Rezolūcijas priekšlikums - B6-0277/2008Rezolūcijas priekšlikums
B6-0277/2008

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

27.5.2008

Noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Jan Marinus Wiersma, Hannes Swoboda, Véronique De Keyser un Benoît Hamon
PSE grupas vārdā
par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi

Procedūra : 2008/2530(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B6-0277/2008
Iesniegtie teksti :
B6-0277/2008
Pieņemtie teksti :

B6‑0277/2008

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par transatlantiskajām attiecībām, jo īpaši 2006. gada 1. jūnija rezolūciju[1] par ES un ASV attiecību uzlabošanu Transatlantisko partnerattiecību nolīguma kontekstā,

–  ņemot vērā savu 2008. gada 8. maija rezolūciju[2] par Transatlantisko ekonomikas padomi,

–  ņemot vērā Eiropadomei iesniegto Augstā pārstāvja un Eiropas Komisijas dokumentu „Klimata pārmaiņas un starptautiskā drošība” (2008. gada 14. marts),

–  ņemot vērā ES un ASV 2004. gada 26. jūnija deklarāciju par terorisma apkarošanu un 2005. gada 20. jūnija deklarāciju par sadarbības nostiprināšanu tādās jomās kā ieroču neizplatīšana un cīņa pret terorismu,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2008. gada rezolūciju Nr. 1803, 2006. gada rezolūciju Nr. 1696, 2006. gada rezolūciju Nr. 1737 un 2007. gada rezolūciju Nr. 1747 par Irānas kodolprogrammu,

–  ņemot vērā 2007. gada 30. aprīlī Vašingtonā notikušās ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus,

–  ņemot vērā gaidāmo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi 2008. gada 10. jūnijā Brdo (Slovēnijā),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā klimata pārmaiņu izraisītās sekas, piemēram, teritoriāli konflikti saistībā ar resursu sadali, augošas pārtikas cenas un migrācija, rada lielas bažas gan ES līderiem, gan Eiropas iedzīvotājiem; tā kā saskaņā ar Starptautiskās enerģētikas aģentūras datiem līdz 2030. gadam enerģijas pieprasījums visā pasaulē palielināsies par 50–60 %;

B.  tā kā pārtikas cenu pieaugums vissmagāk skar pasaules nabadzīgākās valstis; tā kā šī pārtikas krīze, ja to neizdosies pārvarēt, var izraisīt virkni negatīvu seku, kas ietekmētu sociālo progresu, tirdzniecību, ekonomisko izaugsmi, cilvēku veselību, vidi un drošību; tā kā ESAO dati liecina, ka ASV pašreizējās subsīdijas etanola ieguvei no kukurūzas ir veicinājušas pārtikas sadārdzināšanos visā pasaulē, kā arī šīs sadārdzināšanās izraisīto nestabilitāti dažās jaunattīstības valstīs, tostarp Haiti un Burkinafaso;

C.  tā kā vairums jaunattīstības valstu līdz 2015. gadā noteiktajam termiņam nebūs sasniegušas lielāko daļu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM), un daži rādītāji, jo īpaši saistībā ar bērnu mirstības samazināšanu un mātes veselības uzlabošanu, liecina, ka šajās jomās panāktais progress visā pasaulē ir ārkārtīgi neliels; tā kā Subsahāras Āfrika patlaban ir tālu no tā, lai sasniegtu kaut vienu TAM; tā kā piecpadsmit Attīstības palīdzības komitejas dalībnieku, kas pārstāv ES, kopējā oficiālā attīstības palīdzība 2007. gadā samazinājās par 5,8 % jeb naudas izteiksmē līdz 62,1 miljardam USD, kas atbilst 0,40 % no šo valstu nacionālā kopienākuma summas;

D.  tā kā ES valda pārliecinoša vienprātība par to, ka laikposmā līdz gaidāmajai Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pārskatīšanas konferencei, kas notiks 2010. gadā, šis līgums ir jāatjaunina un jāstiprina;

E.  tā kā pēc 2007. gada 3. decembrī publicētā ASV izlūkdatu novērtējuma ziņojuma par Irānas kodolmērķiem un kodolpotenciālu vairs netiek apsvērta apsteidzošu militāru darbību iespējamība pret Irānu pirms prezidenta Dž. Buša pilnvaru laika beigām;

F.  tā kā Izraēlas un Palestīnas līderi Anapolisā vienojās atsākt sarunas, lai līdz 2008. gada beigām noslēgtu attiecīgu nolīgumu; tā kā saistībā ar centieniem panākt stabilitāti Tuvajos Austrumos, veicinot mieru, demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu, ir vajadzīga cieša sadarbība starp ES un ASV — arī Kvarteta kontekstā — un sadarbība ar Arābu valstu līgu;

G.  tā kā ciešai ES un ASV sadarbībai Kosovā ir izšķiroša nozīme, lai Rietumbalkānos nodrošinātu stabilitāti un attīstību; tā kā ASV principā ir apņēmusies piedalīties nozīmīgajā EDAP Tiesiskuma misijā Kosovā, iesaistot tajā aptuveni 80 policistus, 2 tiesnešus un 4–6 prokurorus;

H.  tā kā terorisma apkarošanu, kas ir viena no ES un ASV prioritātēm, nevar īstenot uz tādu vispāratzītu, nozīmīgu un kopēju vērtību rēķina, kādas ir cilvēktiesību ievērošana un tiesiskums;

I.  tā kā ANO Ģenerālā asambleja 2007. gada 18. decembra plenārsēdē ar vēsturiski nozīmīgu balsojumu pieņēma vairāku reģionu alianses, tostarp arī ES, ierosināto rezolūciju par nāves soda moratoriju; paužot dziļas bažas par to, ka daudzos ASV štatos joprojām pastāv nāves sods,

1.  uzskata, ka gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas var izšķiroši ietekmēt ES un ASV attiecību nākotni; šajā sakarībā cer, ka šīs vēlēšanas rosinās ASV pastiprināti iesaistīties daudzpusējības, kā arī miera un demokrātijas veicināšanā visā pasaulē; uzskata, ka jāstiprina ES un ASV sadarbība delikātos jautājumos, kas saistīti, piemēram, ar Tuvo Austrumu miera procesu, Irānu, Irāku, Kosovu, kā arī vispasaules nabadzības problēmām un klimata pārmaiņām;

Globāla apjoma uzdevumi un klimata pārmaiņas

2.   mudina ASV darīt visu iespējamo, lai līdz ANO konferencei, kas paredzēta 2009. gada decembrī Kopenhāgenā, pabeigtu valsts tiesību aktu izstrādi klimata jomā; turklāt aicina ASV neatlaidīgi turpināt darbu pie oglekļa tirdzniecības sistēmas izveides, kuru nākotnē būtu iespējams saistīt ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu;

3.  atzinīgi vērtē Augstā pārstāvja un Eiropas Komisijas ziņojumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz drošību; mudina pievērsties šai tēmai kā prioritāram jautājumam ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē, balstoties uz 2007. gada decembrī Bali notikušās konferences panākumiem; aicina ES un ASV kopīgi darboties, lai 2009. gadā panāktu vērienīgu nolīgumu laikposmam pēc 2012. gada, paredzot gan risku mazināšanas pasākumus, gan pielāgošanās darbības starptautiskā līmenī;

4.  prasa palielināt ārkārtas palīdzību, lai novērstu reālos draudus, ko pasaules nabadzīgākajiem iedzīvotājiem rada pārtikas cenu palielināšanās; tomēr atzīst, ka ar naudu vien nepietiks, un tādēļ aicina Padomi un Komisiju, un ASV Kongresu un administrāciju pievērsties strukturālām problēmām, piemēram, nepietiekamām investīcijām lauksaimniecībā, un prasa, lai ES, ASV un daudzpusējās organizācijas izveido saskaņotu globālu pieeju, kurā jāparedz godīgāki tirdzniecības noteikumi un investīciju palielināšana jaunattīstības valstu lauksaimniecībā, sevišķi koncentrējoties uz nelieliem ražotājiem un sievietēm; aicina finansējuma devējus atbalstīt drošības tīklus visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām un iesaistīties šādu tīklu finansēšanā; aicina ES un ASV līderus aktīvi atbalstīt ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-Mūna vadībā izveidoto ANO Darba grupu cīņai pret pasaules pārtikas krīzi un iesaistīties šīs grupas darbībā;

Ieroču neizplatīšana

5.  pauž nožēlu par ASV kādreizējo nostāju attiecībā uz Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanu un prasa nostiprināt starptautisko līgumu un režīmu sistēmu, kas vēršas pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu; aicina ES un ASV censties nepieļaut „vakuuma” izveidošanās iespēju laikposmā no 2009. līdz 2010. gadam, kad būs pienācis laiks atjaunot galvenos atbruņošanās nolīgumus; cer, ka tiks saglabāti sevišķi svarīgie 1999., 2000. un 2001. gada nolīgumi ar Krieviju;

6.  aicina ES un ASV likt lietā savas politiskās un diplomātiskās iespējas, lai atbalstītu Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) priekšlikumus, kuros ierosināts universalizēt Kodoldrošības kontroles nolīguma Papildprotokolu un panākt daudzpusējību bagātināšanas procesā; aicina ES un ASV atkal apņemties ievērot saistības, kas minētas 2000. gada KNL pārskatīšanas konferences noslēguma dokumentā;

7.  aicina ASV ratificēt Kodolizmēģinājumu vispārējā aizlieguma līgumu, uzskatot to par nozīmīgu soli ceļā uz kodolieroču operacionālās nozīmes samazināšanu;

8.   uzskata, ka ASV plāns izvietot Eiropā pretraķešu sistēmu šobrīd var traucēt starptautiskajiem atbruņošanās pasākumiem; pauž bažas par Krievijas lēmumu pārtraukt ievērot saistības, kas tai paredzētas Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā; uzsver, ka šie abi jautājumi ietekmē visu Eiropas iedzīvotāju drošību, un tādēļ tos nevar izlemt divpusējās sarunās starp ASV un atsevišķām Eiropas valstīm; šajā sakarībā min Bukarestes augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju, kuru publiskoja Ziemeļatlantijas Padomes pēdējā sanāksmē 2008. gada 3. aprīlī un kurā prasīts izveidot vispusīgu pretraķešu aizsardzības arhitektūru, ietverot tās darbības jomā visu sabiedroto valstu teritoriju; aicina Padomi un dalībvalstis izveidot sistēmu, kuras mērķis ir iesaistīt sarunās par šo jautājumu visas ES dalībvalstis un NATO; aicina Padomi un NATO izvērtēt nākotnē iespējamos kodoldraudus, ko rada atsevišķas valstis, un draudus, ko Eiropai rada jauna bruņošanās sacensība, un ierosināt piemērotu daudzpusēju reakciju uz šiem draudiem, paredzot iespēju iekļaut ASV iecerēto pretraķešu sistēmu NATO sistēmā;

Irānas kodolprogramma

9.  atkārtoti pauž nedalītu atbalstu ANO Drošības padomes rezolūcijām par Irānu, kuras tika pieņemtas saskaņā ar ANO Statūtu VII nodaļas 41. pantu, un aicina ES un ASV vienoties par kopēju stratēģiju, lai pārliecinātu Teherānu ievērot ANO Drošības padomes rezolūcijas;

10.  ņemot vērā ASV diplomātiskos panākumus sarunās ar Ziemeļkoreju, aicina ASV kopā ar ES piedalīties tiešajās sarunās ar Irānu, jo ASV var piedāvāt papildu drošības garantijas; uzsver sadarbības nozīmi ar ASV, Krieviju, Ķīnu un līgumos neiesaistītām valstīm, lai izvērtētu papildu koncepcijas, kuru mērķis — panākt vispusīgu nolīgumu ar Irānu par šīs valsts kodoliekārtām un to izmantošanu, šajā nolīgumā ievērojot Irānas drošības intereses;

Tuvo Austrumu miera process

11.  mudina Padomi nodrošināt, lai ES, būdama galvenā humānās palīdzības sniedzēja palestīniešu teritorijās, uzņemtos svarīgu politisko lomu — arī Kvarteta kontekstā — centienos panākt mieru Izraēlas un Palestīnas starpā; prasa uzlabot pušu sadarbību Kvartetā, kā arī atjaunot ES un ASV partnerību attiecībā uz noturīga miera un stabilitātes nodrošināšanas pasākumiem Tuvajos Austrumos; atzinīgi vērtē un atbalsta Kvarteta prasību turpināt neierobežotu neatliekamās un humānās palīdzības sniegšanu Gazas joslas iedzīvotājiem; pauž viedokli, ka jādara viss iespējamais, lai stiprinātu Libānas suverenitāti un teritoriālo integritāti un rastu risinājumu valstī patlaban pastāvošajai politiskajai krīzei; prasa saskaņotu ES un ASV rīcību, lai rosinātu Sīriju sadarboties ar starptautisko sabiedrību un attiecīgajā reģionā uzņemties konstruktīvas funkcijas;

Efektīva daudzpusējā sadarbība

12.  atzīmē paplašināto sadarbību ar ASV „minilaterālos” forumos, lai pievērstos īpašām krīzes situācijām, piemēram, G8 vai Balkānu kontaktgrupā, Tuvo Austrumu Kvartetā vai „P5+1” Irānas grupā; atgādina, ka Eiropas Savienības pamatā ir tās dalībvalstu solidaritāte un tādēļ dalībvalstīm jāapspriežas ar partneriem par lēmumiem, kas ir kopējās interesēs, gala rezultātā panākot efektīvus, vienotus, daudzpusējās sarunās rastus risinājumus, kuri dotu labumu visām iesaistītajām pusēm; tādēļ aicina Augsto pārstāvi, atjauninot Eiropas Drošības stratēģiju, kuras projekts jāsagatavo 2008. gada otrajā pusē, pievērsties patlaban būtiskajiem uzdevumiem saistībā ar efektīvu daudzpusējo sadarbību; uzskata, ka, pārskatot stratēģiju, jātiecas panākt, lai Eiropas Savienībai būtu lielāka autoritāte un ietekme, tostarp paredzot, ka „minigrupām” ir pienākums apspriesties ar ES partneriem un saņemt ES pilnvarojumu;

13.  aicina ASV ratificēt Starptautiskās Krimināltiesas dibināšanas līgumu;

14.  aicina ES un ASV sadarboties, lai izveidotu starptautisku vidi, kas sekmētu situācijas uzlabošanos drošības un cilvēktiesību jomā tādās valstīs kā Mjanma, Zimbabve, Kongo Demokrātiskā Republika, Sudāna, Čada, Kenija, Somālija, šajā nolūkā turpinot izvirzīt šos jautājumus visu attiecīgo forumu, tostarp arī ANO Drošības padomes, uzmanības centrā;

Attīstības sadarbība

15.  aicina ES un ASV par starptautiskās attīstības politikas galveno uzdevumu uzskatīt Tūkstošgades attīstības mērķus; mudina Padomi, Komisiju, dalībvalstis un ASV sniegt lielāku atbalstu jaunattīstības valstīm, lai saglabātu ticamību attiecībā uz savu apņemšanos palielināt atbalstu; atzīst, ka ASV pastiprināti iesaistījusies gan attīstības palīdzībā kopumā, gan — jo īpaši —palīdzībā Āfrikai; mudina ASV prezidentu savu amata pilnvaru pēdējā gadā mēģināt panākt vērienīgus rezultātus G8 sanāksmē Japānā un ANO Tūkstošgades attīstības mērķu augstākā līmeņa sanāksmē, kas septembrī notiks Ņujorkā; aicina Eiropas Savienību kā galveno jautājumu Eiropadomes 19. un 20. jūnija sanāksmes darba kārtībā saglabāt Tūkstošgades attīstības mērķus un ikgadējos grafikus 0,7 % līmeņa sasniegšanai attiecībā uz oficiālās attīstības palīdzības apjomu;

16.  uzskata, ka paužama nožēla par ASV valdības lēmumu samazināt finansiālo atbalstu ANO Iedzīvotāju fondam (UNFPA); norāda, ka UNFPA ir būtiska nozīme, lai panāktu brīvprātīgu dzimstības līmeņa samazināšanos mazāk attīstītajās valstīs; uzskata, ka iespēja iegūt kontracepcijas līdzekļus un piekļuve reproduktīvās veselības dienestiem, meiteņu un sieviešu iespēju veicināšana un mātes un bērna veselības sekmēšana ir būtiskas stratēģijas, lai bremzētu iedzīvotāju pieaugumu un saglabātu resursu ilgtspēju; tādēļ mudina ASV valdību palielināt finansiālo atbalstu UNFPA;

Cilvēktiesības un cīņa pret terorismu

17.  atkārtoti aicina Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju beidzot īstenot ieteikumus, ko tām adresējusi Parlamenta Pagaidu komiteja saistībā ar iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus (TDIP); pauž cerību, ka ASV administrācija beidzot pievērsīsies jautājumam par Gvantanamo līča ieslodzījuma vietas slēgšanu un ka ES dalībvalstis darīs visu iespējamo, lai atbalstītu atbrīvoto ieslodzīto pārmitināšanu, tādējādi veicinot šo procesu; uzskata, ka paužama nožēla par ASV administrācijas lēmumu izveidot jaunu ieslodzījuma vietu kompleksu Afganistānā, un pilnībā apzinās, ka Amerikas Savienotās Valstis tuvākajos gados, visticamāk, turpinās turēt ieslodzītos ārvalstu ieslodzījuma vietās; nosoda visus spīdzināšanas un sliktas izturēšanās veidus un atkārtoti uzsver nepieciešamību ievērot starptautisko tiesību aktu prasības;

18.  atkārtoti uzsver vajadzību pēc vispārēja nolīguma, kurā būtu noteikts, ka visām dalībvalstīm ir vienādi nosacījumi dalībai ASV vīzu režīma atcelšanas programmā, nepieļaujot nekādas tiešās vai netiešās diskriminācijas izpausmes;

19.  atzinīgi vērtē to, ka ASV atzinusi EK tiesības risināt sarunas par šādu nolīgumu, un norāda, ka ES kompetencē esošie jautājumi, piemēram, ar drošību saistītie jautājumi (tostarp pasažieru datu reģistrā iekļauto datu apmaiņa, izdošana un savstarpēja juridiskā palīdzība) ar Padomi un dalībvalstīm apspriežami tikai tādā mērā, kādā tie attiecas uz katras valsts valstspiederīgajiem;

20.  apstiprina savu gatavību cieši sadarboties, lai kopīgi apkarotu terorismu, un atkārtoti uzsver, ka, ievērojot EK un ES tiesību aktus par datu aizsardzību, kā arī pamattiesības un tiesiskumu, šīs sadarbības galvenajam uzdevumam jābūt, pirmkārt, uzlabot informācijas apmaiņa, stingri ievērojot datu aizsardzības noteikumus, otrkārt, uzlabot tiesībaizsardzības iestāžu un izlūkdienestu darbības koordināciju, pat operacionālā līmenī, treškārt, uzlabot tiesu iestāžu sadarbību, pamatojoties uz spēkā esošo ES un ASV nolīgumu par savstarpējo juridisko palīdzību un izdošanu;

21.  uzsver, ka ir svarīgi cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību ievērot cilvēktiesības un tiesiskumu, un mudina Komisiju informēt EP par panākumiem, kas gūti sarunās par Eiroatlantisko sadarbības sistēmu, jo īpaši attiecībā uz personas datu un privātās dzīves aizsardzību;

Afganistāna

22.  norāda, ka līdzšinējiem starptautiskajiem centieniem panākt stabilizāciju Afganistānā diemžēl bija raksturīgs koordinācijas trūkums; atzīmē Augstā pārstāvja paziņojumu KĀDP, ka ES Policijas misija Afganistānā — EUPOL — drīzumā būs izvietota pilnā plānotajā apjomā; uzsver, ka EUPOL uzdevums ir papildināt citu iesaistīto pušu darbību šajā valstī;

23.  pauž nožēlu, ka līdzšinējais starptautiskās sabiedrības atbalsts Afganistānai ir bijis nepietiekams un vairākos gadījumos  — izšķērdīgs vai neefektīvs; ņemot vērā tiešo saistību starp attīstību un drošību, aicina ES un ASV veikt steidzamus pasākumus, lai palielinātu, uzlabotu un labāk koordinētu attīstības palīdzību Afganistānai, šajā nolūkā novirzot iespējami daudz līdzekļu Afganistānas iestādēm un pieredzes bagātām NVO;

Irāka

24.  aicina Padomi uzsākt dialogu ar ASV par Irākas jautājumu un paust ES uzskatus par tās stratēģisko nozīmi šajā valstī, kā arī turpināt atbalstīt starptautiskās sabiedrības nozīmes daudzpusējības izvēršanu Irākā, pilnībā izmantojot ANO paplašinātās pilnvaras saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1770;

Kosova

25.  uzskata, ka ES un ASV steidzamā kārtā jāpievēršas īstermiņa drošības problēmām un ilgtermiņā — Kosovas attīstības problēmām, tiecoties panākt kopējo mērķi, proti, funkcionālu valsti, etniski daudzveidīgu sabiedrību, darbotiesspējīgas iestādes un tiesiskuma ievērošanu;

26.  atzinīgi vērtē to, ka EDAP Tiesiskuma un policijas misijā Kosovā pirmo reizi piedalīsies ASV policisti; atzīmē, ka Amerikas Savienoto Valstu administrācija nosūtīs piedalīties Kosovas operācijā virkni valsts departamenta darbinieku un līgumpartneru un segs 25 % Starptautiskā Civilā biroja (ICO) pamatdarbības izmaksu, savukārt pārējās izmaksas segs Eiropas Komisija un citas valstis;

Gruzija

27.  aicina ES un ASV izmantot visas diplomātiskās iespējas, lai mudinātu Krieviju ievērot Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti, un aicina visas iesaistītās puses censties panākt mierīgu risinājumu Gruzijas separātistu konfliktam;

ES un NATO sadarbība

28.  aicina ES dalībvalstis un ASV kopīgi izstrādāt jaunas idejas, lai stiprinātu ES un NATO partnerību un definētu tai jaunus principus, paplašinot „Berlīne Plus” darbības jomu, jo ir vajadzīga plašāka sadarbība Afganistānā; pauž viedokli, ka centieni pielāgot un uzlabot Eiropas drošības stratēģiju ir jāsaista ar sākotnējām sarunām par jaunu NATO stratēģisko koncepciju;

Nāves sods

29.  atkārtoti pauž nosodījumu nāves sodam; aicina ASV valdību un visus ASV štatus atcelt nāves sodu; pauž nožēlu par ASV Augstākās tiesas nesen pieņemto lēmumu tomēr atļaut nāvējošas injekcijas metodi, tādējādi paverot ceļu nāves soda izpildes atsākšanai;

30.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem, kā arī Amerikas Savienoto Valstu prezidentam un Kongresam.