REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
11.6.2008
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Charles Tannock, Jacek Saryusz-Wolski, Ria Oomen-Ruijten, Christopher Beazley, Elmar Brok, Urszula Gacek un Tunne Kelam
PPE-DE grupas vārdā
par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi 2008. gada jūnijā Hantimansijskā
B6‑0298/2008
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi 2008. gada jūnijā Hantimansijskā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses un Krievijas Federāciju, no otras puses,
– ņemot vērā ES un Krievijas mērķi, kas tika izvirzīts kopējā paziņojumā 11. ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē, kura 2003. gada 31. maijā notika Sanktpēterburgā, izveidot kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kopēju sadarbības telpu ārējās drošības jomā un kopēju pētniecības un izglītības telpu, iekļaujot arī kultūras aspektus,
– ņemot vērā 2007. gada 14. novembrī Mafrā notikušās ES un Krievijas 21. augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus,
– ņemot vērā ES un Krievijas cilvēktiesību konsultācijas un īpaši to septīto kārtu, kas notika 2008. gada 17. aprīlī, un kurā apskatīja plašsaziņas līdzekļu, vārda un biedrošanās brīvību, jo īpaši neseno parlamenta un prezidenta vēlēšanu kontekstā, pilsoniskās sabiedrības darbību, to personu brīvību, kas pieder minoritātēm, rasisma un ksenofobijas apkarošanu un bērnu tiesības,
– ņemot vērā Eiropas Komisijas sagatavoto 2007. gada progresa ziņojumu par ES un Krievijas kopējo telpu īstenošanu,
– ņemot vērā ES un Krievijas Pastāvīgās brīvības, drošības un tiesiskuma partnerības padomes 2008. gada 24. un 25. aprīlī Sanktpēterburgā notikušās astotās sanāksmes rezultātus,
– ņemot vērā EP delegācijas priekšsēdētāja paziņojumu ES un Krievijas Partnerattiecību un sadarbības padomē pēc ES un Krievijas darba grupas vizītes uz Maskavu 2008. gada 17.-18. martā;
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par ES attiecībām ar Krieviju,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienība un Krievija, kura ir ANO Drošības padomes locekle, kopīgi ir atbildīgas par pasaules stabilitāti un drošību, un tā kā ES un Krievijas ciešāka sadarbība un labas kaimiņattiecības ir īpaši svarīgas Eiropas stabilitātei, drošībai un labklājībai;
B. tā kā Krievijas Federācija ir Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pilntiesīga biedre un tādēļ ir apņēmusies īstenot šo organizāciju izklāstītos demokrātijas principus;
C. tā kā joprojām nopietnas bažas rada tendences Krievijas Federācijā attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību, kā arī vispārpieņemtu demokrātisku principu, normu un prakses ievērošanu;
D. tā kā jaunā Partnerattiecību un sadarbības nolīguma noslēgšana starp ES un Krievijas Federāciju joprojām ir ārkārtīgi nozīmīga, lai attīstītu un intensificētu šo divu partneru sadarbību;
E. tā kā galvenajam tematam sarunās par jaunā stratēģiskās partnerības nolīguma noslēgšanu jābūt ātrai četru kopīgo telpu — kopējās ekonomiskās telpas, kopējās brīvības, drošības un tiesiskuma telpas, kopējās sadarbības telpas ārējās drošības jomā un kopējās pētniecības, izglītības un kultūras telpas — īstenošanai;
F. tā kā Krievijas Federācijas pievienošanās PTO ievērojami palīdzētu uzlabot ekonomiskās attiecības starp Krieviju un ES ar noteikumu, ka tiek izpildītas saistības pilnībā ievērot un īstenot PTO saistības un pienākumus;
G. tā kā energoapgādes drošība ir viens no Eiropas sarežģītākajiem uzdevumiem un viena no galvenajām sadarbības jomām ar Krieviju, tā kā kopīgiem spēkiem jācenšas pilnībā un efektīvi izmantot gan esošās enerģijas transporta sistēmas, gan tās, kas vēl tiks izveidotas;
H. tā kā nesen Krievija vairākos svarīgos energoprojektos kā stratēģiskos partnerus iekļāva dažus ES lielākos energouzņēmumus, kā arī atļāva ES uzņēmumiem iegādāties stratēģiski svarīgas daļas Krievijas uzņēmumos; tā kā juridiskās noteiktības un īpašuma tiesību ievērošana ir izšķiroši svarīga, lai Krievijā noturētu pašreizējo ārvalstu investīciju līmeni;
I. tā kā strīdi par enerģijas piegāžu un transporta nosacījumiem ir jārisina sarunu ceļā nediskriminējošā un pārredzamā veidā un tos nekad nedrīkst izmantot kā līdzekli politiskam spiedienam uz ES dalībvalstīm vai kopīgām kaimiņvalstīm;
J. tā kā nākamajā nolīgumā starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju jāiekļauj Enerģētikas hartas nolīguma principi;
K. tā kā gan Krievijas, gan ES tautsaimniecības interesēs ir dažādot savstarpējās tirdzniecības attiecības, jo nesamērīgā enerģētikas daļa tirdzniecībā padara tautsaimniecības neaizsargātas pret šo produktu cenu izmaiņām, kā tas ir pierādījies iepriekš;
L. tā kā Eiropas Savienība un Krievijas Federācija var uzņemties un tām ir jāuzņemas aktīva loma miera un stabilitātes veidošanā Eiropas kontinentā, jo īpaši attiecībā uz kopīgiem kaimiņiem, kā arī citviet pasaulē, tostarp Irānā un Tuvajos Austrumos;
M. tā kā Abhāzijā un Dienvidosetijā ir radies jauns saspīlējums Krievijas Federācijas nesen veikto darbību rezultātā, tostarp pēc Krievijas Ārlietu ministrijas 16. aprīļa paziņojuma, ka tā izveido oficiālas saites ar Dienvidosetijas un Abhāzijas de facto varas iestādēm, Krievijas Aizsardzības ministra 29. aprīļa paziņojuma, ka Abhāzijā palielinās NVS „miera uzturētāju” skaitu, un pēc Gruzijas bezapkalpes lidaparāta notriekšanas incidenta Gruzijas gaisa telpā 20. aprīlī, ko veica Krievijas kaujas lidmašīna;
N. tā kā Krievija ir uz laiku pārtraukusi dalību Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā, paziņojot, ka apturēs NATO valstu veiktās pārbaudes militārobjektos un vairs neierobežos savu konvenciālo ieroču skaitu;
O. tā kā Krievijas Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pēc 29. aprīļa tikšanās ar ES ministru trijotni Luksemburgā apstiprināja Krievijas dalību ES militārajā operācijā Čadā un Centrālāfrikas Republikā (EUFOR Čada/RCA);
P. tā kā ir svarīgi, lai ES attiecībās ar Krievijas Federāciju paustu vienotu viedokli, izrādītu solidaritāti un vienotību un šīs attiecības balstītu uz savstarpējām interesēm un kopējām vērtībām,
1. uzsver, ka gaidāmā augstākā līmeņa sapulce būs pirmā ES un Krievijas augstākā līmeņa sapulce, kuru apmeklēs Krievijas jaunievēlētais prezidents Dmitrijs Medvedjevs, un pauž cerību, ka šī sanāksme iezīmēs ES un Krievijas attiecību uzlabošanos;
2. atkārto pārliecību, ka Krievija joprojām ir svarīgs partneris stratēģisko partnerību veidošanai, kuras balstās uz kopīgām vērtībām, kā arī partneris, ar kuru ES ir ne tikai kopīgas ekonomiskas un tirdzniecības intereses, bet arī mērķis cieši sadarboties uz starptautiskās skatuves;
3. aicina Krievijas valdību un ES kopīgi izveidot nepieciešamos apstākļus ātrai sarunu uzsākšanai par jauno ES un Krievijas PSN; uzsver ES dalībvalstu vienotības un solidaritātes nozīmi attiecībās ar Krieviju; šajā sakarībā vēlreiz pasvītro, ka jebkura turpmāka nolīguma ar Krievijas Federāciju nozīmīgai daļai jābūt demokrātijai un cilvēktiesībām;
4. šajā ziņā atzinīgi vērtē 29. aprīļa sanāksmē Luksemburgā ES Ārlietu ministru izteiktos daudzsološos paziņojumus, kas varētu izvest no strupceļa un veicināt sarunu uzsākšanu par jauno nolīgumu pirms Hantimansijskas augstākā līmeņa sanāksmes;
5. atzinīgi vērtē prezidenta D. Medvedjeva piezīmes par tiesiskuma un cilvēktiesību nozīmīgumu;
6. atzīmē nepārtraukto viedokļu apmaiņu par cilvēktiesībām Krievijā, kā daļu no ES un Krievijas cilvēktiesību konsultācijām; tomēr uzsver, ka pašreizējā situācija Krievijā rada nopietnas bažas par cilvēktiesību, demokrātijas, vārda brīvības ievērošanu, kā arī par pilsoniskās sabiedrības un atsevišķu personu tiesībām apšaubīt varasiestāžu veikto darbību pareizību un likt tām uzņemties atbildību par savu rīcību; aicina Krieviju iesaistīties cilvēktiesību dialogos pārmaiņus gan Krievijā gan ES;
7. aicina Krievijas Federāciju parādīt apņēmību saistībā ar kopējām vērtībām, ratificējot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14. papildprotokolu, tādējādi ļaujot veikt svarīgas reformas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kura izjūt desmitiem tūkstošu neizskatītu lietu slogu;
8. prasa paātrināt ES un Krievijas dialogu par cilvēktiesībām un padarīt to par atvērtu procesu, lai Eiropas Parlaments, Valsts Dome, pilsoniskā sabiedrība un cilvēktiesību aizsardzības organizācijas varētu tajā piedalīties, sniedzot efektīvu ieguldījumu; aicina Krieviju pilnībā izpildīt savas saistības kā Eiropas Padomes dalībvalstij, tostarp ievērot biedrošanās tiesības, tiesības piedalīties miermīlīgās demonstrācijās un vārda brīvību; uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības attīstībai ir svarīgas no valstu valdībām neatkarīgas NVO, un aicina Krievijas varas iestādes piemērot jauno NVO likumu tādā veidā, lai jaunās prasības neradītu tām pārliecīgu slogu;
9. pievērš uzmanību neizturamajiem darba apstākļiem, spiediena izdarīšanai uz žurnālistiem un iebiedēšanai Krievijas Federācijā, kur daži no šiem gadījumiem ir vēl joprojām neatklātas slepkavības, un jo īpaši pauž bažas par ierosināto plašsaziņas likuma grozījumu, kuru Krievijas dome apstiprināja pirmajā lasījumā 25. aprīlī un ar kuru pilnvaro federālo aģentūru Rossvyazokhrankultura, kas pārrauga plašsaziņas līdzekļus, aizliegt ikviena plašsaziņas līdzekļa darbību, kuru uzskata par nepatiesas informācijas sniedzēju vairāk nekā vienā gadījumā; iesaka tā vietā izmantot plašsaziņas līdzekļu pašregulāciju kā paņēmienu, lai palielinātu žurnālistu atbildību;
10. atzīmē pozitīvo virzību pašreizējā darbā attiecībā uz četru kopējo telpu ceļa kartes praktisku īstenošanu un uzsver, ka turpmāka partnerības pastiprināšana būtu savstarpēji izdevīga;
11. atkārtoti atgādina par kopējas ekonomiskās telpas (KET) izveides un KET ceļa kartē apstiprināto mērķu turpmākas attīstības īpašo nozīmi, jo īpaši attiecībā uz atvērta tirgus izveidi starp ES un Krieviju;
12. uzsver, ka ir svarīgi uzlabot investīciju vidi Krievijā, ko var panākt tikai veicinot un sekmējot nediskriminējošus un pārredzamus biznesa noteikumus, samazinot birokrātiju un divvirzienu investīcijas; pauž bažas par to, ka veids, kādā varas iestādes piemēro likumus, nav iepriekš paredzams, atklājot, ka apsūdzībām pret Mihailu Hodorkovski ir politiski motīvi, aicina Krievijas varas iestādes veikt simbolisku soli, izbeidzot šādu netaisnīgu attieksmi pret viņu;
13. atzinīgi vērtē pastiprināto ES un Krievijas dialogu par enerģētikas jautājumiem; uzsver, ka ES ekonomikām enerģijas imports ir svarīgs, atspoguļojot potenciālu iespēju turpmākai tirdzniecības un ekonomiskajai sadarbībai starp ES un Krieviju; uzsver, ka šādas sadarbības pamatā jābūt savstarpējas atkarības un pārredzamības principam kopā ar vienlīdzīgu pieeju tirgiem, infrastruktūrai un ieguldījumiem; aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, ka Enerģētikas hartas nolīguma principi, kuri saskaņā ar tās 45. pantu ir saistoši Krievijai pat pirms tās ratifikācijas Krievijas valsts domē, kā arī tai pievienotais Tranzīta protokols un G8 secinājumi tiek tikpat efektīvi kā pati Harta iekļauti jaunajā partnerības un sadarbības nolīgumā starp ES un Krieviju, ietverot noteikumus par turpmāku sadarbību attiecībā uz energoefektivitāti, energotaupību un atjaunojamo enerģiju; norāda, ka šie principi ir jāpiemēro svarīgākajiem enerģētikas infrastruktūras projektiem; aicina ES paust vienotu viedokli sarunās ar Krieviju par šiem nozīmīgajiem enerģētikas jautājumiem; aicina ES - Krievijas enerģētikas dialoga partnerus pārbaudīt iespējas apmaksāt rēķinus par Krievijas enerģijas piegādēm ES eiro, lai panāktu neatkarību no trešo valstu valūtām;
14. atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti pēc pēdējās augsta līmeņa sanāksmes Mafrā attiecībā uz Krievijas pievienošanos PTO, kas radīs līdzvērtīgus konkurences apstākļus abu pušu uzņēmējdarbības pārstāvjiem un lielā mērā palīdzēs Krievijas centienos izveidot mūsdienīgu, daudzpusīgu, augstu tehnoloģiju ekonomiku; aicina Krieviju veikt nepieciešamos pasākumus, lai likvidētu atlikušos pievienošanās procesa šķēršļus, jo īpaši eksporta nodokļu un nodevu jomā, un lai spētu pilnībā ievērot un īstenot saistības un pienākumus līdzdalībai PTO, ko ņemot vērā, ES varētu sākt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu ar Krievijas Federāciju;
15. pauž nožēlu, ka Krievija neievēro savas saistības likvidēt maksājumus par pārlidojumiem pār Sibīriju un aicina Krieviju parakstīt nolīgumu, kas panākts šajā jautājumā augstākā līmeņa sanāksmē Samārā;
16. atzinīgi vērtē ES un Krievijas panākumus kopējās brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidē, kur galvenā uzmanība līdz šim tika veltīta vīzu režīma atvieglojumu un atpakaļuzņemšanas nolīgumu jomā, kas ir ievērojams solis tuvāk bezvīzu režīmam ilgtermiņa perspektīvā; aicina turpināt sadarbību attiecībā uz nelegālu imigrāciju, personu apliecinošu dokumentu kontroles uzlabošanu un labāku informācijas apmaiņu jautājumos par terorismu un organizēto noziedzību; uzsver, ka Padomei un Komisijai ir jānodrošina, lai Krievija ievērotu visus nosacījumus, kas ir paredzēti apspriestajos nolīgumos par abpusēju vīzu režīma atcelšanu, lai novērstu jebkādus drošības un demokrātijas pārkāpumus Eiropā;
17. norāda, ka Krievija, kura pagājušajā gadā mainīja vīzu piešķiršanas noteikumus un pārtrauca izdod viena gada termiņa vairākkārtējas ieceļošanas vīzas darba nolūkos, kuras pirms tam izmantoja daudzi Eiropas darbinieki, var saskarties ar masveidīgu ES vadošo darbinieku un strādājošo došanos prom, ja tā nemainīs jaunos noteikumus un nemazinās apgrūtinošo birokrātiju, kāda pastāv vīzu un darba atļauju iegūšanā;
18. atzinīgi vērtē ES un Krievijas sadarbības kosmosa jomā veicināšanu saskaņā ar 2006. gada martā izveidoto Trīspusējo kosmosa dialogu starp Komisiju, Eiropas Kosmosa aģentūru un aģentūru Roscosmos, ietverot kosmosa lietojumus (satelītu navigācija, zemes novērošana un satelītu komunikācijas), piekļuvi kosmosam (palaišanas iekārtas un turpmākās kosmosa transporta sistēmas), kosmosa zinātni un kosmosa tehnoloģiju izstrādi; piezīmē, ka saistībā ar kopīgo ekonomisko telpu, par prioritāti ir noteikta sadarbība kosmosa jomā;
19. aicina Krievijas Federāciju piedalīties Eiropas pētniecības infrastruktūru izveides procesā, kuru atbalsta Eiropas Kopienas pamatprogrammās; uzskata, ka šādas iniciatīvas varētu nodrošināt plašu Krievijas cilvēkresursu un finanšu resursu efektīvu izmantošanu un turpmāku attīstību pētniecības, izstrādes un jauninājumu jomās un tādējādi dot labumu Eiropai un Krievijai;
20. pauž dziļu neapmierinātību par Krievijas paziņojumu, ka tā varētu izveidot oficiālus sakarus ar Dienvidosetijas un Abhāzijas separātistu varas iestādēm, atkārtoti apstiprina pilnīgu atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai neatkarībai starptautiski atzītās robežās un aicina Krieviju atsaukt šo lēmumu, kas kavē starptautiskos miera centienus, kuru īstenošanā ir iesaistījusies arī Krievijas Federācija;
21. stingri nosoda Krievijas militāro klātbūtni Abhāzijā un mudina Krievijas Federāciju nekavējoties atsaukt savu karaspēku; uzskata, ka, lai gan Krievijas militārās klātbūtnes pastiprināšana var notikt saskaņā ar NVS valstu vadītāju padomes izveidoto NVS miera uzturēšanas spēku vispārējā skaitliskā sastāva palielināšanu, taču pašreizējā politiskajā situācijā tas ne tikai nemazina esošo spriedzi, bet gan to palielina;
22. prasa, lai iesaistītās puses atturas no jebkādām darbībām, kuras varētu izraisīt situācijas saasināšanos šajā reģionā, atkārtoti pauž atbalstu starptautiskajiem centieniem, kuru mērķis ir Abhāzijas un Dienvidosetijas konfliktu mierīga atrisināšana, un atzinīgi vērtē Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili nesenos priekšlikumus attiecībā uz Abhāzijas konflikta atrisināšanu, piemēram, plaša politiskā pārstāvība Gruzijas valdības visaugstākajos līmeņos, veto tiesību piešķiršana attiecībā uz visiem būtiskiem tiesību aktiem saistībā ar Abhāziju, starptautisku garantiju noteikšana, lai nodrošinātu vērienīgu federālismu, neierobežotu autonomiju un drošību; aicina Eiropas Savienību aktīvāk iesaistīties, lai rastu mierīgu konflikta atrisinājumu, darboties kā vidutājai un sniegt konkrētu atbalstu prezidenta M. Saakašvili izvirzītajiem priekšlikumiem;
23. atzīmē pašreizējās konsultācijas starp Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm par plānoto ASV pretraķešu aizsardzības sistēmu, atzīst būtisko ieguldījumu ES aizsardzībā pret starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm, mudina Krievijas Federāciju izmantot pretraķešu aizsardzības priekšlikumu sniegto iespēju un aicina visas projektā iesaistītās puses sākt darbu attiecībā uz ASV, NATO un Krievijas pretraķešu aizsardzības sistēmas savienošanu;
24. atzīst, ka ir nepieciešama turpmāka sadarbība ar Krieviju, lai novērstu masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, un aicina abas puses uzņemties atbildību, jo īpaši Ziemeļkorejas un Irānas kodolieroču jautājumos;
25. aicina Krieviju atkārtoti izskatīt vienpusēji atlikto līdzdalību CFE līgumā un izmantot sarunas, lai aizsargātu savas likumīgās intereses, un novērstu CFE līguma nozīmes mazināšanos; aicina NATO dalībvalstis ratificēt šī Līguma 1999. gadā grozīto redakciju;
26. atzinīgi vērtē Krievijas lēmumu atbalstīt ES miera uzturēšanas operāciju veikšanā Čadā un Centrālāfrikas Republikā un atbalsta Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ES Augstā pārstāvja Javier Solana paziņojumu, norādot, ka sadarbībai starp Krieviju un ES krīzes pārvaldībā nebūtu jāaprobežojas tikai ar EUFOR līdzdalību Čadā un Centrālāfrikas Republikā un ka abas puses ir gatavas parakstīt pamatnolīgumu par šo jautājumu, balstoties uz vienlīdzīgu partnerību un sadarbību;
27. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un Krievijas Federācijas valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.