REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
28.5.2008.
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Georgs Andrejevs un Frédérique Ries
ALDE grupas vārdā
par situāciju Gruzijā
B6‑0287/2008
Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Gruzijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kas stājās spēkā 1999. gadā,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par Gruziju un reģioniem, jo īpaši 2008. gada 17. janvāra rezolūciju par efektīvāku ES politiku attiecībā uz Dienvidkaukāzu[1], 2008. gada 17. janvāra rezolūciju par Melnās jūras reģionālās politikas pieeju[2], kā arī 2007. gada 29. novembra rezolūciju par situāciju Gruzijā,
– ņemot vērā galīgo paziņojumu un ieteikumus, kas pieņemti ES un Gruzijas parlamentu sadarbības komitejas 10. sanāksmē 2008. gada 29. un 30. aprīlī Tbilisi,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta ziņojumus par Eiropas kaimiņattiecību politiku, jo īpaši ziņojumu, ko pieņēma 2007. gada novembrī,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienības apņemšanās attīstīt un padziļināt attiecības ar Gruziju paliek nemainīga un tā atbalsta Gruzijai nepieciešamās politiskās un ekonomiskās reformas un pasākumus, lai izveidotu noturīgas un efektīvas demokrātiskās institūcijas, kā arī centienus izskaust korupciju, tādējādi veidojot pārtikušu Gruziju, kurā valda miers un kas var dot ieguldījumu stabilitātes veicināšanā reģionā un visā Eiropā;
B. tā kā politiskie nemieri 2007. gadā Gruzijā izraisīja prezidenta pirmstermiņa vēlēšanas 2008. gada janvārī un parlamenta vēlēšanas 21. maijā pēc plašām demonstrācijām, kā arī ārkārtas stāvokļa izsludināšanas un policijas izrēķināšanās ar protestu dalībniekiem un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem 2007. gada rudenī; tā kā šie notikumi liecina ne tikai par centieniem rast risinājumu, bet arī pierāda, ka vēl vairāk ir jākonsolidē demokrātiskās normas un institūcijas Gruzijā un jāattīsta tās politiskā kultūra, jo īpaši saistībā ar valdības un opozīcijas partiju attiecībām;
C. tā kā minētie notikumi liek šaubīties par tiesiskumu Gruzijā un tās demokrātisko un tiesu iestāžu spēju veikt savus konstitucionālos uzdevumus saskaņā ar Eiropas un starptautiskiem standartiem;
D. tā kā prezidenta vēlēšanas 2008. gada janvārī lielā mērā atbilda EDSO un Eiropas Padomes normām, tomēr to norisē tika konstatētas daudzas nepilnības, iesakot stiprināt vēlēšanu un politisko kampaņu tiesisko pamatu;
E. tā kā Krievijas lēmums izveidot oficiālas attiecības ar Abhāzijas un Dienvidosetijas reģioniem Gruzijā negatīvi ietekmēja Gruzijas un Krievijas attiecības un šim lēmumam sekoja daudzi incidenti, piemēram, Gruzijas bezpilota lidaparātu notriekšana un Krievijas militāro spēku un materiālu pastiprināta izvietošana Abhāzijā,
1. ņem vērā 21. maijā notikušo parlamenta vēlēšanu rezultātus un Starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas secinājumus, kas norādīja, ka vēlēšanu diena kopumā bijusi mierīga un vēlēšanas kopumā vērtējamas pozitīvi, un ka kopš janvārī notikušajām prezidenta vēlēšanām ir gūti ievērojami panākumi;
2. uzsver, ka turpmāk ir jācenšas novērst vēlēšanu procesā konstatētās kļūdas un trūkumus; uzsver vajadzību mazināt spriedzi un novērst polarizēto situāciju starp politiskajām partijām;
3. aicina Gruzijas prezidentu un visas politiskās partijas iesaistīties konstruktīvā dialogā, lai panāktu plašu vienošanos, risinot konstitucionālos un ar vēlēšanām saistītos jautājumus; uzsver, ka demokrātiskās normas ir jāievēro visām partijām, valdībai un arī opozīcijai un tiesības uz miermīlīgiem protestiem un demonstrācijām jāīsteno, pilnībā ievērojot likumus un cenšoties izvairīties no vardarbības vai prettiesiskas rīcības;
4. atzinīgi vērtē Gruzijas varas iestāžu gatavību atļaut starptautiskajiem novērotājiem uzraudzīt šīs vēlēšanas un uzsver, ka pilnībā jāīsteno visi ieteikumi;
5. pauž nopietnas bažas par Krievijas lēmumu veidot oficiālas attiecības ar Abhāzijas un Dienvidosetijas reģioniem Gruzijā un atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei; aicina Krieviju atturēties no jebkādas turpmākas rīcības, kas var padziļināt saspīlējumu, kā arī rīkoties tā, lai uzlabotu attiecības ar Gruziju;
6. aicina pašreizējo prezidentvalsti aktualizēt jautājumu par Gruziju ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē un piedāvāt plašāku ES līdzdalību konflikta atrisināšanas procesā, tostarp iespēju izvietot ES miera uzturēšanas misijas sauszemes spēkus, aizvietojot NVS un Krievijas karaspēka daļas;
7. atzinīgi vērtē Gruzijas priekšlikumus attiecībā uz Abhāzijas un Dienvisosetijas tālejošu autonomiju, kā arī pašreizējo diskusiju par dažādiem federālajiem modeļiem, ko šobrīd Gruzijā iztirzā kā iespējamos konflikta risināšanas faktorus;
8. atzinīgi vērtē Padomes 2008. gada 18. februāra secinājumus par Eiropas kaimiņattiecību politiku saistībā ar vajadzību, kur vien iespējams, sākt sarunas par plašiem un visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem; mudina Komisiju ātri panākt vienošanos ar Gruziju par tās mērķiem un nodrošināt dalībvalstu pilnvaras sākt sarunas; pauž cerību, ka šajā jautājumā tiks gūti arvien jauni panākumi Francijas prezidentūras laikā;
9. mudina Komisiju un dalībvalstis sākt sarunas par nolīgumu noslēgšanu starp ES un Gruziju par atpakaļuzņemšanu un vīzu režīma atvieglojumiem, lai nodrošinātu, ka Gruzijas pilsoņi vairs nav nelabvēlīgā stāvoklī salīdzinājumā ar personām, kurām ir Krievijas pases un kuras dzīvo Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos;
10. pauž cerību, ka Gruzija pilnībā izmantos papildu finansiālās iespējas, ko sniedz kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānisms, jo īpaši projektiem, kas saistīti ar infrastruktūru, enerģiju un vides aizsardzību, tomēr aicina Komisiju pievērst pastiprinātu uzmanību izglītībai, demokrātijas izveidei un sociālām jomām;
11. aicina pievērst pastāvīgu uzmanību bēgļu un pārvietoto personu smagajam stāvoklim un aicina Padomi un Komisiju aktīvāk darboties, lai atbalstītu Gruziju šajā jautājumā;
12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Apvienoto Nāciju Organizācijai, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Eiropas Padomei, Gruzijas prezidentam un parlamentam un Dienvidosetijas un Abhāzijas de facto varas iestādēm, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam un parlamentam.