REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

17.9.2008

Noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Jean Lambert, Elisabeth Schroedter, Sepp Kusstatscher, Kathalijne Maria Buitenweg un Bart Staes
Verts/ALE grupas vārdā
par tiesību aktu paketi sociālajā jomā

B6‑0429/2008

Eiropas Parlamenta rezolūcija par tiesību aktu paketi sociālajā jomā

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tiesību aktu paketi sociālajā jomā, ko Komisija iesniedza 2008. gada 2. jūlijā, kurā ietverts Komisijas paziņojums “ Atjaunināta sociālā programma — iespējas, pieejamība un solidaritāte 21. gadsimta Eiropā” (COM (2008) 412) un vairākus citus nenormatīvus priekšlikumus,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (pārstrādātā redakcija) (COM(2008)419),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes Direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (COM(2008) 426),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (COM (2008) 414),

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas spriedumus Viking Line, Laval un Rüffert lietās, kā arī lietā Komisija pret Luksemburgu un tiem sekojošās pretrunīgās politiskās diskusijas,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā pamattiesības ir Eiropas politikas un sociālās politikas pastāvēšanas jēgas pamatā;

B.  tā kā tiesību aktu pakete sociālajā jomā ietver vairākas iniciatīvas, kuras Parlaments pieprasīja jau pirms vairākiem gadiem;

C.  tā kā „tiesību aktu paketes sociālajā jomā” nosaukums ir daudzsološāks nekā tās saturs, jo daļu no dokumentiem, kas tika iesniegti 2. jūlijā, solīts publicēt dažādos laikos un tagad tie iesniegti kā kopīgu pasākumu pakete; tā kā ar to nepatiek un tas notiek pārāk vēlu;

D.   tā kā 2008. gadā Eiropas Kopienu Tiesa ir pieņēmusi lēmumus, kuriem ir izšķiroša ietekme uz sociālo standartu īstenošanu un piemērošanu ES;

E.   tā kā, neraugoties uz saspringto sociālo situāciju, pieaugošo bezdarbu un augstiem nabadzības un sociālās atstumtības rādītājiem, Komisija vēl aizvien liek uzsvaru tikai un vienīgi uz izaugsmi un darbavietām;

Atjauninātā sociālā darba programma

1.   atzinīgi vērtē Komisijas nodomu nākt klajā ar jaunu sociālo darba programmu; saskata nepieciešamību nekavējoties sākt darbi pie patiesi sociālas Eiropas veidošanas; uzskata, ka patiesai Eiropas sociālajai darba programmai ir jāsastāv no saskaņotām darbībām un instrumentiem; prasa, lai visi Eiropas Savienības līmenī pieņemtie lēmumi atbilstu pamattiesībām;

2.   pauž bažas par to, ka saistībā ar atjaunoto sociālo darba programmu iesniegtajām iniciatīvām trūkt gan saskaņotības, gan virzības;

3.  aicina Padomi sadarbībā ar Parlamentu nākt klajā ar Sociālo paktu, lai cīnītos pret diskrimināciju, veicinātu vienlīdzību, apkarotu nabadzību, nostiprinātu sociālo infrastruktūru, iekļautu sociālos jautājumus un atjaunotu līdzsvaru starp pamattiesībām un tirgus brīvībām, tādējādi panākot patiesu virzību uz priekšu, kas nav izdarāms ar tā saucamo tiesību aktu paketi sociālajā jomā;

Direktīva par pārrobežu veselības aprūpi

4.   paliek pie pārliecības, ka direktīva par pārrobežu veselības aprūpi nepieciešamības gadījumā uzlabos pārrobežu veselības aprūpi;

5.   atzinīgi vērtē Komisijas pētījumu „Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un vienlīdzīgas iespējas tiem piekļūt”; norāda, ka pārrobežu veselības aprūpe var sevi izsmelt, ja tā apdraudēs brīvu un universālu piekļuvi šiem pakalpojumiem visiem iedzīvotājiem;

6.   uzskata, ka pasākumiem, ko veic pārrobežu veselības aprūpes jomā, ir jāņem vērā dalībvalstu sociālās drošības sistēmu dzīvotspēja un finansiālā stabilitāte un jāievēro subsidiaritātes princips, tajā pašā laikā tiecoties uzlabot piekļuvi veselības aprūpei un saglabāt veselības aprūpes augstos standartus;

7.   atzīst nepieciešamību viest lielāku skaidrību tādos jautājumos kā juridiskā atbildība, kas ir to cilvēku interesēs, kuri izmanto veselības aprūpes pakalpojumus citās dalībvalstīs;

8.   atzīst arī nepieciešamību precizēt jautājumus par definīcijām, uz kurām norādījusi EKT, piemēram, atšķirību starp stacionāro un ambulatoro aprūpi, kā arī jautājumu par tādas veselības aprūpes izdevumu kompensāciju, kas sniegta, izmantojot dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1408/71 un jaunajai Regulai (EK) Nr. 883/2004;

Eiropas Uzņēmumu padomes direktīva

9.   norāda, ka pārskatītā Eiropas Uzņēmu padomes direktīva beidzot ir publicēta un pauž nožēlu par ievērojamo šīs direktīvas publikācijas aizkavēšanos;

10.  pauž nožēlu arī par to, ka pārskatīšana ir bijusi ierobežota, kas nozīmē, ka atsevišķi svarīgi jautājumi var nebūt skarti;

11.  aizvien uzskata, ka tiesības uz efektīvu un iedarbīgu informēšanu un apspriedēm ir būtiski svarīgas, starpvalstu līmenī veidojot vienlīdzīgus nosacījumus abām nozares pusēm; norāda, ka pārskatītajā direktīvā ir nepilnības saistībā ar tiesībām uz efektīvu un iedarbīgu informēšanu un apspriedēm un aicina Padomi ciešā sadarbībā ar Parlamentu uzlabot šo direktīvu;

Pretdiskriminācijas direktīva

12.  pauž prieku par to, ka Komisija ir atsaukusies uz Parlamenta aicinājumu izstrādāt pretdiskriminācijas direktīvu, kas aptvertu visas četras jomas, uz kurām Parlaments ir norādījis saskaņā ar 13. pantu; prasa, lai Komisija izpēta, vai uz dzimumu balstīta diskriminācija ir aizliegta tajās pašās jomās, kurās aizliegta cita veida diskriminācija;

13.  vērs Padomes uzmanību uz to, ka direktīva ir būtiski svarīga, lai varētu īstenot 13. panta 1. punktu; tādēļ prasa, lai Padome saglabā pamatpieeju Komisijas priekšlikumam, proti, pastāv uz to, ka ir aptverta visa veida diskriminācija un netiek ieviesta diskriminācijas hierarhija;

14.  prasa, lai Padome samazina pašreizējā projektā paredzēto izņēmumu skaitu;

Integrētā pieeja dzimumu līdztiesībai un pretdiskriminācija

15.  atzinīgi vērtē līdzšinējās iniciatīvas, taču norāda uz nepieciešamību risināt ne tikai bērna kopšanas atvaļinājuma jautājumu, bet arī jautājumu, kas saistīts ar atvaļinājumu cita veida aprūpes dēļ;

16.  uzsver, ka izmaiņas tiesību aktos nedrīkst izmantot, lai samazinātu atsevišķu darbinieku individuālās tiesības;

EKT nolēmumi

17.  uzskata, ka ierosinātais Forums nevar aizstāt juridisko skaidrību attiecībā uz strādājošo tiesībām un kolektīvo pārrunu līgumus; prasa, lai šīs pamattiesības tiktu atzītas un lai vajadzības gadījumā tiktu pārskatīti spēkā esošie tiesību akti; šajā sakarā pieprasa pārskatīt direktīvu par darbinieku norīkošanu darbā;

Reizi divos gados sniedzamais ziņojums par vispārējas nozīmes pakalpojumiem

18.  norāda uz reizi divos gados sniedzamo ziņojumu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem; uzsver, ka sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem mūsu sabiedrībā ir ārkārtīgi liela nozīme un tie palīdz veicināt kohēziju, nodarbinātību, sociālo integrāciju un ekonomisko izaugsmi;

19.  paliek pie pārliecības, ka veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem iekšējā tirgū ir vajadzīga īpaša aizsardzība, kā minēts paziņojumā, un ka juridiskais pamats vispārējas nozīmes pakalpojumiem palīdzēs aizsargāt pamattiesības;

20.  nosoda to, ka Komisija nav nākusi klajā ne ar jelkādu likumdošanas iniciatīvu attiecībā uz vispārējas nozīmes sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu atzīšanu un aizsardzību;

Valsts izdevumu efektivitāte

21.  pauž pārsteigumu par to, ka Komisijas dienesta darba dokumentā „Sociālo izdevumu efektivitāte un iedarbīgums”, kas ir daļa no tiesību aktu paketes sociālajā jomā, pievērš uzmanību tikai produktivitātei un nodarbinātības veicināšanai, atstājot novārtā sociālās integrācijas dimensiju;

22.  aicina Komisiju pārbaudīt, vai beznosacījumu pamatienākumi visiem iedzīvotājiem būtu efektīvs veids, kā apkarot nabadzību;

Jaunas prasmes ‑ jaunas darbavietas

23.  atzinīgi vērtē paziņojumus saistībā ar Jauno prasmju un jauno darbavietu iniciatīvu, bet uzsver šai iniciatīvai ir jābūt daļai no saskaņotas uz prasmju veidošanu orientētas izglītības un apmācības paketes, kā arī tehnoloģiju attīstības, lai risinātu ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas; norāda, ka, lai risinātu šo problēmu, arī „vecajās” darbavietās būs nepieciešamas jaunas prasmes;

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds

24.  pauž dziļu vilšanos par Globalizācijas pielāgošanās fonda darbības novērtējuma rezultātiem, kuri ir parādījuši, ka:

a)   fondam nav izdevies tuvināties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un to darbiniekiem;

b)  fondu neizmanto pilnā mērā un tādēļ tam neizdodas tuvināties pilsoņiem tik daudz, cik bija iecerēts;

c)  fondu ierobežotā apmērā izmanto tikai tādas nozares kā autotransporta nozare;

d)  fonda kritēriji neļauj pilnībā novērtēt, vai tie, kas piesakās fonda finansējumam, patiešām ir globalizācijas upuri, vai arī tiem vienkārši trūkst jaunrades un pielāgošanās spēju.

25.  uzskata, ka — ja līdz nākamās novērtēšanas reizei minētajās jomās netiks panākts progress, ir rūpīgi jāapsver jautājums par fonda likvidēšanu un finansējuma novirzīšanu Sociālajā fondā un Kohēzijas fondā;

Romi

26.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par nepieciešamību pēc saskaņotas un mērķtiecīgas dalībvalstu rīcības un nepieciešamību īstenot Pretdiskriminācijas direktīvas ieceres; vēlas pārliecināt Komisiju par parlamenta atbalstu stingrai Komisijas rīcībai šajā jomā;

27.  uzticas, ka Komisija turpinās darbu pie Bērna tiesību rīcības plāna un ierosinātā paziņojuma par izglītību, lai nodrošinātu, ka tiek izbeigta plaši izplatītā rasistiskā romu bērnu nošķiršana no vispārējās izglītības;

Starptautiskā arēna

28.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija turpina ieviest SDO standartus, taču uzskata, ka pašreizējā brīvprātīgā pieeja korporatīvai atbildībai ir nepiemērota;

29.  atzinīgi vērtētu to, ja Komisija visos savos paziņojumus iekļautu to, ko uzskata par atjaunoto sociālo darba programmu ‑ ciešu apņemšanos izveidot harmonisku, vienotu un integrējošu sabiedrību, kas veselīgā sociālā tirgus ekonomikā ievēro pamattiesības;

30.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī sociālajiem partneriem.