REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
14.5.2008
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Alyn Smith, Milan Horáček, Marie-Hélène Aubert, Alain Lipietz, Frithjof Schmidt, Rebecca Harms, Caroline Lucas, Carl Schlyter, Bart Staes, Marie Anne Isler Béguin, Mikel Irujo Amezaga, Raül Romeva i Rueda, Kathalijne Maria Buitenweg un Jill Evans
Zaļo/ALE grupas vārdā
par pārtikas cenu celšanos ES un jaunattīstības valstīs
B6‑0221/2008
Eiropas Parlamenta rezolūcija par pārtikas cenu celšanos ES un jaunattīstības valstīs
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un tās 25. panta 1. punktu, kurā minētas tiesības uz uzturu,
– ņemot vērā Lauksaimniecības zinātnes un tehnoloģijas starptautisko novērtējumu attīstības jomā (IAASTD) par pārtikas ražošanu pasaulē, ko ierosināja un veica ar ANO Attīstības programmas, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas, Pasaules Bankas un citu starptautiskās sabiedrības struktūru atbalstu,
– ņemot vērā tā 2007. gada 25. oktobra rezolūciju par dzīvnieku barības un pārtikas cenu pieaugumu[1],
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā straujais pārtikas cenu kāpums ir iemesls ar pārtikas nepietiekamību saistītiem nemieriem jaunattīstības valstīs un saskaņā ar Pasaules Bankas datiem vismaz 33 valstīs, kuras importē pārtiku, var izcelties sociāli nemieri, jo šo valstu nabadzīgi iedzīvotāji aizvien asāk izjūt pārtikas trūkumu;
B. tā kā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija lēš, ka 826 miljoni cilvēku cieš no bada un nepietiekama uztura un vēl daudzi miljoni cilvēku ir pakļauti bada riskam, ja tuvākajā laikā netiks uzlabota viņu piekļuve pārtikas ražošanas resursiem;
C. tā kā bada un nepietiekama uztura dēļ pasaulē katru dienu mirst 25 000 cilvēku, no kuriem vismaz 11 000 ir bērni;
D. tā kā saskaņā ar Pasaules pārtikas programmas datiem ir vajadzīgi papildu līdzekļi vismaz 500 miljonu dolāru apmērā, lai īstenotu 2008. gadā plānotās programmas; tā kā valsts un privātie labības krājumi ir mazākie, kādi reģistrēti iepriekšējo 40 gadu laikā;
E. tā kā iepriekšējo desmitgažu laikā Pasaules Banka, Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Tirdzniecības organizācija jaunattīstības valstīs ir īstenojusi tirdzniecības liberalizāciju, kas daudzās valstīs ir radījusi uz apjomīgu eksportu orientētu lauksaimniecības modeli, tādējādi ilgtermiņā radot zaudējumus vietējai pārtikas ražošanai un vietējiem pārtikas tirgiem;
F. tā kā jaunattīstības valstu varas iestādes un starptautiskās finanšu iestādes neveic ieguldījumus lauksaimniecības pētniecībā, lauku attīstībā un lauksaimnieku apmācībā, mazie lauksaimniecības uzņēmumi visvairāk ir pakļauti negodīgai konkurencei, kas ir palielinājusi to nabadzību un neaizsargātību un mazinājusi to spēju saražot pietiekami daudz pārtikas;
G. tā kā iepriekšējās desmitgadēs jo īpaši ASV un ES īstenotās eksporta subsīdiju un pārtikas atbalsta politikas dēļ jaunattīstības valstīs ir iznīcinātas pašnodrošinājuma saimniecības un mazie lauksaimniecības uzņēmumi un miljoniem ģimeņu ir zaudējušas zemi un iespējas saņemt pienācīgu uzturu;
H. tā kā saskaņā ar Tūkstošgades ekosistēmu novērtējuma ziņojumiem Subsahāras Āfrikā nabadzīgo iedzīvotāju skaits no 1999. gadā reģistrētajiem 315 miljoniem pieaugs līdz 404 miljoniem 2015. gadā, ja saglabāsies pašreizējās tendences;
I. tā kā iepriekšējās desmitgadēs ES un pasaulē ir samazinājušās saimniecību noteiktās lauksaimniecības produktu cenas, jo īstenotā tirgus intervences un eksporta subsīdiju politika atbalstīja lielsaimniecības un lielu uzņēmumu veidošanos starptautiskajā pārtikas pārstrādes nozarē, kā rezultātā noteiktās cenas vairs nesedza daudzu sīkražotāju ražošanas izmaksas;
J. tā kā šīs tendences rezultātā pārtikas un dzīvnieku barības nozarē iesaistītie ir palielinājuši pārstrādes produktu cenas, izmantojot savu tirgus spēju palielināt peļņu, kas procentuālā izteiksmē nav samērojama ar iepirkto lauksaimniecības izejvielu cenām;
K. tā kā pašreizējo pārtikas krīzi veicina arī aizvien pieaugošā spekulācija ar lauksaimniecības un pārtikas precēm, kā arī aizvien biežākas sausuma un plūdu radītas katastrofas klimata pārmaiņu dēļ, aizvien lielāka konkurence starp pārtikas un agrodegvielas ražošanu, nekontrolēta tirgus liberalizācija, iedzīvotāju skaita pieaugums pasaulē, naftas cenu un līdz ar to arī lauksaimniecības izejvielu cenu kāpums un aizvien lielāks dzīvnieku barības pieprasījums, ko nosaka uztura paradumu maiņa jaunattīstības valstīs;
L. tā kā, ņemot vērā finanšu krīzi pasaulē, aizvien pieaugošā lauksaimniecības izejvielu izmantošana gaļas un agrodegvielas ražošanai ir veicinājusi spekulāciju ar lauksaimniecības izejvielām, un šī problēma nekavējoties ir jārisina un jākontrolē pasaules mērogā;
M. tā kā ES ir ietekme kā palīdzības sniedzējai jaunattīstības valstīm un kā nozīmīgai tirdzniecības partnerei divpusējās un daudzpusējās sarunās un šī ietekme ir atbildīgi jāizmanto, tostarp attiecībā uz tādu instrumentu pielietošanu kā, piemēram, Eiropas Parlamenta ierosinātā kvalificētas tirgus piekļuves koncepcija, kas veicinātu sociāli taisnīgu un videi draudzīgu tirdzniecības noteikumu īstenošanu,
1. uzskata, ka piekļuve pārtikai un pietiekamam uzturam ir cilvēka pamattiesības, kas jāgarantē arī jaunattīstības valstu iedzīvotājiem; tādēļ aicina veikt atbilstīgus pasākumus, lai īstenotu Vispārējo cilvēktiesību deklarācijā ietvertās tiesības uz uzturu;
2. pauž bažas par pārtikas cenu pieauguma negatīvo ietekmi uz nabadzīgajiem iedzīvotājiem, aizvien pieaugošo uztura nepietiekamību un badu; tomēr pauž viedokli, ka saimniecību noteiktajām cenām ir jāsedz mazo ražotāju izmaksas, lai ar pārtiku jo īpaši nodrošinātu jaunattīstības valstis, un ka atbilstīga uzmanība ir jāvelta pārtikas tirgu turpmākas monopolizācijas tendencei, ko īsteno sēklu tirdzniecības un pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumi, un šī tendence ir attiecīgi jākontrolē; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par godīgas tirdzniecības nolīguma visaptverošu satvaru, jo praksē ir pierādīts, ka šādas tirdzniecības koncepcija sniedz aizsardzību, nepieļaujot pārtikas cenu nepastāvību un nodrošinot taisnīgas ražotāju cenas;
Ārpolitika
3. uzskata — lai īsteni cīnītos pret badu, ir nepieciešama vispārēja ilgtspējīgas attīstības politika, lai jaunattīstības valstis varētu pietiekamā daudzumā saražot ūdeni un pārtiku un nodrošināt ar šiem resursiem iedzīvotājus, kā arī varētu atteikties no tādas lauksaimniecības preču tirdzniecības un pārtikas atbalsta, kas apdraud nodrošinātību ar pārtiku;
4. atzīst mazo un vidējo lauksaimniecības uzņēmumu būtisko ieguldījumu pārtikas piegādē un tādēļ aicina attīstības programmās uzsvērt atbalstu stabilām lauku apsaimniekošanas sistēmām, labas pārvaldes kritērijiem attiecībā uz zemes reformas iniciatīvām, ilgtspējīgas lauku apsaimniekošanas apmācības programmām un piekļuves veicināšanu zemes resursiem;
5. uzskata — lai sekmīgi cīnītos pret badu, ir jāatzīst valsts vai reģiona tiesības pieņemt pārtikas nodrošināšanas un pašpārvaldes pasākumus un stratēģijas, lai aizsargātu savas valsts iedzīvotāju iztikas līdzekļus un sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības;
6. tādēļ aicina Komisiju PTO sarunās pastiprināt centienus, lai nabadzīgām jaunattīstības valstīm jo īpaši nodrošinātu iespējas aizsargāt vietējo pārtikas ražošanu, un aicina neizdarīt spiedienu uz šīm valstīm, piemēram, sarunās par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem, lai tās atceltu izvedmuitas nodokļus vai eksporta apjoma pārbaudes, ja šādi pasākumi atbilst valsts interesēm pārtikas nodrošinājuma jomā;
7. aicina ES un citas rūpnieciski attīstītās valstis, kā arī starptautiskās finanšu iestādes necensties panākt, lai jaunattīstības valstis veiktu iedzīvotājiem būtisku ekonomikas pamatnozaru un sabiedrisko pakalpojumu liberalizāciju vai privatizāciju;
8. atzinīgi vērtē ASV administrācijas iniciatīvu atsaistīt pārtikas atbalstu un uzskata, ka šī iniciatīva ir pirmais būtiskais pasākums, lai reformētu visu pārtikas atbalsta programmu, pilnībā ņemot vērā vajadzību aktīvi atbalstīt pārtikas nodrošinājuma palielināšanu reģionālā un vietējā līmenī, ko iepriekš bieži vien apdraudēja ASV sniegtā pārtikas atbalsta piesaiste;
9. aicina Komisiju PTO iesniegt priekšlikumu iniciatīvai, lai novērtētu preču cenu stabilizāciju un citus apgādes pārvaldības instrumentus; aicina Eiropas Investīciju banku apzināt iespējas nekavējoties izveidot garantijas fondu, lai atbalstītu valsts mikrokredītu shēmas un riska ierobežošanas shēmas, kas darbotos vietējo pārtikas ražotāju interesēs, jo īpaši nabadzīgākajās jaunattīstības valstīs;
10. 13. aicina Komisiju un dalībvalstis lielāko daļu no attīstības palīdzības budžeta novirzīt lauksaimniecības pētniecībai un lauksaimnieku apmācībai un apmaiņai ar labāko praksi, lai veicinātu uz reģionālo un vietējo tirgu orientētu ražošanu un lai turpinātu tādu efektīvu un ilgtspējīgu augkopības sistēmu ieviešanu kā augseka, jauktu kultūru audzēšana un lauksaimnieku līdzdalība selekcijā, vietējiem apstākļiem pielāgota ģenētiski nemodificētu augu un dzīvnieku audzēšana, lai ilgtermiņā un ar nelieliem energoresursiem nodrošinātu stabilu vietējo pārtikas apgādi un pareizas lauksaimniecības sistēmas;
11. ir pārliecināts, ka pārtikas krājumu samazināšanās vairumā jaunattīstības valstu ir cieši saistīta ar aizvien pieaugošo lauksaimniecības preču tirdzniecības liberalizāciju; aicina Komisiju novērtēt pašreiz īstenotās tirdzniecības liberalizācijas politikas ietekmi uz badu un nabadzību jaunattīstības valstīs;
Iekšpolitika
12. uzskata, ka, ņemot vērā aizvien pieaugošo konkurenci starp pārtikas un agrodegvielas ražošanu, organisko vielu izmantošana enerģijas ražošanā var veicināt ilgtspējīgu enerģijas ieguvi no dažādiem avotiem, ja biogāzes ražošanai izmanto atkritumus un kūtsmēslus un enerģijas ražošana nekonkurē ar pārtikas ražošanu;
13. uzskata, ka tādi patēriņa modeļi, kam vajadzīgs liels daudzums dzīvniekizcelsmes produktu, piemēram, piens, gaļa un olas, paaugstina kopējo pieprasījumu pēc lauksaimniecības precēm un palielina siltumnīcefekta gāzu emisijas, un tādēļ aicina pārtikas produktus marķēt, norādot ražošanā izmantoto kopējo enerģijas patēriņu;
14. aicina Komisiju un dalībvalstis turpmāk novērst intensīvu aramzemes pārdošanu, lai to izmantotu būvniecības un transporta mērķiem, un tādēļ aicina Komisiju izstrādāt kritērijus, ar kuriem, veicot ietekmes uz vidi novērtējumus, varētu samazināt zemes izmantošanu būvniecības un transporta projektiem;
15. mudina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt KLP, lai noteiktu ilgtspējīgu līdzsvaru starp pārtikas, dzīvnieku barības un enerģijas ražošanu, pamatojoties uz novērtējumu par ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu;
16. aicina Komisiju izstrādāt pilnīgu ES politikas un programmu ietekmes novērtējumu enerģijas, attīstības, lauksaimniecības, ārējās tirdzniecības un rūpniecības jomā, lai pilnībā uzņemtos atbildību par labākiem instrumentiem un pasākumiem saistībā ar pārtikas nodrošinājumu pasaulē;
17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pusēm.