REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
11.6.2008
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Daniel Cohn-Bendit, Bart Staes, Satu Hassi, Hélène Flautre, Marie Anne Isler Béguin un Angelika Beer
Zaļo/ALE grupas vārdā
par gatavošanos vienpadsmitajai ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmei 2008. gada 26.–27. jūnijā Hantimansijskā
B6‑0301/2008
Eiropas Parlamenta rezolūcija par gatavošanos vienpadsmitajai ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmei 2008. gada 26.-27. jūnijā Hantimansijskā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Krievijas Federāciju, it īpaši 2007. gada 26. aprīļa[1] un 27. maija[2] un 2008. gada 13. marta rezolūciju[3],
– ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 14. novembra rezolūciju[4] par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi,
– ņemot vērā ES un Krievijas Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas stājās spēkā 1997. gadā un zaudēja spēku 2007. gada beigās,
– ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes par cilvēktiesībām,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā 7. maijā Dmitrijs Medvedevs oficiāli nodeva zvērestu kā Krievijas Federācijas prezidents; tā kā jaunais valsts prezidents dažu stundu laikā pēc stāšanās amatā izvirzīja bijušo valsts prezidentu Vladimiru Putinu par ministru prezidentu; tā kā nākamajā dienā Krievijas Valsts dome ar nospiedošu balsu vairākumu apstiprināja Vladimiru Putinu par ministru prezidentu;
B. tā kā ES un Krievijas attiecībās tirdzniecības un ekonomikas jomā vērojama stabila izaugsme, palielinot abu pušu savstarpējo atkarību, kaut arī pieaug nesaprašanās un neuzticēšanās būtiskos politiskos jautājumos;
C. tā kā pēc nozīmīga progresa attiecībā uz Krievijas embargo gaļas un citu lauksaimniecības produktu importam no Polijas un apliecinājumiem attiecībā uz Druzba cauruļvada slēgšanu, ko Lietuva uzskatīja par politiskas atriebības pasākumu, dalībvalstis beidzot vienojās par sarunu pilnvaru galīgu noteikšanu jaunajam nolīgumam, ar kuru tiks aizstāts pašreizējais Partnerattiecību un sadarbības nolīgums, kurš zaudēja spēku pagājušajā gadā;
D. tā kā ES ir ļoti svarīgi būt vienotai, parādīt spēcīgu iekšēju solidaritāti, pieņemt kopīgu nostāju un dalībvalstīm atturēties piekrist Krievijas piedāvājumiem veidot ciešāku divpusējo sadarbību ar tām dalībvalstīm, kuras to visvairāk vēlētos; tā kā dalībvalstīm savukārt jārīkojas atbildīgi un objektīvi, atturoties no veto tiesību izmantošanas visaptverošās un sarežģītās sarunās;
E. tā kā nesen notikušajā NATO sammitā Bukarestē Krievijai tika nākts pretī vairākos jautājumos, lai iegūtu Krievijas atbalstu saistībā ar ASV plāniem Polijā un Čehijā izvietot pret ballistiskajām raķetēm vērstu sistēmu; tā kā ES jābūt iespējai paust savu viedokli šajās sarunās un tai jādara viss iespējamais kopējas nostājas panākšanai šajā jautājumā, kas skar tās vispārējo drošību, varētu apdraudēt tās ārpolitiku un izraisīt jaunu ieroču sacensību Eiropā;
F. tā kā EDAP tiesiskuma misijai Kosovā joprojām nav skaidra juridiska pamata, arī tāpēc, ka Krievija nepiekrīt paredzamajai pakāpeniskajai pārejai no ANO pagaidu pārvaldes Kosovā uz EULEX; tā kā šī neskaidrība tikai vairo jau tā nestabilās un saspringtās situācijas nenoteiktību, kas varētu izplatīties arī kaimiņvalstīs;
G. tā kā pēdējās vispārējās un prezidenta vēlēšanas neatbilda starptautiskiem standartiem; tā kā nekas būtisks netika darīts, lai Krievijas Federācijā apturētu pēdējos gados novērojamo cilvēktiesību un demokrātisko brīvību ievērošanas stāvokļa pasliktināšanos, kā arī aizvien pieaugošo pašcenzūru un valdības īstenoto plašsaziņas līdzekļu kontroli;
H. tā kā izmeklēšana saistībā ar vairāku žurnālistu slepkavībām, jo īpaši saistībā ar Annas Poļitkovskajas slepkavību, nav devušas rezultātus, kas liecina par policijas un tiesu iestāžu nespēju atrast un sodīt šajos noziegumos vainīgos;
I. tā kā Krievijas Federācija kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes dalībvalsts ir apņēmusies ievērot vārda brīvību un pulcēšanās brīvību; tā kā ES un Krievijas stratēģiskajai partnerībai būtu jāpamatojas uz tādām vērtībām kā demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums;
J. tā kā enerģētikai joprojām ir svarīga un stratēģiska nozīme ES un Krievijas attiecībās; tā kā ES lielā atkarība no fosilā kurināmā kavē līdzsvarotas, saskaņotas un uz patiesām vērtībām pamatotas pieejas veidošanu Eiropas attiecībās ar Krieviju;
K. tā kā šis vienotības trūkums ir skaidri vērojams Padomes, Komisijas un dalībvalstu piesardzīgajā kritikā par cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā un situāciju Kaukāzā, jo īpaši Čečenijā, ko reti vai ļoti nekonkrēti ierosina apspriest divpusējās sanāksmēs;
L. tā kā vairākas dalībvalstis ir pievienojušās South Stream gāzesvada projektam, kuru vada Gazprom un ENI; tā kā šis projekts apdraud Nabucco cauruļvadu projektu, kuru ES uzskata par stratēģiski nozīmīgu,
M. tā kā miers un stabilitāte kopējās kaimiņvalstīs ir gan Krievijas, gan ES interesēs; tā kā pēc Krievijas iestāžu lēmuma izveidot juridiskas saites ar separātiskajām Abhāzijas un Dienvidosetijas republikām stāvoklis šajos Gruzijas reģionos vēl vairāk pasliktinās, liekot apšaubīt to, ka Krievijas militārie spēki tur uzturas kā neitrāli miera uzturētāji, un tas apdraud Gruzijas teritoriālo integritāti;
1. atzinīgi vērtē jaunā prezidenta Dmitrija Medvedeva inaugurācijas runā sacīto par cilvēktiesību nozīmību un to, ka savās iepriekšējās runās viņš publiski iestājās par tiesiskumu un cilvēktiesību nozīmību; cer, ka šiem vārdiem sekos darbi un Krievija uzsāks nepieciešamās reformas, kas sagatavos augsni pilntiesīgai demokrātiskai sistēmai;
2. šajā sakarā atkārti pauž viedokli, ka pašlaik partnerība ar Krievijas Federāciju var būt tikai pragmatiska; tomēr uzskata, ka pēc vienošanās, kas panākta starp dalībvalstīm, jādara viss iespējamais, lai Krieviju konstruktīvi un atklāti iesaistītu sarunās par jaunu un plašu nolīgumu, kura pamatā būtu patiesi kopīgas vērtības un intereses;
3. uzskata, ka par izejas punktu sarunām par jaunā nolīguma noslēgšanu jābūt plānam par četru kopējo telpu īstenošanu;
4. vēlreiz uzsver, ka demokrātijai un cilvēktiesībām jābūt jebkura turpmāka nolīguma ar Krievijas Federāciju pamatā, īpaši attiecībā uz efektīvas un darbotiesspējīgas cilvēktiesību klauzulas formulēšanu un iekļaušanu, kā arī uzsver, ka turpmāko attiecību kvalitāti un dziļumu noteiks šo vērtību ievērošana un tām sniegtais atbalsts;
5. atkārtoti aicina pastiprināt ES un Krievijas apspriedes cilvēktiesību jomā, lai padarītu tās efektīvākas un uz rezultātu vērstas, kurās piedalītos arī citu Krievijas ministriju pārstāvji, ne tikai no Ārlietu ministrijas, un visos apspriežu līmeņos pilnībā iesaistot Eiropas Parlamentu; šajā sakarā uzskata, ka informācijas sniegšana pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, ko Komisija veic pirms oficiālām apspriedēm, ir nozīmīgs instruments, kas pilnībā jāuzlabo un jāņem vērā Krievijas varas iestādēm, ar mērķi pārveidot šo informācijas sniegšanu par pilnvērtīgu juridisku semināru, kurā būtu iesaistīti augstskolu mācībspēki, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un abu pušu amatpersonas;
6. šajā sakarā ar bažām norāda uz Krievijas varasiestāžu vilcināšanos iesaistīties patiesā dialogā ar Eiropas Parlamentu par cilvēktiesību jautājumiem, jo tās nav ne piedalījušās Cilvēktiesību apakškomisijas sanāksmēs, kur tika sagatavotas ES un Krievijas apspriedes par cilvēktiesībām, ne arī uzņēmušas šīs apakškomisijas delegāciju 2007. gadā;
7. aicina Krievijas varas iestādes ievērot visus Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus un nekavējoties ratificēt protokolu par šīs struktūras reformu; mudina Krievijas Federāciju ratificēt arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas Papildprotokolu Nr. 14;
8. uzsver, ka spēcīga un neatkarīga pilsoniskā sabiedrība ir īstenas un attīstītas demokrātijas neatņemama un neaizvietojama daļa; šajā sakarā pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību aizstāvju situācijas pasliktināšanos un grūtībām, ar kādām NVO, kuras veicina cilvēktiesību ievērošanu, vides aizsardzības un ekoloģisko jautājumu risināšanu, saskaras, reģistrējoties un veicot savu darbību; ir ļoti nobažījies par nesen izdarītajiem grozījumiem tiesību aktos par ekstrēmismu, jo tie varētu ietekmēt informācijas brīvu apriti un ļaut Krievijas varasiestādēm vēl vairāk ierobežot neatkarīgo žurnālistu un politiskās opozīcijas pārstāvju izteiksmes brīvību;
9. pauž nopietnas bažas par Krievijas Federācijas diplomātijas centieniem apslāpēt Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību (ODIHR) biroja darbību, iesniedzot EDSO priekšlikumus samazināt vēlēšanu novērošanas misiju dalībnieku skaitu un aizliegt publicēt vēlēšanu novērošanas ziņojumus tūlīt pēc vēlēšanām; uzsver šīs organizācijas neaizvietojamo lomu valstīs, kurās notiek pāreja no totalitārā režīma uz demokrātisku valsts sistēmu; uzsver, ka brīvas un taisnīgas vēlēšanas ir patiesas un pilnībā funkcionējošas demokrātijas pamats un ka EDSO novērošanas misijas var dot izšķirošu ieguldījumu šajā jomā;
10. norāda uz to, ka vīzu režīma atvieglošanas nolīgums jāuzskata par pirmo soli ceļā uz bezvīzu režīma noteikšanu starp ES un Krieviju; šajā sakarā aicina noteiktā kārtībā noformēt Krievijā dzīvojošo ES pilsoņu statusu, jo īpaši atcelt birokrātiskos šķēršļus, kas liedz ES pilsoņiem saņemt ilgtermiņa vīzas;
11. norāda uz dialoga par enerģētiku pastiprināšanos, bet pauž bažas par to, ka Krievijas valsts atjauno kontroli pār visiem resursiem, tostarp enerģētiku, vienlaikus politiski neveicinot industriālo attiecību demokratizāciju un industriālo lēmumu pieņemšanas pārredzamību un pārskatatbildību, un tai trūkst skaidru politisko mērķu attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un resursu efektivitāti; aicina Krieviju īsā laikā iekļaut valsts tiesību aktos labāko starptautisko praksi attiecībā uz pārredzamību un valsts iestāžu pārskatatbildību, kā arī Enerģētikas hartas principus;
12. pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis savā starpā neapspriežas pirms tās ar Maskavu paraksta tādus divpusējus nolīgumus, kuriem ir ietekme uz ES vispārējo politiku; izsaka nožēlu par to, ka Krievija izmanto enerģiju kā politisku instrumentu, kā arī par to, ka dalībvalstis nekoordinējoties paraksta divpusējus nolīgumus enerģētikas jomā, kas apdraud un apšauba visas ES, kā arī atsevišķu dalībvalstu intereses un stratēģiskos projektus; šajā sakarā norāda, ka ES lielā atkarība no Krievijas Federācijas enerģijas resursiem ierobežo tās kopējās ārpolitikas vienotību, uzticamību un ilgtspējību;
13. aktīvi mudina abus partnerus vienoties par vienotu pieeju klimata pārmaiņu ierobežošanai, lai temperatūras paaugstināšanās nepārsniegtu 2°C salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laika temperatūras līmeni, paredzot taisnīgus ieguldījumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā no attīstīto un jaunattīstības valstu puses, ņemot vērā šo valstu dažādo atbildību un attiecīgās iespējas;
14. atzīst, ka globālās emisijas līdz 2050. gadam jāsamazina vismaz par 50 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni; šajā sakarā uzsver attīstīto valstu īpašo pienākumu pirmajām sākt emisiju samazināšanu un uzskata, ka attīstītajām valstīm līdz 2020. gadam emisijas jāsamazina par 30 %; aicina Krieviju uzņemties aktīvu lomu turpmākajās starptautiskajās sarunās un veicināt drīzu nolīguma parakstīšanu, vēlākais, līdz 2009. gadam, nodrošinot globālā oglekļa tirgus nepārtrauktību;
15. pauž bažas par kodolenerģijas nozares drošību Krievijas Federācijā un tās plāniem eksportēt kodoltehnoloģijas un kodolmateriālus uz citām valstīm, kā arī par to, ka šāda rīcība apdraud kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu; aicina Krievijas Federāciju pārtraukt kodolmateriālu sūtījumus un kodolmateriālu atkārtotu apstrādi, jo šīs darbības rada potenciālus izplatīšanas draudus;
16. aicina Krievijas Federāciju atbalstīt atjaunojamās enerģijas nozares attīstību, lai izmantotu milzīgos pieejamos videi draudzīgos ilgtspējīgos resursus; aicina Krievijas Federāciju nodrošināt jaunāko vides standartu ievērošanu visos tās teritorijā notiekošajos vai plānotajos naftas un gāzes projektos;
17. jo īpaši nosoda cilvēktiesību pārkāpumus Čečenijā, kur joprojām tiek veikti ārpustiesas nāvessodi, pastāv nelegālas apcietinājuma vietas, notiek piespiedu pazušanas un spīdzināšana; šajā sakarā uzsver, ka 2006. gada oktobrī Krievijas valdība neatļāva īpašajam referentam spīdzināšanas jautājumos bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt cietumus Ziemeļkaukāzā;
18. uzsver, ka Krievijas Federācija ir parakstījusi un ratificējusi ANO 1984. gada decembra Konvenciju pret spīdzināšanu un citu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodu, kā arī 1987. gadā pieņemto Eiropas Konvenciju spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai, un ka Krievijai kā Eiropas Padomes loceklei ir pienākums ievērot Eiropas Cilvēktiesību hartas 6. pantu, kas garantē tiesības uz taisnīgu tiesu;
19. aicina Krievijas varasiestādes apkarot patvaļību, ievērot tiesiskuma principu un neizmantot tiesu iestādes kā politisku ieroci; šajā sakarā uzsver agrāko Jukos īpašnieku Mihaila Hodorkovska un Platona Ļebedeva lietu, kuri tika notiesāti par krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu, bet kurus Eiropas Parlaments uzskatīja par politieslodzītajiem, kā uzsvērts atklātā vēstulē prezidentam V. Putinam 2006. gada jūlijā;
20. joprojām neuzskata, ka tuvākā nākotnē Eiropai būtu vajadzīga raķešu sistēma savas teritorijas aizsardzībai pret ienaidnieka tālas darbības ballistiskām raķetēm ar masu iznīcināšanas ieroču kaujas galviņām, kuras varētu palaist naidīgas valstis vai ar valstīm nesaistīti spēki; pieņem zināšanas Krievijas bažas šajā jautājumā, taču aicina Maskavu nepārtraukt Līguma par parasto bruņojumu Eiropā ievērošanu; pauž pārliecību, ka, lai cīnītos pret jaunu bruņošanās sacensību, ilgtermiņa terorisma draudiem un cita veida faktoriem, kas apdraud Eiropas un pasaules drošību, ir jāveic nozīmīgi ieguldījumi konfliktu novēršanas politikā un atbruņošanās iniciatīvās un ir jāpastiprina tiešs dialogs ar Maskavu, lai panāktu kopīgu un savstarpēji izdevīgu vienošanos;
21. aicina Krieviju ieņemt konstruktīvāku nostāju Kosovas jautājumā un neiestāties pret EULEX misijas izvietošanu, kā arī pilnībā atbalstīt EDSO un apstiprināt tās pilnvaras, lai dotu iespēju pilnībā īstenot visas garantijas, kas noteiktas Kosovas konstitūcijā, kā arī Kosovas varas iestāžu saistības attiecībā uz institucionālo decentralizāciju, kā arī uz mazākuma kopienu un kultūras un pieminekļu mantojuma aizsardzību;
22. pauž nožēlu par Maskavas varas iestāžu lēmumu nodibināt oficiālas saites ar de facto varas iestādēm Gruzijas separātiskajās republikās un par vienpusējo lēmumu palielināt Krievijas miera uzturēšanas spēkus Abhāzijā, tādējādi pasliktinot jau tā saspīlēto situāciju; uzskata, ka jāpārskata pašreizējais miera uzturēšanas statuss, jo Krievijas karaspēku vairs nav iespējams uzskatīt par neitrālu un aicina uz lielāku Eiropas iesaistīšanos strupceļā nonākušos konfliktos, lai nodrošinātu miera procesa virzību; aicina Padomi un Komisiju visiem spēkiem censties panākt saspīlējuma mazināšanu un nelokāmi apspriest šo jautājumu ar Krievijas pusi un mudina Krievijas varas iestādes neiebilst pret ES klātbūtni civilos un miera uzturēšanas pasākumos;
23. pauž visdziļākās bažas par to iedzimto kopienu (hantu, mansu un ņencu) likteni, kuras dzīvo reģionā, kur jānotiek augstākā līmeņa sanāksmei, un aicina varas iestādes Maskavā pieņemt nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu viņu tiesības;
24. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm, kā arī Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam.