REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

28.5.2008

Noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Cristiana Muscardini, Salvatore Tatarella, Jan Tadeusz Masiel, Ryszard Czarnecki un Adam Bielan
UEN grupas vārdā
par Vidusjūras reģiona valstu savienību

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B6-0281/2008

B6‑0281/2008

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Vidusjūras reģiona valstu savienību

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ES un Vidusjūras reģiona valstu partnerību, kas izveidota1995. gadā ar Barselonas deklarāciju,

–  ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Parlamentārās asamblejas (EVPA) 5. sesijā pieņemtos ieteikumus,

–  ņemot vērā 2008. gada 14. un 15. maija Eiropadomes secinājumus par Vidusjūras reģiona valstu savienību,

–  ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Politiku attiecībā uz Vidusjūras reģionu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Barselonas procesus — Vidusjūras reģiona valstu sadarbība",

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES un Vidusjūrai reģiona valstu partnerībai ir ļoti liela stratēģiska nozīme saistībā ar tādu politiku, kas balstīta uz dialogu, solidaritāti, ekonomisko sadarbību un viedokļu apmaiņu, nolūkā pieņemt izaicinājumu un sasniegt mērķi izveidot politiskas stabilitātes un augstas labklājības teritoriju;

B.  tā kā ES attiecības ar tās dienvidu partneriem Vidusjūras reģionā pamatā nosaka labklājības plaisa starp abiem krastiem, ko nepārvarēja pastiprinātā sadarbība saistībā ar Barselonas procesu;

C.  tā kā zemā izaugsme Ziemeļāfrikas valstīs salīdzinājumā ar citām jaunajām tirgus ekonomikas valstīm ir izraisījusi vilšanos, tā kā tiešās ārvalstu investīcijas no ES Ziemeļāfrikas valstīs veido tikai 2 % no kopējā ES tiešā ārvalstu investīciju apjoma;

D.  tā kā ir notikusi pilnīga atteikšanās no plānotās Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu brīvās tirdzniecības zonas izveides līdz 2010. gadam, tā kā Dienvidu – Dienvidu integrācijas process, kam bija jābūt vienam no Barselonas procesa mērķiem, izrādījās neveiksmīgs un tirdzniecība starp Vidusjūras reģiona valstīm nav ievērojami pieaugusi;

E.  tā kā Barselonas process tika izveidots 1995. gadā, kad šķita, ka situācija Tuvajos Austrumos jau tuvojas miermīlīgam un ilgstošam risinājumam, tā kā pakāpeniskā miera procesa pasliktināšanās Tuvajos Austrumos noteica un iedragāja Barselonas procesa turpmāko attīstību;

F.  tā kā Barselonas process galvenokārt cieš no vērienīgās Eiropas Savienības paplašināšanās un kaimiņattiecību politikas paplašināšanas, kas ir kļuvusi par ES galveno prioritāti pēdējos desmit gados, un uz ko tā ir koncentrējusi savas galvenās politiskās darbības un tautsaimniecības resursus;

G.  tā kā, lai arī vispārējās Barselonas procesa sasniegumi salīdzinājumā ar tā sākotnējo mērķi nav pietiekami, vispārējais šī procesa kopsavilkums rāda, ka tam ir potenciāls, kas jāoptimizē;

H.  tā kā nesenā Francijas prezidenta iniciatīva par Vidusjūras valstu savienību, kas tika vienbalsīgi pieņemta Eiropadomē, var sniegt jaunu impulsu Eiropas Savienības un Ziemeļāfrikas valstu sadarbībai un stiprināt to,

I.  tā kā šāda iniciatīvai nav jāgrauj Barselonas procesa institucionālās struktūras un jo īpaši EVPA, kurai jāturpina īstenot tās nozīmīgā loma kā leģitīmam forumam, kas pārstāv Eiropas Savienības tautas un citas Vidusjūras reģiona valstis,

1.  uzskata, ka Barselonas procesam jāsniedz jauns impulss, lai pilsoņiem, jo īpaši Vidusjūras dienvidu krasta pilsoņiem tas būtu labāk zinām un viņi no tā iegūtu taustāmu labumu,

2.  atzinīgi vērtē neseno Eiropas Komisijas paziņojumu „Barselonas process— Vidusjūras reģiona valstu savienība" un pievienojas šīs iniciatīvas mērķim dot jaunu politisku un praktisku stimulu ES un Vidusjūras reģiona partnervalstu daudzpusējām attiecībām, uzlabojot šīs attiecības politiskā līmenī, kā arī paplašinot līdzdalību un uzņemoties kopēju atbildību;

3.  piekrīt, ka Barselonas process – Vidusjūras reģiona valstu savienība, kura centrā ir vairāki speciāli projekti, kas tieši iesaista reģiona valstis, var ieviest papildu divpusēju saikni ar šīm valstīm atbilstīgi pašreizējai politikai, konkrēti, kaimiņattiecību politikai;

4.  uzskata, ka jaunā iniciatīva, kuras pamatā galvenokārt ir projekti, var atjaunināt ES un Vidusjūras reģiona partneru attiecību politisko līmeni, kā arī padarīt šīs attiecības taustāmākas un saskatāmākas, ieviešot reģionālus projektus, kuros tiek ņemtas vērā pilsoņu vajadzības,

5.  atzīmē priekšlikuma I Pielikumu, kurā noteiktas četras galvenās iespējamās jomas, kurās īstenot projektus, kas varētu atjaunot partnerību un sadarbību šajā teritorijā; šajā sakarā aicina Komisiju regulāri informēt Parlamentu un EVPA par to, kā tiek īstenoti šie reģionālie projekti un izskatīt priekšlikumus un vērtējumus, kas iesniegti parlamentu līmenī;

6.  augstu vērtē Komisijas centienus priekšlikumā apvienot esošo institucionālo struktūru saglabāšanu, jo īpaši EVPA svarīgo lomu un jaunās sistēmas institucionālo pārvaldību; šajā sakarā atzīmē priekšlikumu nodibināt līdzpriekšsēdētāju struktūru un izveidot kopēju sekretariātu, kā arī pauž cerību, ka šo jauno institucionālo struktūru izveidi var veiksmīgi sasaistīt ar pašreizējo struktūru;

7.  uzsver, ka ir nepieciešama plašāka iesaistīšanās reģionālajās programmās un labāk jāizmanto Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instruments; šajā sakarā pauž gandarījumu par Komisijas paziņojumā " Barselonas process – Vidusjūras reģiona valstu savienība" pausto jauno impulsu turpmākai reģionālo programmu attīstībai ar Vidusjūras reģiona valstu partneriem, kā arī piekrīt, ka ir svarīgi stingri turpināt pieaugošas reģionālās kohēzijas, tautsaimniecības integrācijas, jo īpaši Dienvidu - Dienvidu integrācijas mērķi, kā arī attīstīt infrastruktūru;

8.  uzsver, ka ir svarīgi, lai projekti, kas saistīti ar "Barselonas process –Vidusjūras reģiona valstu savienība" būtu atvērti visām ES dalībvalstīm un Vidusjūras reģiona partneriem, kas ir ieinteresēti piedalīties, īpaši, ja viņi ir speciālu projektu vai jomu līdzdalībnieki;

9.  atkārtoti pauž, lai Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu politikai būtu efektīva, tai jāpiešķir tās vērienīgajiem mērķiem atbilstoši līdzekļi; apliecina, ka jo īpaši EVPA kā demokrātiskam parlamentārās darbības pamatam jābūt pietiekamiem līdzekļiem, kā arī administratīviem noteikumiem, lai varētu efektīvi strādāt;

10.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei kā arī Barselonas procesa valstu valdībām un parlamentiem.