REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

28.5.2008

Noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Jan Marinus Wiersma, Hannes Swoboda un Adrian Severin
PSE grupas vārdā
par situāciju Gruzijā

B6‑0290/2008

Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Gruzijā

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās 2006. gada oktobra un 2007. gada novembra rezolūcijas par Gruziju, jo īpaši 2007. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas stiprināšanu,

–  ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā,

–  ņemot vērā Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plānu, ko 2006. gada 14. novembrī apstiprināja ES un Gruzijas sadarbības padome,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra secinājumus par Eiropas kaimiņattiecību politiku,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2008. gada 15. aprīļa rezolūciju, kurā atbalstīta Gruzijas teritoriālā integritāte un līdz 2008. gada 15. oktobrim pagarināts ANO novērošanas misijas mandāts Gruzijā,

–  ņemot vērā ES un Gruzijas parlamentu sadarbības komitejas 2008. gada 29.–30. aprīļa sanāksmē pieņemtos ieteikumus,

–  ņemot vērā Ārējo sakaru padomes 2008. gada 26.–27. maija sanāksmes secinājumus un spriedzi Gruzijas un Krievijas attiecībās,

–  ņemot vērā Starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas Gruzijā paziņojumu par sākotnējiem atzinumiem un secinājumiem par Gruzijas parlamenta vēlēšanām 2008. gada 21. maijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienība ir cieši apņēmusies turpmāk stiprināt attiecības ar Gruziju; tā kā Eiropas Savienība tādēļ pilnībā atbalsta Gruzijas kā neatkarīgas valsts miermīlīgu un stabilu attīstību, Gruzijas ekonomisko, sociālo un politisko attīstību, Gruzijas demokrātisko institūciju turpmāku attīstību un turpmāku attīstību attiecībā uz demokrātijas principu un procedūru, kā ari tiesiskuma pilnīgu ievērošanu šajā valstī;

B.  tā kā Krievijas Ārlietu ministrija 2008. gada 16. aprīlī apstiprināja, ka Krievijas Federācija ir nolēmusi palielināt ekonomisko un humanitāro sadarbību ar Abhāzijas un Dienvidosetijas varas iestādēm, nodibinot ciešākas juridiskas saites un atceļot tirdzniecības ierobežojumus bez Gruzijas valdības piekrišanas;

C.  tā kā 20. aprīlī virs Abhāzijas tika notriekts Gruzijas bezpilota izlūkošanas lidaparāts, un kopš šā starpgadījuma Abhāzija ir atzinusi vēl divu lidaparātu notriekšanu; tā kā ANO novērošanas misijas Gruzijā nesenajā ziņojumā par šo starpgadījumu norādīts, ka bezpilota izlūkošanas lidaparātu notriekusi Krievijas lidmašīna; tā kā ziņojumā arī norādīts, ka Gruzijai vajadzētu pārtraukt šo izlūkošanas lidaparātu sūtīšanu virs Abhāzijas teritorijas;

D.  tā kā maijā Krievija saskaņā ar NVS miera uzturēšanas misiju Abhāzijā izvietoja lielāku karaspēku un ieveda smago artilēriju un paziņoja par nodomu uz administratīvās robežas izveidot 15 papildu kontrolpunktus;

E.  tā kā Abhāzijas varas iestādes noraidīja Gruzijas prezidenta M. Saakašvili mēģinājumu sarunu ceļā panākt konflikta miermīlīgu atrisinājumu; tā kā saskaņā ar šo iniciatīvu viņš Abhāzijai piedāvāja plašu autonomiju apmaiņā pret Tbilisi valdības atzīšanu, un jaunizveidoto Gruzijas viceprezidenta amatu piešķirtu Abhāzijas pārstāvim, kuram būtu veto tiesības uz likumiem, kas skar Abhāzijas reģionu;

F.  tā kā 2008. gada 15. maijā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, kurā atbalstīja simtiem tūkstošu Gruzijas bēgļu un kara dēļ saikni ar dzimto zemi zaudējušo pārvietoto personu tiesības atgriezties Abhāzijā;

G.  tā kā Krievija abhāziešiem un dienvidosetiem piešķir pilsonību, ļaujot viņiem gūt labumu no ES un Krievijas nolīguma par vīzu režīma atvieglojumiem, kas pamazām kļūst par Gruzijas neapmierinātības cēloni, jo šāds nolīgums vēl nav noslēgts starp ES un Gruziju;

H.  tā kā Gruzija ir draudējusi bloķēt Krievijas pievienošanos PTO, protestējot pret Krievijas lēmumu pastiprināt sadarbību ar separātistu reģioniem, turklāt ir jāņem vērā saspīlējums sakarā ar negatīvo ietekmi uz Gruzijas ekonomiku, ko rada spēkā esošais Krievijas importa aizliegums Gruzijas vīniem un lauksaimniecības produktiem;

I.  tā kā par spīti konkrētiem un ievērojamiem sasniegumiem, kas panākti attiecībā uz Gruzijas vēlēšanu sistēmas uzlabošanu un procedūru pieņemšanu un piemērošanu atbilstīgi starptautiskajiem standartiem, Gruzijas 2008. gada 21. maija parlamenta vēlēšanu norise rādīja, ka Gruzijas demokrātiskās attīstības jomā joprojām ir daudz problēmu;

J.  tā kā ir notikušas opozīcijas organizētas publiskas demonstrācijas, protestējot pret parlamenta velēšanu norisi, un tā kā divas opozīcijas partijas ir paziņojušas, ka viņas neieņems savas deputātu vietas jaunievēlētajā parlamentā, tādējādi paužot savu nostāju;

K.  tā kā Eiropas Savienības apņemšanās attīstīt un padziļināt attiecības ar Gruziju paliek nemainīga un tā atbalsta Gruziju nepieciešamo politisko un ekonomisko reformu ceļā, kā arī pasākumos, lai izveidotu noturīgas un efektīvas demokrātiskās institūcijas, un centienos izskaust korupciju, tādējādi veidojot pārtikušu Gruziju, kurā valda miers un kura var dot savu ieguldījumu, veicinot stabilitāti reģionā un visā Eiropā,

1.  pauž dziļas bažas par nesenajiem notikumiem, kas ir radījuši nopietnu saspīlējumu Krievijas un Gruzijas attiecībās; aicina visas politiskās partijas izrādīt savaldību, atturēties no kaismīgiem paziņojumiem un iesaistīties konstruktīvā dialogā, lai kliedētu saspīlējumu un panāktu pašreizējās nestabilās situācijas risinājumu;

2.  pauž lielu nožēlu par Krievijas lēmumu izveidot juridiskās saites ar Abhāzijas varas iestādēm, kuru var uztvert kā šā reģiona starptautisko pašnoteikšanās tiesību atzīšanu un kurš nepalīdz miermīlīgā ceļā atrisināt Abhāzijas konfliktu;

3.  uzskata, ka šajos apstākļos nevajadzēja pieņemt vienpusēju lēmumu palielināt Krievijas miera uzturēšanas karavīru skaitu Abhāzijā, pat ja tas notika saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem, jo tas radīja saspīlējumu Gruzijas un Krievijas attiecībās, par nožēlu pastiprinot neuzticēšanos un musinošus izteikumus šo abu valstu starpā;

4.  uzskata, ka Gruzijas progress ceļā uz demokrātisku plurālismu un demokrātiskā deficīta mazināšanu palīdzētu risināt strupceļā nonākušos konfliktus šajā reģionā;

5.  mudina Gruziju īstenot ārpolitiku ar skaidru priekšstatu par produktīvām kaimiņattiecībām;

6.  atbalsta veiktos centienus normalizēt situāciju ar apspriedēm starp KĀDP Augsto pārstāvi, Gruzijas prezidentu M. Saakašvili un Krievijas ārlietu ministru S. Lavrovu; mudina īpašo sūtni Dienvidkaukāza reģionā rast veidus, kā sekmēt dialogu starp visām iesaistītajām pusēm, un mēģināt atjaunot zināmu savstarpēju uzticēšanos;

7.  aicina Padomi izskatīt šo jautājumu ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē jūnijā;

8.  atbalsta Gruzijas vēlmi paātrināt integrācijas procesu Eiropas Savienībā;

9.  piezīmē, ka 21. maija parlamenta vēlēšanas visumā tika novērtētas pozitīvi, tomēr vēlēšanu novērošanas misijas secinājumos minēts, ka dažas īstenošanas jomas ir „nevienmērīgas un nepilnīgas”; mudina valdību veikt turpmākus uzlabojumus, lai atrisinātu visas atlikušās problēmas;

10.  mudina Gruzijas valdību un opozīcijas spēkus kopīgiem spēkiem uzlabot polarizēto politisko klimatu, lai izveidotu patiesi demokrātisku politisko kultūru un iegūtu sabiedrības uzticību;

11.  aicina Padomi un Komisiju paātrināt sarunu sākšanu par ES un Gruzijas vīzu režīmu, lai tuvākajā nākotnē ar Gruziju noslēgtu nolīgumus par vīzu režīma atvieglojumiem un atpakaļuzņemšanu;

12.  atkārtoti pauž atbalstu Gruzijas suverenitātes, neatkarības un teritoriālās integritātes principiem un aicina Padomi un Komisiju turpināt centienus, lai atbalstītu miermīlīgu un sarunu ceļā panāktu risinājumu Dienvidosetijas un Abhāzijas konfliktiem;

   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm, Gruzijas prezidentam un parlamentam, EDSO, Eiropas Padomei un Krievijas Federācijas prezidentam un parlamentam.