Rezolūcijas priekšlikums - B6-0300/2008Rezolūcijas priekšlikums
B6-0300/2008

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

11.6.2008

Noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Jan Marinus Wiersma, Hannes Swoboda, Kristian Vigenin, Reino Paasilinna un Adrian Severin
PSE grupas vārdā
par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Hantimansijskā 2008. gada 26.–27. jūnijā

Procedūra : 2008/2542(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B6-0300/2008
Iesniegtie teksti :
B6-0300/2008
Pieņemtie teksti :

B6‑0300/2008

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Hantimansijskā 2008. gada 26.–27. jūnijā

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses[1], kas stājās spēkā 1997. gadā un zaudēja spēku 2007. gadā,

–  ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2008. gada 26. maija lēmumus, ar kuriem apstiprina sarunu direktīvas par nolīgumu, kas nodrošinās jaunu visaptverošu satvaru ES attiecībām ar Krieviju;

–  ņemot vērā ES un Krievijas mērķi, kas tika izvirzīts kopējā paziņojumā Sanktpēterburgas 2003. gada 31. maija augstākā līmeņa sanāksmē, lai izveidotu kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kopēju sadarbības telpu ārējās drošības jomā un kopēju pētniecības un izglītības telpu, iekļaujot arī kultūras aspektus,

–  ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes par cilvēktiesībām, jo īpaši jaunākās apspriedes, kuras notika 2008. gada 17. aprīlī,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par ES un Krievijas attiecībām, jo īpaši 2007. gada 14. novembra rezolūciju[2] par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Mafrā,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES un Krievijas attiecības iepriekšējā desmitgadē ir nepārtraukti attīstījušās, veidojot dziļu un visaptverošu ekonomikas integrāciju un savstarpīgumu, kas tuvākajā nākotnē vēl vairāk pastiprināsies;

B.  tā kā ciešāka sadarbība un labas kaimiņattiecības starp ES un Krieviju ir ļoti svarīgas visas Eiropas stabilitātei, drošībai un uzplaukumam;

C.  tā kā stratēģisko partnerattiecību nolīguma noslēgšana starp ES un Krievijas Federāciju ir ārkārtīgi nozīmīga, lai nākotnē attīstītu šo divu partneru sadarbību un lai tā kļūtu intensīvāka;

D.  tā kā sarunas par šāda jauna stratēģisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu jāsāk cik iespējams drīz, pamatojoties uz jau sasniegtajam rezultātiem četru kopīgo telpu — kopīgās ekonomiskās telpas, brīvības, drošības un tiesiskuma telpas, ārējās drošības telpas un pētniecības, izglītības un kultūras telpas — īstenošanā; tā kā galvenajam tematam sarunās par jaunā stratēģisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu ir jābūt drīzai četru kopīgo telpu īstenošanai;

E.  tā kā Padome beidzot ir vienojusies par pilnvarām sākt sarunas par šāda jauna partnerattiecību nolīguma noslēgšanu;

F.  tā kā jaunais Krievijas prezidents Dmitry Medvedev inaugurācijas runā 2008. gada 7. maijā apstiprināja apņemšanos izveidot pārdomātu un efektīvu tiesību sistēmu, kura ir priekšnoteikums ekonomiskai un sociālai attīstībai Krievijā, Krievijas ietekmes pieaugumam starptautiskajā sabiedrībā, lielākai Krievijas atvērtībai pasaulē un līdzvērtīga dialoga veicināšanai ar citām tautām; tā kā prezidents D.  Medvedev ir izdevis dekrētu par Korupcijas novēršanas padomes izveidi un apņēmies būt tās priekšsēdētājs;

G.  tā kā Krievijas drīza pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai būtiski veicinātu Krievijas un Eiropas Savienības ekonomisko attiecību turpmāku uzlabošanos;

H.  tā kā energoapgādes drošība ir viena no lielākajām Eiropas problēmām un viena no galvenajām jomām sadarbībā ar Krieviju; tā kā kopīgiem spēkiem jācenšas pilnībā un efektīvi izmantot enerģijas transporta sistēmas, gan pašreizējās, gan tās, kas vēl tiks izveidotas;

I.  tā kā strīdi par enerģijas piegāžu un transporta nosacījumiem ir jārisina sarunu ceļā, nediskriminējošā un pārredzamā veidā un tos nekad nedrīkst izmantot kā instrumentu politiskam spiedienam uz ES dalībvalstīm vai kopīgām kaimiņvalstīm;

J.  tā kā nākamajā nolīgumā starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju jāiekļauj Enerģētikas hartas nolīguma principi;

K.  tā kā Eiropas Savienība un Krievijas Federācija var uzņemties, un tām ir jāuzņemas aktīva loma miera un stabilitātes veidošanā Eiropas kontinentā, jo īpaši attiecībā uz kopīgiem kaimiņiem, kā arī citviet pasaulē;

L.  tā kā Eiropas Savienībai un Krievijas Federācijai jo īpaši jāsadarbojas, lai panāktu Kosovas starptautiskā statusa galīgu risinājumu un miermīlīgu atrisinājumu aizvien bīstamākajiem konfliktiem Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos Gruzijā;

M.  tā kā joprojām nopietnas bažas rada tendences Krievijas Federācijā attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību, kā arī vispārpieņemtu demokrātisku principu, normu un prakses ievērošanu; tā kā Krievijas Federācija ir pilntiesīga Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas locekle un tādējādi ir apņēmusies ievērot demokrātijas un cilvēka pamattiesību principus;

N.  tā kā ir svarīgi, lai ES attiecībās ar Krieviju paustu vienotu viedokli, izrādītu solidaritāti un vienotību un šīs attiecības balstītu uz savstarpējām interesēm un kopējām vērtībām,

1.  vēlreiz apliecina pārliecību, ka Krievija ir nozīmīgs partneris, ar kuru izveidot stratēģisku sadarbību un ar kuru Eiropas Savienībai ir ne tikai kopīgas ekonomiskās un tirdzniecības intereses, bet arī mērķis cieši sadarboties gan starptautiskajā arēnā, gan kopējās kaimiņvalstīs;

2.  uzsver, ka ES dalībvalstīm ir jābūt vienotām attiecībās ar Krieviju, un aicina dalībvalstīm sarunās ar Krievijas Federāciju piešķirt prioritāti kopējas nostājas ilgtermiņa ieguvumiem, nevis iespējamām īstermiņa priekšrocībām, kuras varētu izrietēt no divpusējiem darījumiem atsevišķās jomās;

3.  atzinīgi vērtē jaunā Krievijas Federācijas prezidenta Dmitry Medvedev stāšanos amatā; pauž cerību, ka viņš kopā ar Krievijas valdību uzņemsies arī turpmāk ievērojami uzlabot Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas attiecības;

4.  pauž gandarījumu, ka beidzot rasta iespēja pārvarēt šķēršļus, kas kavēja vienoties par pilnvarām sarunu sākšanai ar Krievijas Federāciju par jaunā partnerattiecību nolīguma noslēgšanu;

5.  mudina Padomi, Komisiju un dalībvalstis kopā ar Krievijas Federācijas valdību ES un Krievijas 21. augstākā līmeņa sanāksmi Hantimansijskā izmantot par atspēriena punktu, lai ES un Krievijas attiecības kļūtu intensīvākas, uzsākot sarunas par jauno Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu un tādējādi liekot pamatu turpmākiem konkrētiem rezultātiem tuvākajā nākotnē;

6.  atzinīgi vērtē Krievijā aizvien pieaugošo viedokļu apmaiņu par cilvēktiesībām saistībā ar ES un Krievijas apspriedēm par cilvēktiesībām un prasa uzlabot šo tikšanos formu, lai palielinātu to efektivitāti, īpašu uzmanību pievēršot kopīgai rīcībai pret rasismu un ksenofobiju, un lai vienlīdzīgas iespējas līdzdalībai apspriedēs nodrošinātu ar cilvēktiesību jautājumiem saistītām NVO, neatkarīgi no tā, vai dialogs par cilvēktiesībām notiek Krievijā vai kādā no ES dalībvalstīm; tomēr uzsver, ka pašreizējā situācija Krievijā rada nopietnas bažas par cilvēktiesību, demokrātijas, vārda brīvības ievērošanu, kā arī par pilsoniskās sabiedrības un atsevišķu personu tiesībām apšaubīt varasiestāžu veikto darbību pareizību un likt tām uzņemties atbildību par savu rīcību; uzsver no valdības neatkarīgu nevalstisko organizāciju nozīmi pilsoniskās sabiedrības attīstībā;

7.  turklāt atkārtoti pauž viedokli, ka ir svarīgi izveidot Kopējo ekonomisko telpu (KET) un turpināt īstenot KET plānā izvirzītos mērķus, it īpaši attiecībā uz atvērta un integrēta ES un Krievijas tirgus izveidi;

8.  pauž cerību, ka tuvākajā laikā varētu vienoties par nosacījumiem, lai Krievijas Federācija drīzumā varētu pievienoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai; prasa, lai šajā sakarībā tuvākajā laikā panāktu vienošanos par izvedmuitas nodokļiem koksnei, ko no Krievijas Federācijas eksportē uz Eiropas Savienību;

9.  uzsver, ka ir svarīgi uzlabot vidi Eiropas ieguldījumiem Krievijā, ko var panākt tikai veicinot un sekmējot nediskriminējošus un pārredzamus uzņēmējdarbības noteikumus, samazinot birokrātiju un sekmējot abpusējus ieguldījumus; pauž bažas par to, ka veids, kādā iestādes piemēro likumus, nav iepriekš paredzams;

10.  atzinīgi vērtē pastiprināto ES un Krievijas dialogu par enerģētikas un vides aizsardzības jautājumiem; uzsver enerģijas importa nozīmi Eiropas ekonomikai, jo tas rada iespēju paplašināt ES un Krievijas sadarbību tirdzniecības un ekonomikas jomā; uzsver, ka šādas sadarbības pamatā jābūt savstarpīguma un pārredzamības principam, kā arī vienlīdzīgai pieejai tirgiem, infrastruktūrai un ieguldījumiem; atzinīgi vērtē Krievijas pievienošanos Kioto protokolam un uzsver, ka Krievijai ir pilnībā jāatbalsta saistošie klimata pārmaiņu novēršanas mērķi, kas izriet no Kioto protokola piemērošanas; aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, lai principi, kas minēti Enerģētikas hartas nolīgumā, tam pievienotajā Tranzīta protokolā un G8 secinājumos, tiktu iekļauti jaunajā ES un Krievijas Partnerattiecību un sadarbības nolīgumā, tostarp saistībā ar turpmāko sadarbību energoefektivitātes, oglekļa emisiju samazināšanas un atjaunīgo energoresursu jomā, iekļaujot arī jautājumu par bioenerģijas izmantošanu; norāda, ka šie principi ir jāpiemēro svarīgākajiem enerģētikas infrastruktūras projektiem; aicina Eiropas Savienību sarunās ar Krieviju paust vienotu nostāju šajos sarežģītajos, ar enerģētiku saistītajos jautājumos;

11.  aicina Krievijas un ASV valdības izvērst sarunas par aizsardzības un drošības jautājumiem, kuri tieši vai netieši skar Eiropas Savienības dalībvalstis; mudina abu valstu valdības šajās diskusijās pilnībā iesaistīt Eiropas Savienību un tās dalībvalstis un atturēties no jelkādiem pasākumiem vai lēmumiem, ko var uzskatīt par draudu mieram un stabilitātei Eiropas kontinentā;

12.  aicina Krievijas valdību kopā ar Eiropas Savienību un citām Kosovas kontaktgrupas dalībvalstīm konstruktīvi strādāt, lai rastu ilgtspējīgu, politisku risinājumu saistībā ar Kosovas nākotni un turpmāko stabilitātes nodrošināšanu Rietumbalkānu reģionā;

13.  aicina Padomi un Komisiju kopīgi ar Krievijas valdību īstenot iniciatīvas drošības un stabilitātes stiprināšanai kopējās kaimiņvalstīs, it īpaši iesaistoties ciešākā dialogā par demokrātijas nodibināšanu Baltkrievijā, kā arī īstenojot kopīgus centienus, lai beidzot atrisinātu konfliktus Kalnu Karabahā, Moldovā un Gruzijā;

14.  aicina ES un Krieviju kā ANO Drošības padomes dalībvalsti turpināt centienus, lai veicinātu Tuvo Austrumu miera procesu un rastu risinājumu Irānas kodolprogrammas jautājumam;

15.  atzinīgi vērtē iniciatīvas panākt bezvīzu režīmu starp Eiropas Savienību un Krieviju; aicina turpināt sadarbību attiecībā uz nelegālu imigrāciju, personu apliecinošu dokumentu kontroles uzlabošanu un labāku informācijas apmaiņu jautājumos par terorismu un organizēto noziedzību; uzsver, ka Padomei un Komisijai ir jānodrošina, lai Krievija ievērotu visus nosacījumus, kas paredzēti apspriestajos nolīgumos par abpusēju vīzu režīma atcelšanu, lai novērstu jebkādus drošības un demokrātijas pārkāpumus Eiropā;

16.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un Krievijas Federācijas valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.