REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
1.9.2008
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Ryszard Czarnecki, Adam Bielan, Inese Vaidere, Konrad Szymański, Wojciech Roszkowski, Hanna Foltyn-Kubicka, Ewa Tomaszewska, Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, Ģirts Valdis Kristovskis, Andrzej Tomasz Zapałowski, Mirosław Mariusz Piotrowski and Mieczysław Edmund Janowski
UEN grupas vārdā
par situāciju Gruzijā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B6-0402/2008
B6‑0414/2008
Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Gruzijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Gruziju, jo īpaši tās, ko pieņēma 2006. gada 25. oktobrī, 2007. gada 29. novembrī un 2008. gada 5. jūnijā,
– ņemot vērā 2007. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politiku, 2008. gada 17 . janvāra rezolūciju par efektīvāku ES politiku attiecībā uz Dienvidkaukāzu un 2008. gada 17. janvāra rezolūciju par pieeju Melnās jūras reģionālās politikas jomā,
– ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, un kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā,
– ņemot vērā Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) rīcības plānu, ko 2006. gada 14. novembrī apstiprināja ES un Gruzijas Sadarbības padome,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2008. gada 15. aprīļa rezolūciju, kurā atbalstīta Gruzijas teritoriālā integritāte un līdz 2008. gada 15. oktobrim pagarināts ANO novērotāju misijas Gruzijā (UNOMIG) mandāts,
– ņemot vērā ES un Gruzijas Parlamentārās sadarbības komitejas 2008. gada 29. un 30. aprīļa sanāksmē pieņemtos ieteikumus,
– ņemot vērā ANO novērotāju misijas Gruzijā 2008. gada 26. maija izmeklēšanas secinājumus saistībā ar Gruzijas bezpilota lidaparāta notriekšanu,
– ņemot vērā ES prezidentūras paziņojumus,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā Krievijas militārās operācijas Gruzijā pārkāpa vairākus starptautisko tiesību aktu principus, un tā kā tika apdraudēta valsts suverenitāte;
B. tā kā ir ātri jāizveido starptautisks mehānisms miera uzturēšanai un novērošanai konflikta zonās;
C. tā kā Krievijas militārās operācijas radīja nopietnus Gruzijas infrastruktūras postījumus, un tā kā ir nepieciešama humānā palīdzība;
D. tā kā saskaņā ar pēdējiem ANO datiem konflikts ir skāris 158 700 cilvēku, tostarp ne mazāk kā 128 700 ir Gruzijas valsts iekšienē pārvietotās personas;
E. tā kā Krievijas imperiālistiskās politikas virziens nelabvēlīgi ietekmē pat tās tautsaimniecību;
F. tā kā Krievijas lēmums atzīt Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību rada politisku nenoteiktību Ziemeļosetijā un citās postpadomju valstīs,
1. atkārtoti apliecina pilnīgu atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās;
2. nosoda Krievijas vienpusējo un nepamatoto lēmumu atzīt Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību un uzsver, ka šim lēmumam nebūs starptautiskās nostājas atbalsta; uzsver, ka Kosovas neatkarības atzīšanu nevar salīdzināt ar šo lēmumu;
3. uzsver, ka ar minoritāšu tiesību aizsardzības politiku nevar attaisnot atdalīšanu vai mēģinājumu mainīt Eiropas robežas;
4. pauž nožēlu par to, ka Krievijas Federācijas bruņotie spēki ir okupējuši suverēnas valsts teritorijas, kā, piemēram, Gori, Hašuri, Ahalgori, Senaki, Poti, Zugdidi, Sačhere un ka vairāki Krievijas bruņoto spēku okupētie ciemi un apdzīvotas vietas neatrodas Gruzijas konfliktu zonā;
5. pauž nožēlu par Gruzijas galvenās automaģistrāles bloķēšanu, tiltu, pilsētu, ceļu un gan militāru, gan civilu ēku mīnēšanu, kā arī Krievijas spēku īstenotu Gruzijas infrastruktūras un dabas resursu iznīcināšanu;
6. pauž nožēlu par to, ka Krievija veica militārās operācijas ar skaidru nolūku iznīcināt transporta ceļus, kas paredzēti naftas un gāzes pārvadāšanai no Kaspijas jūras reģiona uz Eiropu, tostarp cauruļvadus, ceļa transportu, ostas u.c.
7. aicina Krieviju izpildīt pušu pamiera vienošanās nosacījumus, un tā kā tās karaspēks joprojām atrodas vairākās valsts pilsētās, nekavējoties atkāpties uz pozīcijām, kurās karaspēks atradās pirms karadarbības sākšanās;
8. aicina Krieviju nekavējoties izvest no Dienvidosetijas SS-21 raķešu palaišanas iekārtas un raķetes, kuras tā izvietoja iebrukuma laikā Gruzijā un kuru mērķis ir Gruzijas teritorija un tās galvaspilsēta Tbilisi;
9. uzsver, ka papildu drošības pasākumus miera uzturēšanas spēkiem, kurus veiks pēc Krievijas karaspēka izvešanas, ir jāpieņem, ievērojot Gruzijas robežas un teritoriālo integritāti, kā arī neizveidojot buferzonu;
10. apzinās, ka Krievijas – Gruzijas konflikta pamatā ir Krievijas neoimperiālistiskā ārpolitika — vēlēšanās atgūt vadošo pozīciju „zaudētajā teritorijā”, cita starpā Dienvidkaukāzā;
11. uzsver, ka Krievija nepūlas atgūt tikai Dienvidosetiju vai Abhāziju, bet arī Gruziju, jo īpaši 249 km lielo Gruzijas sektoru, kurā ietilpst Baku – Džeihanas cauruļvads;
12. aicina Krieviju nekavējoties pārtraukt tālāku enerģijas transporta savienojumu iznīcināšanu;
13. aicina Padomi, lai uzraudzītu pamiera režīmu, kas pamatojas uz pušu sasniegto vienošanos, un lai pārraudzību drošības situāciju konflikta reģionu iekšienē un ap tiem, kā arī Gruzijas pārējā teritorijā, iespējami ātrāk izveidot pilntiesīgu Eiropas drošības un aizsardzības politikas novērošanas misiju Gruzijā, tostarp konflikta reģionos un, lai sagatavotu ceļu Eiropas drošības un aizsardzības politikas novērošanas misijai Gruzijā, pastiprināt ES klātbūtni uz vietas ar ES īpašā pārstāvja biroju, tostarp Robežu atbalsta komandu, nekavējoties, taču uz īsu laiku nosūtot attiecīgus ES ekspertus uz Gruziju;
14. aicina Padomi un Komisiju piešķirt prioritāti Gruzijas jautājumu izskatīšanai ES un Krievijas attiecībās un apspriest iespējamās sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās karadarbību Gruzijā;
15. aicina ES izveidot ad hoc faktu vākšanas misiju Gruzijā, lai novērtētu infrastruktūras zaudējumus un ieviestu steidzamu humāno palīdzību ar attiecīgiem palīdzības instrumentiem, pievēršot īpašu uzmanību bēgļu atgriešanai, kā arī ilgtermiņa atveseļošanās programmām iznīcinātās infrastruktūras atjaunošanai;
16. aicina ES un visus starptautiskos dalībniekus uz laiku pārtraukt jebkādu regulāru saziņu ar Krieviju, īpaši jaunā ES un Krievijas partnerības un sadarbības nolīguma sarunas un apstādināt ES un Krievijas sadarbības programmas, kuras finansē ar ES līdzekļiem, un īpaši projektus ar militāru nozīmi vai tos, kas norit atbilstīgi Pētniecības un attīstības septītajai pamatprogrammai;
17. uzsver, ka Eiropas Savienība nedrīkst atbalstīt Krievijas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai;
18. pauž kritiku par NATO veto saistībā ar kandidātvalsts statusa piešķiršanu Gruzijai, kura atbalstīšanai minēja argumentu, ka Gruzijas dalība NATO no jauna liktu uzliesmot konfliktam Abhāzijā un Dienvidosetijā; atzīmē, ka šai rezolūcijai bija tālejošas un negatīvas sekas;
19. aicina ārzemju investorus un starptautiskās ieinteresētās personas atteikties no savām interesēm un iesaldēt ilgtermiņa investīcijas Krievijā zinātības un augsto tehnoloģiju jomā;
20. aicina Komisiju ierosināt nolīgumus par vīzu režīma atvieglojumiem un atpakaļuzņemšanu ar Gruziju, kas būtu vismaz vienlīdzīgi nolīgumiem ar Krieviju;
21. uzskata, ka jāaptur sarunas ar Krieviju par ES vīzu režīma atvieglojumiem;
22. aicina Komisiju, lai atbalstītu stabilu Gruzijas tautsaimniecības darbību, atļaut Gruzijai arī turpmāk gūt labumu no „VPS plus” tirdzniecības režīma šajā ārkārtas situācijā pēc 2009. gada;
23. aicina Starptautisko olimpisko komiteju paziņot par jaunu konkursu, lai izlemtu, kurā valstī rīkot 2014. gada ziemas olimpiskās spēles, jo spēļu rīkošana nedemokrātiskā valstī varētu izraisīt 1980. gada situācijas atkārtošanos, kad tika boikotētas olimpiskās spēles Maskavā;
24. nosoda Krievijas oficiālo ārpolitikas stratēģiju, kurā ietverta „tautiešu atbalsta politika”, kas paredzēta Krievijas politiskās un ekonomiskās ietekmes stiprināšanai bijušajās Padomju valstīs, cita starpā Eiropas Savienības dalībvalstīs Latvijā un Igaunijā;
25. aicina Padomi un Komisiju turpināt centienus, lai pieņemtu patiesu kopējās enerģētikas politiku, kas cita starpā pievērstu uzmanību vajadzībai dažādot piegādes avotus, ņemot vērā, ka Krievija ir neuzticams piegādātājs un izmanto enerģijas avotus un Gazprom kā politiskus ieročus pret ES dalībvalstīm;
26. aicina Padomi un Komisiju izslēgt no ES stratēģisko projektu saraksta Nordstream cauruļvada būvi, ņemot vērā risku pieaugošajai atkarībai no Krievijas gāzes, tiklīdz projekts būs īstenots, tā izmaksas un draudus videi, kā arī Eiropas Parlamenta pieņemtā M. Libicki ziņojuma secinājumus;
27. aicina Komisiju paātrināt pūles, lai panāktu Nabucco cauruļvada būvi, kā visnopietnāko alternatīvu tiem projektiem, kuri uzsākti sadarbībā ar Krieviju, un kas, iespējams, visi palielinās ES dalībvalstu ekonomisko un politisko atkarību no Krievijas;
28. uzņemas atbildību par situācijas nenovērtēšanu Gruzijā un spiediena neizdarīšanu uz starptautiskajām organizācijām, lai nomainītu Krievijas miera uzturētājus ar starptautiskiem miera uzturētājiem attiecīgajos reģionos;
29. uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jābūt galvenajai dalībniecei Krievijas un Gruzijas konflikta atrisināšanā, pieņemot stingru un noteiktu nostāju; uzskata, ka sankcijām pret Krieviju ir jābūt nepārprotamām, lai tā neapsvērtu šādas brutālas militāras rīcības atkārtošanas iespējas;
30. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, pašreizējai prezidentvalstij, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Gruzijas prezidentam un parlamentam, Dienvidosetijas un Abhāzijas de facto varas iestādēm un Krievijas Federācijas Valsts Domei un prezidentam.