REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

1.10.2008

ievērojot Reglamenta 103. panta 2. punktu,
iesniedza Erika Mann un Harlem Désir
PSE grupas vārdā
par PTO Dohas Attīstības programmas apturēšanu

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B6-0521/2008

B6‑0529/2008

Eiropas Parlamenta rezolūcija par PTO Dohas attīstības programmas apturēšanu

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2001. gada 14. novembrī Dohā pieņemto Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ministru deklarāciju,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Dohas Attīstības programmu (DAP),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.  tā kā 2008. gada jūlija beigās tika apturētas PTO rīkotās ministru sarunas, kurās bija paredzēts slēgt Dohas sarunu kārtu;

B.  tā kā Dohas sarunu kārtu sāka ar mērķi koriģēt pastāvošās neatbilstības daudzpusējās tirdzniecības sistēmā, ņemot vērā kopējo pārliecību, ka patiesu attīstību var veicināt tikai tāda daudzpusēja sistēma, kas pamatojas uz godīgu tirdzniecību un taisnīgiem un vienlīdzīgiem noteikumiem;

C.  tā kā jūlijā notikušās ministru sarunas par aizsardzības pasākumiem, kas saistīti ar nodrošinātību ar pārtiku — daudzām jaunattīstības valstīm šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, savukārt tam nav tik liela nozīme tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm —, nebija sekmīgas, un tas nozīmē, ka ir jāatjauno DAP noteiktā attīstības mērķa nozīmīgums;

D.  tā kā sarunu kārtas apturēšanas gadījumā visvairāk ciestu jaunattīstības valstis un vismazāk attīstītās valstis, jo ilgi gaidīto tirdzniecības noteikumu atkārtoto līdzsvarošanu nevar panākt, ja netiek ievērots daudzpusējās sistēmas princips;

E.  tā kā tomēr izredzes pabeigt DAP līdz 2009. gada rudenim nav lielas, jo paredzams, ka izšķirošas sarunas par galvenajiem jautājumiem nenotiks līdz brīdim, kamēr jaunā ASV administrācija nedarīs zināmu savu nostāju jautājumā par tirdzniecības politiku;

F.  tā kā sarunu gaitā ir jāpatur prātā jaunattīstības valstu būtiskās intereses un visu PTO dalībvalstu apņemšanās piedalīties sarunu kārtā par attīstību;

G.  tā kā nespēja panākt vienošanos var būtiski mazināt paļāvību daudzpusējai tirdzniecības sistēmai un arī pašai PTO;

H.  tā kā DAP pabeigšana kļūst ar katru dienu arvien svarīgāka, jo perspektīvas ekonomikas un finanšu jomā turpina pasliktināties;

I.  tā kā jautājumi par piekļuvi lauksaimniecības tirgum un valsts atbalstu, tostarp arī jautājums par paaugstināta riska ražojumu tarifa kvotām, ir īpaši sarežģīti un būtiski;

J.  tā kā ir svarīgi saglabāt īpaša aizsardzības mehānisma piemērošanas iespēju, saskaņotus tarifus un iekļuves cenas sistēmu,

1.   ir ļoti nobažījies par strupceļu, kādā ievirzījās PTO ministru sarunas jūlijā notikušajās sanāksmēs;

2.  ir stingri pārliecināts, ka efektīva daudzpusēja struktūra ir labs pamats, lai veidotu līdzsvarotu starptautisku sistēmu, kura sekmēs gan cilvēces attīstību, gan plašākas pārvaldības sistēmas ievērošanu pasaulē; tādēļ atkārtoti apliecina pilnīgu uzticēšanos daudzpusējās tirdzniecības sistēmai un PTO;

3.  pauž bažas, ka arvien pamanāmāka kļūst tendence mazāk uzmanības pievērst daudzpusējam procesam, bet vairāk — divpusējiem vai reģionāliem nolīgumiem, kuri nav tik pārredzami un bieži vien nabadzīgākām valstīm rada nelabvēlīgus apstākļus;

4.  pilnībā apzinās grūtības, kas saistītas ar nedalāmu saistību principu, tomēr atzīst, ka jūlijā notikušajās ministru sanāksmēs ir panākts progress šā mērķa sasniegšanā; tomēr aicina PTO dalībvalstis apsvērt, vai var panākt sākotnējas, atsevišķas vienošanās vairākos specifiskos jautājumos, piemēram, jautājumā par kokvilnu un banāniem, jo šie jautājumi daudzās nabadzīgās valstīs ir jārisina īpaši steidzami un attiecībā uz risinājumu jau ir panākts ievērojams progress;

5.  ir pārliecināts, ka, turpinoties pašreizējai nenoteiktībai par daudzpusības un PTO nākotni, padziļināsies pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze;

6.  uzskata, ka, lai nodrošinātu saistību par attīstības sarunu pabeigšanu pilnīgu ievērošanu, rūpnieciski attīstītās valstis nedrīkst uzstāt uz sarunām par tiem mērķiem, kuri varētu kaitēt jaunattīstības valstu attīstības mērķiem vai Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai;

7.  uzskata, ka jaunattīstības valstīm, it īpaši — vismazāk attīstītām valstīm —, ir jādod priekšroka DAP sarunās, kurās jautājums par attīstību ir visu apsvērumu pamatā;

8.  aicina PTO dalībvalstis nekavējoties rast politisku risinājumu saistībā ar īpašu aizsardzības mehānismu (ĪAM), kurš ir viens no nepieciešamākajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību nabadzīgu lauksaimnieku iztikai jaunattīstības valstīs un lai varētu pārrunāt citus lauksaimniecības jautājumus un rast risinājumu tādos jautājumos kā tarifu kvotu paplašināšana, tarifu vienkāršošana un subsīdiju piešķiršana kokvilnas audzētājiem, kā arī jautājumos, kas saistīti ar nelauksaimniecības produktu tirgus pieejamību un pakalpojumiem;

9.  mudina lielākos tirgus dalībniekus, it īpaši ES, ASV un G20, uzņemties stingras saistības, lai nodrošinātu attīstības sarunu gara pilnīgu ievērošanu un darītu visu iespējamo, lai saglabātu līdz šim ir panāktās vienošanās un lai iespējami drīz vienotos par nosacījumiem;

10.  atgādina par nepieciešamību pēc mērķtiecīgas tehniskās palīdzības un veiktspējas palielināšanas, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm efektīvi iesaistīties DAP;

11.  uzskata, ka ar DAP saistītās grūtības liecina par nepieciešamību, sarunu kārtai beidzoties, steidzamības kārtā izskatīt jautājumu par PTO reformu, lai PTO darbība kļūtu efektīvāka un pārredzamāka, lai palielinātu pārskatatbildību un uzlabotu tās integrāciju plašākā pasaules pārvaldības struktūrā; uzskata, ka deputātiem vēl jo aktīvāk un rūpīgāk jāveic pārbaudes starptautiskās tirdzniecības jomā;

12.  uzskata, ka neatkarīgi no panāktā progresa saistībā ar DAP PTO steidzami ir jārisina jaunās globālās problēmas, ar kurām ir saistīta arī tirdzniecība, piemēram, nodrošinātība ar pārtiku, enerģija, tirdzniecības atbalsts un klimata pārmaiņas;

13.  pauž bažas par risku, ko rada apstāklis, ka nebūs demokrātiska pārraudzība attiecībā uz ES tirdzniecības sarunām, ja DAP svarīgākās sarunas notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanu gadā, t. i., 2009. gadā; precizē, ka nav pieļaujams, ka Komisija turpinātu sarunas, nepiedāvājot stingrus pasākumus nepārtrauktas pārraudzības nodrošināšanai;

14.  tādēļ vērš uzmanību uz to, ka ir vajadzīgas atkārtotas sarunas par Iestāžu nolīgumu, lai tajā atspoguļotu, ciktāl tas ir iespējams, ņemot vērā spēkā esošo nolīgumu, plaši izplatīto nostāju par to, ka attiecībā uz ES tirdzniecības politiku ir jāīsteno stingrāka demokrātiskā kontrole, turklāt minētā nostāja ir atspoguļota arī Lisabonas līguma noteikumos par tirdzniecību; aicina Komisiju un Padomi pārskatīt un precizēt Iestāžu nolīgumu, lai nodrošinātu pilnīgu Parlamenta līdzdalību sarunās par ES starptautisko tirdzniecību un lai saskaņā ar Reglamenta 83. pantu jo īpaši nodrošinātu, ka:

• i.pirms sarunu atklāšanas saistībā ar starptautiska tirdzniecības nolīguma noslēgšanu, atjaunošanu vai grozīšanu Komisija informē (nepieciešamības gadījumā — konfidenciāli) atbildīgo EP komiteju par tās ieteikumiem sarunu mandāta sakarā,
• ii.ja Parlaments iesniedz oficiālu pieprasījumu, Padome apņemas neatļaut sākt sarunas, pirms Parlaments ir darījis zināmu savu nostāju par ierosināto sarunu mandātu, pamatojoties uz atbildīgās komitejas ziņojumu,
• iii.pirms sarunu atklāšanas Komisija informē atbildīgo komiteju par izraudzīto juridisko pamatu,
• iv.sarunu laikā Komisija un Padome regulāri un detalizēti informē (nepieciešamības gadījumā — konfidenciāli) atbildīgo komiteju par sarunās panākto progresu,
• v.ja jebkurā sarunu gaitas brīdī Parlaments pieņem priekšlikumus saistībā ar sarunu norisi, Komisija ņem tos vērā pirms līguma noslēgšanas,
• vi.pēc sarunu beigām, bet pirms jebkāda līguma parakstīšanas, līguma projektu iesniedz Parlamentam, lai tas sniegtu atzinumu vai piekrišanu;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī PTO ģenerāldirektoram.