REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
13.6.2008
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Dimitrios Papadimoulis
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā
par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos
B6‑0303
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 174. pantu,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos (COM (2008)130),
– ņemot vērā Michel Barnier ziņojumu „Par Eiropas civilās aizsardzības spēkiem — Eiropas palīdzība."
– ņemot vērā Briseles Eiropadomes 2006. gada 15. un 16. jūnija prezidentvalsts secinājumu 12. punktu attiecībā uz Eiropas Savienības reaģēšanas spēju uz ārkārtas situācijām, krīzēm un katastrofām,
– ņemot vērā Padomes 2007. gada decembra secinājumus par agrīnās brīdināšanas sistēmu izveidi kopumā un jo īpaši par agrīnās brīdināšanas sistēmu attiecībā uz cunami Ziemeļaustrumu Atlantijas un Vidusjūras reģionā,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par dabas un cilvēka radītām katastrofām Eiropas Savienībā un ārpus tās, kurās tas aicināja Komisiju un dalībvalstis panākt ciešāku sadarbību civilās aizsardzības pasākumos dabas katastrofu gadījumā, lai novērstu un samazinātu to iznīcinošo ietekmi, jo īpaši nodrošinot papildu civilās aizsardzības resursu pieejamību,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā dabas un cilvēka radītas katastrofas, kuras nodara ievērojamu kaitējumu cilvēkiem, ekonomikai un videi, notiek aizvien biežāk, kā rezultātā nepieciešams stiprināt ne tikai ES līmeņa reaģēšanas spējas, bet arī novēršanas un atjaunošanas spējas;
B. tā kā, ārkārtīgi sausām vasarām kļūstot par arvien ierastāku parādību, jūtami pastiprināsies sausuma un mežu ugunsgrēku iespējamība un tā kā pēdējo gadu un nesenā pieredze pārliecinoši rāda — ir jānostiprina Kopienas civilās aizsardzības sistēmas spēja darboties preventīvi, būt gatavai un reaģēt meža un citu ugunsgrēku gadījumā;
C. tā kā Zaļajā grāmata par adaptāciju klimata pārmaiņām Eiropā uzsvērts, ka klimata pārmaiņu dēļ ekstremāli laikapstākļi Eiropā kļūs biežāki, tāpēc cilvēki, infrastruktūra un vide būs vairāk pakļauti riskam;
D. tā kā, lai stiprinātu ES spējas tikt galā ar katastrofām, ir nepieciešama pieeja, kura aptvertu jautājumus saistībā ar katastrofu novēršanu, gatavību tām, reaģēšanu uz tām un atjaunošanu valstu, Eiropas un starptautiskā līmenī;
E. tā kā nepieciešama labāka darbību saskaņošana starp Padomi, Komisiju un dalībvalstīm saistībā ar pilnu katastrofu ciklu — no novēršanas līdz atjaunošanai, turklāt pastāvīgi jāiesaista Eiropas Parlaments;
F. tā kā šobrīd katastrofas bieži skar vairākas valstis un tāpēc jāreaģē ir visām pusēm un saskaņotā veidā;
G. tā kā, ņemot vērā iedzīvotāju aizvien pieaugošo mobilitāti Eiropā un trešās valstīs, kopēju brīdinājuma signālu un protokolu trūkums arī izraisa lielas bažas;
1. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos, kā arī vispārējo mērķi nodrošināt, ka ES reaģēšana katastrofu gadījumos ir saskaņotāka, efektīvāka un pārredzamāka;
2. uzskata, ka ES reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos ir prioritārs Eiropas Savienības politikas mērķis un ka ir jāmobilizē visi līdzekļi, lai panāktu šo mērķi;
3. uzskata, ka Komisijas ieplānoto darbu, lai izstrādātu zināšanu bāzi par katastrofu scenārijiem, nepieciešamajiem un pieejamajiem resursiem un par to, kāda ietekme var būt dažādiem variantiem noteikto trūkumu novēršanai, nevajadzētu izmanto, lai novilcinātu priekšlikumu sagatavošanu cilvēku, materiālo vērtību un vides aizsargāšanai pret katastrofām;
4. uzsver, ka Komisijas priekšlikumam jāaptver pilns katastrofu cikls — no novēršanas līdz atjaunošanai, kā arī dabas un cilvēka izraisītas katastrofas Eiropas Savienībā vai trešās valstīs un ka saistībā ar Komisijas ziņojumā aplūkotājām jomām ir nepieciešams papildu darbs;
5. aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt ne tikai uz risku balstītas pieejas, lai sagatavotos ārkārtējiem notikumiem, bet arī veidus, kā ar ES politikas līmeņa palīdzību varētu samazināt ES neaizsargātību, savlaicīgi veicot atbilstošus plānošanas un riska samazināšanas pasākumus;
6. aicina Komisiju steidzami, t.i., ne vēlāk kā līdz 2008. gada beigām, sagatavot priekšlikumus saistībā ar katastrofu novēršanu ES un ES stratēģiju katastrofu riska samazināšanai jaunattīstības valstīs;
7. pauž nožēlu par to, ka bijušā Eiropas komisāra Michel Barnier priekšlikums izveidot Eiropas civilās aizsardzības spēkus netiek īstenots, un šajā sakarā uzsver nepieciešamību turpināt ātrās reaģēšanas spēju attīstību, pamatojoties uz civilās aizsardzības modeļiem dalībvalstīs un ievērojot 2006. gada 15. un 16. jūnija Eiropas Padomes sanāksmē izdoto mandātu, un aicina Komisiju šajā nolūkā izstrādāt īpašus priekšlikumus;
8. mudina Komisiju iesniegt juridiski saistošu instrumentu paketi (piemēram, pamatdirektīvu), lai novērstu nepilnības, kas vērojamas ES tiesību aktos, politikā un programmās saistībā ar katastrofu novēršanu un reaģēšanu uz tām;
9. iesaka — šādā visaptverošā satvarā vajadzētu iekļaut trīs katastrofu novēršanas pīlārus, kuru mērķis būtu stiprināt novēršanas aspektu saskaņā ar pašreizējiem ES mehānismiem un dalībvalstu pieejām, izstrādāt jaunu pamata pieeju katastrofu novēršanai un atbalstīt ar novēršanu saistītu zināšanu un tehnoloģiju turpmāku attīstību, izmantojot ES pētniecības un attīstības programmas;
10. iesaka priekšlikumos saistībā ar ES vispārējo reaģēšanas spēju stiprināšanu paredzēt tādu būtiski nepieciešamo resursu izveidi, kuru pieejamība Eiropas civilās aizsardzības pasākumiem būtu garantēta jebkurā laikā; apliecina, ka to vajadzētu nodrošināt, pamatojoties galvenokārt uz dalībvalstu iespējām un nepieciešamības gadījumā — uz citu pušu piesaisti;
11. aicina Komisiju 2008. gada izmēģinājuma projektu saistībā ar mežu ugunsgrēkiem un sagatavošanas pasākumiem ātrās reaģēšanas spējai izmanot, lai pārbaudītu kopā ar dalībvalstīm un citām pusēm īstenojamos operatīvos pasākumus, kuri garantē, ka reaģēšanas resursi Eiropas civilās aizsardzības operācijām ir pieejami jebkurā laikā, un uzskata, ka tas sniegs svarīgu pieredzi saistībā ar turpmākajiem tiesību aktu priekšlikumiem;
12. uzskata — lai nodrošinātu katastrofu novēršanas un katastrofu riska samazināšanas nepieciešamo iekļaušanu struktūrfondos un kohēzijas programmās, ir jāstiprina esošās pamatnostādnes un jāizstrādā jaunas;
13. uzsver, ka steidzami jāstiprina Monitoringa un informācijas centrs, tam piešķirot nepieciešamos cilvēkresursus un materiālos resursus, lai tas varētu atbalstīt darbības, ko dalībvalstis uzsāk saskaņā ar mehānismu;
14. mudina Komisiju izvērtēt dažādās iespējas, lai izveidotu ilgtspējīgu Eiropas apmācības tīklu reaģēšanai katastrofu gadījumos, un pēc iespējas ātrāk sagatavot priekšlikumus šādas struktūras izveidei;
15. aicina Komisiju nodrošināt Eiropas vienotā neatliekamās palīdzības numura „112 ” efektivitāti;
16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un dalībvalstu parlamentiem.