Rezolūcijas priekšlikums - B6-0309/2008Rezolūcijas priekšlikums
B6-0309/2008

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

16.6.2008

Noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Guido Sacconi, Anne Ferreira PSE grupas vārdā,
John Bowis, Robert Sturdy PPE grupas vārdā,
Jan Mulder, Frédérique Ries ALDE grupas vārdā,
Alessandro Foglietta UEN grupas vārdā,
Bart Staes, Carl Schlyter Zaļo/ALE grupas vārdā un
Dimitrios Papadimoulis, Adamos Adamou GUE/NGL grupas vārdā
par atļauju laist tirgū hlorētu vistas gaļu

Procedūra : 2008/2600(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B6-0309/2008

B6‑0309

Eiropas Parlamenta rezolūcija par atļauju laist tirgū hlorētu vistas gaļu

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku,

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (vienotā TKO regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regulu (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem,

–  ņemot vērā Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvu 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu,

–  ņemot vērā Padomes 1998. gada 7. aprīļa Direktīvu 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā,

–  ņemot vērā Komisāru kolēģijas 2008. gada 28. maija lēmumu ieteikt atļaujas sniegšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātnieku grupas bioloģisko risku analīzei (BIOHAZ) 2008. gada 6. marta vērtējumu par četru pretmikrobu apstrādes vielu iespējamo ietekmi uz mikrobu rezistences rašanos,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas mutisko jautājumu Eiropas Komisijai, ko apsprieda 2008. gada 28. maijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā Komisijas priekšlikums grozīt Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju attiecībā uz mājputnu gaļas tirdzniecības noteikumiem, paredz, mainot mājputnu gaļas definīciju, atļaut tirgot gaļu, kas apstrādāta ar pretmikrobu vielām, lai tā būtu lietojama pārtikā;

B.  tā kā Komisijas regulas projekts, kas paredzēts, lai īstenotu Regulu (EK) Nr. 853/2004 attiecībā uz pretmikrobu vielu izmantošanu, lai novērstu mikrobiālu piesārņojumu uz mājputnu liemeņiem, paredz atļaut izmantot četras pretmikrobu vielas, ar kurām apstrādā mājputnu liemeņus, kas domāti lietošanai pārtikā Eiropas Savienībā;

C.  tā kā pirms šī Komisijas priekšlikuma ASV lūdza ļaut ievest Eiropas Savienībā mājputnu gaļu, kas apstrādāta ar ķīmiskām vai pretmikrobu vielām;

D.  tā kā saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem ASV jau drīkst eksportēt mājputnu gaļu uz Eiropas Savienību ar nosacījumu, ka tā nav apstrādāta ar pretmikrobu vielām;

E.  tā kā piesardzības princips kopš 1992. gada ir skaidri ierakstīts Līgumā, un Eiropas Kopienu Tiesa ir vairākkārt precizējusi šī Kopienas tiesību principa saturu un jomu, jo tas ir viens no Kopienas stūrakmeņiem vides un veselības aizsardzības politikā[1];

F.  tā kā Komisija atzīst, ka ir nepietiekami zinātniski dati par šo četru vielu, par kurām pieprasītas atļaujas, ietekmi uz vidi un veselību;

G.  ņemot vērā garo procesu, kura laikā tika pieņemti un ieviesti Kopienas pārtikas nekaitīguma un higiēnas noteikumi un standarti, kas ir palīdzējuši samazināt to inficēšanos skaitu, kuras izraisa dažādi pārtikas ķēdei raksturīgi zoonozes izraisītāji;

H.  tā kā saskaņā ar ASV Slimību kontroles centra vērtējumu pretmikrobu vielu izmantošana ASV nav samazinājusi inficēšanās gadījumu skaitu ar listeria, salmonella un citām baktērijām;

I.  tā kā Pastāvīgā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja 2008. gada 2. jūnija sanāksmē ar 316 balsīm pret, nevienu balsi par un 29 balsotājiem atturoties noraidīja šo Komisijas priekšlikumu, tādējādi dodot skaidru un noteiktu signālu pirms ES un ASV sammita Brdo (Slovēnijā);

1.  neatbalsta šo Eiropas Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Padomi noraidīt šo Eiropas Komisijas priekšlikumu;

3.  uzsver, ka četru minēto pretmikrobu apstrādes vielu atļaušana mājputnu liemeņu apstrādei un pēc tam gaļas lietošana pārtikā nopietni apdraudētu Kopienas noteikumus un standartus un nonāktu pretrunā ar mājputnu gaļas nozares profesionāļu centieniem un pielāgojumiem, lai samazinātu bakteriālo inficēšanos skaitu Eiropas Savienībā; uzsver, ka tas būtu arī ļoti nopietns un kaitējošs ievainojums Kopienas politikai šajā jomā un uzticībai Kopienas centieniem veicināt augsta līmeņa pārtikas kvalitātes un higiēnas standartus starptautiskā līmenī;

4.  uzsver, ka šajā jomā Eiropas mājputnu gaļas nozares profesionāļi, pievēršoties visai pārtikas ķēdei, ir veikuši ievērojamu ieguldījumu saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, lai samazinātu patogēnu izraisītu mikrobiālo piesārņojumu;

5.  uzskata Eiropas Savienībā izmantoto pieeju pārtikas ķēdei kopumā par ilgtspējīgāku līdzekli patogēnu klātbūtnes samazināšanā mājputnu gaļā nekā dekontaminēšanu, izmantojot pretmikrobu vielas pārtikas ražošanas procesa beigu posmā;

6.  pauž bažas, ka šādas mājputnu gaļas importa atļaušana vājinātu Eiropas noteikumus;

7.  uzsver, ka šis priekšlikums ir pretrunā gan Eiropas sabiedrības izpratnei par pārtikas nekaitīgumu un higiēnu, gan prasībai ieviest tādus ražošanas modeļus Eiropā un citur pasaulē, kas ievēro higiēnas un augstas kvalitātes standartus visā ražošanas un izplatīšanas gaitā; uzsver, ka tas visticamāk apdraudētu Eiropas patērētāju to uzticību Eiropas Savienībā pārdotai pārtikai, kura jau tā ir samazinājusies pēc pārtikas drošības problēmām, kas pēdējos gados bija radušās Eiropas Savienībā;

8.  atzīst vajadzību pēc atbilstoša zinātniska padoma, kas ņemtu vērā patērētāju aizsardzības un informētības faktorus; uzskata, ka izvēlētajam risinājumam, lai kāds tas būtu, nevajadzētu radīt konkurences traucējumus;

9.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei.