekonomisko un kultūras apmaiņu starp Eiropu un Irānu, lai veicinātu atklātu dialogu, jo īpaši ar jaunā Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) starpniecību;
Kodolprogramma
19. uzsver, ka nebūtu pieņemami Irānai veidot militāro jaudu kodolieroču jomā, un aicina Irānas valdību pilnīgi, skaidri un ticami atbildēt uz visiem Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras jautājumiem, lai rastu atbildi uz visiem jautājumiem saistībā ar Irānas darbībām kodolenerģijas jomā, ratificētu un īstenotu papildu protokolu, kas pievienots Drošības kontroles līgumam, un pilnībā īstenotu tā papildu pasākumu prasības;
20. uzskata, ka, īstenojot šīs darbības un Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras noteiktos pārredzamības pasākumus, panāktu pozitīvu attīstību, lai veidotu ES un starptautiskās sabiedrības uzticību Irānas kodolprogrammai;
21. atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Padomes centieniem sarunu veidā rast ilgtermiņa risinājumu Irānas kodolprogrammas jautājumā un uzsver, ka ES priekšlikumos Irānai tiek piedāvāts viss iespējamais, lai attīstītu kodolenerģijas ražošanu civiliem mērķiem, vienlaicīgi kliedējot starptautiskās sabiedrības bažas;
22. atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu ANO Drošības padomes rezolūcijai, kas pieņemta saskaņā ar ANO Hartas 41. panta VII nodaļu, un aicina nākamajā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmē lemt par ES darbībām saistībā ar nākamajiem lēmumiem, kurus būs jāpieņem ANO Drošības padomei;
23. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, KĀDP Augstajam pārstāvim, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei, Irānas Augstākās tiesas priekšsēdētājam, kā arī Irānas Islāma Republikas parlamentam un valdībai.