REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
28.5.2008
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Pierre Jonckheer, Cem Özdemir, Angelika Beer un Kathalijne Maria Buitenweg
Zaļo/ALE grupas vārdā
par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi
B6‑0279/2008
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par transatlantiskajam attiecībām, īpaši 2007. gada 25. aprīļa rezolūciju[1],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas par klimata pārmaiņām, īpaši tās, ko pieņēma 2005. gada 16. novembrī[2], 2006. gada 26. oktobrī[3] un 2007. gada 14. februārī[4],
– ņemot vērā ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi, kas notiks 2008. gada 10. jūnijā Brdo (Slovēnijā),
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā miers, demokrātija, cilvēktiesības, kā arī tiesiskums, starptautiskās tiesības, ilgtspējīga ekonomika un ilgtspējīga attīstība ir kopīgas vērtības, kuras veido pamatu transatlantiskās partnerības attīstībai, un šī partnerība ir ES ārpolitikas stūrakmens;
B. tā kā, ņemot vērā transatlantisko partneru nozīmi pasaulē, globālās pārvaldības stāvoklis un globāla mēroga problēmu risināšana ir to kopējā atbildība, jo īpaši attiecībā uz pašreizējo krīzi galvenajos finanšu tirgos, pieaugošo nelīdzsvarotību saistībā ar valūtām un tirdzniecības attiecībām, pastāvīgajām un, ik pa laikam, jaunajām parādu krīzēm visnabadzīgākajās valstīs un aizvien pieaugošo labklājības līmeņa atšķirību starp valstīm, kā arī to iekšienē;
C. tā kā stipras un aktīvas partnerattiecības starp ES un ASV ir būtiski svarīgs pasaules attīstības instruments kopīgo vērtību interesēs, pamatojoties uz efektīvu daudzpusību un starptautiskajām tiesībām;
D. tā ka miera veidošanas, konfliktu novēršanas un risināšanas, ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās kopīgajai politikai jākļūst par atjaunotās ES un ASV partnerības galveno uzdevumu;
E. tā kā, neskatoties uz nesen panākto ievērojamo progresu, pusēm jāpieliek jaunas pūles, lai uzlabotu uzticēšanās gaisotni abās Atlantijas okeāna pusēs;
F. tā kā ir atkārtoti jāpieliek lielāki un koncentrētāki pūliņi, lai risinātu pašreizējās krīzes pasaulē, īpaši ņemot vērā jaunās iespējās, ko pavērusi Anapolisā uzsāktā iniciatīva konflikta pilnīgam atrisinājumam Tuvajos un Vidējos Austrumos;
G. tā kā cīņā pret starptautisko terorismu jāuzsver nozīme, kāda ir starptautisko tiesību un līgumu pilnīgai ievērošanai attiecībā uz cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kas nozīmē, ka tiesību akti terorisma apkarošanas jomā vienmēr jāpakļauj rūpīgām parlamentārajām pārbaudēm un objektīvai pārskatīšanai;
H. tā kā saskaņā ar ASV slepeno aizturēšanas programmu simtiem ieslodzīto, kas pārsvarā ir afgāņi, turpina atrasties ieslodzījuma vietās, piemēram Bagramas karabāzē un Gvantanamo, pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības un starptautiskās cilvēktiesības;
I. tā kā Eiropas Parlaments vairākkārt ir aicinājis noslēgt Transatlantisko partnerattiecību nolīgumu, lai aizstātu 1995. gada Jauno transatlantisko programmu;
J. tā kā ASV un ES savtīgā tirdzniecības politika noteikti ir veicinājusi PTO tirdzniecības sarunu Dohas kārtas neizdošanos un tādējādi vājinājusi vispārējo atbalstu daudzpusībai taisnīgu un vienlīdzīgu tirdzniecības noteikumu izveidē,
K. tā kā kopš vairākiem desmitiem gadu eksporta subsīdijas īpaši no ASV un ES ir pašnodrošinošu un maza apjoma saimniecību iznīcināšanas iemesls jaunattīstības valstīs, un tāpēc miljoniem ģimeņu ir palikušas bez zemes un nevar iegūt pārtiku atbilstošā veidā;
L. tā kā ES un ASV ir nepieciešamā ietekme kā galvenajiem palīdzības sniedzējiem jaunattīstības valstīm un kā nozīmīgiem tirdzniecības partneriem divpusējās un daudzpusējās sarunās, un tām jārīkojas atbildīgi, izstrādājot un izmantojot instrumentus, kuros dota priekšroka sociāli taisnīgiem un videi nekaitīgiem tirdzniecības noteikumiem, piemēram, Eiropas Parlamenta ierosināto kvalificētas tirgus piekļuves koncepciju,
1. uzskata, ka ir nepieciešams turpināt uzlabot ES un ASV attiecības ar nosacījumu, ka tās attīstās uz abpusēja pamata, un visā ES izdodas panākt vienotu nostāju šajā jautājumā; uzskata, ka nostiprinājušās transatlantiskās attiecības var veicināt plaša vispārēju problēmu loka risināšanu, īpaši, ja tiek nodrošināta kopēja pieeja krīžu teritorijām, piemēram, Rietumbalkānos, Dienvidkaukāza reģionā, plašos Tuvajos Austrumos, Afganistānā, kā arī terorisma apkarošanai, pašreizējai krīzei pārtikas apritē, energoapgādes drošībai un klimata pārmaiņām, ekonomikas recesijai un tirdzniecības nelīdzsvarotībai un finanšu tirgu pārredzamībai un regulēšanai;
| 2. | norāda uz iniciatīvu uzsākt Jauno transatlantisko ekonomisko partnerattiecību īstenošanu, lai aizstātu esošo Jauno transatlantisko programmu; | vēlreiz atgādina par nepieciešamību kopā ar šo ekonomikas iniciatīvu izstrādāt jaunu pamatnolīgumu, kas nodrošinātu atbilstīgu institucionālo un politisko pamatu, lai īstenotu kopīgus politiskos un ekonomiskos mērķus un ciešā vienotībā un daudzpusējas sistēmas ietvaros mēģinātu atrisināt 21. gadsimta problēmas; |
3. atbalsta ASV Kongresa un Eiropas Parlamenta līdzdalību šajā procesā; aicina ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē atbalstīt partnerattiecību parlamentāro dimensiju un ES un ASV izpildvaras iestāžu dialogā ciešāk iesaistīt likumdevējas iestādes, kā arī abu pušu pilsonisko sabiedrību;
Tirdzniecības jautājumi un krīze pārtikas apritē
4. uzsver ka mērķis radīt vienotus standartus tirdzniecībai, kā tika apspriests Transatlantiskās Ekonomikas padomes 2007. gada novembra sanāksmē, saistībā ar vadlīnijām, vienojoties par ES un ASV tirdzniecības partnerattiecību nolīgumu abpusēju atzīšanu 2009. gadā, nedrīkstētu novest pie tā, ka saskaņošanas vārdā tiktu pazemināti sociālie, vides un veselības standarti; mudina atjaunot Transatlantisko vides dialogu un iekļaut to Transatlantiskajā Ekonomika padomē, lai sadarbībai reglamentēšanas jomā nodrošinātu „paraugprakses” patērētāju veselības, drošības un vides aizsardzības sekmēšanai, tādējādi veicinot ilgtspējīgāku transatlantisko tirgu;
5. uzskata, ka nolīgums, ko 2008. gadā attiecībā uz kopīgiem standartiem biodegvielas jomā mēģina panākt Transatlantiskā Ekonomikas padome, ņemot vērā arī Brazīlijas ieguldījumu, vēl arvien būs pilnīgi neatbilstošs, kamēr tajā neiekļaus visaugstākos standartus attiecībā uz biodegvielas ražošanai izmantojamo kultūraugu audzēšanas vides ilgtspējību aicina transatlantiskos partnerus atbalstīt moratorija noteikšanu biodegvielu ražošanai no pārtikas kultūrām, līdz laikam, kamēr nav pilnībā novērtēta tās ietekme uz vispārējo nodrošinātību ar pārtiku;
6. pieprasa, lai ne saistībā ar divpusējā transatlantiskajām attiecībām, ne arī PTO daudzpusējā sistēmā nekādā gadījumā netiktu liberalizēti sabiedriskie pamatpakalpojumi, jo īpaši izglītība, veselības aizsardzība, sanitārija, ūdens un energoapgāde, kā arī audiovizuālie un kultūras pakalpojumi;
7. uzskata, ka zināmas tirdzniecības priekšrocības, ko ASV gūst, atsakoties parakstīt Kioto protokolu, ir vides dempinga veids un ES tas jākompensē ar korektīviem pasākumiem, piemēram, robežšķērsošanas nodokļa pielāgojumu;
8. aicina ASV valdību turpmāk atturēties no ES tiesību aktu un ES praktisko metožu kritizēšanas saistībā ar ģenētiski modificētu pārtikas un lopbarības produktu importa licencēšanu, marķēšanu un izsekojamību;
9. mudina Kanādas un ASV valdību atteikties no saviem pretdarbības pasākumiem attiecībā uz ES importu, atbildot uz ES aizliegumu ievest liellopu gaļu, kuras audzēšanā izmantoti hormoni, un atzīt neapgāžamos zinātniskos pierādījumus par to, ka liellopu audzēšanā izmantotie hormoni, kā, piemēram, oestradiols 17 beta, ir vēzi izraisoši un ģenētiski toksiski, kas izraisa nepieļaujamu risku; mudina Eiropas Komisiju pārsūdzēt PTO 2008. gada 30. marta nolēmumu šajā lietā, kas atļauj ASV un Kanādai uzspiest Eiropai ar hormoniem audzētu liellopa gaļu;
10. pauž bažas par komisāra G. Verheugen solījumu iepriekšējā Transatlantiskās Ekonomikas padomes sanāksmē 2008. gada 13. maijā atcelt tādu mājputnu ievešanu ES no ASV, kas apstrādāti , lai samazinātu slimības izraisītāju daudzumu, kaut arī nav nekādu jaunu zinātnisku ieteikumu, kas apstiprinātu viņa pārtikas nekaitīguma prasību;
11. joprojām neuzticas ES un ASV Kopīgā atklātā nolīgumam par ieguldījumiem, attiecībā uz kuru panākta vienošanās 2008. gada 13. maija Transatlantiskajā Ekonomikas padomē un kurā tiek veicināta neierobežota ieguldīšanas brīvība — laikā, kad draud finanšu krīze un ir pamats visnopietnākajām bažām par pārredzamības un atbildības trūkumu attiecībā uz daudziem finanšu un ieguldījumu produktiem, un uzskata, ka, īpaši jau, neatkarīgu kapitāla fondu ieguldījumi jāapspriež politiskā līmenī;
12. mudina G7 dalībvalstis no ES vērst iekļaut nākamās G7 sanāksmes darba kārtībā jautājumu par finanšu spekulāciju problēmu, kurai ir ļoti liela iedarbība, īpaši pārtikas un preču tirgū; uzskata, ka ASV finanšu uzraudzības iestāžu reglamentējošā atbildes reakcija uz aizdevumu krīzi saistībā ar riskantajiem klientiem, ir nepietiekama, lai atjaunotu uzticēšanos finanšu tirgos; brīdina par to, kā nekontrolēti drošības fondi un privātā kapitāla ieguldījumu fondi apdraud pasaules ekonomiku, valstu tautsaimniecības un atsevišķus uzņēmumus, un aicina rīkoties izlēmīgi, lai ierobežotu to darbību; atgādina, ka divas trešdaļas drošības fondu un privātā kapitāla ieguldījumu fondu ir izvietoti ārzonu centros, un tāpēc pieprasa, lai jebkurš risinājums šajā sakarā paredzētu pasākumus, kas vērsti pret „nodokļu oāzēm”;
13. tāpēc aicina Komisiju un ASV administrāciju pastiprināt un saskaņot centienus PTO līmenī, it īpaši dodot visnabadzīgākajām attīstības valstīm iespēju aizsargāt vietējo pārtikas ražošanu, un atturēties spiest tās slēgt nolīgumus, liekot tām atcelt izvedmuitas nodokļus vai importa ierobežojumus, ja tie ir pamatoti no valsts pārtikas nodrošinājuma viedokļa;
14. aicina ES un ASV, kā arī starptautiskās finanšu iestādes necensties panākt, lai jaunattīstības valstis veiktu iedzīvotājiem būtisku ekonomikas pamatnozaru un sabiedrisko pakalpojumu liberalizāciju vai privatizāciju;
15. atzinīgi vērtē ASV administrācijas iniciatīvu atsaistīt pārtikas atbalstu un uzskata, ka šī iniciatīva ir pirmais būtiskais pasākums, lai reformētu visu pārtikas atbalsta programmu, pilnībā ņemot vērā vajadzību aktīvi atbalstīt pārtikas nodrošinājuma palielināšanu reģionālā un vietējā līmenī, ko iepriekš bieži vien apdraudēja ASV sniegtā pārtikas atbalsta piesaiste;
16. aicina Komisiju pievērs uzmanību jautājumam par nepieciešamību lielāko daļu no attīstības palīdzības budžeta novirzīt lauksaimniecības pētniecībai un lauksaimnieku apmācībai un apmaiņai ar labāko praksi, lai veicinātu uz reģionālo un vietējo tirgu orientētu ražošanu un lai turpinātu tādu efektīvu un ilgtspējīgu augkopības sistēmu ieviešanu kā augseka, jauktu kultūru audzēšana un lauksaimnieku līdzdalība selekcijā, vietējiem apstākļiem pielāgota ģenētiski nemodificētu augu un dzīvnieku audzēšana, lai ilgtermiņā un ar nelieliem energoresursiem nodrošinātu stabilu vietējo pārtikas apgādi un pareizas lauksaimniecības sistēmas;
Vīzas un cīņa pret terorismu
17. atgādina, ka visiem ES pilsoņiem jābūt vienlīdzīgām tiesībām ceļot uz ASV; šajā sakarā atzinīgi vērtē 18. aprīļa Tieslietu un iekšlietu Ministru padomes sanāksmē Komisijai piešķirtās pilnvaras vest sarunas ar ASV par vīzu režīma atcelšanas programmu un it īpaši par ceļošanas atļauju elektronisko sistēmu (ESTA) un datu apmaiņu;
18. uzskata, ka šīm sarunām jābūt pārredzamām, balstītām uz savstarpējības principu un tajās jāievēro ES datu aizsardzības noteikumi; tādēļ atzinīgi vērtē divpadsmit datu aizsardzības principus, par kuriem ir panākta vienošanās, bet vienlaikus apgalvo, ka šie principi nav pietiekami un tajos ir pārāk daudz izņēmumu;
19. uzskata, ka kopā ar ASV ir jāizveido datu aizsardzības iestāde, lai attīstītu kopīgu sistēmu visiem ES un ASV līgumiem, kuros ir datu aizsardzības nodaļa; lai to nodrošinātu, pieprasa sākt reālas ES un ASV sarunas; saskaņā ar galīguma principu stingri iebilst ASV prasībai piekļūt ES datubāzēm, piemēram, SIS un VIS;
20. uzskata, ka kopā ar ASV jāizstrādā kopīga sistēma to garantiju ievērošanai, kas vajadzīgas īpašajā ES un ASV partnerībā cīņai pret terorismu, tostarp ir skaidrāk jādefinē terorisms;
21. mudina Padomi nākt klajā ar skaidru un spēcīgu deklarāciju, kas aicinātu ASV valdību izbeigt ārkārtas arestus un pārsūtīšanas, un aicina ASV valdību sniegt paskaidrojumus par slepeno cietumu pastāvēšanu ārpus ASV teritorijas;
22. šajā sakarā aicina ASV izbeigt slepeno aizturēšanas programmu, nojaukt attiecīgās ēkas un pilnīgā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un standartiem vai nu tiesāt vai atbrīvot atlikušos apcietinātos;
23. uzskata, ka slepenajā aizturēšanas programmā veikto dokumentēto spīdzināšanu, slepkavību un nolaupīšanu veicējiem jānes atbildība, un aicina ASV valdību izmaksāt kompensācijas noziegumu upuriem, kā arī nelikumīgi aizturētajiem par ieslodzījumā pavadīto laiku;
24. aicina ES un ASV valdību sākt iniciatīvu ANO, lai mainītu esošo sankciju saraksta praksi, tostarp izveidojot pienācīgas procedūras godīgai uzklausīšanai, apsvērumiem, efektīvai tiesiskai aizsardzībai un kompensēšanai;
Drošības jautājumi
25. pauž cerību, ka šajā sammitā ASV administrācija vēlēsies pieņemt ar ES kopīgu stratēģiju ar mērķi panākt progresu atbruņošanās procesā gan attiecībā uz masu iznīcināšanas ieročiem, gan parastiem ieročiem, apvēršot ASV pašreizējo tendenci strauji palielināt militāros izdevumus un darīt visu iespējamo, lai stiprinātu tās globālo militāri tehnoloģisko varenību un liela mēroga karadarbības spēju;
26. mudina Padomi apspriest ar ASV pārstāvjiem, kā pozitīvi risināt jautājumu par turpmākajām Neizplatīšanas līguma sagatavošanas komitejām kā pirmo iespēju stiprināt globālo neizplatīšanas sistēmu pirms Neizplatīšanas līguma konferences 2010. gadā; šajā sakarā uzsver vajadzību sammitā apspriest vairākas kodolatbruņošanās iniciatīvas, kas balstītas uz „13 praktiskiem punktiem”, par kuriem ir panākta vienbalsīga vienošanās 2000. gada Neizplatīšanas līguma konferencē; atgādina savu nostāju, ka cita starpā šie punkti novērš strupceļu attiecībā uz pārbaudāma Skaldāmu materiālu aizliegšanas līguma pieņemšanu un veicina Līguma par vispārēju kodolizmēģinājuma aizliegumu stāšanos spēkā; norāda, ka tajā arī jāiekļauj kodolarsenāla nemodernizēšana ASV, Francijā un Apvienotajā Karalistē un ASV kodolgalviņu izvešana no Eiropas; mudina Padomi uzņemties vadošo lomu sarunu uzsākšanā par „kodolieroču konvenciju”, kuras mērķis būtu aizliegt visus kodolieročus;
27. atgādina savu nostāju, ka ir pienācis laiks transatlantiskajiem partneriem, tostarp ASV, uzņemties globālu vadību, lai īstenotu, uzlabotu un ieviestu vairākus starptautiskus līgumus, kas ieņem primāru vietu ANO sarunu darba kārtībā par īpaša veida parasto ieroču kontroli un aizliegumu; uzsver, ka šādi nolīgumi paredz pilnībā īstenot ANO Kājnieku un vieglo ieroču rīcības programmu, Norvēģijas daudznacionālo iniciatīvu par kasešu bumbu palīgmunīcijas aizliegumu un Sauszemes mīnu aizlieguma vispārējo līgumu (tostarp šā līguma paplašināšanu, to attiecinot uz visiem mīnu veidiem — gan pretkājnieku mīnām, gan prettanku mīnām); atkārtoti pauž nostāju, ka aizliegums izmantot balto fosforu un vājināto urānu jāiekļauj Konvencijā par parastajiem ieročiem;
28. joprojām ir pilnībā nepārliecināts, ka Eiropai pārredzamā nākotnē būs vajadzīga raķešu sistēma teritorijas aizsardzībai no naidīgu valstu vai nevalstisku subjektu raidītām tālas darbības ballistiskām raķetēm ar masu iznīcināšanas kaujas galviņām; ir pārliecināts, ka pret jaunām bruņošanās sacensībām (tostarp kosmosā), ilgtermiņa terorisma draudiem un citiem draudiem Eiropas un globālajai drošībai, piemēram, no klimata pārmaiņām, jāvēršas, veicot apjomīgus ieguldījumus konfliktu novēršanas politikā un atbruņošanās iniciatīvās;
Klimata pārmaiņas un transporta politika
29. mudina abus partnerus vienoties par kopīgu pieeju klimata pārmaiņu ierobežošanā, kā maksimālo lielumu pieļaujot temperatūras pieaugumu par 2°C salīdzinājumā ar pirmsindustrializācijas līmeni, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju attīstītajās un jaunattīstības valstīs saskaņā ar to dažādiem uzdevumiem un attiecīgām spējām;
30. šajā sakarā apgalvo, ka attīstītajām valstīm ir īpaša atbildība uzņemties vadošo lomu emisiju samazināšanā; mudina ASV veikt stingrus iekšējos pasākumus, lai nodrošinātu emisiju samazinājumu absolūtos skaitļos un konstruktīvi vest starptautiskās sarunas, lai piedalītos nākamajā klimata pārmaiņu novēršanas plānā;
31. atzinīgi vērtē galveno prezidenta amata kandidātu apņemšanos pievērsties siltumnīcefekta gāzu problēmas risināšanai ASV un līdz 2009. gadam panākt starptautisku vienošanos, lai izvairītos no bīstamām klimata pārmaiņām; pozitīvi vērtē nesenos notikumus ASV, piemēram, reģionālās emisiju ierobežošanas un tirdzniecības iniciatīvas valsts, vietējā un uzņēmumu līmenī, kas veicina siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanos;
32. atgādina, ka, lai saglabātu izredzes noturēt temperatūras paaugstināšanos 2°C robežās, visās industriālajās valstīs līdz 2020. gadam ir jānodrošina 30 % kopējās emisijas samazinājums salīdzinājumā ar 1990. gadu, bet līdz 2050. gadam jāpanāk 80 % samazinājums; uzskata, ka jāievieš pagaidu robežu pielāgojumi tirdzniecībā, lai kompensētu iespējamos konkurences izkropļojumus vai oglekļa noplūdes risku, kamēr nav vispārējas starptautiskas vienošanās klimata jomā;
33. pauž nožēlu par ASV administrācijas kaitējošo pieeju ES politikai aviācijas radītās ietekmes uz klimatu novēršanai, jo šāda pieeja ir pretrunā emisiju ierobežošanas un tirdzniecības likumprojektiem, kuri ir apspriesti ASV Kongresā, kas arī mēģina samazināt aviācijas radīto emisiju;
Ārlietas
34. atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes dalībvalstu un Vācijas (5+1) neseno iniciatīvu nākt klajā ar jaunu stimulu paketi Irānai, cenšoties pārliecināt šo valsti pārtraukt urāna bagātināšanas programmu; aicina ASV risinājuma rašanas interesēs pilnībā atbalstīt sarunas ar Irānu saskaņā ar Kodolieroču neizplatīšanas līguma noteikumiem un saistībām;
35. uzskata par nožēlojamu to, ka pagājušajā gadā Anapolisā deklarācijās paustais optimisms, atsākot miera procesu, neatbilst cerībām un iespējām realitātē; pauž dziļas bažas par būtisku uzlabojumu trūkumu attiecībā uz notiekošajām pušu sarunām; mudina ES un ASV izstrādāt jaunu Četrinieka iniciatīvu, lai pārvarētu pašreizējo humanitāro krīzi Gazā un risināt sarunu galvenos jautājumus, lai panāktu vispārēju divu valstu risinājumu līdz šā gada beigām, kā tika paredzēts Anapolisā;
36. aicina ASV valdību nākt klajā ar skaidru plānu par turpmākajām darbībām Irākā, tostarp sasniedzamajiem mērķiem, iziešanas stratēģiju un laika grafiku karaspēka izvešanai;
37. stingri aicina ASV administrāciju paplašināt finansiālo palīdzību irākiešu bēgļiem un palielināt iebraukšanai ASV izsniedzamo vīzu skaitu, kas paredzēts pārvietotajiem irākiešiem;
38. uzsver steidzamo ASV, ES un NATO nepieciešamību kopīgi ar ANO analizēt, kādas stratēģiskas un konceptuālas kļūdas ir veicinājušas valdošo nestabilitāti Afganistānā; uzskata, ka uzsvars jāpārliek no militāriem risinājumiem uz pastiprinātu civilo atjaunošanu un uzlabotu atbalstu vietējai drošības un tiesiskuma sistēmai; aicina ASV valdību izbeigt operāciju Enduring Freedom Afganistānā un atbalstīt iniciatīvu par starptautisku padomi, ko vadītu ANO Palīdzības misija Afganistānā un ko veidotu galvenie donori, militārie spēki un ANO organizācijas ar mērķi integrēt dažādus Afganistānas atjaunošanas centienus vienotā sistēmā un lēmumu pieņemšanas struktūrā;
39. uzskata, ka Irākas iekarošanā gūtā pieredze jāpārvērš jēdzienā „pienākums aizsargāt”, kā noteikts ANO 2005. gada pasaules sammitā, un it īpaši atbildībā „novērst” un „atjaunot”;
40. aicina Padomi vēlreiz ar ASV pievērsties jautājumam par Starptautisko Krimināltiesu kā starptautisko tiesību fundamentālu balstu; sagaida no nākamās ASV valdības, gatavojoties Starptautiskās Krimināltiesas pārskata konferencei 2009. gadā, konstruktīvāku attieksmi pret Starptautiskās Krimināltiesas statūtu ratifikāciju un pret aktīvāku dalību vienošanās panākšanā par joprojām aktuālo agresijas nozieguma definīciju, kas noteikta Romas statūtu 5. panta 2. punktā;
41. uzsver apņemšanos turpināt ieguldījumu transatlantiskās partnerības stiprināšanā un stabilitātē, iesaistoties Transatlantisko likumdevēju iestāžu dialogā; atbalsta centienus izveidot agrā brīdinājuma sistēmu likumdošanas jomā starp Eiropas Parlamentu un ASV Kongresu;
42. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un Amerikas Savienoto Valstu prezidentam un Kongresam.
- [1] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0155.
- [2] Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0433.
- [3] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0460.
- [4] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0038.