REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

17.9.2008

Noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Martin Schulz, Harlem Désir un Stephen Hughes
PSE grupas vārdā
par tiesību aktu paketi sociālajā jomā

B6‑0433/2008

Eiropas Parlamenta rezolūcija par tiesību aktu paketi sociālajā jomā

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 2. jūlijā iesniegto sociālo paketi, kurā iekļauts Komisijas paziņojums „Atjaunināta sociālā programma — iespējas, pieejamība un solidaritāte 21. gadsimta Eiropā” (COM(2008)412), un virkni nenormatīvu priekšlikumu,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (pārstrādātā redakcija) (COM(2008)419),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes Direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (COM(2008) 426),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (COM(2008) 414),

–  ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas spriedumus Viking Line, Laval un Rüffert lietās, kā arī lietā Komisija pret Luksemburgu un tiem sekojošās pretrunīgās politiskās diskusijas,

–  ņemot vērā politisko vienošanos, ko panākuši nodarbinātības un sociālo lietu ministri jautājumā par pagaidu darba direktīvu un darba laika direktīvu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un it īpaši tās noteikumus par sociālajām tiesībām, EK līguma 136. pantu, saskaņā ar kuru dalībvalstu mērķis ir nodarbinātības veicināšana, dzīves un darba apstākļu uzlabošana, pienācīga sociālā aizsardzība, dialoga starp darba devējiem un darba ņēmējiem sekmēšana, cilvēkresursu attīstība, kas vērsta uz pastāvīgi augstas nodarbinātības uzturēšanu un cīņu pret sociālo atstumtību, un EK līguma 152. pantu par veselības aizsardzību,

–   ņemot vērā Eiropadomes vēlmi vēl 2008. gadā turpināt apsvērt pasākumus, lai uzlabotu Eiropas romu tautības iedzīvotāju integrāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienības vēsturiskā misija ir aizsargāt un veicināt iedzīvotāju drošību un labklājību;

B.  tā kā iedzīvotāji Savienību agrāk uzskatīja par uzticamības, cerību un sociālās izaugsmes avotu, bet tagad to pārāk bieži redz kā draudus;

C.   tā kā tas, ka centra un labējās politiskās partijas ir atmetušas Eiropas Savienības sākotnēji pieņemtos sociālos uzskatus, ir dziļi traumējis eiropiešu uzticību ES,

Jauns sociālās politikas redzējums

1.  atgādina būtisko sociālo attīstību, ko Eiropas Savienība sasniedza Komisijas priekšsēdētāja Žaka Delora vadībā; pauž nožēlu, ka pēdējā desmitgadē ES centra un labējo partiju vadītāji ir pārveidojuši Savienības iekšējā tirgus politiku, kurai bija milzīgs potenciāls nodrošināt labklājību visiem, bet kas tagad ir kā simbols visam tam, kam Eiropas Savienībā nevar uzticēties;

2.  aicina mainīt attīstības virzienu, kas Eiropas sociālos mērķus atgrieztu politiskās darba kārtības centrā;

3.  uzskata, ka šāda virziena maiņa pieprasa:

• –labāku finanšu sektora regulējumu, lai izbeigtu „kazino kapitālisma” laikmetu, kas novedis Eiropas ekonomiku krīzē un apdraud miljoniem eiropiešu ģimenes un saimniecības;
• –jaunu tiesisko regulējumu, lai nodrošinātos, ka Eiropas Savienības ekonomiskā brīvība nekad nenovedīs pie sociālo tiesību, kas ir vienas no pamattiesībām, vājināšanas;
• –garantētu dzīves līmeni, tostarp garantētus ienākumus; Komisijai jāiesniedz priekšlikumi, kas pieprasītu dalībvalstīm noteikt minimālos ienākumus, lai ikviena Eiropas iedzīvotāja labklājības līmenis būtu virs nabadzības sliekšņa;
• –Eiropas stratēģiju, lai izskaustu nabadzību un it īpaši bērnu nabadzību;
• –pienācīgu algu, katrā valstī ar tiesību aktiem vai sarunu par darba koplīgumu rezultātā ieviešot valsts minimālo algu, kas saistīta ar IKP;
• –drošu pensiju, ko garantē ES noteikumi par pensiju plānu mobilitāti, kā arī ņemot vērā netipiskus darba un karjeras pārtraukumus;
• –rīcību, lai samazinātu darba samaksas atšķirību starp dzimumiem;
• –vienādu atalgojumu par vienādu darbu;
• –darbaspēka brīvu pārvietošanos kopā ar stingriem sociālajiem pasākumiem, lai saglabātu un uzlabotu darba tirgus nosacījumus uzņēmējvalstīs;
• –vispārējus un efektīvus tiesību aktus diskriminācijas novēršanas jomā;
• –vairāk atbalsta visas Eiropas sarunām par koplīgumiem un arodbiedrībām;
• –drošību, partnerību un iespējas darba vietā, novēršot nedrošību, izmaksu samazināšanu uz darbinieku rēķina un ļaunprātīgu situācijas izmantošanu;
• –darbu, kas savienojams ar ģimenes dzīvi;
• –efektīvu un humānu migrācijas un integrācijas politiku;
• –aktīvu politiku saistībā ar novecošanu, nodrošinot labākus darba apstākļus, apmācību un mūžizglītības iespējas jebkāda vecuma grupām;
• –skaidru Eiropas tiesisko regulējumu, lai aizsargātu sabiedriskos pakalpojumus;
• –plašāku piekļuvi augstas kvalitātes izglītībai un apmācībai, tostarp nodrošinot eiropiešiem tiesības uz mūžizglītību;
• –godīgu, efektīvu un ilgtspējīgu nodokļu politiku ar labāku koordināciju, lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt kopējos sociālos, ekonomiskos, vides un enerģētikas mērķus;
• –labāku valsts ekonomikas un sociālās politikas koordināciju, lai sasniegtu kopējos mērķus;
• –augstu veselības aizsardzības līmeni un visiem vienlīdzīgu piekļuvi augstas kvalitātes veselības aprūpei tuvu dzīvesvietai;

4.  uzsver, ka Eiropai jānodrošina, lai tās pieaugošā labklājība palīdzētu uzlabot dzīvi visiem iedzīvotājiem un radītu līdztiesīgāku sabiedrību;

5.  norāda, ka Komisija beidzot ir sapratusi vajadzību atdzīvināt Eiropas Sociālās politikas programmu, bet uzskata, ka Komisijas 2008. gada 2. jūlija sociālās jomas tiesību aktu pakete ir pārāk maza un sagatavota pārāk vēlu;

6.  uzsver, ka Eiropas iedzīvotāji atbalstīs Eiropas Savienības dziļāku integrāciju un pieņems globalizācijas procesu tikai tad, ja ekonomikas progress radīs progresu arī sociālajā jomā, notiks efektīva cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību un uzlabosies dzīves un darba apstākļi;

7.  norāda, ka sociālās politikas iniciatīvu trūkums ES līmenī pēdējos trijos gados kopā ar uzņēmumu pieaugošo pārvietošanos, augsto bezdarbu un lielāku nedrošas un marginālas nodarbinātības daļu, kā arī pēdējā laikā kopā ar pieaugošajām enerģijas un pārtikas cenām daudziem eiropiešiem liek vērsties pret Eiropas projektu;

Spēcīgāka sociālā programma

8.  atzinīgi vērtē dažus sociālās paketes pozitīvos elementus, bet uzskata, ka kopumā tā ir neatbilstoša un nepilnīga atbilde uz eiropiešu problēmām, un norāda, ka daži priekšlikumi nāk pārāk vēlu, lai tos izpildītu šīs Komisijas pilnvaru laikā;

9.  pauž dziļu nožēlu, ka paketē nav priekšlikumu šādos ilgtspējīgai Eiropas Savienībai būtiskos jautājumos:

• –direktīva par darba ņēmēju pamattiesībām visiem darbiniekiem neatkarīgi no veicamā darba, lai aizsargātu arvien pieaugošo skaitu netipiska darba ņēmējus, piemēram, tos, kas saņem atlīdzību tikai par nostrādātajām stundām, tāldarbu veicējus vai tos, kas strādā mājās;
• –tiesisks regulējums primārajos un sekundārajos tiesību aktos, kas ļautu Eiropas Kopienu Tiesai labāk līdzsvarot sociālās tiesības un ekonomisko brīvību, piemēram, ieviešot horizontālas sociālās klauzulas un vispārēju pamattiesību hartu; šajā sakarā uzsver, cik svarīgi, lai pēc iespējas drīzāk spēkā stātos Lisabonas līgums un tam pievienotā Pamattiesību harta; atzinīgi vērtē Komisijas pēdējā brīža apņemšanos, paziņojumā paredzot organizēt forumu par neseno Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu sekām attiecībā uz koplīgumiem;
• –direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā pārskatīšana atbilstoši pēdējiem Tiesas spriedumiem, lai garantētu vienādu atalgojumu par vienādu darbu un, aizsargājot darbinieku intereses, ļautu ņemt vērā visus koplīgumus, un direktīvu atjauninātu saskaņā ar pēdējiem tiesību aktiem, piemēram, 2004. gada publiskā iepirkuma direktīvu;
• –vienlīdzīga atalgojuma direktīvas pārskatīšana kopā ar dzimumneitrālu darba novērtēšanas sistēmu, lai samazinātu darba samaksas atšķirību starp dzimumiem gan atsevišķās nozarēs, gan salīdzinoši starp nozarēm;
• –bērna kopšanas atvaļinājuma direktīvas stiprināšana kopā ar citiem pasākumiem, lai mudinātu dalībvalstis ievērot saistības par augstas kvalitātes bērnu aprūpes nodrošināšanu, ko tās uzņēmās 2002. gada Barselonas sammitā, bet lielā mērā nav izpildījušas;
• –ES pamatdirektīva, lai nodrošinātu, ka augsta līmeņa sabiedriskos pakalpojumus, kuri ir atvērti un pārredzami un vienlīdz pieejami visiem, nekavētu iekšējā tirgus noteikumi;
• –direktīva par nepamatotu atlaišanu, lai novērstu ļaunprātīgu stāvokļa izmantošanu individuālos atlaišanas gadījumos;
• –direktīva par solidāro atbildību, lai novērstu trūkumus, ko izmanto negodīgi darba devēji, lai izvairītos no pienākumiem pret darba ņēmējiem;
• –direktīva par sarunām par darba koplīgumu slēgšanu pārrobežu situācijā atbilstoši pārrobežu uzņēmējdarbības realitātei;
• –direktīva par darbinieku veselības un drošības aizsardzību pret injekciju adatu dūrienu radītiem ievainojumiem, kas katru gadu ES sasniedz vienu miljonu, un ES prakses kodeksu par inficēšanās novēršanu tiem, kas strādā veselības aprūpē;
• –Komisijas ieteikuma par Eiropas arodslimību sarakstu pārveide par direktīvu;
• –pamatdirektīva par darba vietu un darbstaciju ergonomiku;

10.  aicina Komisiju stiprināt tiesību aktu paketi sociālajā jomā un šajā jomā izmantot iniciatīvas tiesības;

11.  turklāt aicina dalībvalstis steidzami pārvarēt strupceļu jautājumā par direktīvu par papildu pensijas tiesību pārnesamību, lai izvairītos no daudzu Eiropas iedzīvotāju zaudējumiem saistībā ar papildu pensijas tiesībām;

12.  atzinīgi vērtē Padomes vienošanos par kopējo nostāju, kas saskan ar Parlamenta 2002. gadā pieņemto atzinumu par pagaidu darbinieku aizsardzību, un sagaida ātru direktīvas pieņemšanu;

13.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par vienlīdzīgu attieksmi, kas uztur spēkā principu, ka diskriminācija, neatkarīgi no tā, vai tā ir saistībā ar reliģiju, pārliecību, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju, ir nepieņemama, kā to Parlaments pieprasīja 2008. gada 20. maija rezolūcijā; tomēr norāda, ka ir jāprecizē noteikumi, kas var ierobežot tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi; aicina Padomi un dalībvalstis direktīvu pieņemt pēc iespējas drīzāk un izbeigt Eiropas iedzīvotāju diskrimināciju jebkurā jomā; aicina dalībvalstis ratificēt un īstenot pēdējo ANO Konvenciju par invalīdu tiesībām un tās fakultatīvo protokolu;

14.  uzskata, ka dalībvalstu panāktā kopējā nostāja par darba laika direktīvu ir pretrunā principam, ka no veselības un drošības tiesību aktiem atkāpes nav iespējamas; atgādina dalībvalstīm, ka Parlamenta 2005. gada pirmā lasījuma līdzsvarotā pieeja sniedza pietiekamu elastību un drošību gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem un atcēla iespēju izvairīties no 48 stundu nedēļā darba laika;

15.  norāda uz uzlabojumiem priekšlikumā par pārrobežu veselības aprūpi, bet aicina turpināt paplašināt pacientu tiesības un mobilitāti un nodrošināt dalībvalstu brīvu izvēli, kā veidot valsts veselības aprūpes sistēmu, un saglabāt principu, ka visiem ir vienlīdzīga piekļuve augstas kvalitātes veselības aprūpei tuvu dzīvesvietai;

16.  pieņem zināšanai priekšlikumu par direktīvas, ar ko izveido Eiropas Uzņēmumu padomi, pārskatīšanu, bet pauž nožēlu, ka tā piedāvā tikai ierobežotus uzlabojumus; uzsver, ka direktīvai jāļauj uzņēmumiem un darbiniekiem labāk sagatavoties un pārvaldīt pārstrukturēšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis nopietni apsvērt Parlamenta nostāju, kas pausta W. Menrad 2001. gada ziņojumā; it īpaši aicina veikt stingrākus pasākumus, lai apkarotu noteikumu nepildīšanu, vājinātu noteikumus par noslēpumu un veicinātu sarunas starp darbinieku pārstāvjiem un uzņēmumu valdēm;

17.  mudina Komisiju īstenot savu nolūku un pārskatīt regulu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, it īpaši paplašināt atlaišanas un atbilstības kritēriju definīcijas, samazinot slieksni, lai iekļautu dažādus pārvietošanas un pārstrukturēšanas veidus un atbalstītu darbiniekus, kas ir zaudējuši darbu pēc pārvietošanas Eiropas Savienībā;

18.  aicina Komisiju pastiprināt Dublinā bāzētā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) lomu informācijas vākšanā par darba tirgus tendencēm un pārstrukturēšanu ES un šīs informācijas vērtēšanā;

19.  aicina Komisiju stiprināt atbalstu pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanai visā pasaulē, piemērojot stingrus noteikumus ES tirdzniecības attiecībās un veicinot pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jautājuma iekļaušanu PTO sarunās;

Sociālā aizsardzība un sociālā integrācija

20.  pauž nožēlu par ES un dalībvalstu politikas vājumu pieaugošās nabadzības, it īpaši bērnu nabadzības, apstākļos;

21.  aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt skaidru rīcības programmu, lai nodrošinātu Eiropas iedzīvotāju tiesības uz pienācīgu un pieejamu mājokli saskaņā ar Eiropas Mājokļu hartu;

22.  aicina dalībvalstis un Komisiju pieņemt progresējošo nodokļu sistēmu, kas neļauj ienākumu līmenim samazināties zem nabadzības sliekšņa, un nodokļu uzlikšanas rīcības kodeksu un pretoties nodokļu bāzes samazināšanai konkurences uz virtuālu kapitālu un augstu izglītotu un mobilu darbinieku dēļ; iesaka izstrādāt sociālās stabilitātes paktu, lai noteiktu sociālā nodrošinājuma minimālo līmeni un veicinātu augšup vērstu konverģenci;

23.  aicina Komisiju veicināt starpvaldību sadarbību, stiprinot atvērto koordinācijas metodi un izmantojot kvantitatīvus mērķus un indikatorus, lai veicinātu virzību uz ilgtspējīgu pensiju sistēmu, un tuvākajos mēnešos sākt sociālās politikas integrāciju un sociālās ietekmes novērtējumu visās politikas jomās;

24.  uzsver, ka ir vajadzīga strukturētāka stratēģija, lai apkarotu romu tautības cilvēku atstumtību, paredzot konkrētu mērķu un mehānismu pieņemšanu; uzsver, ka romu jautājums ir visas Eiropas jautājums, kas attiecas uz visām ES dalībvalstīm un tā risinājumi ir jāsaskaņo visās Eiropas politikas jomās; attur no mēģinājumiem šo jautājumu uzskatīt par vienas atsevišķas nozares jautājumu un aicina izstrādāt indikatorus, lai novērtētu pieejamo rīku lietderību;

25.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī sociālajiem partneriem.