REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

14.5.2008

Pamatojoties uz jautājumiem, uz ko sniedz mutisku atbildi B6‑0153/2008 un B6‑0154/2008,
ievērojot Reglamenta 108. panta 5. punktu,
iesniedza Ģirts Valdis Kristovskis un Ryszard Czarnecki
UEN grupas vārdā
par (vājināta) urāna ieročiem un to ietekmi uz cilvēku veselību un vidi – ceļā uz šādu ieroči izmantošanas aizliegumu visā pasaulē

B6‑0224/2008

Eiropas Parlamenta rezolūcija par (vājināta) urāna ieročiem un to ietekmi uz cilvēku veselību un vidi – ceļā uz šādu ieroči izmantošanas aizliegumu visā pasaulē

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par vājināta urāna izmantošanas konvencionālajā munīcijā kaitīgo ietekmi, aicina:

• a)rūpīgi izmeklēt (ziņojot par rezultātiem Parlamentam) šādas munīcijas izmantošanu militārajās operācijās Balkānu reģionā, Irākā, Afganistānā un citos reģionos un tās ietekmi uz militārpersonām, civiliedzīvotājiem un viņu zemi (2003. gada 13. februāra rezolūcija);
• b)atkarībā no izmeklēšanas rezultātiem visām ES un NATO dalībvalstīm noteikt šādas munīcijas moratoriju atbilstīgi ES piesardzības principam (2001. gada 17. janvāra rezolūcija);
• c)pilnībā aizliegt šādu munīciju (2005. gada 17. novembra un 2006. gada 16. novembra rezolūcijas),

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra runu, kas tika teikta Starptautiskajai dienai cīņā pret vides izmantošanu karā un bruņotos konfliktos veltītā pasākumā (2002. gada 6. novembrī), kurā ģenerālsekretārs minēja, ka „lai gan starptautiskas konvencijas reglamentē ķīmiskos, bioloģiskos un kodolieročus, vidi apdraud tādas jaunas tehnoloģijas kā vājināta urāna munīcija”,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju Nr. 62/30 „Vājinātu urānu saturoša bruņojuma un munīcijas izmantošanas ietekme”, kas ar pārliecinošu balsu vairākumu tika pieņemta 2007. gada 5. decembrī, kurā uzsvērtas bažas par vājināta urāna izmantošanu militāriem mērķiem un ar kuru ANO dalībvalstis tiek mudinātas pārskatīt urāna ieroču lietošanas izraisītos draudus veselībai,

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.  tā kā mūsdienās (vājinātu) urānu plaši izmanto karadarbībā gan munīcijā, kas paredzēta nocietinātiem mērķiem lauku apvidos un pilsētās, gan bruņotai, nocietinātai aizsardzībai pret raķešu un artilērijas uzbrukumiem,

B.  tā kā visu laiku, kopš sabiedroto spēki sāka to izmantot pirmajā karā pret Irāku, ir nopietnas bažas par šādu ieroču izmantošanas pret nocietinātiem mērķiem rezultātā radīto smalko urāna daļiņu radioloģisko un ķīmisko toksiskumu; tā kā ir paustas bažas arī par to, ka mērķi netrāpījusī munīcija piesārņo augsni un gruntsūdeņus;

C.  tā kā, neraugoties uz to, ka zinātniskos pētījumos līdz šim nav pilnībā pierādīta kaitīgā ietekme, ir neskaitāmas liecības par kaitīgu un bieži vien nāvējošu šīs vielas iedarbību gan uz militārpersonām (piemēram, Itālijas personālu, kas atgriezies no Kosovas), gan uz civiliedzīvotājiem (piemēram, grūtnieces un viņu bērni, kas cieš no patoloģijām, Irākā);

D.  tā kā pēdējo gadu laikā ievērojami palielinājusies informētība par vājināta urāna radītajiem draudiem videi un veselībai un tā kā ir pēdējais laiks pieskaņot starptautiskos militāros standartus šai informācijai;

E.  tā kā vājināta urāna izmantošana karadarbībā ir pretrunā pamatnoteikumiem un pamatprincipiem, kas nostiprināti rakstītās un paražu starptautiskajās, humanitārajās un vides tiesībās,

1.  mudina dalībvalstis ievērot ANO 2007. gada 5. decembra rezolūcijas 1. punktu un līdz jūnija beigām iesniegt ziņojumu, kurā pausts viņu viedoklis par vājinātu urānu saturoša bruņojuma un munīcijas izmantošanas ietekmi;

2.  aicina ES augsto pārstāvi apsvērt nepieciešamību iekļaut vājināta urāna munīcijas lietošanas aizliegumu paredzētajā Eiropas Drošības stratēģijas pārskatīšanā;

3.  prasa Padomei un Komisijai rūpīgi izmeklēt vājināta urāna izmantošanu visos reģionos, kuros dalībai starptautiskās operācijās nosūtītas Eiropas militārpersonas un civilie darbinieki; mudina NATO un ASV sniegt savu atbalstu šādai izmeklēšanai un piedalīties tajā;

4.  mudina dalībvalstis turpmāk neizmantot vājināta urāna ieročus EDAP operācijās;

5.  mudina dalībvalstis, Padomi un Komisiju sniegt savām misijās nosūtītajām militārpersonām un civilajiem darbiniekiem, kā arī viņus pārstāvošajām profesionālajām organizācijām pilnu informāciju par iespējamo vājināta urāna izmantošanu pagātnē vai nākotnē reģionā, kurā notiek operācijas ar viņu dalību, un veikt pienācīgus aizsargpasākumus;

6.  aicina dalībvalstis, Padomi un Komisiju izveidot vides reģistru, kurā norādītas vietas, kas piesārņotas ar vājinātu urānu (tostarp izmēģinājuma poligoni) un sniegt pilnu atbalstu, tostarp finansiālu atbalstu, upuriem un viņu radiniekiem, kā arī skarto teritoriju attīrīšanas operācijām;

7.  aicina ES un NATO dalībvalstis apsvērt iespēju saglabāt vai noteikt vājināta urāna ieroču izmantošanas aizliegumu vai vismaz moratoriju un sistemātiski pārtraukt šāda veida ieroču ražošanu un iegādi;

8.  aicina dalībvalstis un Padomi uzņemties vadošo lomu darbā pie starptautiska ANO vai vēlmi izrādījušo valstu koalīcijas līguma, lai aizliegtu urāna ieroču izstrādi, ražošanu, uzkrāšanu, pārdošanu, izmēģināšanu un izmantošanu, kā arī iznīcinātu vai pārstrādātu esošos šādu ieroču krājumus;

9.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, NATO un NATO parlamentārajai asamblejai, ANO, Euromil, Starptautiskajam Sarkanajam Krustam un Pasaules Veselības organizācijai.