Rezolūcijas priekšlikums - B6-0295/2008Rezolūcijas priekšlikums
B6-0295/2008

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

28.5.2008

Noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Hélène Flautre, David Hammerstein, Raül Romeva i Rueda, Daniel Cohn-Bendit, Monica Frassoni un Cem Özdemir
Zaļo/ALE grupas vārdā
par Barselonas procesu — Vidusjūras reģiona valstu savienību

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B6-0281/2008

Procedūra : 2008/2576(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B6-0295/2008
Iesniegtie teksti :
B6-0295/2008
Pieņemtie teksti :

B6‑0295/2008

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Barselonas procesu — Vidusjūras reģiona valstu savienību

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Barselonas deklarāciju, kuru pieņēma 1995. gada 27.–28. novembrī notikušajā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu konferencē un ar kuru tika izveidota Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerība, apstiprinot detalizētu darba programmu,

–  ņemot vērā Komisijas 2003. gada 21. maija paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par stratēģiskajām pamatnostādnēm ES rīcības pastiprināšanai cilvēktiesību un demokratizācijas jomā attiecībā uz Vidusjūras reģiona partneriem,

–  ņemot vērā secinājumus, ko pieņēma Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu augstākā līmeņa sanāksmē 2005. gada 27.–28. novembrī, atzīmējot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības desmito gadadienu,

–  ņemot vērā 2006. gada 4. decembra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par EKP stiprināšanu un ar šo paziņojumu saistītos neoficiālos dokumentus par EKP tematisko dimensiju, EKP pilsoniskās sabiedrības dimensijas stiprināšanu un par EKP — ceļu virzībā uz ciešāku ekonomisku integrāciju,

–  ņemot vērā ES un Marokas asociācijas padomes 2007. gada 23. jūlija secinājumus par iespēju būtiski pastiprināt attiecības ar Maroku un par īpašā statusa perspektīvām,

–  ņemot vērā ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2007. gada 15. oktobra secinājumus par sarunām pamatnolīguma noslēgšanai ar Lībiju,

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 5. decembra paziņojumu „Stipra Eiropas kaimiņattiecību politika”,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos (COM(2007)0242) un EP rezolūciju par šo jautājumu (P6_TA (2008) 0124),

–  ņemot vērā to, ka 2008. gada 13.–14. martā Eiropadome atbalstīja principu par valstu struktūras „Barselonas process — Vidusjūras reģiona savienība” izveidi,

–  ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas (EMPA) prezidentūras noslēguma deklarāciju un EMPA ieteikumus, ko tā pieņēma ceturtajā plenārsēdē 2008. gada 28.  martā Atēnās,

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 20. maija paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Barselonas procesu — Vidusjūras reģiona valstu savienību,

–  ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Savienības Vidusjūras reģiona politiku,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā Vidusjūras reģions ir teritorija, kurai ir būtiska un visaptveroša stratēģiska nozīme Eiropas Savienībai gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā, un šajā sakarībā uzsverot nozīmīgumu, kāds ir Eiropas Savienības un tās Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecību pastiprināšanai un pārskatīšanai, lai piešķirtu tām lielāku politisku nozīmi;

B.  norāda, ka Barselonas process izvirza stingras saistības attiecībā uz reģionālo stabilitāti un demokrātiju un ka tas ir bijis galvenais instruments Eiropas un Vidusjūras reģiona attiecībās kopš 1995. gada, nodrošinot abu Vidusjūras krastu valstu un tautu politiskās, ekonomiskās, kultūras un sociālās partnerības pamatu;

C.  uzsverot, ka Eiropas kaimiņattiecību politikas mērķis ir veicināt šo partnerību, piedāvājot papildu iespējas paplašināt attiecības, stiprināt politisko dialogu un integrēt partnervalstis Kopienas aģentūrās un programmās;

D.  tā kā, saskaņā ar Eiropadomes 2008. gada 13. un 14. marta lēmumu un sagaidot 2008. gada 13. jūlija augstākā līmeņa sanāksmi, Komisija ir iesniegusi paziņojumu par Barselonas procesu — Vidusjūras reģiona valstu savienību, lai veicinātu daudzpusējas attiecības, paplašinātu līdzatbildību procesā un padarītu to redzamāku un atbilstīgāku šā reģiona iedzīvotājiem;

E.  tā kā projektu dimensijai jābūt šīs jaunās iniciatīvas centrā, izvirzot mērķi vēl vairāk sekmēt reģionālo kohēziju un ekonomisko integrāciju; tā kā Komisija ir noteikusi četrus galvenos projektus, kuri jāapstiprina augstākā līmeņa sanāksmē 13. jūlijā: jūras transporta maģistrāles, tostarp maģistrāļu savienojumi ar Magriba valstīm, Vidusjūras sanācija un pareiza vides pārvaldība, Vidusjūras reģiona saules enerģijas izmantošanas plāns un pastiprināta sadarbība civilās aizsardzības jomā;

F.  tā kā augstākā līmeņa sanāksmē, kurā tiks dibināta Barselona procesa Vidusjūras reģiona valstu savienība un kura notiks 2008. gada 13. jūlijā Parīzē, ir jānosaka skaidras vadlīnijas, lai izstrādātu galvenos mērķus, struktūru un darba metodes, kuriem jābalstās uz līdzatbildības principu;

G.  norādot, ka pienācīgi jāņem vērā Barselonas procesa sasniegumu un trūkumu analīze, lai Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecības varētu efektīvi pārskatīt un Barselonas procesam dot jaunu impulsu; šajā sakarā uzsverot nozīmīgumu, kāds ir to grūtību risināšanā, ar ko sastopas sadarbības izvēršanā un Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerības padziļināšanā, proti, ieilgušie konflikti Tuvajos Austrumos, dziļa politiska spriedze reģionā, piemēram, Rietumsahārā, kā arī tas, ka nav gūti panākumi demokrātijas un cilvēktiesību jomā un trūkst sabiedrības informētības par procesu;

H.  tā kā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas (EMPA) izveide jāuzskata par pasākumu, lai parlamentus vairāk iesaistītu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerībā, taču atzīmējot, ka jāturpina stiprināt EMPA loma Eiropas un Vidusjūras reģiona jaunās politikas izstrādē un īstenošanā;

I.  tā kā, 2008. gadu nosakot par Eiropas Starpkultūru dialoga gadu, jāpastiprina ES centieni sadarbības un apmaiņas veicināšanā kultūras jomā, kas būtu gan konfliktu novēršanas faktors, gan tiktu sekmēta sociālā un ekonomiskā attīstība,

1.  atzinīgi vērtē neseno Eiropas Komisijas paziņojumu „Barselonas process— Vidusjūras reģiona valstu savienība” un atbalsta šīs jaunās iniciatīvas mērķi sniegt jaunu politisku un praktisku stimulu ES un Vidusjūras reģiona partnervalstu daudzpusējām attiecībām, uzlabojot šīs attiecības politiskajā līmenī, nodrošinot paplašinātu līdzatbildību un izstrādājot reģionālus un apakšreģionālus projektus, kas atbilst reģiona iedzīvotāju vajadzībām;

2.  piekrīt, ka no jauna ir jānostiprina Barselonas process, kam ES sadarbībā ar Vidusjūras reģiona valstīm arī turpmāk jābūt galvenajam elementam kā vienīgajam forumam, kurā visas ES partnervalstis no Vidusjūras reģiona apmainās viedokļiem un risina konstruktīvu dialogu; uzskata, ka Barselonas deklarācijā noteiktajiem mērķiem un sadarbības jomām ir un būs galvenā nozīme Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecībās; tāpēc aicina valstis, kuras nav Barselona procesa dalībnieces, atbalstīt Barselonas acquis, lai censtos īstenot šos pašus mērķus;

3.  uzskata, ka šī jaunā iniciatīva ir izvirzījusi attiecīgas problēmas, kas jārisina, piemēram, saistībā ar Vidusjūras dienvidu reģiona valstu politiskajiem un ekonomiskajiem rādītājiem, kā arī politiskās un institucionālās organizācijas jautājumiem attiecībā uz ES; vienlaikus uzskata, ka divpusēja pieeja, ko piemēro Vidusjūras partnervalstis, tostarp Vidusjūras piekrastes valstis, attiecībās ar ES ir pienācīgi jāņem vērā šā jaunā procesa attīstībā;

4.  piekrīt viedoklim, ka jaunā iniciatīva jābalsta uz tiem sasniegumiem, kas gūti Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sadarbībā kopš 1995. gada, un ka vienlaikus ir jāsniedz svaigs stimuls Barselonas procesam, lai pārvarētu tā nepilnības un trūkumus;

5.  atkārtoti apstiprina, ka Izraēlas un Palestīnas konflikts un pašreizējā arābu zemju okupācija ir traucējusi Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu attiecību padziļināšanai un ka tikai taisnīgs un noturīgs šā konflikta risinājums atbilstīgi Arābu valstu miera iniciatīvai var radīt partnerības iespējas; šajā sakarībā norāda, ka ES, sadarbojoties ar Vidusjūras partnervalstīm, ir vēl vairāk jāiesaistās centienos īstenot Anapolisas konferences mērķi sarunu ceļā panākt Tuvo Austrumu konflikta risinājumu līdz 2008. gada beigām;

6.  norāda, ka viens no galvenajiem Eiropas un Vidusjūras reģiona politikas mērķiem ir veicināt tiesiskuma, demokrātijas, cilvēktiesību un politiskā plurālisma ievērošanu, un saistībā ar to uzskata, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerība līdz šim nav sniegusi cerētos rezultātus cilvēktiesību jomā; tāpēc aicina Padomi un Komisiju jaunās iniciatīvas mērķos skaidri nostiprināt cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanas veicināšanu un enerģiski turpināt tādu pašreizējo mehānismu īstenošanu kā cilvēktiesību klauzula, kas iekļauta asociācijas nolīgumos (jaunajos nolīgumos iekļaujot arī mehānismu šīs klauzulas īstenošanai), EKP divpusējie rīcības plāni un jaunās apakškomitejas cilvēktiesību jomā; turklāt prasa izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona Cilvēktiesību tiesu, lai dotu iespēju visiem to valstu pilsoņiem, kuras parakstījušas Barselonas deklarāciju, iesniegt prasības saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem;

7.  piekrīt viedoklim, ka, atjauninot ES attiecības ar Vidusjūras reģiona partnervalstīm, jāparāda šo saikņu nozīmīgums un kopējo kultūras un vēsturisko attiecību dziļums; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu stiprināt attiecības ar Vidusjūras reģiona partnervalstīm politiskajā līmenī, organizējot valdību vadītāju sanāksmes reizi divos gados, lai pieņemtu politiskas deklarācijas un lēmumus par galvenajām programmām un projektiem, kuri jāizstrādā reģionālā mērogā; uzskata, ka EMPA ir jāiesaista šo augstākā līmeņu sanāksmju sagatavošanā un ka tai ir jānolemj sistemātiski sūtīt delegāciju uz šīm sanāksmēm, lai cieši uzraudzītu diskusiju gaitu un to iznākumu;

8.  atzīmē, ka jāveido spēcīgāka partnerība, kas pamatojas uz paplašinātu līdzatbildību par dažādajiem procesiem; saistībā ar to atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par partnerības līdzprezidentūras, kopīgas pastāvīgas komitejas, kura atradīsies Briselē, un kopīga sekretariāta izveidi, lai paplašinātu līdzatbildību par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sadarbību; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu — stājoties spēkā Lisabonas līgumam, par šīs valstu struktūras līdzpriekšsēdētājiem izvirzīt Padomes priekšsēdētāju un Komisijas priekšsēdētāju valstu un valdību vadītāju līmenī un Augsto pārstāvi/Komisijas priekšsēdētāja vietnieku — ārlietu ministru līmenī; vienlaikus uzsver priekšlikumu izvirzīt līdzpriekšsēdētāju no Vidusjūras reģiona partnervalstīm, tām vienojoties par kandidātu; taču aicina Padomi un Komisiju prasīt no sekretariāta uzņēmējvalsts pilnīgu atbilstību Barselonas procesa saistībām attiecībā uz demokrātiju un cilvēktiesībām;

9.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentāro asambleju (EMPA) atzīt par leģitīmu parlamentāru Vidusjūras reģiona valstu savienības pārstāvi un stingri atbalsta EMPA lomas pastiprināšanu attiecībās ar ES Vidusjūras reģiona partnervalstīm; tāpēc uzsver, cik svarīgi ir turpināt formāli noteikt šīs Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās struktūras, kā padomdevējas struktūras, lomu, un kura ir iesaistīta Eiropas un Vidusjūras reģiona politikas izstrādē un īstenošanā; uzskata, ka attiecīgajās šīs struktūras vienībās nepieciešams risināt jautājumu par EMPA atvēršanu to valstu parlamentu pārstāvjiem, kuras nav iesaistījušās Barselonas procesā un kuras pievienosies šai jaunajai iniciatīvai;

10.  norāda, ka visām ES iestādēm, saprātīgi sadarbojoties, atbilstīgi gaidāmās augstākās līmeņa sanāksmes rezultātiem ir pamatīgi jāapsver šīs iniciatīvas ietekme uz budžetu;

11.  uzskata, ka līdztekus parlamentārās dimensijas izstrādei jāpievērš uzmanība arī nevalstiskās dimensijas attīstībai, lai iesaistītu pilsonisko sabiedrību abpus Vidusjūrai, uzlabotu apmaiņu un attiecības un veidotu sabiedrības izpratni par valstu struktūru „Barselonas process — Vidusjūras reģiona valstu savienība”;

12.  uzsver sadarbības un apmaiņas kultūras jomā svarīgos konfliktu novēršanas aspektus, kā arī dialoga nozīmi starp kultūrām un civilizācijām, lai vienotu cilvēkus un tur, kur norisinās konflikti, veicinātu apstākļus, kādi nepieciešami mieram un stabilitātei;

13.  uzsver, ka kultūra arī jāatzīst par ekonomisku faktoru un sociālās integrācijas instrumentu, un atzīmē, ka svarīgi līdztekus jau paredzētajiem ekonomiska rakstura projektiem izstrādāt sadarbības projektus kultūras jomā, un jo īpaši paplašināt jauniešu apmaiņas programmas reģionā; šādi projekti padarīs mūsu uzlaboto partnerību konkrētāku un redzamāku, kā arī pieņemamāku parastajiem pilsoņiem; šajā sakarībā uzsver, ka nepieciešams Vidusjūras reģiona partnervalstīm ierosināt priekšlikumus interesantām sadarbības programmām kultūras jomā, labāk izmantojot programmu ERASMUS MUNDUS un Eiropas kaimiņattiecību politikas instrumentu;

14.  atzinīgi vērtē jaunos centienus, ko paziņojumā ierosinājusi Komisija, lai turpmāk attīstītu reģionālās programmas ar ES Vidusjūras reģiona partnervalstīm nolūkā veicināt reģionālo kohēziju un attīstīt infrastruktūru saiknes; aicina Komisiju regulāri informēt EP un EMPA par šo projektu izstrādi; norāda, ka šiem projektiem jābūt atbilstīgiem Eiropas un Vidusjūras reģiona politikas mērķiem, un aicina Komisiju atbalstīt pārbaudes mehānisma izveidi, ar kuru šādā pārbaudes procesā iesaistītu gan EP, gan EMPA;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu un partnervalstu valdībām un parlamentiem.