Procedūra : 2008/2542(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B6-0235/2008

Iesniegtie teksti :

B6-0235/2008

Debates :

PV 18/06/2008 - 13
CRE 18/06/2008 - 13

Balsojumi :

PV 19/06/2008 - 5.5

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0309

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 111kWORD 57k
15.5.2008.
PE401.568v01-00
 
B6‑0235/2008
Noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Adam Bielan, Konrad Szymański, Inese Vaidere, Hanna Foltyn-Kubicka, Roberts Zīle, Ryszard Czarnecki un Ģirts Valdis Kristovskis
UEN grupas vārdā
par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi 
B6‑0235/2008

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, kas stājās spēkā 1997. gadā un zaudēja spēku 2007. gadā,

–  ņemot vērā sarunas par jaunu Eiropas Savienības un Krievijas partnerības un sadarbības nolīgumu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās piecus protokolus,

–  ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes par cilvēktiesībām,

–  ņemot vērā Krievijas un starptautisko nevalstisko organizāciju daudzos ticamos ziņojumus par joprojām notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā,

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. janvāra paziņojumu Eiropadomei un Eiropas Parlamentam „Enerģētikas politika Eiropai” (COM(2007)0001),

–  ņemot vērā 2006. gada 23.  marta rezolūciju par energoapgādes drošību Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, jo īpaši:

   2007. gada 23. maija rezolūciju par Igauniju,
   2007. gada 26. aprīļa rezolūciju par Krieviju,
   2006. gada 13. decembra rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi 2006. gada 24. novembrī Helsinkos,
   2006. gada 25. oktobra rezolūciju par ES un Krievijas attiecībām pēc krievu žurnālistes Annas Poļitkovskas noslepkavošanas,
   2006. gada 15. jūnija rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi 2006. gada 25. maijā Sočos,
   2006. gada 19. janvāra rezolūciju par Čečeniju pēc vēlēšanām un pilsonisko sabiedrību Krievijā,
   2005. gada 15. decembra rezolūciju par cilvēktiesībām Krievijā un jaunajiem tiesību aktiem par NVO darbību,
   2005. gada 26. maija ziņojumu par ES un Krievijas attiecībām,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES ir atkārtoti uzsvērusi apņemšanos izveidot ar Krieviju stratēģisku partnerību, kuras pamatā ir demokrātiskas vērtības;

B.  tā kā ciešāka sadarbība un labas kaimiņattiecības starp ES un Krieviju ir ļoti svarīgas visas Eiropas stabilitātei, drošībai un uzplaukumam; tā kā ES un Krievijas savstarpējo attiecību pamatā jābūt sadarbībai politikas, ekonomikas un enerģētikas jomā, ievērojot tiesiskuma un demokrātijas principus un procedūras, kā arī cilvēka pamattiesības;

C.  tā kā Krievijas Federācija ir Eiropas Padomes locekle un līdz ar to tā ir apņēmusies ievērot kopīgās, šīs organizācijas statūtos un konvencijās nostiprinātās vērtības, mērķus un saistības un jo īpaši veicināt demokrātiju, un nostiprināt demokrātisku stabilitāti Eiropā;

D.  tā kā demokrātija Krievijā ir novājināta, jo īpaši pakļaujot valdības kontrolei visus galvenos TV kanālus un lielāko daļu radiostaciju, izplatoties pašcenzūrai drukātajos plašsaziņas līdzekļos, ieviešot jaunus ierobežojumus attiecībā uz tiesībām organizēt publiskas demonstrācijas un pasliktinoties NVO darbības videi;

E.  tā kā situācija Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos Gruzijā pasliktinās Krievijas Federācijas nesen veikto darbību rezultātā;

F.  tā kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins 16. aprīlī deva rīkojumu Krievijas valdībai sākt tiešu sadarbību ar Abhāzijas un Chinvali (Dienvidosetija) reģionu pārstāvjiem un tā kā šis lēmums apdraud starptautiski atzīto Gruzijas suverenitāti;

G.  tā kā Krievijas Federācija vienpusēji palielināja miera uzturētāju skaitu Abhāzijā, Gruzijā, iepriekš nesaskaņojot to ar Gruzijas valdību un nesaņemot tās piekrišanu;

H.  tā kā energoapgādes drošība ir viens no Eiropas sarežģītākajiem uzdevumiem un viena no galvenajām sadarbības jomām ar Krieviju;

I.   tā kā ir ļoti svarīgi, lai attiecībās ar Krieviju ES runātu vienā balsī, izrādītu solidaritāti un vienotību,

1.  atkārtoti apstiprina savu pārliecību, ka Krievija joprojām ir nozīmīgs pragmatiskas sadarbības partneris, ar kuru Eiropas Savienībai ir ne tikai kopīgas tautsaimnieciskās un tirdzniecības intereses, bet arī mērķis cieši sadarboties gan starptautiskajā arēnā, gan kopējās kaimiņvalstīs; atzinīgi vērtē jaunievēlētā Krievijas prezidenta apņemšanos garantēt tiesiskumu un demokrātiju un pauž cerību, ka D. Medvedevs piešķirs prioritāti attiecību padziļināšanai ar Eiropas Savienību;

2.  uzsver, cik svarīgi ir stiprināt ES dalībvalstu vienotību un solidaritāti attiecībās ar Krieviju un ka ES kopējā politika un dalībvalstu divpusējās attiecības ar Krieviju ir jāīsteno, ievērojot vienotus principus;

3.  atkārtoti uzsver, ka pašreizējā situācija Krievijā joprojām rada nopietnas bažas par cilvēktiesību, demokrātijas, vārda brīvības ievērošanu, mazākumtautību stāvokli, nevalstisko organizāciju neatkarību un par pilsoniskās sabiedrības un atsevišķu personu tiesībām; tādēļ pauž nožēlu, ka ES un Krievijas dialogs par cilvēktiesībām šajā jomā nav bijis sekmīgs, un aicina Krievijas valdību veicināt šo apspriežu pastiprināšanu, kas ir ES un Krievijas partnerības būtiska sastāvdaļa;

4  pauž nopietnas bažas par to, ka turpinās ziņojumi no Krievijas un starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām par spīdzināšanu, kā arī necilvēciskām un pazemojošām darbībām cietumos, milicijas iecirkņos un slepenos aizturēšanas centros Čečenijā; asi nosoda šādu praksi un aicina Krievijas iestādes nodrošināt, lai Čečenijas Republikā tiktu pilnībā ievērotas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā paredzētās tiesības;

5.  aicina jaunievēlēto Krievijas prezidentu pārskatīt attieksmi pret ieslodzītajām amatpersonām (to vidū arī Mihails Hodorkovskis un Platons Ļebedevs), kuru ieslodzīšanas pamatā, kā uzskata lielākā daļa novērotāju, ir politiski motīvi; uzsver, ka šāda rīcība veicinātu uzticēšanos Krievijas varas iestādēm un padarītu vēl ciešākas Krievijas Federācijas un Eiropas Savienības partnerattiecības;

6.   aicina Krieviju atcerēties par tiesiskajām saistībām, ko tā apņēmusies ievērot, kļūstot par Eiropas Padomes locekli 1996. gadā, un aicina pildīt šīs saistības;

7.  aicina Krieviju pārtraukt atbalstīt separātistu spēkus Gruzijā un iesaistīties konstruktīvā un mierīgā konflikta risināšanā, jo īpaši apstiprinot savas saistības attiecībā uz Gruzijas teritoriālo integritāti un suverenitāti un veidojot normālas attiecības ar Gruziju, pilnībā ievērojot tās suverenitāti un teritoriālo integritāti;

8.  pauž nopietnas bažas par Krievijas Federācijas lēmumu legalizēt divpusējās attiecības ar Abhāzijas un Chinvali (Dienvidosetija) reģioniem Gruzijā;

9.   stingri nosoda Gruzijas teritorijas pakāpenisku aneksiju, cita starpā izvietojot militārus spēkus Abhāzijā, un nosoda to, ka Krievijas Federācija ir vienpusēji palielinājusi tā saukto miera uzturētāju skaitu Abhāzijas reģionā Gruzijā; mudina Krievijas Federāciju pārtraukt militāra atbalsta sniegšanu separātistu režīmiem un izbeigt militāro agresiju pret Gruzijai;

10.  aicina ES ierosināt pārveidot Krievijas miera uzturēšanas operācijas Gruzijā par starptautisku un civilu operāciju;

11.  uzskata, ka Krievijas Federācijas pašreizējā politika un darbības attiecībā uz Gruziju apdraud starptautiski atzīto Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti un liecina par to, ka Krieviju nevar uzskatīt par neitrālu un objektīvu miera nodrošinātāju konfliktu skartajos reģionos;

12.  aicina ES ļoti skaidri signalizēt Krievijai, ka Krievijas un ES attiecības būs politiski apdraudētas, ja Krievija turpinās pārkāpt starptautiskās tiesības Gruzijā;

13.  uzsver, ka ES ir jāsadarbojas ar Krieviju kā nepieciešamu un svarīgu partneri, lai nodrošinātu mieru, stabilitāti un drošību un cīnītos pret starptautisko terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, kā arī risinātu citus drošības jautājumus, piemēram, par vides un kodolkatastrofas draudiem, cīņu pret narkotiku un ieroču kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un pārrobežu organizēto noziedzību Eiropas kaimiņvalstīs;

14.  pauž bažas par to, ka Krievijas varas iestāžu kontrolētie plašsaziņas līdzekļi bieži iesaistās apkaunojošās propagandas kampaņās pret dažām dalībvalstīm, cenšoties mazināt ES dalībvalstu vienotību un solidaritāti;

15.  mudina Krieviju pārtraukt izmantot propagandas metodes un politiku, manipulējot ar ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem, lai dažādās valstīs, piemēram, bijušajās PSRS republikās Latvijā un Igaunijā, panāktu „divkopienu valsts” veidošanos; nosoda, ka Krievija bijušajā PSRS teritorijā atkārtoti iejaucas informācijas apritē, cenšoties atjaunot „virtuālu PSRS”;

16.  uzsver, ka ir svarīgi uzlabot investīciju vidi Krievijā, ko var panākt, tikai veicinot un sekmējot nediskriminējošus un pārredzamus biznesa noteikumus, samazinot birokrātiju un divvirzienu investīcijas; pauž bažas par to, ka veids, kādā iestādes piemēro likumus, nav iepriekš paredzams;

17.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt dialogu ar Krieviju par enerģētikas jautājumiem, lai nodrošinātu piegādes un pieprasījuma drošību pieaugošās savstarpējās energoatkarības kontekstā; uzsver, ka šīs sadarbības pamatā jābūt principiem, kas noteikti Enerģijas hartā, kā arī savstarpīgumam attiecībā uz investīcijām, piekļuvi tirgum un infrastruktūrām; šajā sakarā pauž nožēlu, ka Krievijas Federācija joprojām nav parakstījusi minēto hartu; aicina Komisiju veikt nepieciešamos diplomātiskos pasākumus un aicina Eiropas Savienību sarunās ar Krieviju paust vienotu nostāju par šiem problemātiskajiem jautājumiem;

18.  pauž nopietnas bažas par to, ka strauji palielinās uzbrukumu skaits etniskajām, rasu un reliģiskajām minoritātēm Krievijā, un nosoda Krievijas varas iestādes, kas atteikušās piešķirt vai anulējušas vīzas dažiem protestantu garīdzniekiem un vairākiem Romas katoļu priesteriem;

19.  aicina jauno Krievijas prezidentu un valdību kopā ar Eiropas Savienību radīt apstākļus, kas nepieciešami tūlītējai sarunu sākšanai par jaunu ES un Krievijas partnerattiecību un sadarbības nolīgumu; šajā sakarā vēlreiz uzsver, ka tiesiskumam, demokrātijai un cilvēktiesībām jābūt nozīmīgai sastāvdaļai jebkurā turpmākajā nolīgumā ar Krievijas Federāciju;

20.  atbalsta informācijas apmaiņu par modernām enerģētikas tehnoloģijām un mudina veicināt ES un Krievijas enerģētikas nozares dalībnieku kontaktus, kā arī centienus, kas nepieciešami, lai uzlabotu energoefektivitāti un attīstītu tehnoloģijas bez CO2 izmešiem, kuras sniedz vērā ņemamas sadarbības iespējas īpaši rūpniecībā, nodrošinot paraugprakses un tehnoloģiju apmaiņu starp ES un Krieviju;

21.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Krievijas Federācijas valdībām un parlamentiem un Eiropas Padomei.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika