REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
28.5.2008
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Stefano Zappalà, Jacek Saryusz‑Wolski, Karl von Wogau, Elmar Brok un Jonathan Evans
PPE-DE grupas vārdā
par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi
B6‑0283/2008
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par transatlantiskajām attiecībām, jo īpaši divas 2006. gada 1. jūnija rezolūcijas — vienu par ES un ASV attiecību uzlabošanu Transatlantisko partnerattiecību nolīguma ietvaros[1] un otru par ES un ASV transatlantiskajām ekonomiskajām attiecībām[2], un 2007. gada 25. aprīļa rezolūciju[3],
– ņemot vērā ES un ASV 2004. gada attiecīgi 26. jūnija un 20. jūnija deklarācijas par cīņu pret terorismu un savstarpējas sadarbības nostiprināšanu ieroču neizplatīšanas un terorisma apkarošanas jautājumos,
– ņemot vērā 2007. gada 30. aprīlī Vašingtonā notikušās ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus,
– ņemot vērā 2007. gada oktobrī notikušā 63. Transatlantisko likumdevēju iestāžu dialoga kopīgo deklarāciju,
– ņemot vērā 2008. gada 3. aprīlī Bukarestē notikušās Ziemeļatlantijas Padomes augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus,
– ņemot vērā gaidāmo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi, kas notiks 2008. gada 10. jūnijā Brdo (Slovēnijā),
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu partnerība, kura balstās kopīgās brīvības, demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas vērtībās, ir drošības un stabilitātes pamats Eiropas un Atlantijas reģionā;
B. tā kā pasaulē ir jāveicina brīvība un demokrātija, kā arī jārisina uzdevumi, ko tās uzliek, piemēram, starptautiskā drošība, nabadzības izskaušana, attīstības veicināšana, atbruņošanās centienu nepieciešamība pasaulē, cilvēktiesību aizsardzība, veselības draudu risināšana pasaulē, vides problēmas, energoapgādes drošība, starptautiskā terorisma un organizētās noziedzības apkarošana, kā arī masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana;
C. tā kā abu partneru interesēs ir kopīgi stāties pretī draudiem un uzdevumiem, balstoties uz spēkā esošajiem starptautiskajiem līgumiem un starptautisko organizāciju efektīvu darbu, jo īpaši ANO sistēmas darbu saskaņā ar ANO Statūtiem;
D. tā kā saskaņā ar Eiropas drošības stratēģiju transatlantiskajai partnerībai un NATO ir ļoti liela nozīme starptautiskās sabiedrības drošībā;
E. tā kā transatlantiskais tirgus, kurš ir lielākā divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu partnerība pasaulē, nodrošina darba vietas 14 miljoniem cilvēku ES un ASV, veido 40 % no tirdzniecības pasaulē un joprojām ir pasaules ekonomikas dzinējspēks;
F. tā kā transatlantiskās ekonomiskās partnerības sadarbība ir gan ES, gan ASV interesēs, un tā kā ir nepieciešama stingra politiskā vadība, lai stiprinātu transatlantisko tirgu; atbalsta Transatlantiskā ekonomikas padomes darba turpināšanu un pauž cerību, ka tā kļūs par vienu no ES un ASV attiecību pamatakmeņiem,
1. mudina ES un ASV sadarboties ciešāk daudzās politisko uzdevumu jomās, kuras rada bažas abām pusēm, īpaši Rietumbalkānos, Tuvajos Austrumos, Irānā, Afganistānā un Āfrikā, kā arī iesaka izveidot vienotu pieeju attiecībām ar citiem lielajiem ģeopolitiskajiem spēlētājiem, tostarp Ķīnu, Indiju, Japānu, Latīņameriku un Krieviju;
2. mudina partnerus pastiprināt kopīgos centienus, lai veicinātu mieru, labklājību un progresu Tuvajos Austrumos, balstoties uz vairākām iniciatīvām, kuras Kvartets ir uzņēmies saskaņā ar ceļvedi, visos posmos nodrošinot regulāru un stingru kopīgā Kvarteta klātbūtni un dialogu augstākajā līmenī; uzsver vienotas pieejas nozīmi attiecībās ar Palestīniešu pašpārvaldi, pieprasot ievērot nevardarbības principu, atzīt Izraēlas valsti un pieņemt iepriekšējos nolīgumus un saistības, tostarp ceļvedi; aicina Izraēlu un Palestīniešu pašpārvaldi nerīkoties vienpusēji, jo tā var apdraudēt patieso mērķi par divu demokrātisku valstu, Izraēlas un Palestīnas, pastāvēšanu viena otrai blakus mierā un drošībā; mudina Palestīniešu pašpārvaldi darīt visu iespējamo, lai novērstu terora aktus, un Izraēlu izbeigt cilvēku nometināšanu uz Palestīniešu pašpārvaldes zemes; pauž optimismu, ka Kvarteta jaunais pārstāvis, agrākais Lielbritānijas premjerministrs T. Blērs, ar lielāku diplomātiju novembra starptautiskās sanāksmes sagatavošanas darbos varēs panākt reālu situācijas uzlabojumu uz vietas;
3. atzinīgi vērtē ES un ASV ciešo sadarbību Irānas kodolieroču jautājumā, un 2008. gada 3. martā ANO Drošības padome pieņēma Rezolūciju Nr. 1803, ar kuru uzliek jaunas sankcijas Irānai; pauž nožēlu, ka Irāna joprojām nav izpildījusi starptautiskās saistības par urāna bagātināšanas un pārstrādes darbību pārtraukšanu, un mudina abus partnerus turpināt sadarbību, lai ar sarunām panāktu šīs problēmas ilgtermiņa risinājumu; aicina ASV, ņemot vērā tās diplomātiskos panākumus sarunās ar Ziemeļkoreju, kopā ar ES tieši iesaistīties sarunās ar Irānu, jo ASV var piedāvāt papildu drošības garantijas visaptverošas reģionālās drošības sistēmas veidā, kuras pamatā ir abu partneru ciešs ieguldījums;
4. prasa saskaņotu rīcību Ķīnas jautājumā, jo īpaši ņemot vērā to, ka ir steidzami jāatrod veidi, kā veicināt demokrātiju šajā valstī, izkliedēt saspīlējumu attiecībās ar kaimiņvalstīm un sekmēt dialogu starp Pekinas varas iestādēm un Dalailamu, lai panāktu reālu virzību Tibetas jautājumā;
5. uzsver, ka turpinās kopēja iesaistīšanās reģionālajā drošībā un stabilitātē Balkānu reģionā; atzinīgi vērtē NATO Kosovas spēku KFOR ātro, objektīvo un efektīvo darbu nesenajā vardarbības uzliesmojumā Kosovā, un uzsver, ka KFOR, pamatojoties uz ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244, ir jāpaliek Kosovā, lai nodrošinātu drošu vidi, tostarp pārvietošanās brīvību visiem cilvēkiem un visiem starptautiskajiem spēkiem Kosovā; šajā sakarā uzsver, ka ES ir nozīmīga loma Kosovā, atzinīgi vērtē ES Tiesiskuma misiju Kosovā, un prasa EULEX klātbūtni visā Kosovas teritorijā;
6. uzsver, ka eiroatlantiskā un plašāka starptautiskā drošība ir cieši saistīta ar Afganistānas kā miermīlīgas un demokrātiskas valsts nākotni, kurā ievēro cilvēktiesības un kurā nepastāv terorisma draudi; tāpēc atzinīgi vērtē NATO ciešo un ilgtermiņa ieguldījumu Afganistānā, kā tas ir uzsvērts starptautisko miera uzturēšanas spēku „Jaunajā stratēģiskajā redzējumā”, kā arī starptautiskās sabiedrības visaptverošo pieeju, apvienojot civilos un militāros spēkus, tostarp ES Policijas misiju, kura ir daļa no vispārējās ES darbības Afganistānā un ES saskaņotas pieejas, kura ietver ES īpašā pārstāvja sniegtas vietējās politikas pamatnostādnes un rekonstrukcijas centienus, kurus, cita starpā, vada Komisija; pauž nožēlu, ka viena NATO dalībvalsts turpina bloķēt ES un NATO efektīvu sadarbību Afganistānā, liedzot ES misijai ārkārtīgi nepieciešamo NATO izlūkošanas un drošības atbalstu;
7. uzsver, ka NATO ir liela nozīme, jo tā ir pamatforums drošības apspriedēm starp Eiropu un ASV, un ka ES ārlietu un drošības politikai ir liela nozīme, jo tā stiprina mūsu spējas stāties pretī pastāvošajiem un jaunajiem 21. gs. drošības draudiem; atzinīgi vērtē ASV prezidenta Dž. V. Buša izteikumus NATO sammitā Bukarestē, kuros viņš uzsvēra, ka spēcīgas NATO alianses izveidei ir nepieciešama arī spēcīga Eiropas aizsardzības kapacitāte, un tāpēc viņš aicināja Eiropas partnerus palielināt ieguldījumus aizsardzībā, lai atbalstītu gan NATO, gan ES operācijas un lai Eiropas spēki būtu spēcīgāki un rīkoties spējīgāki, kad amerikāņu un eiropiešu spēki tiek izvietoti kopā; šajā sakarā iesaka attīstīt starp NATO un ES pastāvošās attiecības drošības jautājumos, turpinot ievērot abu organizāciju neatkarību;
8. uzskata, ka ballistisko raķešu izplatīšana rada aizvien lielākus draudus ES teritorijai un tautām, un ka pretraķešu aizsardzība ir daļa no plašākiem reaģēšanas pasākumiem, lai apkarotu šos draudus; tāpēc atzīst būtisko ieguldījumu ES aizsardzībā pret starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm, kuru nodrošinās plānotā ASV pretraķešu aizsardzības iekārtu izvietošana Eiropā; atzinīgi vērtē ASV plānu apstiprināšanu NATO sammitā Bukarestē, kā arī tās lēmumu paplašināt sistēmu tajos Eiropas reģionos, kuri nav ietverti līdzšinējos ASV plānos; aicina NATO, cieši sadarbojoties ar ES, izpētīt veidus, kā apvienot ASV iespējas ar līdzšinējiem NATO pretraķešu aizsardzības centieniem, lai nodrošinātu, ka ASV iespējas veido turpmākās NATO un ES līmeņa pretraķešu aizsardzības struktūras neatņemamu daļu; mudina Krievijas Federāciju izmantot ASV pretraķešu aizsardzības priekšlikumu sniegto iespēju un aicina visas projektā iesaistītās puses sākt darbu attiecībā uz ASV, NATO un Krievijas pretraķešu aizsardzības sistēmas iespējamu savienošanu pienācīgā termiņā;
9. uzskata, ka cīņa pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu joprojām ir abu partneru vērienīgākais drošības uzdevums; tāpēc atzinīgi vērtē abu pušu apņemšanos meklēt efektīvu pasaules līmeņa risinājumu galvenajiem starptautiskā miera un drošības draudiem, kurus rada masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana un to piegādes sistēmas, kā arī bezatbildīga parasto ieroču, tostarp kājnieku ieroču un vieglo ieroču izvešana un izplatīšana; šajā sakarā uzsver, ka ir jāturpina darbs pie ieroču neizplatīšanas režīma nostiprināšanas, kā arī jācenšas, lai tiktu veikts izšķirīgs darbs saistīto līgumu un konvenciju vispārināšanā, īpaši attiecībā uz Otavas konvenciju par pretkājnieku mīnu aizliegumu, darbs ar Hāgas rīcības kodeksa pret ballistisko raķešu izplatīšanu ievērošanu, ar ANO Kājnieku un vieglo ieroču rīcības programmas īstenošanu un juridiski saistoša Starptautiskā ieroču tirdzniecības līguma noslēgšanu;
10. uzsver, ka vajadzības gadījumā ir jāapmainās ar datiem saskaņā ar spēkā esošo ES un ASV nolīgumu par savstarpēju juridisko palīdzību un izdošanu un ievērojot EK un ES datu aizsardzības tiesību aktus; uzskata, ka apmaiņai ar personas datiem ir jānotiek, ievērojot atbilstīgu tiesisko regulējumu, kurš paredz skaidrus noteikumus, nodrošina privātuma un atsevišķu iedzīvotāju pilsoniskās brīvību pietiekamu aizsardzību, kā arī nosaka mehānismus kompensācijas saņemšanai attiecīgos gadījumos;
11. aicina ASV nekavējoties atcelt vīzu režīmu un pret visiem ES dalībvalstu pilsoņiem attiekties vienādi, pamatojoties uz pilnīga savstarpīguma principu; šajā sakarā atzinīgi vērtē ES un ASV sarunu uzsākšanu par virkni jaunu ASV drošības prasību, lai noteiktu bezvīzu režīmu;
12. uzsver apņemšanos turpināt ieguldījumu transatlantiskās partnerības stiprināšanā un stabilitātē, iesaistoties Transatlantisko likumdevēju iestāžu dialogā; turpina atbalstīt centienus nolūkā izveidot agrā brīdinājuma sistēmu likumdošanas jomā starp Eiropas Parlamentu un ASV kongresu;
13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem, kā arī Amerikas Savienoto Valstu prezidentam un kongresam.
- [1] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0238.
- [2] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0239.
- [3] Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0155.