REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

23.1.2008

Noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Michael Gahler un Struan Stevenson
PPE-DE grupas vārdā
par Irānu

B6‑0047/2008

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Irānu

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Starptautisko konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu un ANO Konvenciju par bērna tiesībām, kam Irāna ir pievienojusies,

–  ņemot vērā kopīgo paziņojumu, ko 2007. gada 28. septembrī pieņēma ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu ārlietu ministri un Vācijas ārlietu ministrs attiecībā uz Irānas darbībām kodolenerģijas jomā un ko atbalstīja Eiropas Savienības Augstais pārstāvis,

–  ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2007. gada 16. oktobra secinājumus,

–  ņemot vērā 2004. gada 14. decembra Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus par Irānu,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu un „Rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā”, ko 2007. gada 18. decembrī pieņēma ANO Ģenerālā asambleja,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā pēdējo divarpus gadu laikā, proti, kopš 2005. gadā notikušajām prezidenta vēlēšanām Irānā ir nopietni pasliktinājusies situācija attiecībā uz cilvēktiesībām un tās pilsoņu pamattiesībām;

B.  tā kā ir apstiprinājušies nāvessoda izpildes gadījumi, ko bieži veic publiski, pakarot vai nomētājot ar akmeņiem, ieslodzīto spīdzināšana un slikta izturēšanās pret viņiem, regulāra un patvaļīga ieslodzījuma laika pagarināšana vieninieku kamerā, slepena aizturēšana, nežēlīgas, necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās un šādu sodu piemērošana, ieskaitot miesassodus un amputācijas, un nesodāmība cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā;

C.  tā kā pieaug vardarbīgas represijas pret politiskajiem oponentiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, informācijas sniedzējiem internetā, skolotājiem, inteliģences pārstāvjiem, sievietēm, studentiem, arodbiedrību pārstāvjiem un personām, kas pieder pie reliģiskām, etniskām, lingvistiskām vai cita veida minoritātēm;

D.  tā kā 2007. gada 3. decembrī ASV publicēja jaunu Izlūkdienesta novērtēšanas ziņojumu (NIE), kurā teikts, ka „ar augstu ticamības pakāpi konstatējam, ka Teherāna 2003. gadā ir apturējusi savu kodolieroču programmu”, un ka „Teherānas lēmums apturēt savu kodolieroču programmu norāda uz to, ka tās apņēmība attīstīt kodolieročus ir mazāka, nekā mēs to vērtējām kopš 2005. gada”;

E.  tā kā sakarā ar šā NIE ziņojuma publicēšanu potenciāla apsteidzošas militāras darbības pret Irānu pirms ASV prezidenta Dž. Buša pilnvaru laika beigām iespēja tika atcelta;

F.  tā kā 2007. gada 14. decembrī koalīcija, kas Irānā iestājas par reformām, kritizēja prezidenta Mahmuda Ahmadinedžada politiku kodolenerģijas jomā, vainojot viņu ANO sankcijās un valsts pieaugošajā izolētībā; tā kā reformistu grupu koalīcija gatavojas izvirzīt kandidātus Islāma valsts parlamenta vēlēšanās 2008. gadā;

G.  tā kā sarunās ar IAEA vadītāju Muhamedu El Baradeju, kas risinājās 2008. gada 12. un 13. janvārī Teherānā, Irānas līderi piekrita sniegt atbildes uz visiem atlikušajiem jautājumiem attiecībā uz agrākajām viņu valsts darbībām kodolenerģijas jomā četru nedēļu laikā,

1.  pauž bažas par situācijas pasliktināšanos cilvēktiesību jomā Irānā un par nopietnajiem cilvēktiesību un pamattiesību pārkāpumiem attiecībā uz tās pilsoņiem; pieprasa Irānas varas iestādēm pilnībā nodrošināt to saistību ievērošanu cilvēktiesību jomā;

2.  pauž asu nosodījumu par nāvessoda piemērošanu un izpildi Irānā, īpaši nosoda nāvessoda piespriešanu mazgadīgajiem un nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem un viņu sodīšanu ar nāvi un mudina Irānas varas iestādes ievērot starptautiski atzītos tiesiskās aizsardzības aktus attiecībā uz nepilngadīgajiem, piemēram, ANO Konvenciju pa bērna tiesībām;

3.  asi nosoda praksi, kad notiek ieslodzīto spīdzināšana un slikta izturēšanās pret viņiem, regulāra un patvaļīga ieslodzījuma laika pagarināšana vieninieku kamerā, slepena aizturēšana, nežēlīgas, necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās vai šādu sodu piemērošana un nesodāmība cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā; pieprasa Irānas varas iestādēm gan tiesību aktos, gan praksē izbeigt jebkāda veida spīdzināšanu un citus nežēlīgus, necilvēcīgus un pazemojošus soda veidus un izturēšanos, pienācīgi piemērot likumdošanas procesu un vērsties pret nesodāmību cilvēktiesību pārkāpšanas gadījumos;

4.  asi nosoda vardarbīgās represijas pret politiskajiem oponentiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, informācijas sniedzējiem internetā, skolotājiem, inteliģences pārstāvjiem, sievietēm, studentiem, arodbiedrību pārstāvjiem un personām, kas pieder pie reliģiskām, etniskām, lingvistiskām vai cita veida minoritātēm; pieprasa Irānas varas iestādēm izbeigt šo pilsoņu vajāšanu, iebiedēšanu un izsekošanu un bez nosacījumiem atbrīvot visus ieslodzītos, kas tiek turēti apcietinājumā viņu pārliecības dēļ;

5.  ņem vērā Lielbritānijas Aizliegto organizāciju Apelācijas komisijas 2007. gada 30. novembra lēmumu, kurā tā aicina Lielbritānijas iekšlietu ministri nekavējoties svītrot PMOI (Irānas tautas Modžahedu organizācija) no aizliegto organizāciju saraksta;

6.  aicina Komisiju un Padomi ievērot Eiropas Pirmās instances tiesas spriedumu 2006. gada 12. decembrī, kurā tika noteikts svītrot PMOI no ES „teroristu saraksta”, un īstenot šo spriedumu;

7.  aicina Irānas varas iestādes ievērot starptautiski atzītos tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz personām, kas pieder pie reliģiskajām, lingvistiskajām, etniskajām vai cita veida minoritātēm, neatkarīgi no tā, vai tās ir atzītas; asi nosoda minoritāšu tiesību neievērošanu un pieprasa, lai minoritātēm būtu iespējams izmantot visas Irānas Konstitūcijā un starptautiskajos tiesību aktos garantētās tiesības; pieprasa Irānas varas iestādēm gan tiesību aktos, gan praksē izbeigt jebkāda veida diskrimināciju un citus cilvēktiesību pārkāpumus, kas vērsti pret personām, kuras pieder pie reliģiskām, etniskām, lingvistiskām vai cita veida minoritātēm, cita starpā — arābiem, azerbaidžāņiem, beludžiem, kurdiem, bahajiešiem, kristiešiem, ebrejiem, sufisma piekritējiem un sunnītiem; it īpaši aicina atcelt aizliegumu, kas attiecas uz bahajiešu ticību;

8.  aicina Padomi un Komisiju turpināt izmeklēt situāciju cilvēktiesību jomā Irānā un 2008. gada pirmajā pusgadā iesniegt Parlamentam izsmeļošu ziņojumu šajā jautājumā, ieskaitot projektu priekšlikumus, ko varētu finansēt Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta ietvaros;

9.  atkārtoti apstiprina, ka Irānas kodolprogrammas potenciāli izplatīšanas draudi joprojām rada nopietnas bažas ES un starptautiskajai sabiedrībai, kā to nepārprotami pauž ANO Drošības padomes Rezolūcija Nr. 1696, 1737 un 1747; tādēļ izsaka nožēlu, ka Irāna joprojām nav izpildījusi savas starptautiskās saistības apturēt visus ar bagātināšanu un pārstrādi saistītos pasākumus;

10.  atkārtoti aicina Irānu atjaunot kodolprogrammas pārredzamību, sniedzot IAEA izsmeļošas, skaidras un ticamas atbildes, lai atrisinātu visus atlikušos jautājumus un kliedētu bažas attiecībā uz šo programmu, ieskaitot tēmas, kam varētu būt militāra dimensija, pilnībā īstenot Drošības kontroles līguma prasības, ieskaitot tā papilu pasākumus, un ratificēt un īstenot papildprotokolu;

11.  atkārtoti pauž atbalstu centieniem sarunu ceļā rast ilgtermiņa risinājumu Irānas kodolprogrammas jautājumam, izmantojot dubultu pieeju, un pilnībā atbalsta Augstā pārstāvja un starptautiskās sabiedrības centienus mudināt Irānu atgriezties pie sarunām par ilgtermiņa pasākumiem, kas tai sniegtu visu nepieciešamo, lai attīstītu kodolenerģijas ražošanu civiliem mērķiem, vienlaicīgi kliedējot starptautiskās sabiedrības bažas un atjaunojot uzticību tās kodolprogrammai;

12.  atkārtoti pauž atbalstu trešajai ANO Drošības padomes rezolūcijai par sankcijām saskaņā ar VII nodaļas 41. pantu, atbalstot ANO procesu un starptautiskās sabiedrības kopīgos mērķus, ja vien nav skaidru pierādījumu par Irānas pilnīgu sadarbošanos ar IAEA, pilnīgu tās kodolprogrammas pārredzamību un tās bagātināšanas pasākumu apturēšanu;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, KĀDP Augstajam pārstāvim, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei, Irānas Augstākās tiesas priekšsēdētājam un Irānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.