REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
28.5.2008
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Cristiana Muscardini, Adam Bielan, Ryszard Czarnecki, Hanna Foltyn-Kubicka un Konrad Szymański
UEN grupas vārdā
par transatlantiskajām attiecībām
B6‑0280/2008
Eiropas Parlamenta rezolūcija par transatlantiskajām attiecībām
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 1990. gada Transatlantisko deklarāciju par ES un ASV attiecībām un 1995. gada jauno Transatlantisko programmu,
– ņemot vērā 2004. gada 16. un 17. decembra Briseles Eiropadomes secinājumus un it īpaši sadaļas „Starptautiskā kārtība, kas balstīta uz efektīvu daudzpusēju sadarbību” un „Sadarbība ar partneriem”,
– ņemot vērā 2007. gada 30. aprīlī Vašingtonā notikušās ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par transatlantiskajām attiecībām, jo īpaši divas 2006. gada 1. jūnija rezolūcijas — par ES un ASV attiecību uzlabošanu Transatlantisko partnerattiecību nolīguma ietvaros un par ES un ASV transatlantiskajām ekonomiskajām attiecībām, kā arī 2005. gada 13. janvāra kopīgo rezolūciju par transatlantiskajām attiecībām,
– ņemot vērā ES un ASV Gaisa transporta nolīgumu, kas stājās spēkā 2008. gada 28. martā,
– ņemot vērā ES un ASV paziņojumu par atvērtību investīcijām,
– ņemot vērā gaidāmo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi Ļubļanā 2008. gada 10. jūnijā,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā ES un ASV partnerība pamatojas uz kopīgām brīvības, demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas vērtībām un tā kā šīs vērtības balsta un padara iespējamu ekonomisko darbību, drošību un stabilitāti Eiropas un Atlantijas reģionā;
B. tā kā ES un ASV ekonomiskā sadarbība ir pasaules ekonomikas dzinējspēks, kas nodrošina 40 % no pasaules tirdzniecības un veicina izaugsmi un novatorismu visas pasaules labā;
C. tā kā ES un ASV ir būtiska loma pasaules politikā un ekonomikā un tām ir kopēja atbildība par miera, demokrātijas un stabilitātes veicināšanu pasaulē, kurā jārisina ievērojami politiski un ekonomiski uzdevumi;
D. tā kā cīņā pret starptautisko terorismu jāuzsver nozīme, kāda ir starptautisko tiesību un līgumu pilnīgai ievērošanai attiecībā uz cilvēktiesībām un pamatbrīvībām;
E. tā kā ES un ASV starptautiskā aviācijas nolīguma stāšanās spēkā ir tikai pirmais posms no plašāka atvērtās gaisa telpas nolīguma un tā kā 15. maijā Ļubļanā sākās sarunas par šāda nolīguma otro posmu;
F. tā kā atvērtas investīciju politikas veicināšana ir kritērijs politiku izveidei, jaunu uzdevumu risināšanai un attiecībām ar partneriem visā pasaulē,
1. atzinīgi vērtē panākumus ES un ASV attiecībās un ciešāku transatlantisko sadarbību ārpolitikā; tomēr apzinās, ka dažādos politiskos jautājumos, piemēram, par Starptautisko Krimināltiesu un Kioto Klimata pārmaiņu protokolu, saglabājas ES un ASV viedokļu atšķirības attiecībā uz šo jautājumu analīzi, vērtējumu un politisko pieeju; pauž cerību, ka ASV jaunais prezidents iesaistīs savu administrāciju šo problēmu risināšanā;
2. uzsver, ka ES un ASV ciešāk jāsadarbojas terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas apkarošanā un ka abām pusēm jāatbalsta loma, kas šajos jautājumos jāuzņemas ANO; tāpēc atzinīgi vērtē abu pušu apņemšanos meklēt efektīvu pasaules līmeņa risinājumu galvenajiem starptautiskā miera un drošības draudiem, kurus rada masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana un to piegādes sistēmas, kā arī bezatbildīga parasto ieroču, tostarp kājnieku ieroču un vieglo ieroču izvešana un izplatīšana;
3. atzinīgi vērtē ES un ASV ciešo sadarbību jautājumā par Irānas kodolprogrammu, kā rezultātā 2008. gada 3. martā ANO Drošības padome pieņēma Rezolūciju Nr. 1803, ar ko pret Irānu tika vērstas jaunas sankcijas, un mudina abus partnerus arī turpmāk stiprināt Starptautisko Atomenerģijas aģentūru un izveidot masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas starptautisko nolīgumu visaptverošu sistēmu, lai kopīgi pastiprinātu Kodolieroču neizplatīšanas līgumu;
4. atkārtoti pauž pārliecību, ka kopējā ārpolitika un drošības politika jāuztver kā papildinoša nevis konkurējoša ar pašreizējiem transatlantiskās sadarbības instrumentiem, un atkārto, ka NATO ir Eiropas drošības garants un ir jāattīsta kā abu partneru politisko debašu forums;
5. uzskata, ka ASV jāturpina NATO ietvaros apspriest un izskaidrot plānoto raķešu aizsardzības sistēmu, lai NATO un Eiropa saglabātu vienotību un noturību pret ārēju spiedienu; atzīst, ka plānotā ASV pretraķešu aizsardzības iekārtu izvietošana Eiropā sniegs būtisku ieguldījumu ES aizsardzībā pret starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm; atzinīgi vērtē ASV plānu apstiprināšanu NATO augstākā līmeņa sanāksmē Bukarestē, kā arī lēmumu paplašināt sistēmu Eiropas reģionos, kuri nav ietverti līdzšinējos ASV plānos;
6. uzskata, ka visi nosacījumi transatlantisko ekonomisko attiecību būtiskai stiprināšanai ir izpildīti, bet uzsver, ka jāturpina darbs, lai uz šo attiecību pamata izveidotu efektīvu un stratēģisku koncepciju, kurai būtu pietiekams sabiedriskais un politiskais atbalsts; tāpēc uzsver vajadzību pēc ASV Kongresa un Eiropas Parlamenta pilnvērtīgas līdzdalības šajā procesā;
7. aicina abus partnerus palielināt sadarbību enerģētikas jomā, lai veicinātu energoefektivitāti un energoapgādes drošību, censties izveidot stabilu un paredzamu globālo enerģētikas tirgu, pamatojoties uz tirgus likumiem, un panākt enerģijas tirdzniecības noteikumu iekļaušanu PTO noteikumos;
8. aicina Eiropas un Amerikas partnerus ekonomiskajās attiecībās ņemt vērā kultūras un izglītības nozares lomu un īpatnības;
9. aicina ASV nekavējoties atcelt vīzu režīmu un pret visiem ES dalībvalstu pilsoņiem attiekties vienādi, pamatojoties uz pilnīga savstarpīguma principu; šajā sakarā atzinīgi vērtē ES un ASV sarunu uzsākšanu par virkni jaunu ASV drošības prasību, lai noteiktu bezvīzu režīmu;
10. atzinīgi vērtē atvērtās gaisa telpas nolīguma stāšanos spēkā, kas pakalpojumus starp ASV un ES padarīja atvērtākus, likvidējot visus ierobežojumus lidojumu maršrutiem, cenām un skaitam; tomēr uzskata par būtisku mērķi pabeigt atvērtās aviācijas telpas izveidi, aptverot tirgus, kuros kopā ir vairāk nekā 1 miljards aviolīniju pasažieru gadā un vairāk nekā 50 % no pasaules gaisa satiksmes;
11. atzinīgi vērtē kopīgo apņemšanos par investīciju politikas atvērtību, lai izveidotu auglīgu un plašu investīciju vidi, kas sniegtu acīmredzamu labumu abu pušu uzņēmumiem un līdz ar to globālai izaugsmei un attīstībai;
12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un Amerikas Savienoto Valstu prezidentam un Kongresam.